, .
cloudy 13.7℃
Vārda dienu svin: Lilita, Irita, Ita

Janvārī, februārī un martā ziedošie

Zane Purne - 2020-10-15 12:13:01
Janvārī, februārī un martā ziedošie

Tumšā gada nogale, kas mijas ar gada sākuma pirmajiem saules stariem, iepazīstina ar ziedošajiem telpaugiem, kuri spēj uzziedēt šajā krasi mainīgajā laikā. Lielākā daļa šo skaisti ziedošo telpaugu neprasa garas gaismas stundas, tas nozīmē, ka tie pieticīgi iztiek ar īso dienu, kad gaisma daudzums nepārsniedz 12−13 stundas.

Zied neuzkrītošiem ziediņiem

Telpaugu dažādībā ir tādi ziedaugi, kuru ziedi ir ļoti neuzkrītoši. Tas rosina cilvēkus domāt, ka šie augi nemaz nezied. Tādi telpaugi ir fitonijas (Fittonia), pelonijas (Pellonia), dižmeldri (Cyperus), papaijas (Papaya), rējas (Rhoeo), aspidistras (Aspidistra) un sansevjēras (Sansevieria).

Fitonija
Koši ornamentētās fitoniju lapas aizēno stāvās vārpās plaukstošos sīkos bālganos ziediņus. Fitonijas vislabāk jūtas seklos, lēzenos traukos, kur jauki eksponējas zemie, kompaktie, nelielie krūmiņi. Labs risinājums – fitonijas stādīt ziemasdārza dobēs kā zemsedzēju, augi, nesajūtot ierobežojošo poda malu, spēj bagātīgi plesties plašumā. Fitonijas aug siltā un mitrā gaisā, sausa gaisa telpa šiem augiem noteikti nepatiks. Krāsaino augu lapām pietiek ar gaišu līdz viegli noēnotu vietu telpā, izvairoties no tiešajiem saules stariem. Sadalot klājenisko ceru, varam tūlīt iegūt jaunu augu ar bagātīgu sakņu sistēmu.

Pelonija
Pelonijas zināmā mērā līdzinās suku­lentām tradeskancijām, kuru dzinumi arī neizaug pārāk gari. Pelonijas var audzēt iekarināmos podos kā viegli nokarenus augus, bet vairāk tiem patīk būt par zem­sedzējiem, kuru skaistums ir brūndzelte­najās lapās. Pelonijas labi jūtas siltā, viegli noēnotā vietā, piemēram, zem lieliem au­giem vai audzēta atsevišķā podā. Augiem vajadzīgs paaugstināts gaisa mitrums, bet saknes jāsargā no pārlaistīšanas. Peloniju stāvā filigrānā, čemurveida, smilškrāsas ziedkopa iztēlē atgādina dilles ziedu. Pe­loniju pavairo ar lapainiem galotnes un stumbra spraudeņiem.

Dižmeldrs
Gaisa mitrinātājs telpās Nr. 1 ir diž­meldri, kuriem siltā telpā visu laiku jāat­rodas ūdenī, saknes nedrīkst būt sausas. Milzīgās lietussarga lapas uzzied ar gaiši zaļganiem ziediem, kas simetriski izkārtoti starp dzinuma galotnes mazajām lapiņām. Ziediem noziedot, bagātīgi izbirst sēklas, kas spēj iesēties visneparastākās vietās, pie­mēram, starp bruģakmeņiem, kur augsnes būtībā nav. Bagātīgi saaugušie dižmeldri reizi trijos četros gados jādala, lai dzinumi cits citu netraucētu, nebūtu blīvi un sa­spiesti.

Papaija
Ja vien telpas augstums atļauj, ir vērts siltās telpās pamēģināt audzēt papaiju, kura vienlaicīgi spēj ziedēt, ieriest zaļus augļus un nogatavināt tos baudīšanai. Šim augļu kokam nav vajadzīga blakus otra papaija, ne arī kādi apputeksnētāji. Papaijas baltos ziedus grūti ir pamanīt, jo noziedējuša zieda vietā pie stumbra lapas pamatnes zibenīgi attīstās auglis. Papaija ir ātraudzības fenomens, jo gada laikā spēj izaugt pāris metrus. No sēklas audzēta papaija aug ar vienu galotni, to nogriežot, kokam var izveidot daudzzarainu vainagu. Ar laiku papaija bagātīgi ziedēs un dos arī augļus. Papaijai noteikti vajadzēs izteikti lielu podu.

