Dārzs un Drava / 2025.gads (VASARA)

Foto: publicitātes foto

Tūlīt jau klāt ir vasara un Jāņi. Un arī tradicionālais jautājums: „Vai taisnība, ka visas zāles jāsavāc līdz Jāņiem?” Jo, raugi, pēc Jāņiem zālītēs vairs nekā neesot. Patiesībā minerālvielas nezūd, kamēr vien augs/droga ir.

Vai tiešām viss jāsavāc līdz Jāņiem

Sakiet, lūdzu, kā jūs uz Jāņiem savāksiet mežrozīšu augļus, pīlādžogas, viršu ziedus, par saknēm nemaz nerunājot? Ja ir vēls pavasaris, tad mūsu pusē uz Jāņiem vēl nezied ne asinszāle, ne vīgriezes, ne raudene. Domāju, ka arī šogad vēl neziedēs. Pavasarī sētās kliņģerītes, pūķgalves un citas labas zālītes droši vien tāpat.

Ārstniecības augi ir jāvāc tad, kad tie ir sasnieguši vajadzīgo gatavību.

Pumpuri – kamēr tie vēl nav uzsākuši plaukt. Esmu redzējusi, ka cilvēks savācis vai pussprīdi garus priežu pumpurus.

Ziedi – kad tie ir uzziedējuši, nevis pārziedējuši. Dažkārt pilnziedā ievāktas klinģerītes, pienenes vai māllēpju ziedi, lēni žūstot, paspēj pat nogatavināt sēklas vai vismaz neglābjami sapūkot.

Lapas ārstniecībai vācam, kad tās ir nobriedušas. Piemēram, māllēpes lapas (izcila pretklepus zāle) uz Jāņiem būs knapi no zemes izlīdušas. Jaunās lapiņas (bērzu, nātru, liepu u.c.), kamēr mīkstas, vienkārši ēdam vai gatavojam dzērienus. Būs garšīgi un labi čurinās, bet, ja gribam izmantot kā ārstniecības augu vai pirtsslotu, tad sagaidām, kad uz lapas ir izveidojusies raksturīgā vaska kārtiņa.

Laksti. Visbiežāk tējām vāc un izmanto lakstus – īsāku vai garāku auga virszemes daļu. Vāc ziedēšanas sākuma stadijā vai kad augs (piemēram, tīruma kosa) ir pieaudzis/nobriedis. Augļus, ogas vāc, kad auglis ir sasniedzis tam raksturīgo krāsu, vēl ir ciets un stingrs. Pilngatavības stadijā izkaltēt būs ļoti grūti, ātri sāks bojāties.

Saknes vienmēr vāc pēc iespējas vēlāk rudenī, kad beidzas  veģetācija, augs ir nometis lapas un noglabājis savu spēku saknē, lai pavasarī varētu sparīgi turpināt savu gaitu.

Kā domāsi, tā dzīvosi

Jau mūsu senči zināja un mācīja: „Dzīve ir prieks, laime un ikdienas svētki.” Vispirms ir jāparūpējas par veselību, lai pēcāk nav jāārstējas, tāpēc man patīk stāstīt, kā dzīvot sveikam un veselam. Dievs mums ir iedevis visus rīkus, lai mēs varētu dzīvot ar prieku. ‒ Acis, lai varētu izbaudīt skaistumu, krāsu, stilu. Jau tikai ieraugot, acumirklī varam saprastu, vai tas mums der, vai tomēr nē, vai tas ir drauds. Ja esam gudri redzīgi, to visu mēs saskatām. Mums ir ausis, lai dzirdētu skaņu, kura mūs var gan iepriecināt, var arī brīdināt. Dārzkopis taču bieži vien augļu gatavību nosaka pēc raksturīgas skaņas. Savukārt deguns vienmēr skrien pa priekšu mutei un dažkārt jau pa gabalu pavēstī, ka tas gan man neder. Oža... Visas maņas rūpējas par to, lai mēs būtu veseli.

