Saimnieks LV / 2020.gads (Oktobris.)

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) prognožu speciālisti joprojām turpina apsekot dažādu kultūraugu sējumus un stādījumus, lai konstatētu kaitēkļu un slimību izplatību, taču par dažiem kultūraugiem šajā sezonā jau var runāt pagātnes formā, jo lauki nokulti un ražas tonnas saskaitītas. Ziemas rapšu sējumus ļoti bieži ietekmē laika apstākļi ziemas periodā, bet vasaras rapsim īsts izaicinājums ir kaitēkļi ziedpumpuru veidošanās un ziedēšanas laikā. Lai iegūtu labu ražu, nepietiek vien ar pareizu agrotehniku, ir jāsakrīt visu apstākļu kopumam.

Ziemas rapšu sējas un dīgšanas laikā iepriekšējā gada rudenī (2019) bija optimāli augšanas apstākļi, un VAAD speciālistu veiktajos novērojumos ap 20. augustu ziemas rapši bija sadīguši (AS 10–11) un veidoja pirmo lapu pāri visos stādījumos. Oktobra beigās rapšiem jau bija izveidojusies lapu rozete, tie bija gatavi ziemošanai. Rudeni vajadzētu nomainīt ziemai, taču šoreiz bija savādāk – tas turpinājās, un lielākās rapšu audzētāju bailes bija par pēkšņu kailsala iestāšanos vai biezu sniega segu uz nesasalušas augsnes. Ik pa laikam stiprie nokrišņi radīja mitruma pārbagātību zemākajās lauka vietās. Stabila un ilgstoša sniega sega tā arī neizveidojās, un joprojām bija raizes par kailsalu, jo augi uz pavasara pusi būs jau iztērējuši barības vielas un būs jutīgāki pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Tomēr pārziemošana bija veiksmīga. Vēsais pavasaris ierobežoja rapšu strauju attīstību, bet sniega sega 12. maijā Latgales reģionā bija liels pārsteigums. Vasaras rapšu sēja un attīstība salīdzinājumā ar 2019. gada pavasari bija vēlāka par apmēram divām nedēļām. Vēlāk, pākšu nogatavošanās beigu fāzē (AS 85–89), atsevišķos ziemas rapšu laukos spēcīgas krusas un lietus ietekmē daļa ražas izbira zemē.

Laika apstākļi ir tikai viens no ietekmējošiem faktoriem labas ražas ieguvē, bet ne mazāk svarīga ir kaitēkļu un slimību izplatība. Šie ir faktori, ko rapšu audzētāji nevar ietekmēt, bet, savlaicīgi un gudri rīkojoties, var ierobežot kaitīgo organismu izplatību, lai ražas zudumi būtu pēc iespējas mazāki. Iepriekšējā rudenī ziemas rapšu lapas bojāja alotājmušas, cekulkodes, balteņu un zāglapseņu kāpuri, kā arī tika novērotas laputis, spradžu un mīkstgliemežu bojājumi, taču tie bija nelieli, jo kaitēkļi tajā laikā steidz meklēt ziemošanas vietas un barošanās nenotiek tik aktīvi kā pavasarī, arī lapu rozete ir jau pietiekami liela.

Parasti pavasarī vieni no pirmajiem kaitēkļiem, kas iznāk no ziemošanas vietām, ir krustziežu smecernieku Ceutorhynchus sp. pieaugušās vabolītes. Šogad marta beigās un aprīļa sākumā ziedpumpuru veidošanās laikā (AS 51–53) Saldus un Jelgavas novadā tika konstatētas pirmās smecernieka vabolītes. To strauju izplatību kavēja vēsie laika apstākļi. Lielākā izplatība (28 %) tika konstatēta maija pirmās dekādes beigās Dobeles novadā rapšu pilnzieda laikā (AS 65). Tas ir nedaudz vairāk kā 2019. gadā. Pārējos apsekotajos laukos Tukuma, Iecavas, Ventspils, Skrīveru, Kocēnu, Pāvilostas, Jēkabpils, Bauskas, Priekuļu, Beverīnas, Sējas, Ozolnieku, Raunas, Aizputes novados krustziežu smecernieku izplatība bija 2–18 %. Jūnija sākumā rapšu ziedēšanas beigās, kad vairums ziedlapiņu bija nobirušas (AS 67), Viesītes novadā tika konstatēti pirmie smecernieka kāpuru bojājumi (2 %). Līdz pāksteņu attīstības vidum (AS 75) jūnija pirmās dekādes beigās kāpuru bojājumi tika novēroti Dundagas, Aizputes, Krustpils, Rucavas, Viļānu, Dagdas, Aizputes novados, invadēti 2–18 % augu.

