Pārdomas par dīķa ierīkošanas vajadzību rodas vienmēr, bet jo īpaši pēc jaunākajiem notikumiem Eiropā un pasaulē un to izraisītajām sekām. Vai vispār vērts rakt dīķi un, ja to darīt, tad kādu – lielu, mazu, dziļāku, seklāku?

Dīķis ir apzināti veidota būve pazemes vai virszemes ūdens uzkrāšanai.

Labāk, ja dīķis būs pat līdz 10 m, nevis tikai 1–2 m dziļš. Liels virsmas laukums nesniegs nekādas priekšrocības dīķa uzturēšanā, tikai palielināsies kopšanas darbu apjoms un to veikšanai vajadzīgais laiks.

Un tagad kāds vārds par par bioloģiskajām norisēm dīķa ūdenī.

Dīķa ūdens nav tāds kā tas, kas tek no ūdensvada krāna. Tas var būt 6–7 °C auksts vai virsējā slānī ap 20 °C silts. Ieplūstot dīķī purva ūdenim, ūdens dīķī būs tumšs vai dzeltenīgs. Tas noteikti saturēs aerobās un anaerobās baktērijas, aļģu un ūdens sēnīšu sporas. Vēlams, lai ūdenī būtu izšķīdušais gaiss, jo aerobās baktērijas, sadalot atmirušās organiskās vielas, patērē līdz 9/10 no ūdenī izšķīdušā skābekļa...

Pilnu rakstu lasiet vasaras Dārzs un Drava numurā!