Saimnieks LV / 2025.gads (Oktobris)
Kartupeļu izcelsmes vieta ir Andu kalni, kur tos jau pirms 4000 gadiem audzēja indiāņi mūsdienu Peru teritorijā. Uz Eiropu kartupeļus atveda 16. gs. sākumā1.
Kartupeļu izmantošana uzturā
Kartupeļi ir vērtīgs kālija, šķiedrvielu un C vitamīna avots ikdienas uzturā. Tie satur arī dzelzi un C vitamīnu, kas veicina dzelzs uzsūkšanos. Protams, nomizots un vārīts kartupelis zaudē apmēram pusi no sākotnējā C vitamīna daudzuma. Kartupeļi satur arī olbaltumvielas (proteīnus), folskābi, magniju un fosforu. Tajos esošie flavonoīdi palīdz izvadīt no organisma liekās taukvielas. Interesanti, ka termiski apstrādātos kartupeļos ciete, tiem atdziestot, pārvēršas par rezistento cieti, kas organismā darbojas kā šķiedrviela, tas ir, palielina insulīna jutību, samazina glikozes līmeni asinīs un rada sāta sajūtu. Tātad atkārtoti sildīts kartupelis ir šķiedrvielu avots2. Kartupeļu bumbuļi satur 10–25 %3 cietes, kas ir svarīgākais augu rezerves ogļhidrāts. Ciete ir glikozes polimērs, kas sastāv no lineārām amilozes un zarotām amilopektīna molekulām atšķirīgās proporcijās4.
Svarīgi atzīmēt, ka zaļi kartupeļi vai kartupeļi ar asniem var saturēt indīgu alkaloīdu – solanīnu. Kartupeļu bumbuļi augot no augsnes uzsūc nedaudz dzelzs jonu. Gatavošanas procesā dzelzs joni reaģē ar skābekli un pārveidojas trīsvērtīgajā dzelzī. Kartupeļi ir bagāti arī ar polifenolu un bioloģiski aktīvu savienojumu – hlorogēnskābi, kas savienojumā ar dzelzi ir brūnā krāsā. Tādēļ vārītiem kartupeļiem nereti var redzēt nekaitīgus pelēkzilus plankumus1.
Kartupeļu fizioloģija
Kartupelis (Solanum tuberosum) ir augs, kurš veido īstos bumbuļus. Tie veidojas no dzinumu pārveidnēm tuberizācijas procesā, uzbiezinoties stoloniem. Tiem ir posmi un posmu mezgli. Posmu mezglos veidojas bumbuļu acis, kas izkārtotas spirālveidā apkārt bumbulim. Stoloni veidojas pie stumbra pamatnes no pazemes sānu pumpuriem. Stoloni pagarinās diagravitropiski, t.i., aug perpendikulāri gravitācijas virzienam jeb horizontāli. Garās dienas apstākļos stoloni veido jaunus...
Pilnu rakstu lasiet oktobra SAIMNIEKS LV numurā!
Ogres Piena fermas lopkopības daļas vadītājs Nils Bergmanis skaidro, kāpēc ...
Jūnijā noslēdzies Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta sadarbībā ar ...
Lēdurgas pagasta Pakalnu māju iemītniekus rītos modina gaiļa dziesma, un ta...
Mūsdienās arvien vairāk tiek runāts par digitalizāciju arī būvniecībā, neku...