, .
partlycloudy_night 5.4℃
Vārda dienu svin: Elīna, Drosma, Drosmis

Irbene – zāles pret visām kaitēm

Anda Purviņa , 23-04-2021
Irbene – zāles pret visām kaitēm

Dārzs un Drava / 2018.gads (Rudens.)

Šķiet, ka Latvijā jau ir diezgan grūti atrast nodarbi un saražot produktu, kāda tirgī vēl nav. Mārim Šermukam Auces novadā gan tas ir izdevies – viņš Latvijā, var pat teikt – Baltijā vienīgais nodarbojas ar irbeņu audzēšanu un gatavo no tām dažādus uztura bagātinātājus.

Irbene Latvijā kādreiz bijusi populāra oga, bet tagad nepelnīti aizmirsta savu garšas īpašību dēļ, jo ir nedaudz rūgta, skāba un savelkoša. Taču no ārstnieciskā viedokļa irbenei grūti atrast dzelzs un vitamīnu daudzuma ziņā līdzvērtīgu konkurentu, kas kā panaceja der pret visām kaitēm. Tieši šīs ogas uzturvērtība un labvēlīgā ietekme uz veselību iedvesmoja uzņēmēju Māri Šermuku pirms sešiem gadiem pievērsties irbenāju audzēšanai, kas nu notiek bioloģiskajā saimniecībā SIA BestBerry.

Kāpēc irbenes?
Pēc profesijas Māris ir inženieris celtnieks, tomēr doma par kaut kā interesanta audzēšanu nav viņu pametusi nekad: „Visu laiku esmu gribējis audzēt kaut ko netradicionālu – bija smiltsērkšķu, cidoniju bums, bet tie mani kaut kā nesaistīja. Tad uzzināju par dabas preparātiem, kuriem pamatsastāvā bija irbene. Sāku lasīt un interesēties, vairāk informācijas par irbenēm guvu Krievijā un Baltkrievijā, jo slāvu tautām tā ir vairāk zināma oga, gan apdziedāta dziesmās, gan izmantota tautas medicīnā, gan dažādos rituālos, jo tiek uzskatīta par mīlestības un skaistuma simbolu. Krieviem ir teiciens – kas ar irbeni draudzējas, tam ārsts nav vajadzīgs, un šim apgalvojumam varu piekrist. Savā saimniecībā esmu agronoms, traktorists un priekšnieks – visi vienā, jo cilvēki nepazīst šo ogu, nezina, kā to audzēt, kopt u.tml., tāpēc varu paļauties tikai uz savām zināšanām. Latvijā ir vien dažas zemnieku saimniecības, kur nelielās platībās irbenājus audzē kā ārstniecības augus.”

Saimniecības irbenāju lauki
SIA BestBerry irbenājie atvēlēti 7,2 ha. Tie ir lielākie irbenāju stādījumi Eiropā, Mārim tie ierīkoti zemās pļavās, jo irbenāji mīl mitrumu, kā arī auglīgu zemi un saimniecības laukos tās sastāvā ir 74 % organika. „Vienā hektārā ir apmēram 800 stādu, tos izvietoju rindās, krūms no krūma ir 4 m attālumā, rindstarpa 3 m, jo irbenāji atkarībā no šķirnes sasniedz līdz 3,5 m augstumu. Krūmu augstumu neierobežoju – zaru galus nedrīkst apgriezt, jo tajos veidojas ogas. Ja zars ir par garu un nepatīk, tad ir jāizgriež tas viss. Kad jautā, cik ilgi irbenes krūms dzīvo, atbildu, ka tas ir mūžīgs, jo vecos stiebrus izgriež un aug atkal spēcīgi jauni dzinumi,” stāsta Māris Šermuks. Rindstarpas laukos tiek pļautas ar zāles mulčētāju, kas arī paliek kā mēslojums.