Nozīmīgs vasaras rapšu kaitēklis pēc sadīgšanas ir spradzis Phyllotreta sp. Tā kā sējas termiņi dažādos reģionos ir atšķirīgi, tā izplatību lielā mērā ietekmē laika apstākļi. Maija sākumā Kuldīgas, Jaunjelgavas un Nīcas novados spradžu bojājumi tika novēroti 2–6 % augu pirmā lapu pāra attīstības stadijā (AS 11). Maija otrajā pusē vēlāk sētajos laukos Daugavpils un Viļānu novados spradžu bojājumi tika konstatēti 18–94 % augu. Tobrīd rapši bija tikai dīgļlapu atvēršanās stadijā (AS 10). Labvēlīgu apstākļu ietekmē tas var būt ļoti bīstami. Tomēr kopumā laika apstākļi maijā nebija tik silti un saulaini kā iepriekšējos divos gados, tāpēc arī vēlāk sētajos vasaras rapšu sējumos spradžu bojājumi nebija būtiski, taču pagarinājās spradžu sastopamības laiks – kaitēkļa bojājumi tika konstatēti vēl jūnija pirmās dekādes beigās Ogres novadā, augiem sasniedzot četru lapu stadiju (AS 14).

Laputis vasaras rapšos.

Krustziežu spīdulis Meligethes aeneus ir bīstamākais kaitēklis gan ziemas, gan vasaras rapšu sējumos. Aprīļa trešās dekādes sākumā ziemas rapšu ziedpumpuru izvirzīšanās līdz ziedēšanas sākumam stadijā (AS 53–60) Ropažu, Tukuma, Dobeles, Kuldīgas, Ventspils, Saldus novados spīduļi invadēja 2–22 % ziedkopu. Salīdzinot ar 2019. gadu, kaitēklis parādījās vēlākā rapšu attīstības stadijā un izplatība bija par trešdaļu mazāka. Visticamāk to kavēja vēsums, dažviet pat 0 oC temperatūra nakts un rīta stundās un laika apstākļi maijā. No ziedēšanas sākuma (AS 60) aprīļa beigās Dobeles novadā spīduļa klātbūtne tika novērota visos apsekotajos ziemas rapšu laukos visos reģionos ar izplatību 2–36 %, vien atsevišķā novērotajā laukā Viļānu novadā sasniedzot 86 % izplatību (1–7 vabolītes uz ziedkopas).

Krustziežu alotājmušas kāpura bojājums.

Vasaras rapšu sējumos pirmie spīduļi tika konstatēti jūnija sākumā Strenču novadā ziedpumpuru veidošanās sākumstadijā (AS 50), kur bija invadēti 20 % augi (1–2 vabolītes uz ziedkopas), un Gulbenes novadā vien piecu lapu attīstības stadijā (AS 15), invadēti 6 % augu. No ziedēšanas sākuma (AS 60), neilgi pirms Saulgriežiem Nīcas novadā līdz jūlija sākumam, kad atsevišķos laukos (Viļānu novadā) vasaras rapši bija pilnziedā (AS 65), visos novērotajos sējumos visos reģionos spīduļa izplatība bija 10–52 %, vidēji 1–4 īpatņi uz ziedkopas. Tas ir nedaudz vairāk nekā iepriekšējā sezonā, kad apmēram ap to pašu laiku bija invadēti 2–48 % augu.

Jūnija sākumā ziemas rapšu pāksteņu veidošanās laikā (AS 71–75) Iecavas, Tukuma, Viesītes, Dobeles un Bauskas novados konstatēti pirmie krustziežu pāksteņu pangodiņa Dasineura brassicae bojājumi 2–16 % izplatībā. Turpinājumā visos novērotajos laukos pangodiņa izplatība bija 2–12 % robežās, vien atsevišķā Tukuma novada laukā jūnija beigās nogatavošanās sākumā (AS 80) izplatība sasniedza 22 %, kas ir vairāk nekā iepriekšējā gadā (14 %).

 Krustziežu sausplankumainība.

Vasaras rapšu sējumos pirmie pangodiņa bojājumi konstatēti jūlija sākumā pāksteņu veidošanās sākumā (AS 73) Gulbenes novadā. Turpinoties pāksteņu attīstībai, kaitēkļa kāpuru bojājumi tika novēroti Sējas, Pļaviņu, Ogres, Jaunjelgavas, Strenču, Pārgaujas, Salas un Daugavpils novados 2–10 % izplatībā.

