Dārzs un Drava / 2018.gads (Vasara.)

Senie grieķi devuši šiem brīnumainajiem augiem dracēnas (Dracaena) vārdu, kas tulkojumā nozīmē sieviete – pūķis. Vārds atbilstošs fantastiskajai augu izturībai un dzīvotspējai, jo, vienu stumbru griežot, veidojas vairāki jauni dzinumi. Nākamā lieliskā īpašība ir pilnīga tolerance pret retu laistīšanu. Un trešais ievērības cienīgais fakts – aeronautikas un kosmonautikas tīrā gaisa pētījumos pasaulē konstatēts, ka dracēnas ir starp izcilniecēm gaisa attīrīšanas jomā.

Īstais pūķis un citas sugas
Tautā dracēnas ļoti bieži sauc par pūķkokiem, arī par palmām, lai gan ar pēdējo augiem nav nekāda sakara. Pūķkoka vārds dracēnu ģintī atbilst tikai vienai vienīgai sugai – D. draco, kura pašlaik ir ierakstīta Pasaules Sarkanajā grāmatā kā izmirstoša suga. Nacionālais botāniskais dārzs lepojas ar vairāk nekā 50 gadu vecu eksemplāru, kas pirmo reizi uzziedēja 40 gadu vecumā un ieriesa dīgstošas sēklas, turklāt bezgala daudz. Pūķkoka lapas kardināli atšķiras no citu dracēnu sugu un šķirņu lapām, tās ir cietas, stīvas, gali viegli nokareni, zaļas ar zilpelēku nokrāsu. Jauns pūķkoks aug ar vienu galotni, kad tas sasniedz brieduma gadus, tuvu galotnei attīstās zieds. Pēc noziedēšanas auga galotne sadalās, parasti divās vai vairākās jaunās galotnēs. Katra uzziedējusī galotne atkal dalās, un tā veidojas neskaitāmu galvu pūķkoks, kura šūnsula ir sarkanbrūnā krāsā. D. draco dēvē arī par Tenerifes pūķkoku, jo tur aug pasaulē visvecākais augs, bet tam ārkārtīgi līdzīgo pūķkoku – D. cinnabari sauc par Sokotras pūķkoku. Tas fascinē ar savu neparasti teiksmaino izskatu – pret debesīm vērstajiem spokainajiem zaru mudžekļiem, kur katrs beidzas ar simetrisku lapu rozeti. Savukārt rozetes veido pamatīgu jumtu, kas atgādina sēnes cepuri. Abas šīs ievērojamās dracēnu sugas ir koki, taču lielākā daļa dracēnu ir lakstaugi, kas veido krūmveida izskata augus.

Dracēnu (Dracaneaceae) dzimtas dracēnu ģintī ir aptuveni vairāk nekā 120 sugu un arī simtos skaitāmas šķirnes, kuru košās, krāsainās lapas aizēno vienkāršās sugu lapas. Pirmais augu aprakstīja K. Linnejs 1767. gadā. Savvaļā dracēnas aug tropu un subtropu zonās Āfrikā un Āzijā, pa kādai sugai arī Amerikas un Austrālijas kontinentos. Dracēnas sastopamas saulainās, gaišās un noēnotās vietās. Atkarībā no sugas tās aug pa vienai vai biezās, plašās audzēs izcili drenētās augsnēs, arī uz kaļķakmens iežiem.

Ļoti bieži dracēnas jauc ar tām līdzīgiem telpaugiem – kordilīnēm (Cordyline) un jukām (Yucca), kuru augšanas un kopšanas apstākļi maz atšķiras no dracēnu vajadzībām.

   Dracaena 'Green Stripe'

Var panākt dažādas formas
Lai savdabīgu formu augu bizness plauktu, tiek izdomāti, piemēram, laimes bambusi (Lucky Bamboo), kam ar bambusiem nav nekāda saistība, jo tie ir savdabīgā veidā audzēti augi, kurus sauc par Sandera dracēnām (D. sanderiana). Augi no spraudeņa tiek audzēti aptuveni 1,5 gadus, ļoti bieži mainot auga novietojumu pret gaismu, tādējādi panākot spirālveida izkārtojumu, kas mājas apstākļos tādus izliekumus vairs neveidos.

