Saimnieks LV / 2020.gads (Maijs.)

Lauksaimnieku finansēšana jānodrošina vairākiem tirgus dalībniekiem – bankām, nebanku kreditētājiem, atbalsta fondiem un citiem finanšu resursu nodrošinātājiem, jo katram ir savas iespējas un funkcijas – tikai lauksaimniekam jāmāk pareizi sabalansēt visus finanšu avotus, skaidro Ģirts Vinters, SIA AgroCredit Latvia dibinātājs un valdes priekšsēdētājs. Ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi finanšu nozarē, uzņēmējs skaidro, kāpēc bankas ne vienmēr spēj atbalstīt visas lauksaimnieku vajadzības un kādas izmaiņas aizdevēju iespējās var ieviest krīze.

– Jūsu uzņēmums ir viens no pirmajiem, kas nebanku sfērā sāka piedāvāt specializētus pakalpojumus lauksaimniekiem.

– AgroCredit Latvia tika izveidots 2011. gadā – pēckrīzes laikā. Strādājot lauksaimniecības finansēšanas jomā, bija skaidri novērojams, ka tradicionālie banku pakalpojumi vairs nespēj pilnā mērā apmierināt visas vajadzības. Viens no būtiskiem iemesliem bija tas, ka pēckrīzes periodā banku sektors kļuva daudz piesardzīgāks kredītu izsniegšanā. Ņemot vērā, ka 2009.–2010. gadā daudzas bankas Eiropā un visā pasaulē nonāca ievērojamās finanšu grūtībās un daudzviet valdībām bija jāsniedz savs atbalsts, lai tās izglābtu, pēckrīzes periodā banku uzraugošās iestādes noteica daudz stingrākas prasības kredītiestādēm, lai novērstu šādas situācijas atkārtošanos nākotnē.

Otrs aspekts ir lauksaimniecības nozares finansēšanas specifika. Tai (it īpaši graudkopībai) ir raksturīgs ļoti garš ražošanas cikls – no ziemāju sējas līdz graudu realizācijai paiet 11–12 mēneši, kas ir krietni garāks periods, salīdzinot ar vairumu citu tautsaimniecības nozaru. Attiecīgi arī apgrozāmo līdzekļu apmērs, kas jānofinansē, ir nepieciešams krietni lielāks. Daudzām bankām tas sagādā grūtības, jo šī iemesla dēļ netiek ievēroti viņu izvirzītie tradicionālie kritēriji – finanšu un nodrošinājuma koeficienti. Vēl grūtākā situācijā ir mazie un vidējie lauksaimnieki – bieži vien viņu finanšu atspoguļošanas metodikas ir bankām nesaprotamas jeb nesavietojamas. Bankas nevar padziļināti izpētīt katru mazo saimniecību, jo aizdevumi attiecībā pret banku darbības apmēriem ir salīdzinoši mazi. Tā teikt, bankām jāpielieto standartizēti konveijera tipa izvērtēšanas modeļi.

Redzot šo lauksaimnieku pieprasījumu pēc papildu finansējuma avotiem, 2011. gadā kopā ar domubiedriem radās ideja par AgroCredit Latvia dibināšanu un alternatīva finansējuma nodrošināšanu Latvijas lauksaimniekiem. Kopš tā laika katru gadu finansējam vairākus simtus zemniekus, tiem kopā izsniedzot aizdevumus vairāk nekā 50 milj. EUR apmērā.

ES tautsaimniecībā nebanku finansētāju loma pēc 2012. gada ir būtiski augusi, un tie ir kļuvuši par nozīmīgu kredītresursu nodrošinātāju Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Arī Latvijā pēdējos gados, līdztekus daudz lamātajiem ātrajiem patēriņa kreditētājiem, savus pakalpojumus sākuši piedāvāt arī vairāki respektabli kreditētāji, kas nodrošina ekonomiski pamatotus finanšu pakalpojumus Latvijas uzņēmējiem.

– Kādas ir lauksaimnieku vajadzības, ar kurām viņi vēršas pie jums?

– Viens no mūsu nišas pakalpojumiem, kas veido nedaudz vairāk kā pusi mūsu kredītportfeļa, ir sezonas finansējums graudkopjiem. Šo pakalpojumu piedāvājam sadarbībā ar graudu tirdzniecības kompāniju SIA Elagro Trade. Tas ļauj lauksaimniekam saņemt nepieciešamo finansējumu minerālmēslu, degvielas un citu izejvielu iegādei, tehnikas remontam, zemes nomas maksas segšanai un citām saimniekošanas vajadzībām un norēķināties par to rudenī pēc graudu nokulšanas un piegādes graudu tirgotājam.