Rēja
Rējām ir simetriskas rozetes un tuvāk galotnei katrā lapu žāklē sīki, balti ziediņi, kas jauki iesaiņoti brūnsarkanā maciņā. Rēju lapu krāsojums atkarīgs no gaismas spilgtuma. Saules apspīdētā vietā rēju lapas būs košas, tumšā telpā tikai zaļas. Rējas ir ļoti pieticīgi telpaugi – aug dažādās augsnēs, temperatūrās, apgaismojumos. Vienīgi augiem ļoti nepatīk slapjums, neparedzēts sausums rējas neiznīcinās, kā to var izdarīt pārmērīga laistīšana. Rējas bezgala viegli vairojas ar cera dalīšanu un lapainiem galotnes dzinumiem, kuri var būt pat 25−30 cm gari. Augi pie stumbra pamatnes attīsta daudz sāndzinumu, tādēļ nesaspiestai augu audzē­šanai ar laiku vajadzīgs bļodveidīgs pods­trauks, kurā rējas dzinumi var brīvi izvietoties un ba­gātīgi ziedēt.

Aspidistra
Visiem zināmās mājas svētības jeb aspidistras ir garkātu lapu augi, kuri podā ar gadiem veido necaurredzamu lapu biezoknīti. Uz auga sakneņiem, kuri daļēji atrodas virs augsnes, attīstās mazi ziedi, atgādinot miniatūrus tulpes ziedus. Aspidistras ziedus grūti ieraudzīt, nereti cilvēki ir pārsteigti, ka šis augs vispār zied, bet atbilstošos audzēšanas apstākļos tas pat gadā spēj uzziedēt pāris reizes. Arī aspidistras, tāpat kā rējas, nav kaprīzi telpaugi, tās spēj pielāgoties dažādiem telpas apstākļiem, vienīgi ne ilgstošam slapjumam saknēs. Aspidistrām sevišķi nepatīk sakņu traucēšana – ja vajadzīga pārstādīšana, tad labāk augu pārvelt jaunā podā, neizjaucot sakņu kamolu. Ja nolemjam augu pavairot, tad katrā atdalītā cera daļā jābūt vismaz septiņām un vairāk lapām. Ja jaunajai aspidistrai būs tikai viena divas lapas, tad uz jaunām lapām būs jāgaida pat vairāki gadi.

Sansevjēras
Sukulentās sansevjēras jāaudzē gaišās telpās, sargājot no tiešajiem saules stariem, lai lapas nestīdzētu, nekļūtu tievas un nenoliektos. Nedaudz noēnotā telpā var audzēt kompaktās, daudzrozešu, nelielās sansevjēras. Augiem ir resnas, spēcīgas saknes, kas spēj pat saplēst podu. Sansev­jērām ir fantastiska izturība, tās var iztikt bez ūdens divus trīs mēnešus, kas gan ne­nozīmē, ka augi nav jālaista. Sansevjērām augšanas laikā ir jāsaņem ūdens mēreni un vienmērīgi. Lieks slapjums, kas turklāt mijas ar pazeminātu temperatūru, divu trīs dienu laikā var sapūdēt sasevjēras saknes un lapas. Šiem augiem izvēlas māla podus, kas arī spēj uzsūkt mitrumu no augsnes un tik viegli neplīst no sakņu spiediena pret poda sienām. Garās vārpās Sansevjēru zaļgandzeltenie ziedi garās vārpās patīkami smaržo, atrodoties starp garajām lapām. Sansevjēras uzzied tad, kad pods ir pilns ar dzinumiem. Ar pārstādīšanu nevajag steig­ties, jo tad kādu laiku būs jāgaida uz ziedē­šanu, kamēr augs piesakņos pilnu podu.

