Pirms 20 gadiem, kad nodibinājām biedrību Siera klubs, Latvijā katrs iedzīvotājs gadā patērēja tikai nedaudz vairāk par 6 kg siera. Statistikas dati par gadā katra cilvēka notiesātajiem 20 līdz 30 kg siera Itālijā, Grieķijā, Francijā šķita gluži kā pasaka. Toreiz neapjautām divus būtiskus faktus, proti, ka minētajās valstīs siers bijis goda vietā jau tūkstoš gadu, ka tās ir vairāku slavenu siera šķirņu šūpulis, joprojām ražo vairākus simtus siera šķirņu un prot izmantot sieru ļoti daudzos ēdienos.

Ieskats sieru biogrāfijā...
Grieķijā radusies teika par dieva veltes – siera pirmsākumiem. Aristejs, Apollona un Kirēnas dēls, nokāpis no Olimpa kalna uz zemes, lai cilvēkiem iemācītu gatavot sieru. 8.gs.p.m.ē. senās Grieķijas dzejnieks Homērs eposā Odiseja aprakstīja, kā milzis Polifēms gatavoja sieru no aitu piena. Itāļu Parmigiano pirmsākums datējams ar 10. vai 11. gadsimtu.

Senie romieši Cēzara laikā pazinuši vismaz duci siera šķirņu un bija apguvuši mākslu sieru sālīt un kūpināt, lai to ilgāk uzglabātu. Romieši prata dažādot mīksto sieru garšu, pievienojot piedevas – timiānu, ciedru riekstus u.c. Viņu sieru gudrības var izlasīt praktiskā lauksaimnieka Lūcija Jūnija Moderāta Kolumelas darbā De re rustica, kas tapis ap 62. gadu.

Arī Francija var lepoties ar iespaidīgu siera vēsturi. Lai minam brīnumaino Rokforas sieru no Kamalū kalna, kas pazīstams kopš 1071. gada, Kamambēras sieru un tā autori Mariju Harelu, kam uzstādīti trīs pieminekļi, un, protams, karalisko Brie sieru, par ko ziņas ir kopš 13. gs.

Un kā ar Latvijā ražotiem sieriem? Siera gatavošanas starpprodukts biezpiens pirmo reizi minēts 16. gs. beigu un 17. gs. sākuma dokumentos Rīgas fezuītu kolēģijas muižas ražojumu sarakstos. Georga Manceļa 1638. gada vārdnīcā atrodams apzīmējums jauns siers un starp latviešu valodas paraugiem ir ierakstīts teiciens pienu mīcīt sieram (tātad – biezpienu mīcīt). 1774. gadā Vidzemes mācītājs Augusts Hupels rakstīja, ka latvieši gatavo lielus sierus ar olām un tos pārdod. Lauksaimnieks Kārlis Lepevičs sacerējumā zemniekiem 1852. gadā jau sīki skaidrojis, kā jātaisa pienā sildītie biezpiena sieri. Tie bija skābpiena jeb biezpiena sieri. Saldpiena jeb fermentētie sieri ienāca tikai 20. gs. Tāpēc nav jābrīnās, ka Latvijā sieru popularitāte atpaliek no Eiropas valstīm ar senāku šī produkta vēsturi.

... un Siera kluba gaitās
Ideja radīt kaut ko, lai popularizētu Latvijā ražotu sieru, dzima 2001. gadā, kad kopā ar vairākiem piensaimniekiem pie sieru pazinējas Birutas Ozolas, ieturot pusdienas, baudījām 18 dažādus siera ēdienus. Tā 2002. gadā tapa Siera klubs. Patērētāji ņēma pretī visu, ko piedāvājām, – seminārus, degustācijas, Siera svētkus, konkursus, siera ēdienu receptes. Mācījāmies paši un mācījām citus. Katru gadu bija pasākumi, kurus atklājām ar vārdiem: „Pirmo reizi Latvijā!” Siera rituļu ripināšanas sacensības, piemineklis Siera dimants un sešas skulptūras izcilākajiem sieriem, izdotas piecas siera ēdienu recepšu grāmatas, pašu bērnu ilustrētas un sacerētas divas piena pasaku grāmatas, trīs siera tērpu skates ar 20 tērpiem katrā, Latvijas gleznotāju – profesionāļu 50 gleznu Siera ceļš izstāde, jauniešu fotoizstāde, siera gleznu retroskopiju (no siera gatavotu) izstāde, ES projekta Mārketinga komunikāciju programma sieram un citiem piena produktiem īstenošana trīs gadu garumā, 20 reģionālie konkursi, kuros vairāk nekā 200 dalībnieču sacentās par gardākās un izskatīgākās siera un biezpiena tortes autores titulu un daudz kas cits.

