Saimnieks LV / 2018.gads (Aprīlis.)

SIA Agerona ir uzņēmums, kas profesionāli nodarbojas ar graudu tirdzniecību, iepērk visa veida kultūras, gan tradicionālas, gan retāk audzētas. Lai arī izklausās, ka šis ir klasisks tirdzniecības uzņēmums, tā vis nav. Kā saka uzņēmuma izpilddirektors Jaroslavs Orbidāns, SIA Agerona elpo vienā ritmā ar zemniekiem, cenšoties sajust viņu vajadzības un atsaukties uz tām. Uzņēmums specializējies tikai graudu tirdzniecībā, tāpēc nodrošina profesionālu pieeju un pārzina šo jomu līdz kaulam.

– Mūsdienās viss strauji mainās un attīstās. Kāda ir jūsu uzņēmuma izaugsme?
Jaroslavs Orbidāns: – Kad pirms četriem gadiem kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju, kolektīvā bijām seši cilvēki un nodrošinājām 12 milj. EUR apgrozījumu. Pašlaik jau esam 13 darbinieki un sasniegts 57 milj. EUR apgrozījums. Uzņēmums strauji progresē, brīžiem pat pašiem pietrūkst resursu, lai visu paveiktu, bet mūsu darbinieki ir daudzpusīgi un spēj paveikt lielas lietas.

– Nelielos kolektīvos darbiniekiem ir jābūt elastīgiem.
– Jā. Mūsu uzņēmuma filozofija ir censties būt maksimāli elastīgiem, sadarbojoties ar uzņēmējiem. Mēs neesam liels uzņēmums un nevēlamies tāds kļūt, jo uzskatu, ka lielām kompānijām zūd elastība, procesi tiek sistematizēti, automatizēti, bet klientiem zūd sajūta, ka viņi tiek apkalpoti individuāli, ņemot vērā viņu specifiskās vēlmes. Mēs pielāgojamies saviem partneriem, zemniekiem, uzklausām viņu vēlmes dažādos jautājumos, piemēram, varam nodrošināt samaksu par graudiem 24 stundu laikā, bet varam vienoties arī par maksu pēc sešiem mēnešiem, tādējādi zemnieki ir kā mūsu kreditori. Līdzīgi arī ar transporta pakalpojumiem – ja zemniekam ir pašam savs transports, rosinām to izmantot, tādējādi maksimāli daudz paveicot pašu spēkiem un nodrošinot iespējami lielāku peļņu.

– Ne visiem ir savs transports.
– Tāpēc mēs ejam vēl soli tālāk. Zemnieku saimniecības, sadarbojoties ar mums, veido tādas kā nelielas sava veida kooperatīvās sabiedrības – mazākas saimniecības sadarbojas ar lielākām, vedot graudus uz kaltēm, piesaistot transporta pakalpojumus utt. Visi praktiskie darbi tiek atrisināti iekšienē, savukārt mēs uzņemamies atbildību par finansiālo pusi. Šis ir ļoti veiksmīgs modelis, jo mūsdienās zemnieki vairs nav tikai graudaudzētāji, viņi ir uzņēmēji, viņu rīcībā ir attīstīta infrastruktūra, kas ļauj nodrošināt pilnu ražošanas ciklu, loģistiku. Tas viss ir maksimāli plaši jāizmanto. Mūsu palīdzība nepieciešama vien pārdošanas etapā.

– Vai graudu tirdzniecība ir sarežģīts bizness?
– Nekā sarežģīta te nav – 4. klases matemātika! Pietiek, ja protam saskaitīt un atņemt. Agrāk, kad Latvijā bija lati, rēķināšana bija grūtāka, jo vienmēr cenas bija jāpārrēķina eiro, tagad tas nav jādara. Vispār uzskatu, ka pēdējā laika divas labākās ziņas mūsu nozarē ir bijušas eiro ieviešana un pievienotās vērtības nodokļa atcelšana graudiem. Pašlaik mēs ar mazākiem resursiem varam paveikt lielākus darbus.

