Dārzs un Drava / 2024.gads (RUDENS)

Foto: ZS Kugras personigais arhivs

Zemnieku saimniecībā Kugras Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā jau 30 gadus dzīvo Armands un Signe. Armands ir liepājnieks un apguvis enerģētiķa profesiju, ir aktīvs arī mūzikas jomā, bet Signe ir filologs ar Bristolē iegūtu menedžmenta maģistra grādu. Ilgus gadus strādājuši katrs savā profesijā, bet mantotā lauku māja ar 30 ha lauksaimniecības un meža zemes mudinājusi viņus pievērsties arī lauksaimniecībai.

Ceļš uz sulu spiešanu kā pakalpojumu un sulu ražošanu, izveidojot zīmolu Vējlauku sulas, pamazām tapa pēc tuvu paziņu ieteikuma. Sākotnēji Armands un Signe veda sulas spiest uz Svēti, tad pie lietuviešu uzņēmējiem, līdz sadūšojās izveidot savu sulu spiestuvi. Viss bija jāsāk no nulles, sākot ar ražošanas telpu izveidošanu un iekārtu iegādi.

Lai varētu uzbūvēt cehu – apkurināmu, siltinātu angāru 112 m² platībā, viņi pārdeva daļu zemes. Cehu pabeidza 2019. gadā, iegādājās minimāli nepieciešamo tehniku. Jau nākamajā gadā biedrībā Lauku partnerība Lielupe iesniedza un Lauku atbalsta dienestā saņēma atbalstu Leader projekta īstenošanai. Tad iegādājās augļu mazgātāju, kastu pašizgāzēju, pudeļu pildītāju, ogu atkaulotāju, mobilos palešu ratiņus ar svariem un konteineru. Aprīkojums deva iespēju automatizēt procesus, uzlabot produkcijas kvalitāti un dažādot iepakošanas veidus.

Kā tas ir – darbināt sulu cehu, kas ir pilnīgi jauna joma?
Armands atzīst, ka sākumā neko nav sapratis, bet, slovēņu iekārtas pērkot, fi rma, kas uzstādīja, arī konsultēja un apmācīja. Pirmajā gadā Armands zvanījis tirgotājam katru dienu, jo daudz kas nevedies. Otrajā gadā pats jau pratis labot iekārtas. Darbu sadale sulu spiešanā ir skaidra, Armands spiež sulas, sieva nodarbojas ar reklāmas un mārketinga jautājumiem. Grāmatvedību nodrošina ārpakalpojums. Vēl neiztrūkstoši laukos ir zāles pļaušana un sievai hobijs ‒ tomātu audzēšana.

Kā notiek ražošanas process un kāda veida sulas tiek spiestas?
Vējlauku sulas strādā divos virzienos: pašu ražotas sulas realizācija tirgū un sulu spiešanas pakalpojumu sniegšana klientiem. Populārākās no pašu ražotajām ir ābolu/ bumbieru, ābolu/ķirbju, ābolu/aveņu un tomātu sula. Pēdējos gados pieprasīta arī sula no sausseržiem. No Limbažiem ved spiest sausseržus, no Alojas ‒ smiltsērkšķus. Sulas tirgo arī sadarbībā ar citiem sulu ražotājiem, kam ir atšķirīga produkcija. Pirms Covid pārdošanai gatavoja 12 t sulas, pašlaik sezonā izdodas realizēt uz pusi mazāk. Pakalpojumā klientiem sezonā tiek izspiestas 15 t sulas. Ir doma par rabarberu sulu, bet tad nepieciešama speciāla iekārta.

Vai sulu spiešana jums – radošiem cilvēkiem – nav pārāk monotons process?
Signe: ‒ Armandam patīk, ka var eksperimentēt ‒ kā labāk izspiest, ko ar ko salikt kopā, kas sanāks? Tas padara procesu daudz interesantāku un radošāku.

Kas ir Vējlauku sulu klienti? Kā izdodas realizēt saražoto produkciju?
Armands: ‒ Galvenokārt mūsu klienti ir novada iedzīvotāji, arī zemnieku saimniecības. Piemēram, zemnieku saimniecība Klīves, kas nodarbojas ar augļkopību, atved izspiešanai 6 t ābolu. Ir klienti, kas ved spiest sulu arī no citiem novadiem. Savukārt pašu saražoto sulu izdodas realizēt, sadarbojoties ar Kalnciema rūpnīcu, kas nodrošina sulu saviem strādniekiem.

Jelgavas novadā bez mūsējās ir vēl trīs sulu spiestuves, šādai teritorijai tas ir daudz. Vējlauku sulas atšķiras ar to, ka vienīgie piedāvā iespēju izspiest dažāda veida sulas ‒ gan no augļiem, gan ogām. Sulas klientiem piegādāju pats. Katru gadu piedalāmies Jelgavas novada pašvaldības rīkotajā Ražas svētku tirdziņā. Biežāk uz tirdziņiem neplānojam doties. Mērķis ir attīstīt tirdzniecību un reklāmu internetā, kā arī iesaistīties citos piegādes veidos. Kas sastāda vislielākās izmaksas uzņēmumā? Energoresursi neveido lielas izmaksas, gandrīz lielākas – iepakojums. Viena sulas paka izmaksā vairāk nekā 1 EUR. Atalgojums un nodokļi veido vienas no lielākajām izmaksām.