Kustība

Daudzi cilvēki saka, ka viņi nedzer zāļu tējas. Nekas! Pat tikai vācot zālītes, kļūstam priecīgāki, tātad veselāki. Dzīvība ir kustībā. Paši jau tie augi uz māju nenāk, tāpēc jāiet tiem pakaļ. Ejot laukā, mežā, pļavā, dārzā pēc augiem, dzirdam putnus, vēju, mežu, paši dungojam vai domās dzirdam kādu dziesmu, reizēm sasaucamies vai atceramies, ko mums kāds ir teicis vai mācījis. Izbaudām meža, dārza, pļavas krāsas un smaržas. Un jau dziedinām sevi!

Svarīgi to darīt ar domu, ka tās mīļās, skaistās, smaržīgās zālītes mani un manus mīļos sargās. Tad tā arī būs! Ja arī augus nedzersiet kā tēju, šis skaistais pušķis pat izkaltis stiprinās jūsu veselību. Augu smarža ir viena no spēcīgākajām dziedniecībā. Pat pēc mēnešiem, to uzlūkojot, pasmaržojot, pataustot, augu spēks palīdzēs un ārstēs. Tas atsauks atmiņā domas, sajūtas, krāsas, skaņas, smaržas, ar kādām augus ievācāt. Šie augi būs jūsu talismans visu gadu.

Zālītes strādā! Sabāztas kādā ķisenā, maisiņā vai matrača stūrītī, arī vannā, pirtī, kāju, roku vai bērna vannītē, vai izmērcētas un uzliktas kā apliekamais vai komprese attiecīgajai ķermeņa daļai. Tāpēc zālītes ir jāsavāc! Īpaši uz Jāņiem. Jo tad mēs visi esam dziednieki. Sievietes saslēdzas ar visumu, dabu, kļūst mierīgākas, jūtīgākas un ir gatavas savākt trejdeviņu zāļu pušķi. Vīri priecīgu prātu iesaistās meiju un slotu zaru gādāšanā. Jau šī doma vien ir burvīga. Ne obligāti ir jābrauc uz tālu, tālu laukos, neskartu vietu meklējot. Vērtīgākās veselības zālītes ir arī tepat pagalmā, dārzā, puķu dobē, mauriņā.

Ravēšana

Jāņiem jāgatavojas laicīgi, ne velti ir tautasdziesmā teikts ‒ „izmin nātres, izmin usnes, lai aug tīri kāpostiņi”. Tātad ravējam dārzu, kopjam lauku un tīrām savas domas.

Man ar to ravēšanu gan ir ļoti grūti. Kā lai vienkārši nokaplē, ja pa starpu ir tik daudz veselībai noderīgu augu?!

Tās pašas apdziedātās nātres ‒ pavasaros var vārīt nātru zupu, saimnieces gatavo gan nātru pesto, gan čipsus, gan pankūciņas un, protams, nātre der kā tēju zāle, ar to var pat pērties. Nātre vienmēr ievieš savu kārtību, stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, uzlabo asins sastāvu, veicina kuņģa uz zarnu trakta darbību, vielmaiņu, mazina cukura līmeni asinīs, ar urīnu izdzen nevajadzīgos sāļus, normalizē menstruālo ciklu. Nātre ir vitamīnu augs. Ja nātru ir tik daudz, ka varat ar tām noklāt komposta kaudzi, tad jau šoruden tiksiet pie izcila komposta. Nātres ir noderīgas ādai un matu stiprināšanai.

Dadzis ir brīnišķīgs ārstniecības augs. Senāk sievas sēja pie galvas svaigas lapas, lai tā nesāp ravējot. Mazliet apdauzītas dadžu lapas var likt uz sāpošām, sapampušām locītavām. Ziemai lapas var sasaldēt vai izkaltēt. Pat dadžu ziedi ir vērtība! Bitēm būs prieks, bet cilvēkiem ar diabētu ziedu tēja atvieglos dzīvi. Šobrīd populāra ir dadžu sula, ko lieto pa ēdamkarotei 3 x dienā. Tā gan ir ļoti rūgta, vieglāk pārciest rūgtumu, fi ksi norijot sulu un uzēdot pa virsu vienu karotīti medus. Vecu vecā recepte, īpaši atveseļojoties no smagām slimībām, ir dadžu sula, medus un konjaks ‒ viss vienādās devās (1:1:1). Ārstniecībā biežāk izmanto sakni, ko rok rudenī.