Tāpat piedāvājam dažāda veida un termiņa aizdevumus pret īpašumu un kustamās mantas ķīlām – tas paredzēts visu lauksaimniecības nozaru pārstāvjiem. Aizdevumi tiek izsniegti dažādiem mērķiem – zemju iegādei, ES struktūrfondu līdzfinansētu projektu realizācijai, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai. Piedāvājam arī finanšu līzingu tehnikas iegādei vai esošās tehnikas refinansēšanai.

– Kādas saimniecības izvēlas jūsu pakalpojumus?

– Mūsu klientu loks ir ļoti plašs. Aizdevumu apjoms svārstās no pieciem tūkstošiem eiro līdz pat teju pusmiljonam eiro vienai saimniecībai. Pie mums finansējas gan mazās/vidējās, gan arī lielās saimniecības, kam pamatfinansējums ir bankā, bet pie mums izvēlas nofinansēt konkrēto operatīvo vajadzību, ņemot vērā, ka finansējumu saņemt ir samērā vienkārši un ātri. Apmēram 70 % mūsu klientu pie mums atgriežas un finansējas regulāri. Daudzi klienti gadu no gada izmanto sezonas finansējumu – atmaksā to rudenī un finansējas atkal nākamajā sezonā.

Parasti iesakām klientiem kombinēt pieejamos finansējuma veidus – izmantot savus pašu līdzekļus, banku finansējumu, ES struktūrfondu finansējumu un nebanku finansētāju aizdevumus. Veiksmīga šo finanšu līdzekļu sabalansēšana ļauj lauksaimniekam pieņemt labākos lēmumus savas saimniekošanas vadīšanā, nepieļaut, ka saimniecības attīstību vai kādus racionālus lēmumus ierobežo finansējuma trūkums, kā arī izvairīties no nonākšanas atkarībā no viena finansējuma avota.

Piemēram, ja graudkopim sezonas vidū, kad nav brīvu naudas līdzekļu, iznomātājs uzsaka nomas līgumu un vēlas zemi pārdot, šādus līdzekļus operatīvi saņemt no bankas bez sava ieguldījuma nav iespējams. Savukārt AgroCredit šādu pirkumu var ātri nofinansēt, piedāvājot tādu kā apvienoto pakalpojumu, kur par vienu daļu aizdevuma norēķinās ar graudiem rudenī, bet otru nomaksā ilgākā laika posmā vai varbūt pēc pusgada saimniekam izdodas saņemt aizņēmumu bankā un refinansēties.

– Vai tas nozīmē, ka jūsu izvērtēšanas kritēriji, lemjot par aizdevuma izsniegšanu, ir zemāki, salīdzinot ar banku izvirzītājiem?

– Viennozīmīgi nē. Vienmēr esam pozicionējuši, ka strādājam salīdzinoši zema riska segmentā. Deviņos darbības gados mūsu norakstījumi ir zem 0.1 %. Pat ne katra banka var lepoties ar tik labiem rādītājiem! Mēs klientiem garantējam ātrumu un elastību, esam neliels kolektīvs, tāpēc lēmumus varam pieņemt, balstoties un loģiku un praktiskiem apsvērumiem. Tas ir atšķirīgi no lielajiem institucionālajiem finansētājiem, kas ir pakļauti birokrātiskām procedūrām, īpašnieki nereti ir tālu no reālās vides, lēmumi tiek pieņemti pēc zināmiem iestrādātiem šabloniem. Vēl noteikti esam pierādījuši, ka esam lojāli pret saviem klientiem. Ja klientiem rodas kādas problēmas ar atmaksu, iedziļināmies, izprotam šo situāciju un meklējam saprātīgāko risinājumu abām pusēm.

Ir vērojami gadījumi, kad tieši finansētāja nekompetences vai iedziļināšanās trūkuma dēļ saimniecības ir nonākušas ūtrupē. Vairākos šādos gadījumos esam iesaistījušies savlaicīgi ar savu finansējumu, tādējādi ļaujot saimniecībai turpināt darbību. Šodien šīs saimniecības ir labi un lojāli mūsu klienti, un tas ir liels gandarījums!

– Vai pašreizējos ārkārtas situācijas apstākļos zemnieki var justies drošāk nekā citu nozaru pārstāvjiem? Uz lauka ir jāstrādā, un darbi ir jāturpina.

