Saimnieks LV / 2018.gads (Augusts.)

Biedrību Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kamera (AGRICHAMBER), kas ir dibināta 2016. gadā, var uzskatīt par jaunāko nozares nevalstisko organizāciju. Tajā iesaistījies jau 41 biedrs – gan juridiskas, gan fiziskas personas. Kāpēc plašajā lauksaimniecības organizāciju klāstā ir nepieciešama vēl viena un kādas aktualitātes ir kameras interešu lokā, stāsta tās valdes priekšsēdētājs Dīns Cielavs.

– Kā radās ideja par Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kameras veidošanu?
Dīns Cielavs: – Iepriekš esmu darbojies citās nozares organizācijās, kur tomēr līdz galam nevarēju īstenot tos mērķus un idejas, kas man un arī biedriem būtu nozīmīgi. Kameras mērķis ir būt par lauksaimniecības politikas veidotāju. Vēlamies šajās trīs pārstāvētajās nozarēs radīt tādus apstākļus, lai iedzīvotājiem nerastos vēlēšanās doties prom no valsts un uzņēmējiem būtu pilnvērtīgi darba apstākļi – lai netrūktu darbinieku un būtu gandarījums strādāt. Kameras biedri ir līdzīgi domājošu cilvēku kopums, to starpā ir citas biedrības, uzņēmēji, zemnieku saimniecības un individuālas personas, piemēram, Talsu lauksaimnieku apvienība, biedrības Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācija, Pārtikas amatnieki, Tūjaskrasts, Vides kvalitāte, Ziemeļvidzemes zivsaimnieki. Savukārt mūsu biedru saimniecību platību apjomi ir no hektāra līdz tūkstoš hektāriem.

– Kāpēc biedri ir izvēlējušies pievienoties jaunai organizācijai, nevis kādai no esošajām?
– Iemesli var būt dažādi, un ir daži biedri, kas vienlaikus darbojas arī citās organizācijās. Mūsu trumpis varētu būt tas, ka ikvienai biedra problēmai vai vajadzībai pievēršamies individuāli. Katram ir iespēja izteikties, un mēs, valde, kā arī pārējie biedri skatāmies, kā varam šajā situācijā maksimāli efektīvi palīdzēt.

– Varat minēt kādus piemērus tām problēmām, ko esat aktualizējuši?
– Risinām praktiskas problēmas – atrodam tām risinājumu un dodamies tālāk. Nesen aktualizējām zirgkopjiem būtisku jautājumu – profesionāla zirgkopja profesija turpmāk būs iekļauta profesiju klasifikatorā, tāpat no nākamā mācību gada šo profesiju varēs apgūt Bebrenes tehnikumā. Tas bija mūsu biedru mērķtiecīgs un komplekss darbs. Mums arī nav iebildumu, ja mūsu aktualizētās problēmas turpina risināt citas biedrības, kā tas ir arī noticis. Tas mūs priecē!

Tāpat joprojām aktualizējam jautājumu par zaļo iepirkumu. Uzskatām, ka Pārtikas un veterinārajam dienestam ir jāsaņem lielāks finansējums, lai vajadzīgajā profesionālajā līmenī varētu nodrošināt kvalitatīvu inspektoru darbu. Man viedoklis ir tāds, ka Latvijai ir jāveic uzņēmējdarbība nišā, kur ir mazāka konkurence, tāpēc mūsu nākotne ir bioloģiskā lauksaimniecība. Mums jādomā gan, ko ēdam paši, gan ko ēd bērni. Tāpēc arī jāveicina zaļā iepirkuma izmantošana un uzticamība. Diemžēl gadās uzņēmēji, kas to dara negodprātīgi, nepiegādājot solīto bioloģisko produkciju, mēdz notikt krāpšanās. Te lieti noderētu sodu reģistrs, kur varētu apkopot šādas negodprātīgas firmas, kam ir uzlikti sodi. Tad skolas, bērnudārzi u.tml., redzot šos piegādātājus reģistrā, viņus neizvēlētos. Situācija būtu daudz skaidrāka un drošāka. Pašlaik valda zināms haoss un pat visatļautība.

Vēl sarunās ar Labklājības ministriju panācām kompromisu, ka tiks veiktas izmaiņas mobilitātes programmā, kas paredz iespēju palielināt finansiālo atbalstu un programmas ilgumu tiem, kas dodas uz citu novadu, lai strādātu, tādā veidā mazinot bezdarbu un darbinieku trūkumu. Tas programmu padara daudz praktiskāku un elastīgāku. Mobilitātes programma ir teju vai vienīgais salmiņš, lai atsevišķos reģionos piesaistītu darbiniekus, jo mazkvalificēta darbaspēka ievešanu no kaimiņvalstīm valdība pašlaik neatbalsta.

