Dārzs un Drava / 2019.gads (Vasara.)

Jasmīns(Filadelfs)

Ar jasmīna nosaukumu saistās daudz pārpratumu, jo tas, ko mēs pazīstam kā jasmīna krūmu, patiesībā ir filadelfs (Philadelphus). Filadelfi ir daudzgadīgi liela auguma krūmveida kokaugi, kas tradicionāli iekļaujas Latvijas piemājas dārzu ainavā.

Pie mums audzē vairāku sugu un šķirņu filadelfus, kas jūnijā un jūlijā zied krēmbaltiem, smaržīgiem ziediem. Īstais jasmīns (Jasminum) ir liāna, kas savvaļā sastopama Persijā un Indijā, dārzos tiek kultivēta Dienvideiropā, bet Latvijā audzējama vienīgi kā kaprīzs istabas augs. Gandrīz viss, kas populāros informācijas avotos atrodams par jasmīnu, attiecas uz īsto jeb dziedniecības jasmīnu. Šis augs ir iedarbīgs afrodiziaks ar spēcīgu enerģētiku, lietojams arī nervu un locītavu slimību ārstēšanai, tāpat sāpju mazināšanai. Dārgo jasmīna eļļu lieto kosmētikā un aromterapijā. Populārajā zaļajā tējā ar jasmīnu tiek lietots īstais jasmīns vai tā eļļa.

Tomēr gluži kļūdains nav arī filadelfam dotais neīstā jasmīna vārds, jo, kaut arī botāniskās pazīmes šiem augiem ir pavisam atšķirīgas, enerģētika ir līdzīga. Arī smarža, kas ir smalkās matērijas visskaidrākā izpausme, abiem jasmīniem ir līdzīga. Tā kā mums praktiski pieejami ir neīstie jasmīni jeb filadelfi, šis raksts būs veltīts tiem.

Ietekmē domāšanas skaidrību

Jasmīns (t.i., filadelfs) labvēlīgi iedarbojas uz visiem procesiem galvā, ietekmē domāšanas tīrību un skaidrību. Augs enerģētiski saistīts ar auras augšējiem vai ārējiem slāņiem – palīdz atvērt pieeju smalkākiem pasaules plāniem, kā arī aktivizēt visus procesus, kas ar to saistīti. Jasmīns enerģētiski saista garīgas būtnes un spēkus, kas mums palīdz uzņemt jaunas zināšanas, iekšēji attīstīties un viegli atvērties kam jaunam. Ļaujoties jasmīna ietekmei, cilvēka dzīvē ienāk jaunas iespējas, vienīgi tās prasa garīgi tīru vietu un gaišu ceļu to īstenošanai. Arī šos apstākļus jasmīns palīdz radīt, ja vien cilvēkam ir attiecīgi nesavtīgi nodomi. Ap krūmu enerģijas plūsma ir maiga, dzidra, tā nolaižas pār mums kā viegls, balts palags.

Pēc druīdu horoskopa, jasmīns (šoreiz drīzāk filadelfs) atspoguļo maija un novembra sākumā dzimušo cilvēku raksturus. Cilvēki, ko ietekmē jasmīna enerģija, ir dzīvespriecīgi, atvērti citiem, labprāt palīdz, sadarbojas un uzticas, bet nemana apkārtējās intrigas, tādēļ mēdz vilties. Emocionāli viņi ir neatkarīgi, ar iedzimtu inteliģenci un smalkjūtību, dzīvo viegli un savas skumjas pārdzīvo vienatnē. Jasmīna cilvēkiem ir labs kontakts ar bērniem, viņi mēdz būt labi audzinātāji un skolotāji.

Oficiālajā medicīnā un fitoterapijā filadelfa ziedus un lapas nelieto, jo nav pierādīta to iedarbība uz fizisko ķermeni. Tomēr tāda ir, tikai pakārtoti, pamatojoties uz enerģētiku, – filadelfs ietekmē cilvēka auru, attīra to, padara baltāku, kas savukārt sakārto fizisko ķermeni, uzlabo vispārēju atveseļošanos. Redzamākā ietekme ir uz nervu sistēmu – neīstais jasmīns reizē nomierina un nostiprina nervus, noņem nogurumu un atslābina fizisko tonusu, stabilizē nelīdzsvarotus iekšējos stāvokļus. Bieži jasmīns tiek lietots pret bezmiegu – tiešas ietekmes uz miegu gan tam nav, taču enerģētikas attīrīšanai un atvieglošanai ir atslābinošs, nomierinošs un anestezējošs efekts. Šis augs nodrošina arī psihisko aizsardzību miegā – nelaiž klāt gulētājam traucējošas enerģijas un palīdz pārstrādāt paša smadzenēs uzkrājušos spriedzi. Jasmīna ziedu un lapu uzlējums uzlabo psihisko veselību, atvaira depresiju un agresiju. Tā kā jasmīna ziedu ietekme ir tīri enerģētiska, tos var pievienot citām tējām ar atbilstošu noskaņu garšas un aromāta uzlabošanai. Tos mēdz pievienot ziedu sīrupiem, ko vāra bērniem pret saaukstēšanos (kopā ar ceļmallapām, māllēpju un plūškoka ziediem, liepziediem un pelašķiem).