Jautāts par irbenāju kaitēkļiem, saimnieks stāsta, ka lauki ir klajā vietā, kur tie labi vējojas, tāpēc nekāda kukaiņu invāzija vēl nav bijusi. Īpašos gadījumos esot izmantots ķiploku vai mārrutku ūdens, kas arī dažādās kombinācijās līdzot. Bioloģiski saimniekojot, augu aizsardzības līdzekļus lietot nedrīkst. „Vienīgais kaitnieks irbenāju stādījumiem ir stirnu āzis, kurš, trinot ragus gar krūmiem, katru gadu noposta kādus 50–70 krūmus,” stāsta saimnieks.

Irbenāju šķirņu izvēle
Pirmie stādi saimniecībā tika iegādāti dažādos ceļos un no visurienes – liela daļa no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, kas arī ietekmējis lielo šķirņu skaitu – 12. No tām Māra favorīti ir ‘Sausga’, ‘Krasnaja Grozd’ un pāris baltkrievu šķirnes. Šķirnes izvēli nosaka ogu skaits ķekarā, jo ir šķirnes ar dažām un ir ar gandrīz simts ogām. Tas ir svarīgi ražas novākšanas laikā – ir taču starpība, vai ar vienu griezienu nogriez 3 vai 90 ogas. Ogu ķīmiskais sastāvs gan visām šķirnēm ir līdzīgs,” pārliecināts Māris.

Platību palielināšanai un atjaunošanai stādus saimniecībā pavairo paši, ja nu vienīgi eksperimenta nolūkos iegādājoties kādu interesantu eksemplāru, piemēram, ar ogām lāsītes formā vai dzeltenā krāsā. „Irbenes var pavairot ar spraudeņiem vai pieliecot. Biju saliecis visu lauku, bet grūti bija izpļaut,” atklāj saimnieks.

Uzturā varam izmantot arī tās irbenes, kas aug savvaļā, mežā un, pēc saimnieka domām, pat esot vērtīgākas nekā selekcionētās šķirnes, jo selekcijas rezultātā ogām grib noņemt rūgtumu, ko piešķir glikozīds – viburnīns. „Irbene balstās uz diviem vaļiem – sarkano rubīnkrāsu un rūgtumu, bez tā irbene var zaudēt savu vērtību,” skaidro irbenāju audzētājs.

Kas irbenē vērtīgs?
Irbene ir nepamatoti aizmirsta ārstniecības oga. Tā gan nav deserta oga, jo ir rūgta un skāba, bet tajā arī slēpjas tās vērtīgums. Irbenēs ir daudz dzelzs, C vitamīns, miecvielas, kā arī visādas organiskās skābes. „Irbenes sēklai ir sirds forma. Līdz ar to daba jau parāda, ka augs noder pret augstu asinsspiedienu un sirds kaitēm. Irbeņu sēklās ir 21 % vērtīgas eļļas, kas sastāv no oleīnskābes un linolskābes jeb plašāk zināmas kā Omega 6 un 9. No irbeņu sēklām spiežu eļļu, kuru sajaucu ar auksti spiestu olīveļļu un iegūstu lielisku kosmētikas līdzekli – mitrinošu eļļu. Lietojot divreiz dienā, uzlabojas sejas āda, kas ir arī laboratoriski pamatots,” aizrautīgi stāsta Māris.

Sēklas var apgrauzdēt, samalt kafijas dzirnaviņās un vārīt kafijai līdzīgu dzērienu. Daudzi no tām gatavo želeju vai ievārījumu, jo irbenēs ir 35–40 % pektīna, kas veido želejveidīgu konsistenci.

Ogu realizācija
Irbenes sāk ražot jau nākamajā gadā pēc iestādīšanas, bet krūmā ir vien pāris ogas, tā kārtīgi irbenāji sāk ražot ceturtajā gadā pēc iestādīšanas, kad no krūma jau var nolasīt 700 g un vairāk. „Sākotnēji ogu raža bija desmitos kilogramu, tad simtos, nu jau mērāma tonnās. Pagājušā gada raža, ko uzskatīju par kaut cik vērā ņemamu, bija 1.5 t no 6 ha. No ražīgākajiem krūmiem var novākt ap 6 kg, bet tas ir atkarīgs no laikapstākļiem,” stāsta Māris Šermuks.

