Redzot, kā pavasarī ievu ziedēšanas laikā plosās salna, visi augļkopji bija pamatoti satraukti. Latvijas Augļkopju asociācija tikās ar Zemkopības ministriju, lai kopīgi apspriestu sala pastrādātos nedarbus.

Kā salu pārdzīvoja vīnogas, stāsta Gatis Kužums. Viņa saimniecībā Bauskas novadā aug 500 šķirņu vīnogas – piemājas zemē Ceraukstes pagastā 0,25 ha aizņem 300 šķirnes, bet Mežotnes laukā 0,7 ha platībā aug 1500 stādi. Divās lielās siltumnīcās tiek izmēģinātas jaunās šķirnes.

–Šī pavasara lielākais augļkopju bieds?

– Šogad lielākais aukstums Bauskas pusē bija - 6,4 grādi. Vīnogas apsala. Ziedi apsala diezgan daudz, bet tas nav tik traģiski kā ābelēm un aprikozēm, kad ziedi nobirst un visa gada raža ir zaudēta.

Vīnogām viens pumpurā ir trīs pumpuri. Ja ārā ir ļoti karsts, vīnogas var izdzīt vienlaicīgi tos visus –gan galveno, gan snaudošos. Ja tādā brīdī uznāk sals vai salnas, tad var pazaudēt visus ziedus. Šobrīd tik traki nav, viss lēnām atkal mostas. Labākas ir tās šķirnes, kuras mostas vēlāk, tādēļ ziedi sala laikā tik ļoti neapsalst. Tāpēc vīnogas labāk griezt pavasarī.

Pirms vairākiem gadiem vīnogām uz lauka jau bija izlīduši apmēram 30 cm gari dzinumi, bet tempertūra nokritās līdz 7 grādiem zem nulles, un viss lauks nosala. Tā pazaudēju visu ražu. Tāpēc tagad vienmēr visiem iesaku, ja stāda vīna koku, tad tā, lai viens līdz divi pumpuri būtu zem zemes. Būs noguldīti gluži kā zemes bankā, kas pasargās šos pumpurus, ja nu gadījumā virs zemes viss nosalst vai nolūst. Jaunie vīnogu dzinumi nāks ārā no apakšas, un krūms neaizies bojā. Ja zem zemes nav pumpuru, no saknes nekas netiek dzīts. Sakne var būt dzīva, bet dzinumu nebūs.

Šogad savā dārzā vīnogas apsmidzināju ar Latisim Osmo, līdz ar to daudzas šķirnes izturēja salu. Šis bioloģiskais līdzeklis nelielos mīnusos augiem noņem stresu un pasargā no aukstuma. Smidzināt bija jēga uz tām vīnogām, kam bija lapas, jo preparāts tiek uzņemts caur lapām. (Lastim Osmo vai Greenstim ir bioloģisks produkts, kas satur glicīna betaīnu (97 %) un ir iegūts no cukurbietēm. Iedarbība 24 h pēc augu apstrādes un ilgst līdz pat trīs nedēļām. Pasargā augus: no salnām, no temperatūras svārstībām, uzlabo kalcija uzņemšanu, mazina augļu plaisāšanu un uzlabo augļu, ogu uzglabāšanos; skat. https://agrimatco.lv/produkti/augu-aizsardziba/piemajas-darzam/1/15758/lalstim-osmo-60g.)

Nosaluši pumpuri. Nāk ārā snaudošais pumpurs. Vīnogai vienā pumpurā ir trīs pumpuri. Viens galvenais un divi snaudošie pumpuri. To ļoti labi var redzēt, ja pārgriež pumpuru.

Tā šobrīd izskatās mans vīnogu lauks Mežotnē. Šeit bija -7 ^oC. Nepiesegtas vīnogas.

–Īstā miltrasa?

–Ja pērn ir bijusi īstā miltrasa, pavasarī jāveic visi aizsardzības pasākumi, pretējā gadījmā arī šogad vīnogām būs īstā miltrasa (balti pārklājumi uz ogām), jo tās ierosinātājs ziemo pumpurā. Sākotnēji krūms liksies zaļš un skaists, bet vienā brīdī parādīsies īstā miltrasa.Tāpēc augu aizsardzības līdzekļus vajadzētu pielietot tagad, kamēr vīnoga sāk plaukt. Var lietot fungicīdu Topaz, kas ir reģistrēts vīnogām.

Var arī ķerties pie kādas no tautas metodēm:

• Uzraudzēt vircu.

• Izmantot sodu, uztaisīt 1 % sodas šķīdumu, un reizi nedēļā ar rokas smidzinātāju apsmidzināt, var pielikt nedaudz arī zilo graudiņu. Pats arī esmu mēģinājis miltrasu apturēt, kad jau ir parādījušās pirmās pazīmes, bet vajadzētu izmantot arī profilaktiski.

