, .
cloudy 6.3℃
Vārda dienu svin: Haralds, Almants

Kāds bija 2022. gads lauksaimniekiem

Raimonds MILTIŅŠ , 07-07-2023
Kāds bija 2022. gads lauksaimniekiem

Saimnieks LV / 2023.gads (Februāris.)

Atskatoties uz aizvadīto gadu lauksaimniecībā, jāatzīst, ka tas ir bijis izaicinājumu pilns, bet arī labvēlīgs lauksaimniekiem. Lauksaimniecība ir viena no retajām nozarēm, kura ir spējusi diezgan veiksmīgi absorbēt dažādus triecienus un pat uzrādīt salīdzinoši labu izaugsmi.

Lielākā daļa graudu audzētāju ir spējuši ne tikai labi nopelnīt uzreiz ražas novākšanas laikā, bet var pat atļauties lielu daļu produkcijas pieturēt, skatoties, kā attīstīsies graudu tirgus. Taču labie ražas rezultāti nav gūti bez galvassāpēm. Īpašu satraukumu radīja pērnais pavasaris, kad bija daudz neskaidrību sakarā ar karu Ukrainā: kas notiks ar finansējuma iespējām, kā karš ietekmēs minerālmēslu tirgu un globālās graudu cenas, ņemot vērā, ka Ukraina ir viena no lielākajām graudu ražotājvalstīm pasaulē.

Protams, aktuāla bija arī klimata tēma un laikapstākļu ietekme. Jūlijs Latvijā nāca ar spēcīgām vētrām un rekordlieliem nokrišņiem. Līdz ar to Latvijas centrālās daļas saimniecībām aizvadītais gads paliks atmiņā arī ar kultūraugu sakrišanu veldrē. Tomēr veiksme graudaudzētājus nepameta –
netipiski karstais un sausais laiks augustā ļāva visu izaudzēto novākt. Saimnieki, kuri sējumus bija apdrošinājuši pret dabas radītiem riskiem, saņēma atbilstošas atlīdzības par lietus un vētras radītiem ražas zaudējumiem.

Par to, ka lauksaimniekiem 2022. gads ir bijis izaugsmes gads, liecina arī piešķirtā finansējuma pieaugums. Swedbank lauksaimniecības komandas apkopotie dati liecina, ka mazajiem lauksaimniekiem ar gada apgrozījumu līdz 200 tūkst. EUR banka šogad izsniegusi par 71 % vairāk, vidējiem un lieliem lauksaimniekiem par 35 % vairāk, bet kooperatīviem un graudu uzpircējiem par 67 % vairāk aizdevumu nekā gadu iepriekš.

Atsevišķās kategorijās bijis cenu sadārdzinājums. Tas nozīmē, ka pagājušajā gadā lauksaimniekiem vajadzēja vairāk naudas, lai nopirktu tādas pašas preces kā iepriekšējos gados. Pozitīvi ir tas, ka finansējums lielākoties izmantots līzinga un industriālo iekārtu iegādei, tātad lauksaimnieki ne tikai būvējuši objektus, bet arī atjaunojuši tehniku un iekārtas. Tieši lauksaimniecības tehnikas finansēšanā 2022. gadā nostiprinājāmies par tirgus līderiem. 2022. gadā sasniegts tehnikas un iekārtas līzinga pieaugums lauksaimniekiem + 117 %, apgrozāmo līdzekļu finansējums + 54 % un ilgtermiņa (zemes un būvniecības) finansējums +15 %.

Swedbank, atskatoties uz aizvadīto gadu, ir liels prieks par saņemtajām pozitīvajām lauksaimnieku atsauksmēm. Veidojot Swedbank lauksaimniecības komandu, mērķis bija piedāvāt lauksaimniekiem konsultācijas, kā saimniekot ērtāk un efektīvāk. Un tas nenozīmē runāt tikai par aizdevumiem, kontiem un maksājumu kartēm. Apkopojot komandas zināšanas, esam panākuši to, ka gan mazas, gan lielas saimniecības mūs uzskata par kompetentu partneri, kas var ne tikai konsultēt par finansējuma iespējām, kārtojot bankas aizdevumus, bet arī par valsts un ES atbalsta programmām zemniekiem, par to nosacījumiem. Sadarbībā ar dažādām finanšu institūcijām piedāvājam saimniecībām iespēju piedalīties dažādās grantu programmās vai ar Swedbank starpniecību saņemt aizdevumus apgrozāmajiem līdzekļiem bez papildu nodrošinājuma.

Situācija finanšu tirgos un makroekonomisko rādītāju ietekme uz lauksaimniecību
Pārtikas preču izejvielas, protams, kļuvušas ievērojami dārgākas, pieaugot par 30 % 2022. gada beigās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas nozīmē, ka vismaz daļa izmaksu kāpuma ir pārnesta uz galaproduktu. Dati par augkopības/lopkopības nozares uzņēmumu pelnītspēju šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ir labāki nekā gadu iepriekš, bet atpaliek no 2020. gada rādītāja. Tomēr patiesā aina būs redzama tikai 2023. gada maijā, kad būs iesniegti gada pārskati un realizēta 2022. gadā saražotā produkcija.

