Saimnieks LV / 2021.gads (Augusts.)

Latvijas lauksaimnieki katru dienu sastopas ar izaicinājumiem, kuriem ātri jāpielāgojas un jārod risinājums. Jautājumu ir daudz, bet vai uz visiem var rast atbildes? Par to aptaujājām Latvijas jaunos lauksaimniekus, kā arī ieskatam piedāvājam mūsu ziemeļu kaimiņu – igauņu viedokli.

Kā jau daudzviet Eiropā, arī Latvijā jaunie lauksaimnieki, lai efektīvāk plānotu saimniecības attīstības virzību, vēlas rast skaidrību par nākotnes kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem un nosacījumiem. Viņi apzinās, ka būs jārod veids, kā sabalansēt ilgtspējīgu lauksaimniecību ar Zaļā kursa nosacījumiem.

Latvijas jaunos lauksaimniekus arī satrauc, kā sekmīgāk pārvarēt spēcīgo konkurenci un uzlabot savas uzņēmējdarbības dzīvotspēju tirgū ilgtermiņā. Turklāt, kas ir ne mazāk svarīgi, veidojot savu saimniecību vai attīstot pārņemtu uzņēmumu, tiek ieguldīti ievērojami finanšu līdzekļi, iekopta zeme, sakārtota vide, radītas jaunas iespējas vietējiem iedzīvotājiem, jaunas darba vietas, tādējādi veicinot reģiona attīstību un sniedzot lielu ieguldījumu valsts tautsaimniecībā. Izaicinošs ir ne tikai sākuma posms saimnieciskajā darbībā, bet arī tās attīstība un pielāgošana mainīgām tendencēm tirgū, kā arī lauksaimniecības nozares normatīvu ievērošana. Neizpratni rada process, kā tiek izstrādāti projektu konkursu nosacījumi, jo bieži vien tie ir pretrunīgi un praktiski nereāli.

Mūsu lauksaimnieki nav vienīgie, kuriem šajos jautājumos ir daudz neskaidrību. Piemēram, Igaunijas jauno lauksaimnieku kluba pārstāvji atklāj, ka lielākie izaicinājumi jaunajiem Igaunijā ir piekļuve lauksaimniecības zemei un kapitālam, kā arī neziņa par nākotnē paredzētām stingrākām vides un dzīvnieku labturības prasībām. Zemes resursi arī Igaunijā ir jau lielā mērā sadalīti, bet lauksaimniecības zemes nomas cenas pēdējos gados ir pieaugušas pat par 100 %. Taču, kā zināms, lauksaimniecības zemes īpašumtiesības sniedz ievērojamas priekšrocības, jo ļauj ar savām garantijām piesaistīt finanses investīcijām.

Aptaujātie lauksaimnieki arī atzīmē, ka daudziem jaunajam plānošanas periodam ierosinātajiem pasākumiem un tendencēm, kas nodotas sabiedriskajai apspriešanai, nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi vai ražošanas pārstrukturēšana. Ļoti iespējams, ka tas rezultātā novestu pie uzņēmumu izputēšanas un sagrautu lauksaimniecību.

Aizvien svarīgāk ir veidot dialogu starp lauksaimniekiem un institūciju pārstāvjiem. Ir jāatrod īstais veids, kā domu apmaiņā rast vēlamo rezultātu.