Dārzs un Drava / 2024.gads (PAVASARIS)
Foto: Zanes Purnes personīgais arhīvs
Grūti izskaidrot, kādēļ telpās tik ļoti reti audzē daudzveidīgās eiforbiju (Euphorbiaceae) dzimtas interesanto pārstāvi Granta eiforbiju (Euphorbia grantii), kuru vēl atpazīst ar sinonīmiem Granta sinadēnija (Synadenium grantii), retāk lietussarga eiforbija (E. umbellata). Granta eiforbija satur indīgu šūnsulu, kas bagātīgi izdalās pat no visniecīgākā iegriezuma stumbrā. Auga šūnsula ir pienbaltā krāsā, no kā arī radies tautas nosaukums – Āfrikas piena krūms. Zinātniskais nosaukums augam dots par godu skotu pētniekam Džeimsam Augustam Grantam (James Augustus Grant). To 1875. gadā aprakstījis Daniels Olivers (Daniel Oliver).
Granta eiforbija ir bezērkšķu pussukulents, mūžzaļš krūms vai neliels, stāvs, bagātīgi zarots koks, kas savvaļā izaug 3,5‒10 m garš. Stumbra miza ir gaiši pelēcīga, jaunie zari zaļi, gaļīgi. Auga lapas līdz 10 cm garas, līdz 4 cm platas, tumši zaļas virspusē, bālākas apakšpusē, ar izteiktu vidusdzīslu.
Telpās Granta eiforbija zied agri pavasarī ar zaļiem līdz dzeltenīgi zaļiem maziem ziediņiem, ko no augšas slēpj purpurzaļas seglapas, bet no apakšas ‒ purpursarkanas seglapas. Telpās šī sukulenta augstums ir 2‒3,5 m.
Granta eiforbijas dzimtene ir Austrumāfrika, Āfrikas tropi – Malāvijā, Kenijā, Ugandā u.c. Dabā šī eiforbija sastopama 500‒2100 m virs jūras līmeņa klinšu atsegumos, atklātās granīta nogāzēs, bieži pie upēm, kā arī sausos atklātos mežos. Savā dzimtenē tiek izmantota dzīvžogos, tautām, kas apdzīvo Kenijas centrālo daļu, arī kā tradicionālu kapavietu marķieris.
Zaļlapainajai Granta eiforbijai ir šķirne ‘Rubra’ ar sarkanbrūnām, retāk ar dzelteni plankumainu, bronzassarkanu tonējumu lapām.
Tautas medicīnā Granta eiforbiju izmanto kuņģa darbības traucējumu un dažādu iekaisumu slimību ārstēšanā. Šo augu ļoti rūpīgi pēta arī mūsdienu medicīna.
Granta eiforbijas šūnsula satur spēcīgus alkoloīdus, kas cilvēkiem un dzīvniekiem var izraisīt nepatīkamas traumas. Indīgas ir visas auga daļas. Tāpēc telpās, to kopjot, noteikti jāvelk cimdi, lai ādu neskartu pienbaltā šūnsula. Āfrikas ciltis, karojot savā starpā, bieži izmantoja indīgo lateksu, lai nogalinātu liellopus.
Granta eiforbija savvaļā aug karstā un saulainā klimatā, tādēļ tām telpās jāierāda ļoti gaiša un silta vieta. Jūtīgi reaģē uz nepiemērotiem apstākļiem, piemēram, pārāk tumša telpa, par daudz slapjuma augsnē utt. Apstākļu izraisītā stresa situācijā Granta eiforbija nomet lapas. Apstākļiem stabilizējoties, sukulentam pāris nedēļu laikā ataug jaunas lapas. Ļoti labi aug sausā gaisā.
Slapjā augsnē sukulents var iedzīvoties stublāju un sakņu puvēs. Granta eiforbiju var audzēt telpaugu kūdrā, kam pievienota rupja grants, kas nodrošina labu ūdens caurplūdi. Var audzēt dažādu substrātu maisījumā, kam pievienota rupja grants un perlīts, abi nodrošina teicamu gaisa aerāciju un ūdens caurteci auga saknēm.
Izcili labi padodas apgriešanai, tikai jārēķinās, ka griezuma vietās bagātīgi tecēs šūnsula. Ikgadēju apgriešanu augam var veikt pēc pavasara ziedēšanas. Pārējā laikā (vasarā, rudenī, ziemā), ja augam ir nevietā izspraucies kāds zars, to var droši nogriezt. Tādējādi atbilstoši savām vēlmēm un telpas lielumam iespējams izaudzēt pamatīgu Granta eiforbijas krūmu, nelielu augststumbra kociņu un pat bonsai, pēdējais aizņems pavisam niecīgu vietu jūsu istabā.
Granta eiforbija nav jāpārstāda katru gadu, to dara pēc vajadzības. Stādītai vairāku augšņu substrātā tai pietiks ar kompleksā mēslojuma devu reizi divos mēnešos.
Laistīšanas režīms un daudzums atkarīgs no apgaismojuma, telpas temperatūras, poda materiāla, augsnes, arī auga izmēra. Nākamreiz augs jālaista tad, kad augsnes virskārta izžuvusi pāris centimetrus dziļi. Ja laistīsiet, kad virskārta vēl ir mitra, Granta eiforbijai var sākt birt lapas. Tad jau labāk retu reizi (!) aizmirst augu apliet. Savukārt, iekaltējot auga saknes, atkal būs lapbire.
Granta eiforbija ir saulmīle, pēc tumšās ziemas, janvāra beigās, februāra sākumā to pieradinot pie spožās saules, ieraudzīsim auga skaistumu gan lapās, gan ziedos, gan stumbra nokrāsā.
Granta eiforbiju ar lapainiem galotnes un stumbra spraudeņiem var pavairot visu gadu, bet labākais laiks tomēr ir pavasaris. Spraudeņus pāris dienas apžāvē, grieztos galus var iemērkt siltā ūdeni, lai apturētu šūnsulas izdalīšanos, vai appūderēt ar kokogles pulveri. Spraudeņus sprauž kūdras un perlīta maisījumā (1:1), var apsakņot tikai perlītā, var spraust kūdras un rupjas grants maisījumā. Lai kādu substrātu izmantotu, tam jābūt viegli mitram, bet nekādā gadījumā slapjam.
Granta eiforbijai nemēdz būt kaitēkļi, tomēr augs ir jāsargā un rūpīgi ik pa laikam jāapskata, vai nav ieviesušies tripši, tīklērces, bruņutis un laputis.
Un paturēsim prātā, ka tikpat indīga šūnsula kā Granta eiforbijai ir arī pārējām tās radiniecēm ‒ Ziemassvētku zvaigznei jeb puansetijai, Kristus ērkšķim jeb spožajai eiforbijai, trīsšķautņu eiforbijai, kuru daudzzarainās formas dēļ visi dēvē par kaktusu, kā arī savdabīgajām, krāsainajām kristālu formas eiforbijām.
Šoreiz parunāsim par veselīgām fiziskām aktivitātēm. Ne par darbu, arī ne p...
Gan ķiploki (Allium sativum), gan sīpoli (Allium) ir pasaulē atzīti garšau...
Zemnieku saimniecībā Kugras Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā jau 30 ...
Ai, ai – nu kas tad interesē mūsdienu bērnus? Tik braukāt ar pirkstu pa vi...