– Vai ikdienā sekojat līdzi cenām biržā?
– Protams, sekoju! Cenšos analizēt informāciju, jo tā šobrīd ir brīvi pieejama ikvienam. Es gan allaž saku, ka galvenais tirgus spēlētājs ir pats zemnieks, ne mēs. Ja kāds man lūdz prognozēt cenas, es to neuzdrošinos, es nevaru uzņemties atbildību, kas notiks nākotnē, tāpēc pašam zemniekam ir jāpieņem lēmums, kurā brīdī viņš grib nofiksēt cenu. Mēs esam kā vidutāji – nopērkam un pārdodam. Protams, arī mūsu rīcībā ir dažādi instrumenti, piemēram, hedžēšana jeb cenu apdrošināšana bankā. Tāpat piedāvājam jaunu produktu – opcionālo graudu cenu fiksēšanu.

– Ko tas nozīmē?
– Tā ir kā apdrošināšana pret cenas kritumu. Piemēram, zemnieks ierauga labu cenu, nofiksē to, mums par to samaksājot 5–7 EUR/t, savukārt, ja graudu cena palielinās, dodam iespēju cenu tiem pašiem

– Vai daudzi zemnieki izmanto šādu pakalpojumu?
– Kā jau minēju, šis ir pilnīgi jauns pakalpojums, kas, visticamāk, reāli sāks darboties, kad cenas sāks paaugstināties, bet vēl nesasniegs maksimālos apmērus. Šobrīd šis pakalpojums vēl ir tikai mūsu galvās, bet, līdzko radīsies nepieciešamība, zemnieki to varēs izmantot.

– Ko iesakāt, ja zemnieki lūdz padomu, kā pareizi fiksēt cenas?
– Gribas, lai zemnieki rīkojas gudri. Man ir labs piemērs ar rapšiem. Allaž rosinu neaizrauties ar lielu apjomu cenu fiksēšanu. Apsētā platība jāsareizina ar minimālo tajā iespējamo ražu un rezultāts jāsadala četrās vienādās daļās. Vienmēr ir augsts pārziemošanas risks, tāpēc ar pirmo cenu fiksēšanu iesaku nesteigties. Ja pavasarī ieraugāt, ka ir sākusies veģetācija, rapši pārziemojuši, ir laiks pirkt minerālmēslus, ķīmiju, jāsāk rēķināt, kā šīs izmaksas atpelnīt, ir īstais brīdis fiksēt cenu pirmajai no četrām iedomātās ražas daļām. Nākamo ražas daļu var fiksēt jūnijā, jūlijā, kad sākas ziedēšana. Savukārt trešo ražas daļu var fiksēt kulšanas laikā, ņemot vērā laikapstākļus, prognozes par ražas apjomiem. Savukārt pēdējā atlikusī ceturtdaļa ir spēlei – to var paturēt kaut vai līdz maijam, cerot, ka būs liels cenu pieaugums. Šī ir samērā droša metode, kuru vairāki mūsu klienti ievēro.

– Vai ir kādas vispārzināmas sakarības, uz ko var paļauties? Piemēram, vai pavasarī graudi vienmēr kļūst dārgāki?
– Divos iepriekšējos gados pavasarī cena ļoti pieauga, tāpēc šogad visā Eiropā daudzi zemnieki gaida pavasari, cerot, ka cenas augs. Pašlaik tas nenotiek. Tieši tāpēc iesaku cenas fiksēt pa daļām. Nogaidot līdz pavasarim, dažkārt var nākties zaudēt.

– Šāda iedomātās ražas dalīšana noteikti ir piemērota lielām saimniecībām.
– Ne tikai. Arī salīdzinoši mazu saimniecību vadītājiem iesaku rīkoties tieši tāpat. Tiesa, dažādām kultūrām situācijas ir atšķirīgas. Zirņiem un pupām cenas ir ļoti mainīgas, ar kviešiem ir vienkāršāk, izmaiņas ir saprotamākas.

Jāpiebilst, ka arī mēs savā pusē izvērtējam riskus, tāpēc nekad nepērkam ļoti lielu apjomu no viena zemnieka – tas nepieciešams sadarbības partneru drošībai. Var gadīties visādi – kuģis var aizkavēties, var mainīties finanšu plūsmas, tāpēc nevajag visas likmes likt uz viena lauciņa.

– Kādos tirgos realizējat, piemēram, pupas?
– Izskatām dažādus realizācijas variantus, allaž izvēloties izdevīgāko, bet lielākoties produkciju bez starpniekiem uzreiz piegādājam gala patērētājiem. Lielākā pupu ēdāju valsts pasaulē ir Ēģipte, tur ir daudz mazu rūpnīcu, kur nonāk arī mūsu valstī audzētās pupas. Tiesa, pupas, ko pie mums audzē lopbarībai, Ēģiptē uzturā izmanto arī cilvēki.

