, .
partlycloudy_night 4.7℃
Vārda dienu svin: Elīna, Drosma, Drosmis

Kā pasargāt un ārstēt dārzeņus

Māris Narvils , 25-02-2021
Kā pasargāt un ārstēt dārzeņus

Dārzs un Drava / 2018.gads (Vasara.)

Ko vajadzētu ņemt vērā
Laika prognožu analīze un sekošana. Lai arī nav nekā nepastāvīgāka kā laika apstākļi, tomēr, regulāri sekojot trim vai četrām to prognozēšanas vietnēm, tendences ir iespējams konstatēt.

Lai šīs tendences būtu precīzākas, ieteicams fiksēt savus klimatiskos datus. Lielās saimniecībās ir vērts iepirkt pašiem savu klimata staciju, mazākām – atzīmēt vismaz gaisa temperatūru, nokrišņus un vēja virzienu. Valdošo vēju virziens ir ne tikai svarīgs, lai plānotu vai, taisni otrādi, atceltu smidzināšanas darbus, bet arī vērotu, kuri vēji ir nokrišņu nesēji un ar kuriem nekādi nokrišņi nebūs gaidāmi. Vēja virziena maiņas var liecināt arī par pēkšņām laika apstākļu maiņām.

Dabas procesu vērošana, sekošana, kas notiek dzīvnieku, putnu un augu pasaulē. Tas ir saistīts ar dzīvnieku un putnu darbības maiņu, augiem tas ir saistīts ar ziedēšanu, ko savukārt var attiecināt uz aktīvo temperatūru summu, kas noteiks gan konkrētā kultūrauga attīstības fāzi un līdz ar to arī pretstatā kaitīgo organismu attīstību. Elementāri pieraksti ļaus prognozēt pašiem. Savas prognozes varēs salīdzināt ar plašsaziņas līdzekļos publicētajām laika ziņām.

Lauku apskates regularitāte. Iet ciešā kontekstā ar klimatiskajiem apstākļiem. Paaugstinoties gaisa temperatūrai un laikam kļūstot sausākam, kā tas ir novērojams šī gada veģetācijas periodā, pieaug kaitēkļu savairošanās dinamika. Ja turpretim veidojas silts un mitrs klimats, tad strauji pieaug nezāļu un slimību attīstība. Atsevišķiem kaitīgiem organismiem ir nepieciešami vēl specifiskāki laikapstākļi. Ja situācija uz lauka ir kontrolējama un laikapstākļi nav īpaši labvēlīgi kādu kaitīgo organismu attīstībai, tad pietiks lauku apskatīt reizi nedēļā. Līdzko laikapstākļi mainās par labu kādai kaitīgo organismu grupai, tā lauki jāapskata biežāk – reizi 3−4 dienās. Iestājoties kaitīgajiem organismiem īpaši labvēlīgai situācijai, lauki ir jāapskata katru otro dienu.

Līdztekus iepriekš minētajam katru dienu ir jāieskatās VAAD mājaslapas integrētās audzēšanas, prognožu dienesta cilvēku sniegtajā informācijā par attiecīgi kaitīgo organismu izplatību procentos, kas norāda, cik bieži attiecīgie kaitīgie organismi ir sastopami uz konkrētās kultūraugu sugas. Tas ir labs signāls par kaitēkļu vai slimību savairošanos. Daudz augstākas bīstamības signāls ir par kaitīgo organismu izplatības intensitāti, kas lielā mērā parāda to savairošanās straujumu. Mainoties šim rādītājam, praktiski vienmēr ir jāpieņem lēmums par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu.

Pareizi izvēlēti un izmantoti, kaitīgo organismu ierobežošanas agrotehniskie paņēmieni palīdz attālināt augu aizsardzības līdzekļu pielietošanas vajadzību.