Tāpat jāpiemin degvielas cenu ietekme. Novembrī degvielas cenas pieauga par 28 % gads pret gadu, kamēr dīzeļdegviela (kas lauksaimniekam ir vēl svarīgāka) izmaksāja pat par 39 % vairāk.

Graudu žāvēšanai, piena lopkopībā un dārzeņu audzēšanai siltumnīcās svarīga izmaksu pozīcija ir elektroenerģija. Šajās pozīcijās izmaksu pieaugums, salīdzinot gadu pret gadu, ir vismaz + 30 %. Skaidri redzams, ka sadārdzinājums vērojams arī investīciju precēs – tehnikā, iekārtās un aprīkojumā. Būvēt šodien kaut ko jaunu vai veikt rekonstrukciju ir daudz dārgāk – lēciens ir būvniecības izmaksās, gan būvniecības materiāliem, gan darba spēkam. Noteikti jārēķinās, ka pieaugs arī apdrošināšanas cenas, jo risks uz apdrošināto vienību būs augstāks.

Prognozes šim gadam
Kā zināms, ratus taisa ziemā un kamanas vasarā – ko ņemt vērā šogad? Noteikti ieteiktu necerēt, ka rekordaugstā peļņa saglabāsies arī šogad. Ja izdevies labi nopelnīt, tad labāk to izmantot efektivitātes celšanas projektiem, kas ļaus uzlabot pelnītspēju, ja kopējā situācija tirgū pasliktināsies. Noteikti ļoti rūpīgi jāvērtē brīdis, kad pārdot graudus un kad iepirkt minerālmēslus. Ja skatāmies uz finansējuma iespējām, tad Swedbank noteikti finansēs lauksaimniecības nozares projektus, ja tiem ir saprotama naudas plūsma un nākotnes perspektīva. Domājot par finansējumu, allaž atgādinu paturēt prātā procentlikmi – Euribor likmes atgriešanās nulles vai negatīvā zonā pārskatāmā nākotnē nav sagaidāma, tāpēc nākotnē jārēķinās ar Euribor procentlikmi, kas varētu būt ap 3 %.

Tāpat jāatgādina, ka ES Zaļā kursa un ilgtspējas mērķus neviens nav atcēlis. Laikā, kad energoresursu cenas ir saskrējušas debesīs, inflācija sit visus rekordus un ģeopolitiskie apstākļi ir bijuši tik ļoti izaicinoši, ka tā vien gribas atgriezties vecajās sliedēs. Ar šādu situāciju būs jārēķinās arī turpmāk, jo tieši ilgtspējīga – videi un klimatam draudzīgāka saimniekošana ir Latvijas saimniecību nākotne. Turklāt netālā kara apstākļos mēs esam lieliski sapratuši ilgtspējīgu alternatīvu lielo nozīmi. Laikā, kad gāzes vai elektrības cenas kļuva neparedzamas, tieši alternatīvie enerģijas avoti kļuva tik vērtīgi un galvenais – mums tik pieejami. Saules paneļu finansēšanā ir uzstādīti rekordi tieši tāpēc, ka gan privātpersonas, gan uzņēmēji (tostarp lauksaimnieki) ieguldīja līdzekļus paši savā enerģijas ražošanā, lai vismaz daļu no sev nepieciešamā apjoma sagādātu paši. Šī ilgtspējīgā transformācija ļauj samazināt arī mūsu atkarību no fosilās enerģijas ieguvējiem, kuriem patīk šo atkarību izmantot pret mums. Tāpēc kopumā visi ilgtspējas faktori saglabās savu ietekmi uz mums visiem – gan klimats un vide, gan sociālā atbildība, gan arī pārvaldības lietas (ESG).

Pirmie soļi ir sperti, lai palīdzētu zemnieku saimniecībām ne tikai apzināt savu CO2 pēdu, bet arī to izmantot sertificēšanā un finansēšanā. Sadarbībā ar eAgronom esam sākuši piedāvāt zemniekiem iespēju iegūt ilgtspējas sertifikātus, kas pēc tam noder, lai runātu ar kredītiestādēm par labākiem finansējuma nosacījumiem. Swedbank šajā jomā ir viens no tirgus līderiem, jo tieši zaļā finansēšana ir mūsu nākotne, kuru atbalstām. Šādā veidā visi kopā bruģēsim ceļu efektīvākai un pārdomātākai saimniekošanai Latvijas laukos.

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Kā izvēlēties ganāmpulkam piemērotāko indeksu
Kā izvēlēties ganāmpulkam piemērotāko indeksu

Piena lopkopība ir dinamiska nozare, kas bieži saskaras ar dažādiem izaicin...

Acidoze slaucamajām govīm un TMR kvalitāte
Acidoze slaucamajām govīm un TMR kvalitāte

Govs gremošanas sistēma dabiski ir piemērota kokšķiedru saturošu barības lī...

AS Dimedium Latvija uzsāk ģenētikas biznesu
AS Dimedium Latvija uzsāk ģenētikas biznesu

Uzņēmums AS Dimedium Latvija kopš 2024. gada 1. janvāra ir pārņēmis AS Kurz...

ZS "Dārznieki" – iesāktais tiks turpināts
ZS "Dārznieki" – iesāktais tiks turpināts

Ģimenes saimniecība ZS Dārznieki Aizkraukles novadā nodarbojas ar piena un ...