No dažādiem dracēnu bezlapu stumbru spraudeņiem, tos sagriežot vajadzīgā garumā, iespraužot substrātā, nereti ievietojot attiecīgi izvēlētos tikai ar ūdeni pildītos traukos, var izaudzēt interesantus veidojumus – sētas, vāzes, daudzstāvu torņus, daudzpakāpju terases utt. Ja mājas apstākļos izaugusi gara dracēna ar vienu galotni un bezlapu stumbru, tad, prasmīgi rīkojoties, no šī ne pārāk dekoratīvā auga varam izveidot kaut ko interesantāku. Stumbru sagriežot dažāda garuma spraudeņos un tos iespraužot apkārt vecajam, nogrieztajam augam, varam iegūt efektīgu, kuplu, daudzstumbru dracēnu ar lapojumu – dzinumiem vairākos līmeņos.

  Dracaena 'Yellow Stripe'

Noderīgas darba telpās
Dracēnu bagātīgais lapu skaits palīdz gaisā likvidēt formaldehīdu, kas atrodas dažādos sadzīves priekšmetos – skapjos, galdos, krēslos utt. Darba telpās, kurās dienā strādājam, var izvietot vairākus dracēnu podus, lielākā telpā var pat izveidot vertikālo
dracēnu sienu vairāku metru garumā un platumā. Par dracēnu daudzumu vēlams atcerēties, tās izvietojot guļamistabās, jo naktīs ne tikai mēs patērējam skābekli, arī augi elpo un to izmanto. Tādējādi guļamtelpās vajadzētu izmantot ļoti maz telpaugu, izņēmums nav arī dracēnas.

Telpās visbiežāk audzē šaurlapainās dracēnas sugas un šķirnes, parasti D. marginata un to šķirnes ‘Tricolor’, ‘Magenta’ u.c. Platākām un krāsainākām lapām ir D. fragrans un tās šķirnes – ‘Massangeana’, ‘Lindenii’, ‘Victoria’ u.c., D. deremensis un tās šķirnes ‘Warneckii’, ‘Limelight’, ‘Bausei’, ‘Green Stripe’, ‘ Yellow Stripe’ u.c. Vēl audzē plankumaino lapu D. surculosa. Neliela izmēra, nokareniem dzinumiem ir D. reflexa, kam ir īpaši skaista šķirne ‘Song Of India’. Ārkārtīgi izturīga ir kokveida dracēna D. arborescens ar tumši zaļām lapām. Audzē arī D. godseffiana, kam ir savdabīgas elipsformas lapas. Bieži telpās audzē D. aletriformis syn. D. hookeriana, kas aug kā neliels, aptuveni 1,70 cm augsts koks.

  Dracaena deremensis 'Warneckii'

Zied reti
Dracēnas telpās zied reti. Negarā ziedu vārpa ar pelēkbaltiem ziediem izveidojas tuvu auga galotnei. Dracēnas zieds ir pārāk necils, salīdzinot ar lapām un to krāsojumu, tādēļ vēlams ziedu, kad tas tikko formējas auga rozetē, izgriezt. Zieda savlaicīga likvidēšana nekādi netraumēs auga turpmāko augšanu. Tieši otrādi – ļaus lapām krāšņi augt, jo, ja attīstās zieds, tad galotnē samazinās lapu izmēri, atdodot barības vielas zieda uzziedināšanaiun sēklu nogatavināšanai.

Augot lielākām un kļūstot vecākām, dracēnām virzienā no apakšas uz augšu pārkoksnējas stumbrs un dabiskā procesā atmirst apakšējās lapas. Tas vairāk ir izteikts augiem, kas aug podos. Ja dracēnas stādītas ziemas dārzu dobēs, kur saknēm vietas ir vairāk nekā bagātīgi, tās var izaugt pat četru metru augstumā un saglabāt uz stumbra lapas no augšas līdz apakšai.

  Dracaena sp.

Kā kopt
Dracēnas jebkurā vecumā izcili labi padodas apgriešanai. No neglīta, izstīdzējuša, uz vienu pusi augoša auga (raksturīga īpašība, augot pie viena loga), kārtīgi apgriežot, varam iegūt dekoratīvas formas augu. Ilggadīga, pamatīgi pārkoksnējusies dracēna jaunos dzinumus attīstīs lēnāk nekā jauns apgriezts augs. Tā kā dracēnas labi padodas apgriešanai, tad varam izveidot tādu formu, kāda mums patīk.