Ziedi, ko pamana visi

Līdzās neuzkrītošo ziedu telpaugiem atrodas augi ar ziediem, ko pamana visi, pat tie, kuri skeptiski izturas pret telpaugiem. Savdabīgi un spilgti krāsoti ziedi ir ehmejām (Aechmea), filodendriem (Pfilodendron), šlumbergerām (Schlumbergera), kamēlijām
(Camellia), puansetijām (Poinsettia), falenopšiem (Phalaenopsis), kalistemiem (Callistemon), dažādu nokrāsu balti ziedi ir kolokāzijām (Colocasia), krīnijām (Crinum), kallām (Calla) un monsterām (Monstera).

Ehmeja
Dažādās ehmejas, kuru ciešās lapu ro­zetes veido piltuves, kurās ļoti siltās un gaišās telpās var ieliet ūdeni. Dabā šajās augu piltuvēs uzkrājas ūdens, iekrīt sīki faunas pārstāvji, un tas tiek izmantots kā barības vielu avots auga augšanai. Lapu rozete, kas izveido ziedu, otrreiz reti kad uzzied. Pirms ziedēšanas, ziedēšanas laikā ehmejām pie stumbra pamatnes veidojas vairākas jaunas rozetes, kas ziedēs citus gadus. Atdalīt jaunaugus var tad, kad tas ir 30 cm augsts ar savu sakni. Ehmejām ir neīstie ziedi jeb braktejas – spilgtās, ilgno­turīgās (pat vairākus mēnešus) krāsās un īstie ziedi, kas parasti ir bālgani un nozied pāris nedēļu laikā. Ehmejas ir epifīti, ku­riem ir neliela sakņu sistēma, nepatīk, ja katru gadu pārstāda.

Milzu liāna
Milzu liānas – filodendri − uzzied tikai tad, kad sasnieguši vairāku gadu vecumu un ir vairākus metrus gari. Ziedi attīstās augu galotnēs. Ja jaunauga izveidei nogriež no ziedošā auga galotnes spraudeni, tad pēc apsakņošanās tas var uzziedēt, esot, piemēram, 60−80 cm garš. Filodendru zieda vālītē sīkie ziediņi ir bālgani, bet to aptverošā seglapa atkarībā no sugas ir atšķirīgās košās krāsās. Filodendriem vajadzīgas siltas, gaišas telpas ar mitru gaisu.  Gaisa saknes, kas bagātīgi veidojas pie auga, nevar griezt, izņemot sakaltušās. Filodendriem vajadzīgs spēcīgs balsts, kas noturēs smago augu, kam jau ir izvei­dojušies vairāki stumbri. Filodendriem vajadzīga trūdvielām bagāta augsne un vienmērīgs mērens mitrums.

Šlumbergera
Šlumbergeras jeb Ziemassvētku kaktusi zied ar dažādu krāsu asimetriskiem ziediem. Tādējādi tie atšķiras no Lieldienu kaktu­siem jeb ripsalidopšiem (Rhipsalidopsis). Vislielākais šlumbergeru ienaidnieks ir lieks ūdens smalkajā kaktusa sakņu sistēmā. Pārliets augs būs ar turgoru zaudējušiem violetsarkaniem lapu posmiem, kas norāda, ka bojātas saknes. Šlumbergeras jāstāda viegli skābā, trūdvielām bagātā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē. Augiem vajadzīgs vienmērīgs, bet minimāls ūdens daudzums. Dabā šie epifītiskie kaktusi aug koku iedo­bumos, kur sakrājušās trūdvielas, un izman­to lietus ūdeni, kas iztek cauri saknēm, tajās ilgi neuzturoties. Tādējādi šlumbergeras paliktnī ūdens nedrīkst stāvēt ilgāk par pus­stundu. Ja augs bijis sauss, tas šajā laikā sa­sūc augsnē un saknēs vajadzīgo devu ūdens, pārējais jānolej. Šlumbergeras stāda nelielos podos, lai saknes aptvertu visu poda augsni.