Jāņem līdzi pirtī
Vislabākā iedarbība uz cilvēka organismu jasmīnam ir pirtī – peroties ar svaigām slotiņām ziedu laikā, dzerot jasmīnu saturošas pirtstējas, uzmetot garu ar jasmīna uzlējumu. Lapas šim krūmam ir samērā trauslas, tādēļ žāvētās slotās sienamas kopā ar citiem saderīgiem lapu kokiem – lazdu, bērzu, liepu, kļavu vai ābeli. Jasmīns pirts dziedniecībā veicina cilvēku savstarpējo saskaņu un pievilcību pretējā dzimuma acīs, kā arī uzlabo garastāvokli, tādēļ lietojams pāru un jaunlaulāto pirtīs. Taču jasmīns ir izteikti garīgas ievirzes augs, tādēļ vienkāršu kaislību modināšanai nebūs piemērots – tas lietojams tad, ja cilvēks spēj kā pamatu attiecībām likt garīgo saskaņu un tikai pēc tam emocionālo un fizisko tuvību.

Jasmīniem ir vairākas sugas, kam ir līdzīga iedarbība uz cilvēka un vides enerģētiku. Atšķiras vienīgi nesmaržojošās šķirnes – to iedarbība ir mazāka, tā ka tās uzskatāmas par tīri dekoratīvām. Kā enerģētiski spēcīgs augs jasmīns vislabāk iedarbojas caur aromātu ziedu laikā vai arī vēlāk – lēni žāvēts smaržojot istabā vai ar saudzīgi pagatavotiem uzlējumiem, lietotiem tējās un zāļu vannās. Jasmīnkrūms pie mājas uzlabo tās iemītnieku garīgo veselību, rada prieka un iekšējas tīrības sajūtu, veicina saskaņu un mieru mājās.

Viegli audzēt
Šis krūms ir arī ļoti vienkārši audzējams – tam patīk vieglas, smilšaini kūdrainas, labi drenētas augsnes. Pirmajos gados jasmīns būs pateicīgs par papildmēslojumu, bet vēlāk tas pats labi nodrošina savu mikrovidi. Lai veidotu kompaktu krūma formu (ja vien šķirne pati tādu neveido), jasmīns apgriežams tūlīt pēc noziedēšanas. Rudenī var vēl pieformēt garos jaunos dzinumus, kas sliktāk pārziemo. Vispār jasmīnkrūmi Latvijā ir absolūti ziemcietīgi, ziemo bez piesegšanas. Šie krūmi ir ilgdzīvotāji – ja tos ik pa desmit gadiem atjauno, izgriežot vecos zarus un sakopjot vainagu, tie var pārdzīvot cilvēka mūžu.

Roze

Roze – ziedu karaliene, mīlestības simbols, mistiķu un meklētāju apdziedātais krūms. Nav tādas valsts un cilvēku kopienas, kur roze nebūtu cieņā – un pamatoti! Šis zieds saistīts ar sirds spēku, kas rozes tuvumā atveras, un cilvēkā rodas aicinājums kādai no mīlestības izpausmēm – priekam, sirdsšķīstībai, draudzībai, uzticībai, maigumam un dāsnumam. To veicina gan rozes zieda veidols, gan enerģētika, bet visvairāk aromāts.

Rozes ir dažādas – lieliem un sīkiem, pildītiem un vienkāršiem ziediem, trauslas un izturīgas, smaržīgas un vijīgas… Arī to enerģētikā ir vērojamas nianses, tomēr galvenie motīvi – sirds un mīlestība, atvēršanās un uzplaukums – ir izteikti visām. Arī kā ārstniecības augs roze ietekmē sirds un asinsvadu veselību. Pildīto rožu ziedi vairāk saistās ar materiālu un emocionālu bagātību, ar kaislībām un jūtām, ar noslēpuma atklāšanos un daudzslāņainību, bet vienkāršie, pieclapainie mežrozīšu ziedi atgādina par skaidrību, pieņemšanu un dzīvības maigo trauslumu.

