Latvijas Dabas fonda vadībā dabas eksperti sagatavojuši ieteikumus izmaiņām pašvaldību saistošajos noteikumos par teritoriju uzturēšanu un kopšanu. Ieteikumi veidoti, lai saglabātu un veicinātu dabas daudzveidību pilsētvidē, galvenokārt paredzot pārmaiņas prasībās par zāles nopļaušanas laiku un biežumu, kā arī par pieļaujamo zāles augstumu.

Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Kretalova skaidro: “Pašlaik vairākas vidi saudzējošas teritoriju apsaimniekošanas metodes ir pretrunā ar pašvaldību normatīvajiem aktiem. Nav iespējams veidot savvaļas augu saliņas, jo augi ziedēšanas un sēklu nogatavināšanās periodā pārsniedz noteikumos noteikto pieļaujamo zāles augstumu. Nepieļaujot Latvijai raksturīgo savvaļas augu ziedēšanu, tiek negatīvi ietekmēts ekosistēmu stāvoklis, jo ziedi un sēklas ir būtisks barības avots apputeksnētājiem un daudzām citām dzīvām būtnēm. Tādā veidā zālieni kļūst sugām nabadzīgi un noplicināti. Bagātīgas ekosistēmas, tostarp pusdabiskās teritorijas, piemēram, piemāju platības un dārzi, pilsētu un ciematu zaļās zonas, veicina dabas daudzveidību un sniedz daudzus ekosistēmu pakalpojumus – uzņem un attīra lietus ūdeni, piesaista un noglabā augos atmosfēras oglekli, atvēsina apdzīvotās vietas un attīra gaisu. Tāpēc ir svarīgi ieviest tādu pašvaldību teritoriju apsaimniekošanas praksi, kura  vērsta uz dabas daudzveidības saglabāšanu un iedzīvotāju labklājību, bet vienlaikus nodrošina apsaimniekošanas nepārtrauktību un ir vizuāli pievilcīga.”

Kā secinājuši dabas eksperti, šobrīd atsevišķos noteikumos ietvertās prasības nav bioloģiski un ekonomiski pamatotas. Pārmērīga zāles pļaušana un lapu izvešana ne tikai palielina teritoriju uzturēšanas izmaksas, bet arī var veicināt augsnes eroziju, tai skaitā auglīgā augsnes slāņa noskalošanos nogāzēs. Vienlaikus normatīvie akti neregulē invazīvo sugu ierobežošanu, kaut arī liela daļa invazīvo sugu izplatās galvenokārt pamestās un nekoptās teritorijās. Invazīvās sugas ir viens no lielākajiem draudiem dabas daudzveidībai – to masveidīga savairošanās neapsaimniekotās vietās rada arvien lielāku risku, ka invazīvās sugas arvien straujām izplatīsies aizvien jaunās teritorijās, tostarp dabiskos biotopos un apdraudētu sugu dzīvotnēs.

Dabas eksperti iesaka nenoteikt vispārēju prasību zāles augstumam centimetros, bet ieviest vairākus jaunus, tomēr pietiekami vienkārši saprotamus un izpildāmus nosacījumus pašvaldību saistošajos noteikumos. Pirmkārt, apdzīvotu vietu zālāji būtu jānopļauj vai jānogana vismaz reizi gadā līdz 15. septembrim un zālāju daļā gar ietvēm un brauktuvēm zāles augstums nevarētu pārsniegt 20 centimetrus. Tomēr vēlams zālājus pļaut 2 – 3 reizes sezonā ar zāles savākšanu, daudzveidīgākajā daļā atstājot nelielu daļu zālāja nepļautu, kurā ļaut nogatavoties sēklām. Otrkārt, būtu jāierobežo invazīvo sugu izplatība, izmantojot videi draudzīgas metodes – invazīvo sugu biežu pļaušanu, izciršanu, izrakšanu u. c. Tāpat apsaimniekotājam būtu jānovērš ugunsbīstama kūlas slāņa veidošanās un nokritušo lapu un arī zaru novākšana gar ietvēm un brauktuvēm.

Izmainot teritorijas uzturēšanas un kopšanas nosacījumus, brīvprātības princips saglabājas - īpašnieks drīkst pļaut zālājus biežāk nekā minimumā noteikto, taču vienlaikus netiek sodīts par zālāja apsaimniekošanu dabai draudzīgā veidā. Ieviešot nosacījumu par invazīvo augu sugu kontroli, tiktu nodrošināts nepieciešamais minimums, lai tās neizplatītos tālāk ar sēklām. Ieteiktie nosacījumi ir viegli kontrolējami.

Mainot teritorijas uzturēšanas un kopšanas nosacījumus, saglabātos brīvprātības princips – īpašnieks drīkstētu pļaut zālājus biežāk nekā minimāli noteikto, taču vienlaikus netiktu sodīts par zālāja apsaimniekošanu dabai draudzīgākā veidā. Ieviešot prasību ierobežot invazīvās augu sugas, tiktu nodrošināts nepieciešamais minimums, lai tās neizplatītos tālāk ar sēklām. Ieteiktie nosacījumi būtu viegli kontrolējami.

Tāpat dabas eksperti aicina pašvaldības īstenot dažādas dabai draudzīgas pieejas, piemēram, apdzīvotās vietās, tostarp pilsētvidē, ierīkot un uzturēt savvaļas augu saliņas, atstāt mirušās koksnes elementus, piemēram, sausokņus, kritalas, zaru kaudzes, ja tie neapdraud sabiedrības drošību un neapgrūtina teritorijas apsaimniekošanu, kā arī izglītot sabiedrību par šādas rīcības nozīmi, uzstādot informatīvas zīmes u. tml.

Ieteikumus izmaiņām pašvaldību saistošajos noteikumos par teritoriju uzturēšanu un kopšanu sagatavoja dabas eksperti Latvijas Dabas fonda vadībā. Ieteikumi apkopoti 2023. gada nogalē pašvaldībām izsūtītā vēstulē, ar kuru var iepazīties šeit.

Savvaļas augu saliņa jeb pilsētas pļava Bolderājā, Rīgā. Fotogrāfijas autore: Rūta Sniedze-Kretalova.

Savvaļas augu saliņa jeb pilsētas pļava Dreiliņkalnā, Rīgā. Fotogrāfijas autore: Rūta Sniedze-Kretalova.

Izstrādātie ieteikumi pašvaldību saistošajiem noteikumiem dabas daudzveidības saglabāšanai sagatavoti Latvijas Dabas fonda projekta urbanLIFEcircles ietvaros. Projekta urbanLIFEcircles mērķis ir saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas, kur pavadīt laiku un baudīt tajās esošos dabas labumus. Projekts īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.