Tīruma mīkstpiene ir ļoti vērtīgs pretiekaisuma augs, tās lapas droši var lietot salātos un aukstajās zupās, ziedošos lakstus izmanto aknu slimību un podagras ārstēšanai, arī laktācijas veicināšanai. Lapas var likt uz pušumiem. Ja gadījumā ir vesels hektārs ar tīruma mīkstpieni, medus ienesums varētu sanākt līdz 120 kg.

Daudzi ir noguruši cīnīties ar trako nezāli tīruma tīteni. Taču tā ļoti patīk bitēm un ir vērtīga cilvēkiem, jo satur daudz C vitamīna, A provitamīnu, arī rūgtvielas. Derēs elpceļu problēmu gadījumā, ja ir laringīts, astma, gastrīts, aknu slimības. Sakne laba pret bezmiegu. Svaiga tīteņu sula dziedē brūces. Šo zinot, iespējams, jūsu sirds atmaigs pret spītīgo tīteni.

Mūsu mājās mīļākā nezāle ir tīruma naudulis. Jau vairāk nekā 20 gadu garumā esam pārliecinājušies par tā izcilo iedarbību – herpes, hepatītu, ARS (akūto respiratīvo slimību) profi laksei un ārstēšanai. Lapiņas var ēst, tām ir sinepjaina garša, lieliski derēs salātos, zupās, smēriņos un mērcītēs. Nauduļa sēklām ir tonizējoša, vispārstiprinoša iedarbība, tas spēcina vīrišķību, uzlabojot spermas kvalitāti. Es gatavoju tinktūru un kaltēju arī tējām. Iesaku ikvienam!

Manā dārzā visnepatīkamākā nezāle ir sārmene, jo tās resnās saknes viegli lūst, dalās un vairojas. Toties tai ir garšīga, ēdama sakne, kas tonizē un stiprina organismu. Gan laksti,

gan saknes palīdz pret iekaisumiem, ādas bojājumiem,

stiprina asinsriti un turklāt skaisti

zied, bitēm patīk. Medu varot dabūt pat līdz

200 kg no hektāra.

Usnes (vai kā tautasdziesmās saka gušņas) dziedē brūces, noder ādas un matu veselībai, ziedošos lakstus var izmantot kā sviedrējošu līdzekli.

Dumbrāju zaķpēdiņu man roka neceļas tāpat vien izravēt. Cenšos sataupīt katru sīkaliņu, lai tiek līdz ziedēšanai, jo tā ir īsta brīnumzālīte pret kuņģa un zarnu čūlām, paaugstinātu asinsspiedienu, acu slimību ārstēšanai un organisma stiprināšanai pēc antibiotiku lietošanas.

Pagalma sakopšana

Pirms pļaut mauriņu, kārtīgi to apskatiet, lai nepaliekat bez vērtīgām zālītēm. Lūdzu, saudzējiet maura sūreni – tai ir antitoksiska darbība. Visos laikos šī zālīte ir glābusi no caurejām gan cilvēkus, gan kustoņus – sivēnus, cāļus, tītarēnus, jo satur daudz miecvielu, tātad ir ar savelkošu iedarbību, aptur caurejas, asiņošanas, svīšanas. Maura sūrene mazina arī asinsspiedienu, uztur normālu dzelzs līmeni asinīs, vērtīga zālīte gan ginekoloģijā, gan nieru, urīnceļu veselībai. Iesaka diabēta slimniekiem.

Sētložņa jeb suņu piparmētra. Visā pasaulē augsti vērtēta zālīte augšējo elpceļu un astmas ārstēšanai, aknām un žultspūslim, gastrītiem, enterokolītiem. Mazina vēnu iekaisumu, uzlabo apetīti, ļoti ieteicama pēc ilgas slimošanas.

Baltā panātre mēdz pazust no sētas, tiklīdz zāli sāk nemitīgi pļaut. Taču šī labā, vērtīgā zālīte ir viegli pieejams un sekmīgi lietojams līdzeklis angīnas, vēdergripas, ginekoloģisko slimību un urīnceļu iekaisumu ārstēšanai, ļoti labi derēs kungiem ar prostatas problēmām.

Maura retējs vai trepīte arī jau izsenis lietots augs vīriešu veselības profi laksei un ārstēšanai, palīdz arī tikt galā ar izsitumiem, augoņiem, ekzēmām – vannojot, kompresēm, apmazgājot.