– Ar kādu vēl kultūraugu pārdošanu nodarbojaties?
– Varam pārdot teju visu, ko zemnieki var izaudzēt, bet lielākoties strādājam ar rapšiem, jo tas ir mūsu nišas produkts. Mūsu mātes kompānijai ir biodegvielas ražotne, daļu produkcijas piegādājam tai, tā ir iespēja allaž nodrošināt apriti. Otra lielā grupa ir pupas un zirņi, trešā grupa ir kvieši un viss pārējais.

 – Vai neesat domājuši uzņēmuma darbību paplašināt, piedāvājot ne tikai graudaugu pārdošanu?
– Pēdējā laikā zemnieki arvien biežāk vēlas no mums iegādāties minerālmēslus un dažādus augsnes aizsardzības līdzekļus. Tā kā allaž ieklausāmies viņu vēlmēs, tuvākajā laikā sāksim šādu produkciju piedāvāt, esam jau piesaistījuši atbilstošu ekspertu, kurš ar to nodarbosies. Mēs nekur nesteidzamies, ieklausāmies tirgus elpā un pielāgojamies tai. Pamatu pamatos gan sevi pozicionējam kā graudu iepirkumu speciālistus – esam gatavi par maksimālo cenu nopirkt un realizēt izaudzēto.

– Cik plaša ir ģeogrāfija? Ar kuru valstu tirgiem lielākoties strādājat?
– Graudus pamatā iepērkam Ukrainā, Krievijā, Baltkrievijā, Baltijā, savukārt pārdodam teju visā pasaulē – Eiropā, Islandē, Skandināvijā, Āfrikā utt. Sadarbība ar partneriem notiek nemitīgi – viens otram palīdzam, analizējam situācijas un tām pielāgojamies.

– Vai graudi tiek transportēti ar kuģiem?
– Jā. Agrāk Eiropā bieži tika izmantoti arī sauszemes ceļi, taču patlaban izdevīgākais graudu piegādes veids ir kuģi. Arī šobrīd ostās ir lielas graudu kaudzes, kas gaida savu rindu. Aprīlī un maijā mums darāmā netrūks, plāni ir lieli un transporta kompānijām arī būs, ko darīt.

– Un Latvijā – vai klienti ir visos novados?
– Jā, taču Latgalē un Vidzemē mums klājas nedaudz grūtāk, jo tur ir mazāk angāru un vietējo pieņemšanas punktu, tur ir daudz mazu saimniecību, nākas rūpīgāk plānot procesus. Lielākā daļa klientu mums ir Ziemeļkurzemē un Zemgalē.

– Kas vēl jauns jūsu uzņēmumā?
– Sekojot līdzi mūsdienu tehnoloģiju attīstībai, nesen izveidojām īpašu mobilo aplikāciju Agerona, kurā jebkurā brīdī zemnieki var sekot līdzi aktuālākajiem notikumiem graudu tirgū. Tur atrodamas cenu izmaiņas, kvalitātes prasības, situācija ostās utt. Esmu ļoti gandarīts par šo platformu, jo tā ir mana ideja, kura kalpo kā ērta platforma zemniekiem. Lai nepalaistu garām svarīgu informāciju, visi aplikācijas lietotāji saņem paziņojumus, kad notiek kādas būtiskas izmaiņas, piemēram, mainās cenas.

– Izklausās, ka darāmā jums netrūkst, bet vai esat gatavi sadarbībai arī ar jauniem klientiem?
– Šobrīd esmu gandarīts, ka mums vairs nav jāmeklē klienti, bet viņi meklē mūs. Tas ir labs darba novērtējums. Jau pašlaik par šī gada ražu ir noslēgti līgumi par lielu graudu apjomu, daudzi zemnieki izvēlējušies laikus nofiksēt nākamā gada ražas cenas. Protams, esam gatavi arī dažādiem jauniem izaicinājumiem un sadarbībai, taču jārēķinās, ka mums pašiem nepieder kaltes un angāri, mēs nenodarbojamies ar uzglabāšanu utt., mūsu darbs ir tikai kultūraugu pārdošana par iespējami izdevīgākajām cenām. Pārdošanā nodrošinām pilnu pakalpojumu spektru, sakārtojam visu nepieciešamo dokumentāciju, klientam par to nav jādomā, ir tikai jāpiegādā mums atbilstošas kvalitātes graudi.