–Kā vīnogas pārziemoja?

–Vīnogas pārziemoja ļoti slikti, to zari rudenī nespēja nobriest un nogatavoties, tāpēc aizgāja bojā.

Tā kā man vīnogas ir iestādītas dziļāk un zem zemes tām bija viens līdz divi pumpuri, tad pašlaik nāk ārā jaunie dzinumi. Vienīgi skatīšos, kuru vīnogu atstāt, kuru rakt ārā un vietā stādīt jaunu. Jāņem vērā, ka svarīga ir vīnogas salizturība un zaru nobriešana.

Šogad vajadzētu ražot arī četrām vai piecām manis paša veidotajām šķirnēm. Pašlaik izskatās cerīgi, jo tās visas ir veiksmīgi pārziemojušas. Atšķirībā no citām šķirnēm, tām, ko es esmu selekcionējis, labi nobriest zari.

Savos izmēģinājumos izmantoju šķirni ‘Viktorija’, kas labi pārziemo un kam labi nobriest zari. Līdz ar to maniem jaunajiem krustojumiem arī zari nobriest labi. Tagad sākšu izmēģinājumus un krustot ar šķirni ‘Talismans’. Pirmās ogas būs 2024. gadā. Tās šķirnes, kurām nenobriest zari, jāpiesedz, bet tāpat pārziemojušas smagi.

Nosalusi lapiņa un apsalis ķekars.

– Ko darīt ar vīnogām, kuras ir cietušas?

– Jānogaida, lai saprastu, kas tur būs. Tad redzēs, no kurienes nāk ārā dzīvs pumpurs. Atkarībā no tā jāveido krūms. Pareizi ir pagājušā gada zarus noliekt horizontāli pie stieples, bet jaunos zaļos dzinumus laist uz augšu. Tad jāskatās, kā plaukst pumpuri. Kas nosalis, to lauž ārā. Laiks parādīs, no kurienes nāks ārā jaunais dzinums – no apakšas vai snaudošā pumpura.

Ar agroplēvi piesegtas vīnogas. Salnas laikā agroplēve nolaista lejā. Atstāju visu dienu apsegtas, kad salnas beidzas, tad noņemu nost. Izmantoju biezāko agrotīklu, tam ir lielāks efekts nekā svecītēm. Sveces tik lielā salā nepalīdzēja. Uzliku sveces un agrotīklu, tad vīnogas -4 ^oC temperatūrā izturēja.

– Kā mēslot

– Es vīnogas nemēsloju. Ja grib, lai labāk nobriest zari, vasaras vidū smidzinu caur lapām kālija monofosfātu. Rezultātā ogās palielinās cukura daudzums, vīnogai labāk nobriest zari, kas palielina tās salizturību.

– Vai šogad apsalušajām vīnogām dot kādus minerālmēslus?

– Parasti minerālmēslus smidzina caur lapām, bet ja lapu nav... Var kaisīt arī uz zemes, bet vai tas kaut ko dos? Es parasti neizmantoju neko. Kad krūms apsalis, bet jaunie dzinumi nāk ārā, tie ir ļoti spēcīgi, jo saknes ir spēcīgas un visu spēku dod jaunajiem dzinumiem, kas nav apsaluši.

Ja saknes apsalst, tad gan ir traki, tad jāgriež viss nost, bet šogad nav tas variants, saknes nav apsalušas.

Apsalis krūms. No apakšas nāk jaunie dzinumi. Vajadzētu būt arī kādai ogai, bet nebūs tik daudz un tik lielas, kā vajadzētu. Šī ir visbēdīgākā paskata vīnoga siltumnīcā. Ir gan apsalušas daļas, gan arī zaļie zari.

Nosalusi visa vīnoga. Tas ir pagājušā gada stāds. Ja pareizi iestāda pumpurus zem zemes, tie sāks augt. Līdz ar to krūms netiek zaudēts. Ne vienmēr visi pumpuri izdzīvo, var aiziet bojā snaudošais pumpurs, var palikt centrālais pumpurs, bet var nepārziemot arī visi trīs vīnogas pumpuri. Par pumpuriem, kas ir virs zemes, nevar zināt, kurš no viņiem - galvenais pumpurs vai snaudošie - būs apsalis.

– Kā pavasarī pasargāt vīnogas no sala?

– Izmantot pēc iespējas biezāku agrotīklu, tas siltumnīcā ļoti palīdz; dedzināt sveces.

Par Gata pieredzi ar vīnogām un šķirnēm vairāk informācijas skat.: www.vinaoga.lv un  www.vinogustadi.lv.