Pat mazās, mīļās mārpuķītes – superzālītes, ja vien ir pacietība salasīt sīkos ziediņus, derēs kā mīkstinoša, ārstējoša klepus zāle gan sīrupā, gan tējā. Lapiņas, saspaidītas putriņā, labi tiks  galā ar nedzīstošām brūcēm.

Varbūt savā mauriņā, sausā, smilšainā zemē varat ieaudzēt mārsilu? Smaržīgu un skaisti ziedošu veselības augu, kas, lietots tējā vai limonādē, vai sīrupā, gādās, lai gļotādas vienmēr būtu tvirtas un veselas.

Meijas goda vārtiem

Kad dārzs izravēts, pagalms sakopts, tad puiši iet pēc meijām un ceļ goda vārtus, bet meitas vai saimnieces sarūpē galdu. Tradicionāli izmantojam bērzu, kas simbolizē tīrību un tikumu, ozolu – spēku un spēju turēt robežas, pīlādzi, lai mošķiem un raganām acis izbakstītu.

Bērzs – ja esam to paņēmuši, tad izmantojam līdz pēdējai lapiņai. Tas rūpējas par aktīvu vielmaiņu, nieru darbību, derēs avitaminozes gadījumā, pret tūskām, mitrajām ekzēmām un stiprinās organismu. Bērzu lapu tējas un pēršanās ar bērza pirtsslotām gan kungiem, gan dāmām palīdzēs pret klimaksa izraisītām neirozēm.

Ozols – gan miza, gan lapas satur daudz miecvielu, tāpēc ir ar savelkošu iedarbību, mazina caureju, svīšanu, asiņošanu. Droši var lietot matu mazgāšanai, lai tie netaukojas, un kāju vannām, lai nesvīst, nesmird un lai aši sadzīst plaisiņas.

Pīlādzis – lai mošķiem, velniem un raganām ceļš ir nogriezts. Pīlādzim pat lapas satur C vitamīnu un karotinoīdus, daudzus citus organiskos savienojumus, lai stiprinātu mūsu imunitāti, veicinātu mūsu atjaunošanās spējas. Pīlādža lapas noderēs arī rudenī, kaisiet tās starp augļiem, saknēm, dārzeņiem, lai mazinātu dažādas puves.

Kļava – Jāņos goda vārtos neliek, bet izmanto gan, kaut vai cepuru pīšanai. Kļava ir populārs vīriešu dzimumspējas, spēka uzlabošanas līdzeklis, parasti taisa tēju – viena ēdamkarote lapu uz vienu glāzi verdoša ūdens. Jeb gatavo tinktūru, tad visu gadu var izmantot pilieniņus.

Saimniece laiž uz dārzu

Uz Jāņiem dārzā jau ir daudz galdā liekamu labumu. Manuprāt, ne svētkos, ne ikdienā svētīgs galds nav iedomājams bez zaļajām pētersīļu lapām. Pētersīlis ir tikai garšai, bet arī ļoti vērtīgs sirds un nieru darbības sakārtošanai. Labs diurētiķis. Laksti un saknes veicina dzemdes, zarnu, urīnpūšļa tonusu, uzlabo gremošanu, mazina rūgšanas procesus zarnās, šķīdina akmeņus gan urīnpūslī, gan urīnceļos, veicina piena izdalīšanos māmiņām. Pētersīlis ir spazmolītisks un žultsdzenošs, sviedrējošs, mazina tūskas, kas saistītas ar sirdsdarbību, der arī pret kolikām. Pakošļājot pētersīli, var noņemt ķiploku smaku, kas Jāņos taču ir ļoti aktuāli, citādi kā tad bučosies? Pētersīļu lapas derēs arī uz kukaiņu kodumiem, lai neniez.

Lupstājs. Veselīgs augs, ko agrāk lauku mājās stādīja pēc iespējas tuvāk ķēķa durvīm un sauca par mājas svētību. Ja jau par Jāņu garu un būtību, kas ir par auglību, lupstājs būs īstais. Tas ir būtisks gremošanai, urīnceļiem, stimulē asinsriti iegurnī (vīri – tas jums zināšanai!), atvieglo dzemdības, tonizē sirds muskuli, lietojams arī pret matu izkrišanu.