Jau miljoniem gadu
Rožu (Rosa) izcelsmes vieta nav zināma, tās sastopamas visā pasaulē, un liecības par tām manāmas visu seno tautu rakstos un zīmēs. Latvijā savvaļā aug desmit rožu sugas, bet kultivēto lielziedu un pildīto rožu daudzveidība mērāma vairākos simtos šķirņu. Rozes ir vasaras ziedi, rudenī tām ienākas oranžsarkanas odziņas, kas ir gan skaistas, gan veselīgas. Ja tās nenovāc cilvēki savām vajadzībām, putniem ziemā gaidāms liels gardums. Mūsu rozēm atbilstošas sēklas un augu atliekas atrastas ļoti senos brūnogļu slāņos, kas saglabājušies no terciārā perioda pirms apmēram 40 miljoniem gadu, kad pasaulē valdīja pavisam citas dzīvības formas. Kā zināms, auga sēklas nes ģenētisko informāciju no tā izcelsmes pirmsākumiem, tātad rožu informatīvajā laukā iespējamas pēdas no miljonu gadu tālas pagātnes – atliek vien iemācīties tās nolasīt! Rožu ziedu krāsas mūsdienās ir visdažādākās – baltas, koši sarkanas, visdažādāko dzelteno un rozā toņu, ir arī zili violetas un gandrīz melnas šķirnes. Katrai krāsai, kā jau atšķirīgai vibrācijai, ir sava noteikta ietekme uz cilvēku, kas papildina rozes simbolisko un enerģētisko nozīmi. Rozā rozes rada maigu vai romantisku noskaņu, sarkanās liecina par kaislību, mērķtiecību, pārliecību un uzvaru, baltās par tīrību un šķīstību, bet dzeltenās vairo dzīvesprieku un veselīgu optimismu. Un tas viss – no sirds!

Senajā Ēģiptē rozes saistīja ar kaislībām, sievišķīgu skaistumu un iedvesmas avotu radīšanai, bet kristieši tām piedēvēja ideālās, mūžīgās mīlestības simbolisko nozīmi. Varbūt tāpēc līdz pat mūsdienām mīlestība nemaz tik mūžīga nav – tās simbola sākotnējā nozīme ir nepastāvīgas jūtas, īslaicīgas vērtības. Kristīgajā pasaulē lieto rožukroņus, kas nav ērkšķaini vainagi, bet gan apaļu rožu auglīšu (vai līdzīgu koka bumbiņu) virtenes, ko izmanto lūgšanu skaitīšanā. Rožu augļi, no ārpuses būdami gardi, koši un mīksti, iekšpusē satur daudz cietu sēklu kauliņu – ārējais pārejošais skaistums pret iekšējo paliekošo, cieto vērtību. Kā zināms, lūgšanas teksts tiek ierunāts priekšmetā, kas ir lūdzēja rokās, un vislabāk, ja tas ir dabiskas izcelsmes ciets priekšmets, kas var ilgāku laiku nest sevī attiecīgo informāciju. Rožu auglīši šim nolūkam ir ļoti piemēroti gan enerģētisko, gan fizisko īpašību dēļ. Interesanti, ka Jaunavu Mariju dēvēja par rozi bez ērkšķiem, ar ērkšķiem simbolizējot cilvēcīgo grēcīgumu. Kristiešu iecienītais Jaunavas Marijas lūgšanu krājums saucas Rozārijs jeb rožu dārzs. Jēdziens rožu dārzs apzīmē mistisku pretstatu savienošanās vietu, reizēm kā analogu paradīzes dārzam. Dabiski visām rozēm ir ērkšķi, vienīgi mūsdienās izveidotas šķirnes, kam tie tikpat kā nav manāmi. Rozes ērkšķi to sargā, un cilvēkam, lai tiktu pie skaistā zieda un nesavainotos, jābūt īpaši uzmanīgam. Iespējams, ērkšķu slēptā nozīme ir atgādinājums, ka pret skaisto un vērtīgo jāizturas ar cieņu, rūpību un uzmanību, to nav jātiecas iegūt bez vajadzības. Roze ir pretrunu pilns augs, gluži kā šī pasaule un cilvēka daba – reizē mīksta un cieta, maiga un dzēlīga, vilinoša un atturoša.

