Mazo istabas kāmīšu radinieki ir peles un citu sugu grauzēji, kas dzīvo sausās vietās.

Ja pie mājas būs nekopts dīķis, lēna, aizaugoša upīte vai grāvis, agrāk vai vēlāk tur ieviesīsies aktīvi piekrastes – ūdens augu patērētāji ūdeņu strupastes (Arvicola terrestris), kuras neprecīzi dēvē arī par ūdensžurkām, un ondatras (Ondatra zibethica) jeb bizamžurkas.

Vasarās var iemaldīties no sprosta izbēdzis augēdājs – nutrija (Myopotamus coypus). Tās neiet baroties cilvēku dārzos, bet pārtiek no meldriem, niedrēm, vilkvālītēm, bultenēm, ežgalvītēm u.c. Varētu uzskatīt, ka šie dzīvnieki palīdz uzturēt ūdensteču un ūdenstilpju tīrību, bet tā gluži nav. Galvenais, ka apēstie augi, tikai citā formā, nonāk atpakaļ dabā (tāpat kā no baltā amūra un bebriem).

Brīvā dabā nutrija ziemā nosals, arī barību ziemai nevāc, jo aklimatizēta no daudz siltākām vietām. No nutrijām iegūst ādas un gaļu, to garums var sasniegt 50−80 cm, bet svars līdz 16 kg. ...                           

Pilnu rakstu lasiet vasaras Dārzs un Drava numurā!