Tāpēc ne tikai skatieties, bet arī ēdiet lupstājus! Pat pievienoti mērcītei uzgraužamiem dārzeņiem vai kā zaļumi zupai, tie ēdājiem ielīksmos sirdi, darīs možs garu un pasargās no nevēlamām, apkaunojošām zarnu aktivitātēm. Droši varēs laisties papardes zieda meklējumā.

Piparmētra. Jāņos, kad, kā jau svētkos, ir trakā izēšanās, piparmētra parūpēsies par gremošanas procesu, žults un aknu darbību. Lieciet galdā tēju vai mohito, izmantojiet kā garšvielu mērcītēs un marinādēs! Piparmētra paplašina asinsvadus, nomierina, pazemina asinsspiedienu. Savāciet arī ziemai! Iesaku arī upesmētru.

Gurķumētra – garšīgs, ēdams augs. Svaigu lieto salātos, uz maizītēm, aukstajās zupās. Vēlākam laikam sakaltē vai gatavo izvilkumu sarkanajā vīnā. Gurķumētra ir tīra attīra asinis, vairo enerģiju un dzīvesprieku, atjauno aknu darbību. Medus augs. Sēkliņas no zilajiem ziediņiem var izkratīt un izmantot veselīgas eļļas ieguvei. Laba medotāja, bites līdz pat 600 kg no hektāra medu var sanest.

Pūķgalve ir sedatīva, brūces dziedinoša. Derēs arī pret tahikardiju, migrēnu, neiralģijām un saaukstēšanos, jo satur ļoti daudz C vitamīna. Antidepresants. Laba aknām. Gan gurķumētru, gan pūķgalvi vēl var paspēt iesēt, līdz rudenim izaugs, varēsiet lietot jau vasaras otrajā pusē. Galds saklāts, nu steigšus uz pļavu.

Pļavas un savvaļas augi

Sarkanais āboliņš satur glikozīdus, miecvielas, ēteriskās eļļas, B grupas vitamīnus, C vitamīnu, A provitamīnu, organiskās skābes un vēl daudz citu labu vielu. Lieto kā urīndzenošu, sviedrējošu līdzekli, kā arī saaukstēšanās gadījumā pret klepu un drudzi. Mazina tūskas, ja ir sirds un nieru darbības traucējumi, stiprina asinsvadus, nomierina.

Baltais āboliņš tonizē, tam ir pretiekaisuma, savelkoša iedarbība, veicina skaistumu.

Rudzupuķe veicina nieru darbību, īpaši, ja tas saistīts ar sirdsdarbību. Dezinfi cējoša, pretiekaisuma iedarbība. Laba aknām, mazina grumbas, sevišķi tās, kas ir ap acīm.

Pļavas zeltenei ir pretiekaisuma, savelkoša, tonizējoša, stiprinoša iedarbība, to izmanto pret caureju, asiņošanu, parasti zied uz Jāņiem.

Daudzi neprot atšķirt zelteni no asinszāles. Mēdz teikt, ka asinszāle der pret 999 kaitēm – gremošanai, aknām, nierēm, pret iekaisumiem, mazina spazmas, uzlabo vēnu, kapilāro asinsvadu darbību un ir iecienīts antidepresants.

Un kā gan bez tradicionālās madaras. Ja palaimējies tikt pie smaržīgajām, labi, bet derēs arī visparastākās, baltās madaras – gan vannai, gan tējai, ārīgi attīra ādu, iekšķīgi nomierina.

Margrietiņas. Visu lakstu ar ziediem var izmantot saaukstēšanās gadījumos, gan arī kā nomierinošu, urīndzenošu tēju. Vannas ar margietiņām iepriecinās gan romantiķa sirdi, gan pat visrūdītākā reālista ādu.

Kamolainā pulkstenīte vai zilie zvaniņi ir ar pretiekaisuma, nomierinošu iedarbību. Šo zālīti izmanto pret kaulu laušanu, tā der pret aterosklerozi, hepatītu un mutes skalošanai, var likt vannās. Svaigas lapas liek uz brūcēm, augoņiem un strutainām brūcēm.

