Dārzs un Drava / 2020.gads (Vasara.)

Katrs, kurš savā dārzā apņēmies izaudzēt papildinājumu ģimenes galdam, noteikti būs padomājis arī par siltumnīcu. Mūsu klimatiskajos apstākļos veģetācijas periods reti kad ir garāks par sešiem mēnešiem. Daudzu siltumu mīlošo kultūru – tomātu, gurķu, paprikas, baklažānu u.c. dārzeņu sekmīga izaudzēšana bez siltumnīcas teju nav iespējama. Tātad − kas jāņem vērā, plānojot šī svarīgā objekta izbūvi?

Vietas izvēle –
Pirmais, labam iesākumam vienkāršākais princips – jāatrod dārzā brīva vieta. Taču ar to vien nepietiek.

Valdošā vēja virziens –
spēj būtiski ietekmēt siltumnīcas ekspluatāciju, jo var pilnībā iznīcināt konstrukciju vai to pamatīgi sabojāt. Tādēļ rūpīgi jāizpēta vēja virzieni konkrētajā vietā un kā siltumnīca no tiem būs pasargāta, vai aizvējam iespējams izmantot esošos stādījumus, vai vējlauži jāveido no jauna. Kokus un krūmus stāda tā, lai tie būtiski samazinātu vēja ātrumu. Sevišķi svarīgi tas ir attiecībā uz aukstajiem ziemeļu un austrumu vējiem, daļēji arī spēcīgajiem rietumu vējiem. Veidojot vējlaužu stādījumus, jāraugās, lai tie neatrastos pārāk tuvu siltumnīcai un to nenoēnotu.

Saules enerģija –
Par šo vajadzētu uzrakstīt atsevišķu materiālu, bet galvenais, lai agros pavasaros un rudeņos lielākajā dienas daļā siltumnīca atrastos tiešā saules gaismā, nebūtu noēnota, pretējā gadījumā to nāksies papildus kurināt. Atrodoties ēnā, siltumnīca saņems ievērojami mazāk saules gaismas un siltuma enerģijas. Pavērojiet, pēc ziemas ēnainās vietās ilgi saglabājas sniegs.

Reljefs –
Tam, protams, zem siltumnīcas ir jābūt līdzenam, lai nebūtu kā bļoda, kurā saplūst visi lietus ūdeņi. Vieta jāattīra no akmeņiem un visa, kas var traucēt augu augšanu. Tāpat nederēs vietas, kur gruntsūdens ir augstāks par vienu metru. Var siltumnīcu taisīt arī nelielā nogāzē, bet nebūtu prātīgi to uzbūvēt nogāzes lejasgalā vai, gluži otrādi, kalnā, ja vien tajā nav stādījumu, kas būvi aizsargās.

Metāla konstrukcija.

Lietus drenāža –
Ir svarīga, jo gadījumos, kad ir daudz nokrišņu, siltumnīcas apkārtne var pārvērsties par dubļu vannu. Pats vienkāršākais lietus drenāžas veids ir siltumnīcai pa perimetru riņķī izveidot grants sleju, lai lietus ūdenim būtu, kur iefi ltrēties. Smilšainākā gruntī pietiktu ar 25−30 cm, mālainā optimāli būtu pusmetrs. Vēl labāk, ja šajā slānī ieliek gofrēto cauruli, kuru novirza akā, kur ūdenim uzkrāties. To būs iespējams izmantot siltumnīcas laistīšanai.

Pamati –
Labi izbūvēti pamati nodrošinās ilgāku siltumnīcas kalpošanas laiku. Šoreiz nerunāsim par betona pamatu izbūvi, bet apskatīsim vienkāršākas alternatīvas. Neatkarīgi no tā, kādi būs pamati, pa siltumnīcas perimetru obligāti noņem visu auglīgo augsnes slāni. To parasti var atšķirt pēc tumšākas krāsas. Vienkāršs veids konstrukciju nostiprināšanai ir tās ieskrūvēt augsnē, iedzīt zemē vai iebetonēt.

Konstrukcijas –
Visbiežāk tiek izmantotas triju veidu siltumnīcu korpusu konstrukcijas. Ar divslīpņu jumtu kā mājai, bet šīs jumta konstrukcijas nav pietiekami izturīgas pret sniega spiedienu, un tiek atstarots gana daudz saules gaismas atpakaļ atmosfērā. Arkveida vai gotiskā stila siltumnīcu konstrukcijām malas un jumts ir vienots vesels. Tās konstrukcijas ir izliektas, kas spēj labi pretoties vējam, sniegam un citai mehāniskai iedarbībai. Ir iespējams gan pasūtīt rūpnieciski ražotās, gan izgatavot pašiem. Visbeidzot,  angāra tipa konstrukcijas, kas, šķērsgriezumā skatoties no gala, izskatās kā pusaplis. Tām ir laba mehāniskā noturība, bet ne tik laba kā arkveida tipa siltumnīcām. Ļoti bieži šādas konstrukcijas ir rūpnieciski ražotās siltumnīcas.

Jautājums: pirkt gatavas siltumnīcas vai būvēt pašiem?
Tas gan jāizvērtē. Pašiem vieglāk padosies siltumnīca ar divslīpņu jumtu. Lai izveidotu arkveida tipa siltumnīcas, vajadzīgas nopietnākas zināšanas un prasmes. Izņēmums ir angāra tipa siltumnīcas, kuras var izgatavot arī no cauruļu lokiem, kurus veido no polietilēna caurulēm, tām jābūt baltām. Var, protams, izmantot melnās un pārkrāsot baltas vai virs tām uzlikt baltās plēves strēmeles, kas jau ir krietni piņķerīgāk. Ja to neizdara, tad virs melnās caurules plēve pastiprināti bojāsies, jo saule tajā vietā to vairāk sakarsēs. Ja ģimenē nevienam nav būvniecības prasmes un nav pieejami arī nekādi būvmateriāli, tad atliek iegādāties siltumnīcu no tirgotājiem.