Produktu ražošanu un realizāciju saimnieks sāka nesen, jo pirmajos gados vēl nebija īsti, no kā ražot un ko realizēt. Tagad produkciju realizē, braucot pa novadu tirdziņiem, kā arī savā saimniecībā, kur interesentiem tiek piedāvāta arī irbeņu produktu degustācija un dārza apskate ar stāstījumu par to audzēšanu, pārstrādi, ogām piemītošajām labajām īpašībām un pielietojumu veselības un skaistuma uzlabošanai, jo irbeni var skatīt visos gadalaikos.

Liels akcents tiekot likts uz tirdzniecību internetā, īpaši Anglijā, Īrijā un ASV, kur dzīvo Māra bērni, kas atbalsta ģimenes biznesu. „Daudzi gan tur, atšķirībā no mūsu lielā kaimiņa austrumos, nepazīst šīs ogas, bet ārzemēs cilvēki augstu vērtē dabiskas izcelsmes produktus, it īpaši, ja tie nāk no augu valsts. Sākumā ogas audzējām personīgai lietošanai. Tās ievērojami uzlaboja mūsu veselību un ādas stāvokli, ko apstiprināja arī laboratoriskie izmeklējumi. Tas iedvesmoja mūs piedāvāt šos unikālos dabas produktus arī citiem,” atklāj saimnieks.

Produkti no irbenēm
No irbeņu ogām saimniecībā tiek gatavoti dažādi uztura bagātinātāji – irbeņu sula, sēklu eļļa, ogu pulveris un kapsulas, mizas tinktūra. Top arī irbeņu balzams, ko uz spirta bāzes gatavo no visām irbeņu krūma daļām – irbeņu ziediem, ogām, sēklām, lapām, mizas, saknēm un jauniem dzinumiem, no katras taisa tinktūru un tad tās salej kopā, iegūstot vērtīgu produktu.

„Irbeņu pulveris ir viens no vērtīgākajiem produktiem, jo tajā ir samalta visa irbenes oga, kura pirms malšanas trīs dienas tiek žāvēta 45 °C, līdz tā ir savītusi kā rozīne. Tad maļ, iegūstot irbeņu pulveri. Irbenei ir specifiska smarža, ko tai piedod baldriānskābe un kas var nepatikt, tāpēc irbeņu pulveris ir safasēts arī kapsulās, kuras var lietot vegāni un veģetārieši,” Māris Šermuks steidz stāstīt par produktu labajām īpašībām. Turklāt irbeņu pulveris esot laba garšviela gaļai, zivīm, to var pievienot salātiem, putrām un jogurtiem, tas dod patīkamu skābenu garšu.

Savukārt mazās paciņās safasētā irbenes sula domāta kosmētiskām vajadzībām – ādas balināšanai, lai atbrīvotos no pinnēm un mazinātu vasaras raibumus. „Šo paciņu sasaldē un tad ar iegūto sasalušās sulas gabaliņu ieziež seju vai citas problemātiskās zonas. Kā liecina jaunākie pētījumi, kas veikti Latvijā un Lietuvā, cilvēkiem ar aknes problēmām, izmantojot irbenes sulu, četru dienu laikā ievērojami uzlaboja sejas ādas stāvoklis. Rezultāti ir apkopoti, un nākamajai irbeņu sulu partijai jau virsū būs uzraksts – antibakteriāls. Labo darbu cīņā ar pinnēm veic irbeņu ogu sastāvā esošā hlorogēnskābe, kura arī līdz pret hipertensiju un celulītu. Minētā skābe irbenēs ir 720 mg uz 100 g, salīdzinājumam − mellenēs tā ir 9 mg uz 100 g, granātābolā ir 70.