Latvijā ir gan pļavas, gan meža gandrenes. Abām ir savelkoša iedarbība, abas mazina sāpes, stiprina asinsvadus.

Smaržzālīte – jauka smildziņa, satur kumarīnu, tāpēc ir ar izteiktu smaržu. Kumarīni vienmēr ir spazmolītiski, tonizējoši, viegls sirds līdzeklis, izmanto pret galvassāpēm, kā nomierinošu, urīndzenošu līdzekli.

Rasaskrēsliņi jeb raspodiņi – ļoti bagāti ar C vitamīnu un citām vērtīgām vielām. Var gadīties, ka būs vajadzīgi uzreiz pēc Jāņiem, ja līgojot apsaldēts urīnpūslis vai vēderā kas sagriezies. Raspodiņu lapas var izmantot pārtikā līdzīgi kāpostlapām – vārīt zupās, sautējumos, likt salātos. Raspodiņus pie mums izsenis izmanto uroģenitālo iekaisumu ārstēšanā.

Pēterene jeb pēterpoga. Skaisti izskatās pušķī. Droši varat izmatot veselībai. Tēja izvada no organisma toksīnus, kas rodas dažādu orgānu pataloģiju rezultātā. Iesaka arī klepus, urīnceļu, dermatīta ārstēšanai, ārēji lieto uz plaisājošas ādas. Pēterpoga ir vecais, senais tautas līdzeklis kašķa ārstēšanai.

Ugunspuķe – vēdera un zarnu darbības veicināšanai un veselībai, īpaši, ja problēmas ar vēderu rada nervozitāti. Ugunspuķe ātri izvada toksīnus, to skaitā alhoholu (varētu būt aktuāli rītā pēc Jāņiem) rītā. Raksta, ka ugunspuķei esot arī pretvēža iedarbība.

Pār pļavu līdz mežmalai…

Zemenītes – lapas vai lapas ar ziediem, varbūt jau ar odziņām – skaisti, smaržīgi, garšīgi, veselīgi. Lapās ir 5x vairāk C vitamīna nekā odziņās. Zemeņu lapas stimulē vielmaiņu, tās ļoti bieži izmanto svara mazināšanai, regulē asinsspiedienu, paplašina asinsvadus, uzlabo sirds ritmu. Zemeņu lapu tēju iesaka arī diabēta slimniekiem.

Protams, kas tie būtu par Jāņiem bez kalmēm. Ārstniecībā vairāk izmanto kalmes sakni, kam ir antibakteriālā iedarbība. Taču vērtīgas ir arī kalmju lapas, kas tāpat kā saknes satur ēteriskās eļļas, mazina sāpes, der pret neirastēniju. Senāk kalmes kaisīja uz grīdas pret blusām.

Līgo papardēs!

Ērgļpapardes dzinumus var droši lietot uzturā. Tie, kuri bijuši izsūtīti uz Sibīriju, zina stāstīt, ka ērgļpapardes dzinumus sālīja lielās mucās. Uz Jāņiem būs jau lapas. Paparžu īpašība uzturēt svaigu pamanīta jau senatnē, tās izmantotas, lai saglabātu pārtiku pēc iespējas ilgāk svaigu. Kazi, arī cilvēkiem varbūt tā var ilgāk saglabāt jaunību, īpaši jau Jāņu naktī. Varbūt tāpēc tā papardes zieda meklēšana ir aktuāla? Papardes iesaka arī likt matračos, jo tās mazina radikulītu un padara lokanākas mūsu locītavas. Vēl papardes izmanto kā insekticīdu pret kukaiņiem.

Šī dieniņa, tā dieniņa, tad jau Pēterdiena, Imantdiena un klāt jūlijs ar savu īsto ziedēšanu. Tad gan par ārstniecības augu vākšanu.

Līgojam ar prieku! Atceramies, ka dzīve ir prieks, laime un svētki arī ikdienā! Jo priecīgāki, jo veselāki būsim.

Lai ik vakaru ir svētki, atceroties vismaz trīs labas lietas, ko šodien esmu piedzīvojis!

JA ir vēlme apgūt DABAS zināšanas, to ir iespējams izdarīt, piesakoties pie Zeltītes Kavieres – tālr.: 29432176 vai zelte@inbox.lv

UZ VESELĪBU!