Veicot novērojumus, fotografējiet dažādos rakursos, atšķirīgā apgaismojumā. Izvairieties no bildēšanas spilgtā saulē. Gaismas un ēnu spēles ļoti būtiski traucē diagnosticēt kaitīgos organismus. Izmantojiet VAAD izdotos kaitīgo organismu atpazīšanas bukletus, kas ir jau pieejami visām galvenajām dārza un lauka kultūrām. Salīdziniet foto ar katalogiem, pārsūtiet bildes speciālistiem – konsultantiem, prognožu cilvēkiem, agronomiem.

Nākotnē būs citādi
Runājot par augu aizsardzības lietojumu, visbeidzot, gribu aicināt padomāt par nākotni. Šī brīža izvēlētais ceļš pamazām, bet noteikti beigsies. Vispirms jau politisku apsvērumu dēļ. ES pavisam drīz daudzas fungicīdu un insekticīdu, arī herbicīdu darbīgās vielas aizies vēsturē (nav runas par tirdzniecības markām). Tā kā cerēt, ka mēs kā galējo risinājumu visiem dzīves gadījumiem varēsim izmantot pesticīdus, ir velti. Var, protams, apelēt pie politiķu sirdsapziņas, ka, esot augu aizsardzības līdzekļu lietojuma ziemeļu daļā, mēs kā maza valsts esam apdalīti, tomēr ir jāskatās tālāk – kādas iespējas būs nākotnē. Acīmredzot nepietiks ar potenciāliem zaudējumu aprēķiniem un pieņēmumiem, ka varbūt kāda no kultūrām varētu iziet no aprites. Jā, tā patiešām notiks, ja mēs saglabāsim pašreizējās pozīcijas un uzskatus, turēsimies pie pašreizējām tehnoloģijām. Labā ziņa ir tā, ka to visu var mainīt, tikai tam būs vajadzīga griba un vēlēšanās iegūt jaunas zināšanas par daudziem derīgiem dzīviem organismiem, citām acīm paskatīties uz zaļmēslojuma un citu organiskās izcelsmes materiālu izmantošanu ne tikai mēslošanā, bet arī mulčēšanā, ražas saglabāšanā. Jebkuras pārmaiņas nebūs ērtas, bet tas nenozīmē, ka tās nebūs iespējamas. Ceļš nebūs vieglāks, tomēr tas dos rezultātus. Jaunajos apstākļos profilakse un cita veida augsnes apstrāde iegūs pavisam citu jēgu, nekā tas ir tagad integrētās audzēšanas profilaktiskajos ieteikumos. Kopumā šīs metodes labāk nekā pašreizējās tehnoloģijas dos iespēju pārdzīvot paredzamās klimata kataklizmas. Tādēļ noslēgumā gribu akcentēt jauno augu aizsardzības līdzekli, kas satur dzīvos organismus.

Jauns augu aizsardzības līdzeklis
Starp augu aizsardzības līdzekļiem ir parādījies jauns fungicīds, kuru gan pareizāk būtu uzskatīt par mikrobioloģisko preparātu. Tas ir Serenade Aso (D.V. Bacillus subtilis 13.96 g/l). Šis fungicīds ir izmantojams arī bioloģiskajās saimniecībās, tam nav nogaidīšanas perioda.

ZEMENES lauka un segtajās platībās – pret pelēko puvi 8,0 l/ha (6x), smidzina profilaktiski, slimībai labvēlīgos apstākļos. No ziedpumpuru parādīšanās līdz pat otrajai ražai (AS 55-85).

BURKĀNI – pret burkānu lapu sausplankumainību un čermurziežu īsto miltrasu 8,0 l/ha (8x). Smidzina, pamanot pirmās slimības pazīmes, no saknes veidošanās sākuma, līdz tā sasniedz saknei raksturīgo garumu un diametru (AS 41-49). Burkāniem pret dīgstu melnkāju 10,0 l/ha, (1x) apsmidzina augsni pēc sējas un ieecē, lai preparāts nonāktu burkānu sakņu zonā.