Vēl esam aktualizējuši jautājumu par jauno datu regulu. Būtu jāpanāk, ka tieši tāpat kā Uzņēmumu reģistrs ir izstrādājis dažādas veidlapas un paraugus, to pašu varētu veikt arī Datu valsts inspekcija. Iestāde sagatavotu universālus paraugus, ko var lietot dažādās darbības nozarēs, arī lauksaimniecībā. Te ir runa par vadlīnijām, ieteikumiem, kas būtu brīvi pieejami un izmantojami, lai datus izmantotu pēc iespējas pareizi.

Pašlaik viena no aktualitātēm, ko plānojam uzsākt, ir ciešāka sadarbība ar Rīgas domi, lai nodrošinātu tirdzniecības vietas lauksaimniekiem un amatniekiem – ne tikai tradicionālajos tirgos, bet arī citviet, mazākās tirdzniecības vietās. Pašlaik ir manāmas vairākas pozitīvas tendences sadarbības veicināšanā, bet darba vēl ir daudz.

Patiesībā daudz ko var izdarīt jau esošo normatīvo aktu ietvaros, nav nepieciešams ieviest kaut ko jaunu, tikai tas ir attiecīgi jāizvērtē. Uzskatu, ka līdz šim maz ir domāts par mazajiem zemniekiem, kas ir lauku apdzīvotības garants. Jāpastāv gan industriālajiem ražotājiem, gan arī mazajiem, taču nevar būt tā, ka lauki un mazpilsētas paliek tukšas.

– Kādos veidos aktuālās problēmas risināt?
– Sadarbojamies ar visdažādākajiem partneriem – Zemkopības ministriju, Labklājības ministriju, VARAM nozares pārstāvjiem. Tieši tik vienkārši – ejam un runājam. Es pats esmu strādājis vairākās darba vietās un izmantoju savu paziņu loku. Labprāt iesaistītos arī Zemkopības ministrijas Lauksaimnieku konsultatīvajā padomē, lai palīdzētu risināt dažādas nozarēm būtiskas aktualitātes, tomēr pagaidām mūs neņem pretī, lai arī atbilstam visiem priekšnosacījumiem.

Mūsu biedrībā ir biedri ar dažādiem politiskajiem uzskatiem, mums nav svarīgi atbalstīt kaut ko vienu, esam par labāko risinājumu, darbojoties pragmatiski, līdz ar to – neizvairāmies no kāda, ja viņam ir cita politiskā piederība, jo – ko tas īsti maina, ja ir jāatrisina konkrēts jautājums? Nekad neteikšu, ka kāds ir a priori slikts!

– Vai biedrībai ir konkrētas tikšanās reizes?
– Mums ir savs iekšējs virtuāls tīkls, kurā komunicējam, tehnoloģijas daudz ko ļauj darīt attālināti. Mēģinām tikties reizi mēnesī, uzaicinot kādu pārstāvi no VARAM, Zemkopības ministrijas, VAAD, VAS Latvijas valsts ceļi vai kādas citas iestādes, lai apspriestu aktualitātes. Gribam būt konstruktīvi, uzskatām, ka ierēdņi ir tādi paši cilvēki kā mēs, kas dara savu darbu saskaņā ar reglamentu un normatīvajiem aktiem, un mūsu mērķis nav kādu aizvainot. Labāk mazāk emociju, bet vairāk konstruktīvu sarunu!

Biedri maksā arī nelielas biedru naudas, kas atšķiras juridiskām un fiziskām personām. Vairāk strādājam idejas vārdā! Ja biedru skaits palielināsies, redzot pievienoto vērtību, pieaugs arī biedrības budžets, tad varēsim domāt arī par atsevišķām telpām.

Ja kādam ir interese par biedrības darbu vai vēlme atrisināt kādu jautājumu, – droši vērsieties pie manis, skatīsimies, kā varam līdzēt vai kurš cits tas varētu būt. Esam atvērti cilvēki, kas grib rīkoties, lai dzīve apkārt kļūtu labāka. Man patīk veikt administratīvo darbu un redzēt, kā veidojas kontaktu tīkls, cilvēki viens otram palīdz un atbalsta – Latvija ir maza!

Biedrības Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kamera valde:
• valdes priekšsēdētājs Dīns Cielavs;
• valdes locekļi: Lāsma Bekina, SIA Rītausma valdes priekšsēdētāja, Aija Galeja, Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijas valdes locekle, Valters Riekstiņš – SIA e–Personāls valdes loceklis.