Īpaša nozīme rozes ziedam ir rozenkreiceru (rožkrustiešu) simbolikā. Uz zeltaina krusta fona (tas simbolizē cilvēka zemes dzīves ķermeni) uzplaukst rozes zieds, kas kā cilvēka dvēsele pamazām uzplaukst daudzu inkarnāciju laikā. Sastopams arī variants ar septiņām rozēm uz krusta, kas apzīmē cilvēka septiņas galvenās čakras vai septiņus enerģētiskos ķermeņus. Arī rozes ziedlapiņu skaitam ir noteikta nozīme, ko skaidro numeroloģijas speciālisti, – šai gadījumā tā saistīta ar dvēseles daļu un smalko ķermeņu skaitu, kāds nu attiecīgajā reizē bijis aktuāls. Rozes zieds atgādina arī pēdējā laikā atdzimušo Dzīvības zieda grafisko simbolu dabas izpildījumā – ziedlapiņas veido koncentriskus lokus, kas apvij cits citu. Rozes ziedu mēdza iekalt uz senām monētām, piemēram, Altajā atrasti ap 7000 gadu veci naudas gabali ar skaidru rozes attēlu. Pieclapaini vai pildīti rozes ziedi visos laikos bieži attēloti uz rotājumiem, sadzīves priekšmetiem, ģerboņiem un ēkām, taču nevar tieši apgalvot, ka tās ir rozes – tie var būt arī citu šīs dzimtas augu ziedi. Ļoti iecienītas rozes bija senajā Romā, kur šie ziedi simbolizēja varenību un bagātību. Viduslaikos rozes simboliku pārņēma baznīca. Īsts rožu vilnis pār Eiropu vēlās baroka laikā, kad rozes bagātīgi attēloja gleznās, tekstilizstrādājumos, tēlniecības un arhitektūras darbos. Arī dārzos, it sevišķi Francijā un Anglijā, šai laikā uzplauka rožu selekcija, radās jaunas šķirnes, no kurām dažas saglabājušās līdz mūsdienām, piemēram ‘Seven Sister Rose’ ar dažādu toņu maigi rozā, pildītiem ziediem, raibi sarkanā franču ‘Baron Girod De I’Ain’ vai tīri baltā ‘Snow Queen’ ar izteikti dzeloņainu stublāju. Vēsturiskās rožu šķirnes veidotas, krustojot Damaskas rozes, Gallijas rozes, arī simtlapu, Portlandes un citas rožu sugas. Ievērojama vēsturisko šķirņu kolekcija apskatāma Rundāles pils rožu dārzā, kur savāktas Kurzemes hercogistes laikā audzētās rozes. Arī krēmīgās maijrozītes, kas tik bieži aug pie vecām lauku mājām, un spilgtās krokainās rozes ar lielajiem augļiem ir senas kultivētu rožu sugas, kas vietām pārgājušas savvaļā.

Dziedniecībā lieto rožu ziedus, augļus un saknes – enerģētiskai iedarbībai ziedus, to izvilkumus ūdenī, medū, spirtā vai eļļā, bet fiziskā ķermeņa ārstēšanai augļus, retāk savvaļas rožu saknes. Pārsvarā tiek lietoti tie rožu ziedi, kas ir smaržīgi un aromātu saglabā arī tad, kad sažāvēti, jo smarža ir substance, kas savieno auga un cilvēka fizisko, enerģētisko un informatīvo lauku. Tādi ziedi ir krēmbaltajām maijrozītēm, rožainajām Damaskas un sarkanajām Gallijas rozēm, un no tām atvasinātām šķirnēm. Baltas krāsas ziedi iedarbojas vairāk uz cilvēka auras ārējiem slāņiem un auras vainagu, tie enerģētiski attīra un balina mūsu neredzamo lauku, bet fiziski iedarbojas kā viegls nervu sistēmu līdzsvarojošs līdzeklis. Rozā ziedi visvairāk ietekmē sirdi kā fiziskā un enerģētiskā ķermeņa orgānu, tie līdzsvaro emocijas un uzlabo garastāvokli, palīdz cilvēkiem savstarpēji atvērties un uzticēties. Sarkanās rozes aktivizē auras pamata spēkus, tās vairo cilvēka enerģētisko stabilitāti, drošību, ietekmi uz apkārtējo pasauli, bet fiziski uzlabo dzimumorgānu un hormonālās sistēmas darbību. Dzelteni oranžo rožu ziedlapas ir labs antidepresants − gan iekšķīgi lietojot (tējā vai medū), gan rožūdeņos un eļļās.

