Viņas parasti darbojas tandēmā, papildinot viena otru. Viena par augu slimībām, otra par kaitēkļiem. Viena – gara, otra – īsa, daži pasmejas, iedod kādu iesauku, bet viņas neapvainojas. Viņām patīk būt ar zemniekiem, īpaši ābolu audzētājiem gan ikdienā, gan kādā kopīgā mācību braucienā. Viņas darbojas augu aizsardzībā, un dārzos parasti problēmu netrūkst. Ierasts, ka viņas parasti raksta par kaitīgo organismu ierobežošanu, bet šoreiz par viņām pašām – Lauru Ozoliņu-Poli un Regīnu Rancāni.

– Kā jums šī sezona?
Regīna: – Man vienmēr, sezonu noslēdzot, ir doma, ka nākamajā gadā gan mācīsimies no pieļautajām kļūdām, darīsim visu labāk. Tad pienāk pavasaris ar savām īpatnībām un atkal ir citādi, jo katrs gads ir unikāls un neatkārtojams. Daba neļaus cilvēkam būt noteicējam pār visu. Šis pavasaris bija auksts un lietains, bija grūti tikt galā ar ābeļu kraupi.

Laura: – Pēc ziemas, kas bija emocionāli grūta pasaulē notiekošā dēļ, pavasaris atnāca kā glābiņš. Iespēja darboties dabā dod enerģiju, un darba augu aizsardzībā šogad bija īpaši daudz, tieši tik, lai nemocītu garlaicība.

– No kurienes jūs esat cēlušās un kā nonācāt augu aizsardzībā?
Laura: – Piedzimu un pirmo gadu nodzīvoju Rīgā, tomēr uzskatu, ka esmu kurzemniece no Remtes. Jau bērnībā biju ciešā saiknē ar dabu, ar vecopapu gāju pie bitēm, ogot, sēņot, bet kopā ar vecomammu lasīju tējas zāles un lobīju pupas. Laikā, kad strādāju Aldermaņa dārzniecībā, kāda kolēģe, kas bija uz darba interviju Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrā (LAAPC), ieteica man arī tur pamēģināt aiziet. Sešu darba dienu nedēļa dārzniecībā bija palikusi nesavienojama ar bērna audzināšanu, tādēļ izlēmu pamēģināt. Gāju ar mērķi būt par herbalogu, bet brīva vieta bija entomoloģijā. Tā sākās manas gaitas kukaiņu pasaulē. Vienmēr būšu pateicīga LAAPC vadītājai Ilzei Priekulei, kas noticēja manām biologa spējām un paņēma strādāt nozarē, kas saistīta ar lauksaimniecību.

Regīna: – Es atceros dienu, kad Ilze ieveda Lauru mūsu kabinetā un iepazīstināja kā ar jauno kukaiņu pētnieku – tādu mazu sabijušos meitēnu. Es jau biju pāris gadus LAAPC nostrādājusi, kā students sāku 2003. gadā, Laura atnāca 2006. gadā. Pati nāku no Skrīveriem, no zemnieku ģimenes...

Pilnu rakstu lasiet ŠEIT!