Dārzs un Drava / 2018.gads (Pavasaris.)

Āda cilvēkam ir ļoti svarīgs orgāns, kas sargā organismu no ārvides ietekmes. Tikko tas tiek kaut kādā veidā bojāts – nobrāzts, saskrāpēts vai kā citādi traumēts, paveras vārti baktēriju, vīrusu, patogēno sēnīšu iekļuvei organismā. Ja cilvēka imūnsistēma ir pietiekami aktīva, lai ar šiem uzbrucējiem cīnītos, tad nekādu briesmīgu seku parasti nav, brūce vai bojājums sadzīst veiksmīgi. Taču daudzos gadījumos šie bojājumi var radīt tādu nepatīkamu un grūti likvidējamu parādību kā kārpas. Tās var veidoties arī tad, ja nekādu redzamu ādas bojājumu nav, jo pietiek ar pavisam sīku, pat neredzamu plaisiņu, lai pavērtu ceļu infekcijai.

Kas ir šie veidojumi?
Kārpas ir labdabīgi virspusēji dažādas formas ādas audzēji, kurus izraisa cilvēka papilomas vīrusi (CPV). Ir zināmi vairāk nekā 150 vīrusa tipi, kas izraisa šos procesus. Vīruss pārceļo kontakta ceļā – sasveicinoties, lietojot kopīgus dvieļus, bez čībiņām izmantojot peldbaseinus un dušas. Pietiek ar pavisam nemanāmu ādas bojājumu, lai būtu risks tikt pie kārpas. Kā rāda statistika, šī infekcija skar aptuveni 7–10 % cilvēku, biežāk to konstatē bērniem un pusaudžiem, kā arī pieaugušajiem ar pavājinātu imunitāti. Kārpu lokalizācija var būt dažāda, biežāk tās veidojas uz roku pirkstiem un pēdām. Interesants ir fakts – aptuveni divu gadu laikā 50 % gadījumu kārpas mēdz izzust pašas, bez kādas īpašas ārstēšanas. Skaidrojums tam nav rasts, iespējams, mainās cilvēka imunitāte, uzlabojas veselības stāvoklis kopumā. Vidēja gadagājuma un vecākiem cilvēkiem galvenokārt kakla apkaimē mēdz veidoties papilomas, kas būtībā arī ir iegarenas diegveida vai matveida kārpas uz tievas kājiņas. To veidošanos saista ar vielmaiņas traucējumiem – vairogdziedzera darbības problēmām, cukura diabētu. Tādam nepatīkamam veidojumam kā varžacs ar vīrusiem nekādas saistības nav, varžacis veidojas mehāniskas darbības rezultātā, kam cēlonis visbiežāk ir neērti apavi.

Kādus tautas līdzekļus izmanto
Lai cīnītos ar kārpām un tādējādi pasargātu citus cilvēkus no inficēšanas riska, visefektīvāk ir griezties pēc palīdzības pie dermatologa. Daudziem cilvēkiem gan šķiet, ka kārpa jau tāds sīkums vien ir – sāpēt nesāp, īpaši arī netraucē, tikšu galā saviem spēkiem. Mēģināt jau var (īpaši, ja atceramies, ka tās mēdz izzust pašas). Un jāteic, ka tautas medicīnas arsenālā ir pietiekami daudz līdzekļu, gan augu izcelsmes, gan citu, kas tiek lietoti. Vai palīdz – tas jau ir cits jautājums. Nedrīkst arī aizmirst faktu, ka reizēm šis labdabīgais audzējs mēdz pārtapt par ļaundabīgo…

Viens no populārākiem augiem cīņā ar kārpām ir strutene. Svaiga auga sulai tiešām ir konstatēta pretaudzēju aktivitāte. Ar oranžo piensulu iesaka apziest kārpu vai kārpas vairākas reizes dienā, ja pēc 2–3 nedēļu lietošanas rezultāta nav, drošāk tomēr doties pie dermatologa. Līdzīgi izmanto arī dažādu dievkrēsliņu – saules, ciprešu un citu sugu balto piensulu, kodīgā laimiņa lapu sulu, čīkstenes lapu mīkstumu vai sulu. Iecienīti tautas līdzekļi ir arī sīpols, ķiploks, citrons, alojes (alvejas) un kalanhojas lapas, retāk izmanto kliņģerīšu ziedus, īrisu lapas, zirgkastaņas lapas un ziedus.

Kā augus lietot
Ar sīpola sulu ieziež kārpu 2–3 reizes dienā, bet sīki sasmalcināta (sarīvēta) sīpola putriņu piesaitē kārpai uz nakti. No sīpola var pagatavot maisījumu ar medu – tējkaroti sīpola sulas samaisa ar pustējkaroti medus, ar šo masu apziež kārpu vairākas reizes dienā un uz nakti. Arī ķiploku izmanto līdzīgi – ar daiviņu vairākas reizes dienā paberzē kārpu, bet uz nakti piesaitē ķiploka ziedi, ko gatavo, samaisot tējkaroti sīki sasmalcināta ķiploka ar tējkaroti nesālītu cūku tauku un 4 tējkarotēm etiķa. Tāpat vairākas reizes dienā var paberzēt kārpu ar citrona šķēlīti, alojes vai kalanhojas lapas mīkstumu, tos var arī piesaitēt uz nakti. Vasarā, augu veģetācijas periodā, uz nakti kārpai piesaitē saberztu svaigu kliņģerītes ziedu vai īrisa lapu putriņu.

Ja kārpu ir padaudz un dažādās ķermeņa vietās, mēdz izmantot zirgkastaņas ziedu, lapu vai sasmalcinātu augļapvalku (adataino pogaļu) peldes. Izejmateriālu liek emaljētā spainī (piepilda pusi tilpuma), aplej ar verdošu ūdeni, atstāj ievilkties uz 12 stundām. Tad izvilkumu nokāš un pievieno vannas ūdenim, kura temperatūra ir 38– 40 °C. Peldes ilgums ir 15–20 minūtes, biežums – pārdienām. Pēc 7–8 peldēm kārpām vajadzētu pazust.

Labākā profilakse – rūpes pat spēcīgu imunitāti
Vieglāk ir nesaslimt nekā ārstēties. Tas nozīmē, ka svarīgi ievērot elementārus higiēnas noteikumus – regulāri un cītīgi mazgāt rokas, rūpēties par roku un citu ķermeņa atklāto vietu veselību, mitrināt ādu, sargāt no plaisāšanas, sasprēgāšanas, nobrāzumiem. Un noteikti padomāt par savu veselību kopumā – kustēties, līdzsvarot darba un atpūtas slodzi, tad arī imunitāte būs savu uzdevumu augstumos un papilomas vīrusiem nebūs iespēju darboties.