Rožu ziedu izvilkumi un eļļa
Mājas apstākļos var pagatavot rožu ziedu izvilkumus 40o degvīnā vai vieglā (piemēram, olīvu vai vīnogu kauliņu) eļļā. Šim nolūkam traukā nesaspiežot līdz augšai saber agrā rītā (kad vairāk ēterisko eļļu) vāktas ziedlapas, uz kurām vēl manāmas rasas lāses, tās apžāvē 2−3 dienas un uzlej eļļu. Degvīnu var liet jau pirmās dienas vakarā, tikko rasa nožāvēta. Gaišo rožu uzlējumus glabā tumšā vietā, ik pa laikam naktīs izliekot uz palodzes, lai tos apspīd mēness. Pēc trim nedēļām eļļa būs gatava. Līdzīgi var darīt ar degvīna uzlējumiem, kas būs gatavi pēc 10 dienām. Košās rozes eļļas rāda saulei, lai tās uzņemtu saules aktivitāti, bet pa nakti glabā telpās, paslēptas no mēness gaismas. Šādus izvilkumus lieto gan kulinārijā, gan masāžām, gan ūdens un telpu aromatizēšanai, gan iekšķīgi pilienu veidā. Īstās rožu ēteriskās eļļas pagatavošanai nepieciešams ļoti liels rožlapu daudzums (vairākas tonnas ziedu eļļas litra iegūšanai) un sarežģīts tehnoloģiskais process, tādēļ tā ir dārga, bet ļoti vērtīga skaistumkopšanā un aromterapijā. Labs līdzeklis pret stresa radītām kakla un sirds sāpēm ir rožlapiņu medus – šķidru, svaigu medu sajauc ar svaigām, sasmalcinātām rožu ziedlapām attiecībā 3:1. Žāvētus rožu ziedus var pievienot dažādiem tēju maisījumiem, sauso augu sastāviem miega spilventiņos, pirtstējām un zāļu vannām. Mazāk zināms dziedniecības līdzeklis ir rožu saknes, ko lieto novārījumos un spirta izvilkumos.

Auglīši der veselībai un kulinārijā
Vispopulārākais rožu dziedniecības līdzeklis ir auglīši. Veselīgi ir visu rožu augļi, bet dažas sugas satur vairāk aktīvo vielu nekā citas. No Latvijā augošajām tādas ir krokainā roze, suņa roze un kanēļroze. Rožu auglīšus var ēst svaigus, tikai tad tiem jāizlupina sēkliņas un iekšpuses asie matiņi. Šādus iztīrītus auglīšus var sažāvēt un pievienot dažādiem ēdieniem, it sevišķi tiem, kas treknāki un grūtāk sagremojami. Augļus var žāvēt veselus un ziemā vārīt gardu vitamīnu tēju – tad sēkliņas nav jālasa ārā. Tos var samalt kafijas vai graudu dzirnaviņās, iegūto pulveri lietojot pa šķipsniņai dienā dažādu sirds, asinsvadu, žults, aknu un locītavu slimību ārstēšanai.

Bērniem liels gardums ir šāds mežrozīšu pulveris, sajaukts ar medu attiecībā 1:3, – to ēd pa karotītei ziemā infekcijas slimību profilaksei, arī pret saaukstēšanos un novājināta organisma stiprināšanai. Bērniem mežrozīšu auglīši ar sēklām līdzsvaro augšanas procesus un attīsta smadzeņu darbību, vīriešiem veicina potenci, kā arī attīra asinsvadus no pārmērīgiem holesterīna nosēdumiem.

Rožu augļi palīdz organismam cīnīties ar dažādiem iekaisuma procesiem un uzlabo brūču dzīšanu, kā arī audu atjaunošanos pēc traumām. Vecākiem cilvēkiem mežrožu preparāti mazina asinsvadu pārkaļķošanos, uzlabo locītavu elastību, mazina sāpes, skalo sāļu nogulsnes un atjauno saistaudus. Viens no populārākajiem auglīšu lietošanas veidiem ir gardais mežrozīšu sīrups (tam mēdz pievienot pīlādžu vai vilkābeļu augļus), taču tam ir arī savi trūkumi – liels cukura daudzums un vārīšanas procesā zudusi daļa vitamīnu. Rožu auglīšus var arī sasaldēt – tad tie saglabā visas vērtīgās vielas un ziemā garšo vēl labāk nekā no rožu krūma plūkti rudenī.