– Jā, lauksaimniecība ir viena no jomām, kura var justies drošāk. Lauksaimniekiem pozitīvi ir divi aspekti. Pirmkārt, Covid–19 krīze neatstāj būtisku ietekmi uz lauksaimnieku ražošanas procesu, jo tam nav raksturīga daudzu darbinieku kopā strādāšana. Var teikt, ka lauksaimniekiem savā darbībā pašizolēties ir dabisks process. Otrs aspekts – lauksaimniecības preces ir pirmās nepieciešamības preces. Arī iepriekšējās krīzes ir parādījušas, ka to ietekme uz lauksaimniecības preču pieprasījumu nav tik būtiska, salīdzinot ar citu patēriņa preču pirkšanu, jo bez jauna televizora vai auto krīzes apstākļos var iztikt, bet maizi, gaļu, pienu un dārzeņus vajag vienmēr. Protams, jārēķinās, ka dažādu krīzes izraisītu faktoru ietekmē var svārstīties cenu līmenis tirgū. Jau šobrīd vērojama piena un rapšu cenu samazināšanās. Savukārt graudiem cena ir labā līmenī un dažbrīd pat pieaug, kas varētu būt skaidrojams ar valdību vēlmi izveidot graudu papildu rezerves neskaidro nākotnes scenāriju apstākļos.

Lielākie riski, kas lauksaimniecības nozarei šobrīd jāapzinās, ir saistīti ar ierobežoto finanšu resursu pieejamību. Latvijas banku sektors ir piedzīvojis ļoti sarežģītu pēdējo dekādi. Pēc jau minētās finanšu krīzes pirms 10 gadiem ar tai sekojošiem regulatora stingriem uzstādījumiem pēdējos divus gadus banku sektors ir risinājis problēmsituāciju, kas saistīta ar nelegālas izcelsmes naudas līdzekļu plūsmu caur Latvijas finanšu sektoru un to ierobežošanu. Tas licis daudzām bankām savu darbības fokusu novirzīt no klientu apkalpošanas un kreditēšanas uz iekšējo risku izvērtēšanu un mazināšanu. Uz šādu notikumu fona ir sākusies krīze, kas saistīta ar Covid–19 vīrusa izplatību. Jau šobrīd vairākas tautsaimniecības nozares piedzīvo būtisku apjomu krišanos, kas savukārt tās uzņēmumiem rada problēmas norēķināties par savām saistībām. Bankas jau šobrīd velta laiku esošo kredītu restrukturizācijai un neskaidrās nākotnes apstākļos, visticamāk, būs galēji piesardzīgas jaunu kredītu izsniegšanā.

Mēs pašlaik, izsniedzot finansējumu klientiem, skatāmies, kādas ir viņu attiecības ar finansējošo banku. Kas notiks, ja banka nepagarinās kredītu vai liks kaut ko atmaksāt – vai mēs spēsim klientu refinansēt un paglābt? Tas ir savā ziņā riska faktors, jo zinām, kā rīkosimies mēs, bet nezinām, ko plāno darīt bankas.

– Droši vien ieteikums ir pašlaik lieki netērēties.

– Ir divas dažādas lietas – tērēt un investēt. Krīzes apstākļos tērēt naudu patēriņam, piemēram jauna auto vai greznumlietu iegādei, vajadzētu saprātīgi. Vienmēr jāatceras investoru gudrība, ka krīze var pavērt daudzas iespējas cilvēkiem, kam ir brīva nauda vai pieejami finanšu resursi. Investēt saimniecības attīstībā krīzes apstākļos var būt pat ļoti prātīgs lēmums, jo daudz ko var izdarīt lētāk un ātrāk. Piemēram, būvniecības cenas un darbaspēka pieejamība šajā laikā noteikti būs daudz labākā līmenī. Investīcija, kas ir pamatota un loģiska saimniecības darbības modelī, šobrīd nebūtu jāaptur – pie nosacījuma, ka to var sakarīgi nofinansēt un tas nenoved spriedzē saimniecības naudas plūsmu. Jāizvēlas pareizā veida un termiņa finansējums, piemēram, nevajadzētu ilgtermiņa projektus finansēt ar īstermiņa naudu, cerot, ka sākumā izdarīs, bet pēc tam jau izdomās, kā ilgtermiņā nofinansēt. Jārēķinās, ka, krīzei ieilgstot, finansētāji var nebūt tik elastīgi, bet finansējuma pieejamība tirgū – stipri ierobežota.

– Reiz kāds zemnieks teica, ka saimniecībai ir jābūt tik stiprai, ka tad, ja vienu gadu visa raža noslīkst vai izdeg, jāspēj pastāvēt – ideāli, ja pat divus gadus. Šobrīd daudziem uzņēmumiem jau ļoti ātri klājas grūti. Vai tas liecina, ka viņi iepriekš nav pret savām finansēm izturējušies pietiekami nopietni?