Kamēlija
Mūžzaļie kamēlijas krūmi ir ar cietām, spīdīgām, ādainām, tumšzaļām lapām, kurās skaisti izskatās dažādu krāsu un pil­dījuma ziedi. Kamēlijas ir vēso telpu augi, kuriem maksimālā temperatūra ir 18 °C. Vasaras mēnešos tās labi jūtas ārā. Kamēli­jām vajadzīgs mitrs gaiss, tās neaugs telpās, kur ir sauss gaiss. Augus audzē viegli skā­bā, trūdvielām bagātā substrātā un laista ar mīkstu, siltu ūdeni. Kamēlijas pavairo ar galotnes spraudeņiem, ko sakņo 20−25 °C augsnes temperatūrā, lietojot sakņošanas stimulatorus. Kamēlijas neaugs siltā, sausā gaisā un necietīs laistīšanu ar cietu ūdeni.

Kalistems
Kalistemi jeb pudeļbirstes ir palieli koki, krūmi, kuri savus košos ziedus veido uz jaunajiem dzinumiem. Savdabīgie ziediņi vārpveida ziedkopā ir bez ziedlapām, bet ar garām, spilgtas krāsas putekšņlapām, katrai sugai raksturīgu krāsu. Kalistemiem vajadzīga ļoti gaiša vieta, bet ziemas mēne­šos aptuveni 8 °C temperatūra. Kalistemi vēsumā jālaista maz, bet siltā laikā − bagā­tīgi. Augus pavairo vasarā ar spraudeņiem, kad augsnes temperatūra ir 20−25 °C. Ka­listemi viegli padodas apgriešanai, tādējādi varam izveidot sev tīkamu auga formu.

Falenopsis
Nosacīti viegli audzējamās orhidejas – falenopši − labi jūtas viegli noēnotās un ēnainās telpās. Augi ar platām, ādainām lapām un ķekaros sakārtotiem tauriņveida ziediem. Galvenie nosacījumi falenopšu veiksmīgai audzēšanai ir reta pārstādīšana, mērens mitrums un epifītisko orhideju substrāts, kurā galvenās sastāvdaļas ir prie­žu mizas un sfagnu sūnas. Falenopšiem ideāli piemērotas mūsu dzīvojamās telpas ar 18−24 °C gaisa temperatūru. Augi teicami jūtas sausā gaisā. Ja uz ziedkāta ir noziedējuši ziedi un tas vēl ir dzīvs, to nenogriež, jo uz tā atkal veidojas jauni ziedkāti.

Puansetija
Puansetijas jeb Ziemassvētku zvaigznes dzinumu galotnēs iekrāso dažādās krāsās pielapes, lai varētu ieraudzīt sīkos, necilos, īstos ziediņus, kuri sakoncentrēti košo pie­lapju centrā. Puansetijām ir balta šūnsula, ar kuru jāapietas uzmanīgi, jo tā var kaitēt roku ādai, acīm utt. Pavairojot puansetiju, nogriezatis spraudenis jāpatur siltā ūdenī, lai apturētu baltās šūnsulas tecēšanu. Te­košā šunsula neļauj augam attīstīt saknes. Veikalā nopirktā puansetija nākamajā gadā neuzziedēs ar tik lielām, košām pielapēm, tās būs daudz mazākas, toties gada laikā izaugs daudz jaunu dzinumu ar daudz ga­lotnēm. Katra no tām uzziedēs ar šķirnei raksturīgās krāsas ziediem – baltiem, sar­kaniem, rozā, dzelteniem utt. Puansetijām vajadzīgas siltas, gaišas telpas ar mitru gai­su. Labi jūtas dažādos, vieglas konsistences substrātos ar neitrālu reakciju.

Kolokāzija
Milzu lapu kolokāzijas visu gadu augs siltumā, gaismā un mitrā gaisā. Ļoti ātraudzīgi augi, kas uzzied līdzīgi filodendriem ar baltdzeltenu pielapi, kas ietver necilo ziedu vālīti. Kolokāzijām ziedi ir pa vienam, bet ir arī saauguši pa vairākiem kopā. Ziedi nekad nepaceļas virs lapām, būtībā tie ir koncentrēti zem lielajām lapu plātnēm. Augiem vajadzīga trūdvielām bagāta, neitrālas reakcijas, gaisa un ūdens caurlaidīga augsne. Atkarībā no kolokāzijas sugas, šķirnes vajadzīgs liels vai mazs pods. Kolokāzijas pavairo
ar sakņu dzinumiem, kas izaug netālu no vecākauga.