Irbenēm nav blakusproduktu, jo var izmantot visu augu. Tās arī satur daudz antibakteriālo vielu, ko savulaik atklāja Kanādas indiāņi, kas žāvētajās irbeņu ogās glabāja gaļu. Ievērojot vērtīgās īpašības, vitamīnu un minerālvielu pārpilnību, nominēju tās par ogām nr. 1, tāpēc arī savu uzņēmumu nosaucu BestBerry (vislabākā oga – angļu valodā). Irbenes produktus nedrīkst lietot grūtnieces. Savukārt bērniem tās labi palīdz uzlabot dzelzs saturu asinīs, turklāt irbeņu produktus var sākt lietot jau no sešu mēnešu vecuma,” skaidro Māris Šermuks.

Nākotnes nodomi
Visi Māra saimniecībā ražotie produkti ir inovācija, jo tādus nekur citur neražo. Vienīgais, ko varot nopirkt krievu interneta portālos, ir irbeņu mizas tinktūra, kas ir izsenis zināms tautas medicīnas līdzeklis.

Jautāts par attīstību, saimnieks steidz padalīties ar jaunumiem: „Visi grib būt skaisti, tāpēc, ejot līdzi modei, ir radīti jauni kosmētikas produkti – sejas krēms un serums, kuru sastāvā ir irbene. Ir iecere arī vēl nedaudz paplašināt irbenāju stādījumus līdz 9 ha. Ceru, ka ar laiku irbenāju popularitāte augs, jo cilvēki sapratīs, ne tikai to, ko viņi var iegūt, lietojot irbenes, bet arī to, ko viņi var zaudēt, tās nelietojot,” noslēgumā teic Māris Šermuks.

Ražas novākšana
Irbeņu ogas ir gatavas septembrī, oktobrī. Svaigas tās ir rūgteni skābas, ar savelkošu efektu, tāpēc reti kuram garšo, pat putni tās neēd. Tāpēc irbenes jālasa vai nu pēc pirmajām salnām, vai pirms gatavošanas jāieliek saldētavā, vai jāapplaucē. „Irbenes atšķirībā no citām ogām nav jānovāc uzreiz, tikko tās nogatavojušās, var to darīt agrāk rudenī, var pagaidīt līdz pirmajām salnām vai vākt ogas, kad ir laiks. Eksperimenta nolūkos daļu 2015. gada ražas novācu 2016. gada pavasarī. Visu to laiku ogas stāvēja krūmos uz lauka, un to vērtība nemazinājās. Vēlāk gan pavasara saulē tās apžuva un nebija vairs tik svaigas. Ražas novākšanas ilgums ir vēl viens no plusiem par labu šīs ogas audzēšanai,” pārliecināts Māris. SIA BestBerry saimniecībā ogas uzreiz pēc nogriešanas nonāk saldētavās, kur tās glabājas –18 °C. Kad nepieciešams ražot kādu produktu, tad vajadzīgo daudzumu atlaidina.

 

 

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Edgars un Liena Mucenieki – mākslinieki, bioloģiskie saimnieki, biškopji un “Lienas Medus”
Edgars un Liena Mucenieki – mākslinieki, bioloģiskie saimnieki, biškopji un “Lienas Medus”

Mūsu saimniecības Puteņi pirmsākumi meklējami 2008. gadā, kad pievērsāmies ...

"Baltijas Pinumi" - GROZI
"Baltijas Pinumi" - GROZI

Andris Lejnieks ir klūdziņu pinējs trešajā paaudzē....

Aktuālākās ābeļu un bumbieru slimības
Aktuālākās ābeļu un bumbieru slimības

Integrētajā augu aizsardzībā ir ļoti svarīgi atpazīt kaitīgos organismus, n...

Atziņas par vīnogu potēšanu Latvijas klimatiskajos apstākļos
Atziņas par vīnogu potēšanu Latvijas klimatiskajos apstākļos

Vīnogu potēšana Latvijā vēl ir pasveša un nenovērtēta nodarbe, jo tiek uzsk...