Kur vien bija interese un iespēja, popularizējām siera ēdienus. Milzīgs ir pavāru veikums – tapušas vairāk nekā 500 receptes.

Biedrībā Siera klubs apvienojušies fantastiski cilvēki – uzņēmumu vadītāji, diētas ārsti, pieredzes bagātie pavāri un topošie pavāri, žurnālisti, skolotājas u.c. interesenti. Visi kopā gadu gaitā piepildījām sapni par siera patēriņa palielināšanu. Vienmēr esam atgādinājuši, ka lietot sieru nozīmē ne tikai garšīgi paēst, bet arī uzlabot veselību, jo šis produkts, ražots no dabas dotā piena, ir pilnvērtīga uztura papildinātājs.

Sieram ir sava vēsture un ģeogrāfija. Sieram ir sava zinātne. Sieram ir sava literatūra un māksla. Sieram ir sava kulinārija. Vai ir vēl kāds cits līdzvērtīgs produkts? Iespējams, taču Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi, Siera klubs un tūkstošiem siermīļu savu ikdienu nevar iedomāties bez siera.

Jauns rekords siera ražošanā
Varam lepoties ar 2021. gada siera ražošanas, patēriņa un eksporta apjoma pieaugumu. Piena pārstrādes uzņēmumi spējuši saražot 56.2 tūkst. t siera, t.i., par 5 % vairāk nekā gadu iepriekš. Kopējais patēriņš – 41.4 tūkst. t (bija 40.8 tūkst. t). Eksporta tonnu skaits abos gados gandrīz vienāds (vairāk nekā 29 tūkst. t), naudas izteiksmē ir krietns kāpums – 2020. gadā pārdoti sieri 94.0 milj. EUR vērtībā, bet 2021. gadā – par 107 milj. EUR, t.i., par 7 % vairāk. Mūsu valstī tapušie sieri aizceļojuši galvenokārt uz Vāciju, Igauniju, Lietuvu, Rumāniju, Dāniju, Nīderlandi, Itāliju, Poliju, Maroku, Ukrainu, pavisam uz vairāk nekā 50 valstīm. Latvijā importēto sieru daudzums pērn nedaudz palielinājies, eksporta pārsvars par importu ir 12.2 %. 2020. gadā mēs katrs esam patērējuši 21.5 kg siera, pērn – 21.9 kg.
Piena pārstrāde lēš, ka strādāts labi, taču varēja būt labāk. Diemžēl lielāku attīstību aizkavēja (un tas ir aktuāli joprojām) objektīvi iemesli pēdējos trīs gada mēnešos.

Līdz ar energoresursu, transporta, iepakojuma, kā arī piena iepirkuma cenu kāpumu palielinājušās piena produktu ražošanas izmaksas dažādās pozīcijās. Veikalos piena produkti kļuvuši krietni dārgāki, dažas siera šķirnes jau maksā 10 EUR un vairāk. Uzņēmumiem ir pamatotas bažas par patērētāju pirktspējas samazināšanos, ne velti samazinās veikalu pasūtījumu apjomi, daļēji arī sortiments, un tas ir sitiens ražotājiem – arī viņiem būs jāsamazina ražošanas apjomi.

Šī gada pirmie trīs mēneši bijuši jo īpaši smagi. Lai saražotu produktu, uzņēmumiem nācies pat piemaksāt, tātad bijis jāstrādā ar zaudējumiem. Ir uzņēmumi, kuriem ir risks bankrotēt. Taču piena pārstrāde negrasās padoties.

Pašlaik ir daudz nezināmo. – Kāds izvērtīsies šis gads piena pārstrādes uzņēmumiem? Vai nākamgad varēsim lepoties ar saražoto, eksportēto, patērēto lielisko produktu – Latvijas sieriem?