TOMĀTI, PAPRIKA, BAKLAŽĀNI (segtās platības) – pret pelēko puvi un tomātu lapu sausplankumainību 8,0 l/ha (6x). Smidzina profilaktiski, slimību attīstībai labvēlīgos apstākļos. Sākot no pirmajiem sānu dzinumiem līdz augļu pilnīgai nobriešanai (AS 21-89). Tomātiem un paprikai (segtās platībās) pret tomātu īsto miltrasu un tomātu bakteriālo plankumainību − 4,0−8,0 l/ha. Smidzina līdz ar pirmajām slimības pazīmēm, no pirmajiem sānu dzinumiem līdz augļu pilnīgai nobriešanai (tipiskā krāsa) (AS 21-89).

GURĶI lauka un segtās platībās – pret pelēko puvi, īsto miltrasu, gurķu bakteriālo plankumainību 8,0 l/ha (6x) un pipargurķiem lauka un segtās platībās – pret pelēko puvi un ķirbjaugu īsto miltrasu 8,0 l/ha (6x), smidzina profilaktiski, slimībai labvēlīgos apstākļos. Sākot no pirmo sānu dzinumu parādīšanās, līdz gurķi ir sasnieguši tiem raksturīgo krāsu, izmēru (AS 21-89).

SALĀTI lauka un segtās platībās – pret pelēko un balto puvi 8,0 l/ha, (5x). Smidzina profilaktiski, slimību attīstībai labvēlīgos apstākļos. Sākot ar salātu trīs lapu stadiju, līdz sasniegts vajadzīgais lapu vai galviņas izmērs (AS 13-49).

VĪNOGAS – pret pelēko puvi 8,0 l/ha (9x). Smidzina profilaktiski, slimību attīstībai labvēlīgos apstākļos. Sākot no ziedēšanas beigām līdz pilnīgai ogu gatavībai (AS 68- 89).

PURAVI – pret lapu plankumainību 8,0 l/ha (9x), smidzina pie pirmajām slimības pazīmēm, sākot ar puravu divu lapu stadiju līdz vākšanas gatavībai (AS 12-49).

Ķirbji, arbūzi, melones atklātā laukā – pret sakņu un stublāju puvēm, ar 1% darba šķīdumu aplaistīt stādus pirms izstādīšanas vai 10,0 l/ha, apstrādāt sakņu zonu, pirms sējas, izstādīšanas, izmantojot laistīšanas sistēmas, tajā skaitā pilienveida laistāmo sistēmu. Pret pelēko puvi un ķirbju īsto miltrasu 8,0 l/ha. Smidzina profilaktiski, slimību attīstībai labvēlīgos apstākļos. Sākot no pirmo sānu dzinumu parādīšanās, līdz augļi ir sasnieguši tiem raksturīgo krāsu, izmēru (AS 21-89).

KABAČI lauka un segtās platībās – pret sakņu un stublāju puvēm, ar 1% darba šķīdumu aplaistīt stādus pirms izstādīšanas vai 10,0 l/ha, apstrādāt sakņu zonu, pirms sējas, izstādīšanas, izmantojot laistīšanas sistēmas, tajā skaitā pilienveida laistāmo sistēmu. Pret ķirbju īsto miltrasu 8,0 l/ha (6x), smidzina pie pirmajām slimības pazīmēm, no pirmo sānu dzinumu parādīšanās, līdz kabači ir sasnieguši tiem raksturīgo krāsu, izmēru (AS 21-89).

CUKINI lauka un segtās platībās – pret pelēko puvi un īsto miltrasu, 3,2 l/ha (9x), smidzina profilaktiski, slimību attīstībai labvēlīgos apstākļos. Sākot no pirmo sānu dzinumu parādīšanās, līdz augļi ir sasnieguši tiem raksturīgo krāsu un izmēru (AS 21-89).

GALDA BIETES – pret sausplankumainību un balto puvi, 8,0 l/ha (6x), smidzina profilaktiski, slimību attīstībai labvēlīgos apstākļos. Sākot no pirmo divu īsto lapu stadijas līdz sakņu vākšanas gatavībai (AS 12-49).

BROKOĻI, BRISELES KĀPOSTI, ZIEDKĀPOSTI lauka un segtās platībās – pret sakņu un stublāju puvēm, ar 1% darba šķīdumu aplaistīt stādus pirms izstādīšanas, vai 10,0 l/ha, apstrādāt sakņu zonu, pirms sējas, izstādīšanas, izmantojot laistīšanas sistēmas, tajā skaitā pilienveida laistāmo sistēmu.