Krīnija
Telpu sīpolaugi – krīnijas ir diezgan lieli augi. Tiem pie vecākauga izveido­jas jaunsīpoli, kurus, ja nav vajadzības, nevajag noņemt, jo arī tie uzzied, tā­dējādi vienā podā būs daudz sīpolu un tikpat daudz ziedu. Smaržīgie, lielie, baltie ziedi atveras pakāpeniski, no apakšas un augšu. Ziedēšanas laikā labi jūtas vēsā telpā, kas arī pagarina ziedē­šanas ilgumu. Vasaras mēnešos krīnijas atpūšas, daļēji nometot lapas. Šajā laikā augi jālaista minimāli. Daudzgadīga krīnija ar daudz sīpoliem, turklāt lielā podā var sasniegt pieauguša cilvēka garumu.

Monstera
2019. gada Nacionālā botāniskā dārza pieprasītākais telpaugs (pat nespējām apmierināt visu gribētāju vēlmes) bija dažādās monsteras. Apbrīnojami tas, ka monsteras līdz šim bijušas piemirstas, kalpojušas koridoru un patrepes augu statusā. Liānveida
monsteras tāpat kā filodendri uzzied dzinuma galotnē ar lielu, baltu laiviņveida pielapi, kas ietver resnu vāli ar sīkiem ziediem. Noziedot tie izveido kopaugli no simtiem sīku auglīšu. Pats interesantākais, ka nogatavojies monsteras auglis smaržo pēc ananāsa un ir ēdams! Lai tiktu pie monsteru ziediem un augļiem, augu nedrīkst griezt. Apgriezt var vienīgi nokaltušās gaisa saknes un kādu dzeltēt sākušu lapu. Ilggadīgām monsterām izveidojas sāndzinumi, kurus var apsakņot, lai iegūtu jaunu augu. Atkarībā no
sugas, šķirnes monsteras audzē gan saulainā, gan patumšā telpā. Labi jūtas istabas temperatūrā, bet spēj pielāgoties arī vēsākām telpām.

Kalla
Nekad no augu modes neizejošā baltā kalla fascinē ar savu ziedu baltumu un su­līgi zaļajām lapām. Jo bagātāks lapu pudu­ris, jo vairāk ziedu. Lai kallas ziedētu, va­sarā tām jānodrošina strikts miera periods, augi tad nomet lapas un netiek laistīti. Šāda apiešanās ar kallām garantēs bagātī­gu ziedēšanu. Kallām piemērota mēreni silta līdz vēsa telpa, tad tās ziedēs vairākus mēnešus. Svaigi griezts kallas zieds vāzē var nostāvēt vienu divus mēnešus. Kallas pavairo ar sakneņu dalīšanu. Tās bagāti jālaista, bet jāseko līdzi gaisa temperatūrai, ja vēsāka, – mazāk, ja siltāka, tad jālaista vairāk.

 

 

 

 

 

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Eksotiskais dārzs Aizputē
Eksotiskais dārzs Aizputē

Aizputnieks Māris Linde pēc specialitātes ir inženieris mehāniķis, bet visu...

Organiskā mēslojuma izmantošana dārzā
Organiskā mēslojuma izmantošana dārzā

Iepriekšējā numurā iepazīstinājām ar vircām, salmiem un kūtsmēsliem....

Kā pilnveidot dārzu?
Kā pilnveidot dārzu?

Tradicionāli ir pieņemts, ka cilvēki veido augļu dārzus, dārzus, kur audzē ...

Multifunkcionālais Malabāras spināts
Multifunkcionālais Malabāras spināts

Visiem saprotamā valodā šis daudzfunkcionālais telpaugs ir bazella (Basella...