– Manuprāt, te nav viennozīmīgas atbildes. Jebkura uzņēmējdarbība, t.sk. lauksaimniecība, ir saistīta ar riska uzņemšanos. Finanšu prakse rāda, ka, uzņemoties lielāku risku, ir iespēja vairāk nopelnīt, bet arī vairāk zaudēt neizdošanās gadījumā. Tas, kāda katram ir šī pelnīšanas un riska uzņemšanās apetīte un kur atrodas kompromisa punkts starp ienesīgumu un risku, ir ļoti individuāli katram uzņēmējam. Viens lauksaimnieks nopelnīto aktīvi investē un audzē savus darbības apjomus un ienākumus, kamēr cits samierinās ar jau esošo, aug lēnām, lielāko daļu nopelnītās naudas noliekot rezerves fondā spilvenam nebaltai dienai. Pirmajam ir vairāk pelnošu aktīvu, taču naudas kontā ir maz, un viņš ir vairāk pakļauts riskiem. Otram – naudas plūsma ir brīva un risks īstermiņā nokļūt finansiālās problēmās mazāks, bet pelnītspēja arī zemāka. Kurš rīkojas pareizāk? Atbildi uz to var sniegt tikai laiks.

Lauksaimniecība, kā jebkura uzņēmējdarbība, ir pakļauta daudzām nejaušībām un ārējiem mainīgiem apstākļiem. Un interesantākais ir tas, ka dažādos laika nogriežņos veiksmīgākas izrādās dažādas stratēģijas. Nav universālas receptes. Vienīgais saprātīgais ieteikums varētu būt neaizmirst par zelta vidusceļu un nekrist galējībās.

– Vai jums pašiem kā aizņēmumu devējiem ir satraukums par šo laiku uzņēmējdarbībā?

– AgroCredit pašlaik darbojas ierastajā režīmā. Darbinieki gan iespēju robežās strādā no mājām, taču tas nerada būtisku ietekmi uz ikdienas procesiem, jo savus pakalpojumus bieži vien sniedzam attālināti, izmantojot mūsu partneru reģionālos birojus vai elektroniskos saziņas kanālus.

Mūsu uzņēmējdarbība sastāv no divām lielām komponentēm – nodrošināt finansējumu aizņēmējiem – lauksaimniekiem un piesaistīt kredītresursus no dažādiem finanšu avotiem, lai minēto finansējumu lauksaimniekiem varētu nodrošināt. Kredītu izsniegšanu šobrīd nekā neesam ierobežojuši un arī Covid–19 krīzes apstākļos lauksaimniecību uzskatām par labu un drošu nozari, kurā piedāvāt finansējumu. Ņemot vērā situāciju finanšu tirgos un banku sektorā, pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem pēdējos mēnešos ir būtiski pieaudzis, un tas ar optimismu ļauj raudzīties uz uzņēmuma šī gada rezultātiem.

Ar lielāku piesardzību veramies nākotnē attiecībā uz resursu sagādi. Šai sezonai nepieciešamie kredītresursi uzņēmuma pilnvērtīgai darbībai un klientu vajadzību apmierināšanai ir sarūpēti. Uzņēmums emitējis un kotē Nasdaq Baltic biržā savas obligācijas, kā arī veiksmīgi izmanto investoru piesaistes interneta platformu Mintos, kas ļauj piesaistīt kredītresursus no visas pasaules. Taču apzināmies, ka gadījumā, ja krīze ieilgs un sāksies strauja globālās ekonomikas lejupslīde, tā atstās iespaidu arī uz līdzekļu pieejamību finanšu tirgos. Tādēļ, analizējot tuvāko gadu potenciālos uzņēmuma izaugsmes tempus, esam modelējuši dažādus attīstības scenārijus.

– Tātad skatāmies nākotnē piesardzīgi, bet bez panikas.

– Tieši tā. Katrs laika posms uzņēmējdarbībā ir ar kaut ko specifisks un ne līdz galam prognozējams. Šobrīd tā neskaidrība, protams, ir lielāka nekā ierasts, un tas cilvēkiem rada papildu stresu. Tādēļ ir svarīgi sekot līdzi operatīvo notikumu attīstībai, neveikt pārsteidzīgas darbības un nezaudēt ilgtermiņa stratēģiskās attīstības redzējumu. Un galvenais neaizmirst, ka jebkura krīze reiz beidzas. Un tā ir ne tikai apdraudējuma, bet arī lielo iespēju laiks!