BROKOĻI, BRISELES KĀPOSTI, ZIEDKĀPOSTI, GALVIŅKĀPOSTI, ĶĪNAS KĀPOSTI lauka un segtās platībās – pret pelēko puvi, sausplankumainību, krustziežu īsto miltrasu, krustziežu vadaudu bakteriozi – 8,0 l/ha (6x) smidzina profilaktiski, slimību attīstībai labvēlīgos apstākļos, līdz kultūru galviņa sasniegusi šķirnei raksturīgo lielumu un nobriedusi (AS 49).

SELERIJAS (sakņu, lapu, kātu), PĒTERSĪĻI (sakņu un lapu), PASTINAKI segtās un lauka platībās – pret sakņu un stublāju puvēm, dīgstu melnkāju, ar 1% darba šķīdumu aplaistīt stādus pirms izstādīšanas vai 10,0 l/ha, apstrādāt sakņu zonu, pirms sējas, izstādīšanas, izmantojot laistīšanas sistēmas, tajā skaitā pilienveida laistāmo sistēmu.

SELERIJAS (sakņu, lapu, kātu), PĒTERSĪĻI (sakņu un lapu), PASTINAKI, KOLRĀBJI, RĀCEŅI, BATĀTES, MĀRRUTKI, SPARĢEĻI – pret sausplankumainību sausplankumainību, pelēko un balto puvi, īsto miltrasu, 8,0 l/ha (6x), smidzina profilaktiski, slimību attīstībai labvēlīgos apstākļos, no divu īsto lapu stadijas līdz kultūru vākšanas gatavībai (AS 12-49).

REDĪSI lauka un segtās platībās – pret sausplankumainību un balto puvi, 8,0 l/ha (6x), smidzina profilaktiski, slimību attīstībai labvēlīgos apstākļos, no divu īsto lapu stadijas līdz kultūru vākšanas gatavībai (AS 12-49).

FENHELIS segtās platībās – pret sausplankumainību, pelēko un balto puvi, 8,0 l/ha (9x), smidzina profilaktiski, slimību attīstībai labvēlīgos apstākļos, no divu īsto lapu stadijas līdz kultūru vākšanas gatavībai (AS 12-49).

CIGORIŅI (sakņu) – pret sausplankumainību, pelēko puvi un īsto miltrasu, 8,0 l/ha (9x), smidzina profilaktiski, slimību attīstībai labvēlīgos apstākļos, no divu īsto lapu stadijas līdz sakņu vākšanas gatavībai (AS 12-49).

SALĀTI, ENDĪVIJAS, RUKOLA, SPINĀTI lauka un segtās platībās – pret dīgstu melnkāju, ar 1% darba šķīdumu aplaistīt stādus pirms izstādīšanas vai 10,0 l/ha, apstrādāt sakņu zonu, pirms sējas, izstādīšanas, izmantojot laistīšanas sistēmas, tajā skaitā pilienveida laistāmo sistēmu.

SPINĀTI, ENDĪVIJAS, RUKOLA lauka un segtās platībās – pret pelēko un balto puvi, 8,0 l/ha (6x), smidzina profilaktiski, slimību attīstībai labvēlīgos apstākļos, sākot no trīs īsto lapu stadijas līdz sakņu vākšanas gatavībai (AS 12-49).

KĀRŠU PUPAS, PUPIŅAS, ZIRŅI lauka un segtās platībās – pret pelēko un balto puvi, 8,0 l/ha (6x), smidzina profilaktiski, slimību attīstībai labvēlīgos apstākļos, sākot no pirmo īsto lapu pāra līdz stadijai, kad pākstīs kļūst redzams atsevišķas pupas (AS 12-79).

Šalotes sīpoli, sīpoli lokiem, sīpoli un ĶIPLOKI – pret sīpolu kakla puvi, 8,0 l/ha (9x), smidzina profilaktiski, slimību attīstībai labvēlīgos apstākļos, no divu lapu stadijas līdz vākšanas gatavībai (AS 12-49).