Apmēram piecus pēdējos gadus lielas galvassāpes rapšu (īpaši vasaras) audzētājiem rada kāpostu cekulkožu Plutella maculipennis izplatība sējumos, jo tauriņu kustīguma dēļ ir apgrūtināta to ierobežošana. Ziemas rapšu sējumos lapu rozetes veidošanās laikā (AS 13–19) rudenī kaitēkļa imago tika konstatēti Kārsavas novadā, bet kāpuri un to bojājumi Pāvilostas, Ventspils, Talsu un Jelgavas novados, taču gan izplatība, gan bojājumi bija maznozīmīgi. Arī pavasarī un vasarā tikai vienā Gulbenes novada apsekotajā ziemas rapšu laukā tika konstatēta cekulkožu klātbūtne. Vasaras rapšu sējumos pirmie cekulkožu tauriņi tika konstatēti jūnija pirmās dekādes beigās Gulbenes novadā otrā lapu pāra attīstības stadijā (AS 13), bet pirmie kāpuri pēc vasaras Saulgriežiem Salas novadā ziedēšanas sākumstadijā (AS 60). Jūnijā laika apstākļi bija labvēlīgi tauriņu lidošanai – bija pietiekami silts un vairāk saulainu nekā lietainu dienu. Feromonu slazdos nedēļas laikā tika noķerti līdz pat 124 cekulkožu tauriņiem. Jūlija sākumā pēc noziedēšanas (AS 67–69) uz kultūraugiem Jaunjelgavas un Salas novados tika konstatētas cekulkožu kūniņas. Turpinot tālāko attīstības ciklu, izlidos cekulkožu nākamā paaudze, kas jau meklēs nesen iesēto ziemas rapšu laukus, lai barotos un atrastu ziemošanas vietu.

Kāpostu cekulkode.

Pēdējos gados rapšu sējumos gandrīz vienmēr novērota krustziežu alotājmušas Phytomyza rufipes klātbūtne, bet ekonomiski nozīmīgi bojājumi netiek konstatēti, jo parasti rapšiem ir pietiekami liela lapu masa, bet kāpuru alojumi ir nelieli. Redzamāki bojājumi ir ziemas rapšiem rudens pusē, un, iestājoties mēreniem laika apstākļiem, jauni bojājumi sastopami vēl novembrī. Vasaras rapšu sējumos Aizputes, Kuldīgas un Gulbenes novados pāksteņu veidošanās laikā (AS 75–79) tika konstatēti maznozīmīgi alotājmušas kāpuru bojājumi.

Kāpostu laputs Brevicaryne brassicae kolonijas rapšu sējumos lielākā vai mazākā skaitā ir sastopamas gandrīz vienmēr. Šajā sezonā to bija pavisam maz. Vienā no apsekotajiem ziemas rapšu sējumiem Ropažu novadā jūlija sākumā nogatavošanās iesākumā (AS 80) un vasaras rapšu sējumos pāksteņu veidošanās nobeigumā un nogatavošanās sākumā (AS 79–80) Sējas un Strenču novadā – visos gadījumos izplatība 2%.

Krustziežu smecernieks.

Dažādu slimību izplatība var sākties jau rudenī pēc rapšu iesēšanas, kamēr veidojas lapu rozete. Izplatītākā no tām ir krustziežu sausplankumainība (tumšplankumainība) Alternaria brassicae, Alternaria brassicicola, kas tika konstatēta sējas gada rudenī lielākajā daļā apsekoto ziemas rapšu lauku ar nelielu izplatības pakāpi (2–8 %). Maija beigās no ziedēšanas vidus (AS 65) līdz pāksteņu nogatavošanās sākumam (AS 80) sausplankumainības izplatība Viesītes, Jēkabpils, Talsu, Madonas, Krustpils, Saldus, Dobeles, Aizputes, Viļānu un Rugāju novados bija 2–6 %. Nogatavošanās laikā sausplankumainība izplatījās arī citviet un pirmās pazīmes tika novērotas Daugavpils, Ozolnieku, Ventspils, Bauskas, Ropažu, Tukuma, Aknīstes, Kokneses, Iecavas un Aizkraukles novados, taču izplatība nepārsniedza 2–10 %. Līdzīga situācija bija arī 2019. gadā, tikai šogad ir lielāks skaits novēroto lauku, ko skārusi infekcija. Vasaras rapšu sējumos slimības infekcija pirmo reizi tika konstatēta jūlija sākumā ziedēšanas beigās (AS 67–69), taču līdz nogatavošanās sākumam (AS 80) izplatība bija neliela 2–12 %. Vien Aizputes novadā vienā no apsekotajiem vasaras rapšu laukiem sēklu nogatavošanās vidus stadijā (AS 85) inficēti bija 90 % augu.