Materiāli –
Ir trīs galvenie siltumnīcu konstrukciju būvmateriāli − koks, metāls un polietilēna caurules. Koks ir vispieejamākais. No tā var veidot vissarežģītākās konstrukcijas, būvējot papildus nostiprināt, saskrūvējot vai salīmējot. Līmētās un liektās konstrukcijas noteikti izturēs pat vētras spēku. Ieteicams lietot impregnētus materiālus. Ja negribas ķīmiskas vielas, tad impregnēšanai var izmantot auksti spiestu lineļļu, kam pievienots vara sulfāts. Koka konstrukcijas visvairāk bojājas tur, kur ir tieša saskare ar augsni, tādēļ visa augsne zem siltumnīcas pamata vainaga ir jānorok. Otra bojāšanās vieta ir jumta konstrukcijas saskare ar kondensātu, kas veidojas iekšpusē.

Metālu vislabāk izmantot cinkotu. Tāds parasti ir lietots rūpnieciski ražotajām siltumnīcām. Pašu izgatvotajām to reti lieto, ja vien nav brīvi pieejami kādi metāla materiāli. Ideāli, ja tos var nocinkot vai vismaz apstrādāt ar pretkorozijas krāsu. Polietilēna caurules izvēlas 40−60 mm diametrā, bet neliela izmēra siltumnīcām var būt arī tievāka diametra.

Siltumnīcas augstums –
Ļoti būtisks rādītājs. Gurķu audzēšanai nedrīkst būt mazāks par 2,5 m, bet tomātiem nepieciešams vismaz 3−3,5 m vaivēl kāds metrs vairāk. Siltumnīcā augi nedrīkst aizpildīt telpu visā augstumā, citādi tiem trūks gaisa un tie bieži slimos.

Pārseguma materiāli –
Stikls – parasti ir vairs tikai vecajām siltumnīcām. Materiāls ir grūti pieejams, jo logu stiklu pie mums vairs neražo. Viegli plīstošs, tādēļ bīstams. Gaismas īpašības ir ļoti labas, bet stikls vāji aiztur siltumu. Dažādu materiālu pārseguma plēves –  joprojām ļoti populārs materiāls, piedāvājumā liela daudzveidība. Vienkāršākās ir polietilēna plēves ar vai bez piedevām, no kā atkarīga spēja kalpot vienu, maksimāli divas sezonas, jo saules ultravioletais starojums plēvi strauji noārda un tā sāk plīst. Armētās plēves var izmantot, liekot valdošo vēju pusē, jo ieaustais polipropilēna diegs dod papildu stiprību. Burbuļplēves ir vajadzīgas tikai apkurināmām siltumnīcām siltuma taupības nolūkos. Vispopulārākās ir EVA tipa plēves (etilvinilacetāta), tās ir ļoti elastīgas, tādēļ nostiepjot praktiski nesaraujamas. Ir derīguma termiņš − trīs, pieci un septiņi gadi. Pēc termiņa beigām tās nezaudē mehānisko izturību, bet zūd gaismas caurlaidība, kas mūsu apstākļos ir ļoti būtiski, jo parasti siltumnīcu izmanto no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Šīs plēves maksimālo efektu dod tad, ja liek dubultu kārtu, bet tas jāizdara ļoti prasmīgi.

Polikarbonāts – divdesmit pirmā gadsimta materiāls, viegls, elastīgs, nav lēts, toties var kalpot pat piecpadsmit gadus. Pieejams dažāda biezuma: 4, 6, 8, 10, 12, 16 mm. Rūpnieciski ražotās siltumnīcas standartā aprīko ar 4 mm biezu, piemērots tikai pavasara un agra rudens sezonai. Ja grib arī apkurināt, jāizvēlas vismaz 10 mm biezu. Var likt dubultā 2x8 mm. Ļoti elastīgs materiāls garenvirzienā, bet ātri plīst šķērsvirzienā. Montāža obligāti jāveic cilvēkam, kas jau ir strādājis ar šo materiālu. Noteikti jāiegādājas visi paredzētie papildu līdzekļi drošai uzlikšanai un ekspluatācijai. Laba gaismas caurlaidība, vienmērīgi kliedē saules gaismu. Biezākie labi saglabā siltumu.

Arkveida konstrukcija.

Vēdināšana –
Vēdināšana ir absolūti nepieciešama augu pilnvērtīgai attīstībai. Vēdināmo virsmu rēķina, vadoties pēc siltumnīca kvadratūras; tai jābūt 25−30 % no stādāmās platības. Tātad 10 m2 siltumnīcai vajag 2,5−3 m2 vēdvirsmas. Ja vēdlūkas tiek izvietotas siltumnīcai pretējās pusēs, tām jābūt vienāda lieluma.

Pilienlaistīšanas sistēmas –
Pašiem taisīt īsti neatmaksājas, bet komplektēt no pasūtamām sastāvdaļām,gan. Piedāvājumā ir dažādas sarežģītības pakāpes pilinātāji. Svarīgākais, lai sistēma strādātu nevainojami, ir nodrošināt labu pilināmā ūdens kvalitāti, tādēļ vajag fi ltru, ūdens tvertni, maģistrālo cauruli, pilināmās caurules ar iebūvētiem pilinātājiem vai ieskrūvējamām ūsām.