SOJA, ĶIMENES, MAGONES, KAŅEPES – pret pelēko un balto puvi, 8,0 l/ha (6x), smidzina profilaktiski, slimību attīstībai labvēlīgos apstākļos, sākot no divu īsto lapu pāra līdz pilnai sēklu gatavībai (AS 12-79).

GARŠAUGI (baziliks, gurķu mētra, pupu mētra, koriandrs, kressalāti, dilles, majorāns, piparmētra, raudene, rozmarīns, timiāns), lauka un segtās platībās – pret dīgstu melnkāju, ar 1% darba šķīdumu aplaistīt stādus pirms izstādīšanas, vai 10,0 l/ha, apstrādāt sakņu zonu, pirms sējas, izstādīšanas, izmantojot laistīšanas sistēmas, tajā skaitā pilienveida laistāmo sistēmu. Pret pelēko puvi 8,0 l/ha (9x), smidzina profilaktiski, slimību attīstībai labvēlīgos apstākļos, sākot no divu īsto lapu pāra, līdz sasniegta tipiskā lapu masa (AS 12-49).

AVENES, UPENES, ĒRKŠĶOGAS, JĀŅOGAS, KAZENES, KRŪMMELLENES, DZĒRVENES – pret sakņu un stublāju puvēm, ar 1% darba šķīdumu aplaistīt stādus pirms izstādīšanas, vai 10,0 l/ha, apstrādāt sakņu zonu, pirms sējas, izstādīšanas, izmantojot laistīšanas sistēmas, tajā skaitā pilienveida laistāmo sistēmu. Pret pelēko puvi 8 l/ha, (9x), smidzina profilaktiski, slimību attīstībai labvēlīgos apstākļos, no ziedpumpuru parādīšanās līdz ogu krāsošanās sākumam (AS 51-85).

ZEMENES lauka un segtās platībās – pret īsto miltrasu 8,0 l/ha (6x), smidzina, parādoties slimības pirmajām pazīmēm, no ziedpumpuru briešanas līdz otrajai ogu ražai (AS 51-89).

ĶIRŠI, PLŪMES, APRIKOZES, PERSIKI – pret pelēko puvi, parasto augļu puvi, kauleņkoku pelēko puvi, mizas bakteriālo vēzi – 8,0 l/ha (6x), smidzina profilaktiski, slimību attīstībai labvēlīgos apstākļos, no ģeneratīvo pumpuru parādīšanās sākuma, līdz izveidojies šķirnei raksturīgais ogu krāsojums (AS 51-85).

BUMBIERI – pret mizas bakteriālo vēzi – 8,0 l/ha (4x), smidzina profilaktiski, slimību attīstībai labvēlīgos apstākļos, līdz ar ziedēšanas sākumu un turpina, kamēr augļi sasnieguši 90 % no raksturīgā lieluma (AS 60-79).

 

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Edgars un Liena Mucenieki – mākslinieki, bioloģiskie saimnieki, biškopji un “Lienas Medus”
Edgars un Liena Mucenieki – mākslinieki, bioloģiskie saimnieki, biškopji un “Lienas Medus”

Mūsu saimniecības Puteņi pirmsākumi meklējami 2008. gadā, kad pievērsāmies ...

"Baltijas Pinumi" - GROZI
"Baltijas Pinumi" - GROZI

Andris Lejnieks ir klūdziņu pinējs trešajā paaudzē....

Aktuālākās ābeļu un bumbieru slimības
Aktuālākās ābeļu un bumbieru slimības

Integrētajā augu aizsardzībā ir ļoti svarīgi atpazīt kaitīgos organismus, n...

Atziņas par vīnogu potēšanu Latvijas klimatiskajos apstākļos
Atziņas par vīnogu potēšanu Latvijas klimatiskajos apstākļos

Vīnogu potēšana Latvijā vēl ir pasveša un nenovērtēta nodarbe, jo tiek uzsk...