Kā ir veicies pirmajos darbības gados?
Iepriekšējie divi gadi bija mazāk aktīvi. Pērn nedaudz izdevās kāpināt ražošanu. Būtiski visus procesus sabremzēja karš Ukrainā, kas ietekmēja iepakojuma piegādes no rūpnīcas. Tagad rūpnīca darbu ir atsākusi un iepakojuma piegādes atjaunojas.

Vai atliek laiks arī hobijiem un atpūtai?
Abi ar sievu dziedam Jaunsvirlaukas un Salgales pagastu korī Svīri. Šovasar ar kori piedalījāmies Dziesmu svētkos Kanādā.

Signe: ‒ Armands kopā ar domubiedriem izveidojis grupu Lielciema runči un muzicē pagasta pasākumos un ballēs. Viņš spēlē ģitāru, dzied, ir dīdžejs, skaņu operators un menedžeris. To visu apguvis pašmācības ceļā.

Kādas ir tuvākas un tālākas nākotnes ieceres savā uzņēmumā? Ko vēlaties attīstīt?
Armands: ‒ Gribam restaurēt veco kūti un tur ierīkot degustāciju zāli un vietējo produktu veikaliņu. Tas ir tuvākās nākotnes plāns, ar ko varētu piesaistīt arī nākamo Leader programmas atbalstu. Jāattīsta sadarbība ar lielākiem klientiem, mārketinga aktivitātes, jāiegādājas otrs pasterizators un autokārs.

Ar kādām grūtībām un izaicinājumiem jūs kā uzņēmēji saskaraties ikdienā?
Viena problēma ir elektroapgādes traucējumi ‒ kā likums reizi nedēļā pazūd elektrība, apstādinot visus procesus cehā.

Otra problēma ir sulu cenu dempings. Ir darboņi, kas salasa ābolus no cilvēkiem, kas priecājas no tiem tikt vaļā, izspiež sulu un tirgo. Neierēķina savu darbu, nemaksā nodokļus. Un tādu Latvijā ir diezgan daudz. Vai nav savādi? – Igaunijā 3 l sulas paku uzņēmēji tirgo par 9 EUR, Latvijas tirgū tāda maksā ap 4 EUR.

Vai ar sulas spiešanu izdodas sev nodrošināt algu? Un cik gara ir sezona šajā nozarē?
Ar katru gadu sezona paliek arvien garāka, jo klienti ved spiest arī saldētas ogas. Piemēram, šogad ābolus sāka vest jau jūlijā. Pēc vētras daudziem āboli bija nosisti zemē, risinājums bija izspiest sulu. Mēs sākam spiest sulas augustā un turpinām līdz pat decembrim. Pārējā laikā es piepelnos ar muzicēšanu un poligrāfi jas darbiem.

Vai interesējaties par aktualitātēm nozarē, sadarbojaties ar kādām biedrībām un kooperatīviem?
Signe: ‒ Armands vairāk komunicē ar nozares kolēģiem par aktuāliem jautājumiem aci pret aci, tā arī uzzinot, kas jauns nozarē. Nav biedrs ne biedrībās, ne kooperatīvos. Īsti nav par to domājis līdz šim.

Kādas šobrīd ir sulu pieprasījuma tendences? Ko visvairāk cilvēki izvēlas?
Topā ir klasiskā ābolu sula, diezgan pieprasa arī tomātu sulu. Ābolu/ aveņu sula arī labi iet.

Kā, jūsuprāt, izskatīsies laukos nākotnē?
Cilvēku būs mazāk. Tehnika jau visu pārsvarā izdara. Tepat lietuviešu uzņēmumā strādā pieci cilvēki, Armands viens pats visu dara, jo galvenais sabiedrotais ir tehnika. Kam modernāka tehnika, tas ir līderis.

Vai ir kāds sapnis, ko vēl gribētu dzīvē īstenot?
Armands: ‒ Kārtīgi iemācīties angļu valodu. Sieva ļoti labi prot, bet man vajadzētu uzlabot savas prasmes, kas neiet nemaz tik viegli. Gribētos vēlreiz aizbraukt uz Austrāliju. Tā ir vieta, kur gribas atgriezties.

Ko vēlētu sev, citiem lauksaimniekiem un tiem, kas domā par savu biznesu laukos?
Nebaidīties un spiest tik gāzi grīdā, jo, kas neriskē, tas nevinnē. Protams, ir pārbaudījumi, ne visu var paredzēt, bet galvenais ir nenobīties un īstenot savu ideju!