Spradži vasaras  rapšos.

Krustziežu sausā puve Leptosphaeria maculans, Leptosphaeria biglobosa tika novērota jau sējas gada rudenī Talsu, Krustpils, Ropažu, Iecavas un Bauskas novados, izplatība 2–4 %. Maija beigās ziemas rapšu ziedēšanas vidus stadijā (AS 65) Krustpils un Viesītes novados tika konstatēta neliela (2 %) sausās puves infekcija. Plašāka slimības izplatība tika novērota pāksteņu nogatavošanās laikā (AS 81–89) Viļānu, Aizputes, Ogres, Smiltenes, Skrīveru, Saldus, Rucavas un Jaunjelgavas novados (2–8 %), uz pēcpļaujas atliekām − Ventspils, Talsu un Ropažu novados (2–12 %). Vasaras rapšu sējumos no ziedēšanas vidus līdz nogatavošanās vidum sausās puves infekcijas pazīmes atsevišķiem augiem tika konstatētas Līvānu, Pļaviņu un Jaunjelgavas novados.

Baltās puves Sclerotinia sclerotiorum infekcija ziemas rapšu sējumos šogad bija sastopama vairāk nekā iepriekšējos gados un pazīmes parādījās agrāk. Visticamāk to ietekmēja salīdzinoši garais, vēsais un mitrais ziedēšanas laiks. Pirmās pazīmes tika konstatētas jūnija beigās pāksteņu attīstības nobeigumā un nogatavošanās sākumā (AS 79–80) Krustpils, Viļānu, Līvānu, Kocēnu, Gulbenes un Daugavpils novados, izplatība 2–6 %. Veicot apsekojumus uz ziemas rapšu stublājiem pēc ražas novākšanas, baltā puve tika konstatēta gandrīz visos sējumos, izplatība 2–10 %. Vasaras rapšu sējumos baltās puves pirmās pazīmes tika konstatētas pāksteņu attīstības sākumā (AS 73) jūlija vidū Pārgaujas, Salas novados, vēlāk arī Jaunjelgavas, Pļaviņu un Daugavpils novados, izplatība 2–6 %.

Baltā puve.

Pelēkā puve Botrytis cinerea bija sastopama lielākajā daļā apsekoto ziemas un vasaras rapšu sējumu, bet izplatība nepārsniedza 6 %, kas ir apmēram iepriekšējo gadu līmenī.

Rapšu neīstā miltrasa Prenospora brassicae parasti parādās agrīnākajās kultūrauga attīstības stadijās, bet parasti inficēšanās pakāpe ir maznozīmīga. Iepriekšējā rudenī jau pirmā lapu pāra attīstības stadijā (AS 11) visos apsekotajos ziemas rapšu sējumos tika konstatētas slimības pazīmes (izplatība 2–12 %) ar nelielu inficēšanās pakāpi (1–5 %). Vasaras rapšu sējumos neīstā miltrasa bija sastopama (2–18 %) no ceturtā lapu pāra izveidošanās (AS 18) jūnija pirmajā pusē līdz pāksteņu attīstības beigām (AS 79) jūlija beigās Strenču, Smiltenes, Aizputes, Rūjienas un Kuldīgas novados, ar nelielu inficēšanās pakāpi (1–5 %). Šie rādītāji ir ļoti līdzīgi iepriekšējos gados VAAD speciālistu veiktajos novērojumos konstatētajiem rādītājiem.

Krustziežu miltrasa Erysiphe cruciferarum ir sastopama ievērojami retāk nekā rapšu neīstā miltrasa. Aizvadītajā sezonā nevienā no apsekotajiem ziemas un vasaras rapšu laukiem tā netika konstatēta. Arī 2019. gadā miltrasa tika konstatēta tikai vienā novērojumu laukā.

Sakņu augoņi ziemas rapsim rudenī.

Krustziežu sakņu augoņu Plasmodiophora brassicae izplatību lielā mērā nosaka laika apstākļi, augu seka un dažādu krustziežu dzimtas nezāļu klātbūtne. Aizvadītajā sezonā nevienā novērotajā ziemas un vasaras rapšu laukā sakņu augoņi netika konstatēti. 2019. gada novērojumos sakņu augoņi nelielā skaitā tika konstatēti divos laukos – ziemas rapšiem sējas gada rudenī un vasaras rapšiem pāksteņu attīstības beigu stadijā (AS 79).

Informāciju par VAAD speciālistu novērojumiem rapšu un dažādu citu kultūraugu laukos un sējumos atrodama dienesta mājas lapā noverojumi.vaad.gov.lv.