Dracēnas, kas aug atsevišķā podā, laista vienreiz nedēļā. Šie augi jālaista tikai tad, kad augsnes virskārta ir pamatīgi sausa. Ja tā ir viegli mitra un jums pēkšņi uz nedēļu jādodas komandējumā, tad nekad neatstājiet paliktnī ūdeni, nelejiet – dracēna pa šo laiku no sausuma necietīs. Lieks mitrums auga saknēs var izraisīt slimības un pat dracēnas bojāeju. Bieži sastopamās kaites, ko izraisa pārliešana, ir lapu galu, malu brūnēšana, apakšējo lapu biršana, galotņu lapu dzeltēšana un vīšana.

Dracēnas mēslo reizi mēnesī ar kompleksajiem mēslojumiem, kuros samazināta fosfora deva. Ļoti jāuzmanās no superfosfāta izmantošanas.

Dracēnām jāizvēlas augsne, kas sastāv no vairākiem substrātu veidiem, piemēram, lapu trūdzemes, velēnu zemes ar māla gabaliņiem, rupjas grants. Nevajadzētu izmantot perlītu, kas substrātam palīdz uzturēt mitrumu un siltumu. Augsnes sastāva reakcija ir no viegli skābas līdz neitrālai, pH 6,5–7,0. Dracēnas ir ļoti pieticīgas augsnes izvēlē, bet tai jābūt ar teicamu ūdens un gaisa caurlaidību.

  Dracaena Marginata

Ja nepieciešams, tad jaunus augus pārstāda katru gadu, bet daudzgadīgās dracēnas vidēji 4–6 gados. Ja dracēnas audzē tikai kūdras substrātā, tad augi jāpārstāda katru otro gadu, jo kūdra ātri izlietojas, sadalās un sakrītas. Ja, augu pārstādot, tā sakņu kamols nav jāizpurina, tikai jāpārveļ lielākā podā, tad to var darīt jebkurā gada mēnesī, kad tas ir nepieciešams. Ja dracēnas saknes ir jāgriež (kāda puve vai jāsamazina sakņu kamols), tad labāk to darīt pavasara mēnešos, kad ārā daudz gaismas, kas palīdzēs telpā pārstādītajam augam ātrāk atjaunot sakņu sistēmu.

Dracēnām patīk istabas temperatūra, kāda ir vēlama arī cilvēkiem. Vasaras periodā dracēnas labi adaptējas arī karstākās telpās, vienīgi, ja ir supersauss gaiss, tad vēlams augu lapas apmiglot ar mīkstu, siltu ūdeni, lai priekšlaicīgi pasargātu no tīklērču uzbrukumiem, jo tām ļoti patīk sauss, karsts un sastāvējies gaiss. Ja gaisa temperatūra telpā būs zemāka par 10–12 °C, augi var sākt nīkuļot un aiziet bojā.

Līdzīgi kā citi telpaugi dracēnas ar zaļu lapu krāsojumu pacietīs noēnojumu, bet krāsaino lapu dracēnas pieprasīs gaišu līdz saulainu vietu telpā. Vasarā tās labprāt uzturas ārā dārzā, balkonā, lodžijā, jumta terasē utt., kur augi no saules, vēja un lietus saņem bagātīgu veselības devu, kas ļauj pārciest telpās tumšos rudens un ziemas mēnešus.

Augsnes virskārtā virs dracēnas saknēm droši var stādīt zemsedzējus augus, kuri blīvi noaug lielos podus, daļēji palīdzot iztērēt nereti par daudz uzlieto ūdeni. Dažādu šķirņu tradeskancijas (Tradescantia), plektranti (Plectranthus), kalīzijas (Callisia) un citi lienoši un rāpojoši telpaugi uz sava fona izcels dracēnu īpatnējo skaistumu.

Kā pavairot ar spraudeņiem
Dracēnu bezlapainie stumbra un lapainie galotnes spraudeņi labi sakņojas kūdras substrātā, kuram pievienots perlīts vai rupja grants. Var spraudeņus apsakņot arī ūdenī. Spraudeņu sakņošanās ilgums atkarīgs no pārkoksnējuma pakāpes, aptuveni 1–3 mēneši. Arī spraudeņu laistīšana ir ļoti minimāla. Lai spraudeņiem veidotos saknes, tiem vajadzīgs siltums, ap 20 °C, gaiša vieta. Ne spraudeņiem, ne pieaugušajiem augiem nepatīk krasas temperatūras svārstības, caurvējš.

  Dracaena surculosa

Dracēnas ir to telpaugu sarakstā, kuras ļoti reti apdraud kaitēkļi. Vairāk jākontrolē citi blakus augošie telpaugi, kuriem varētu būt bruņutis, kuras, laikus nepamanītas, var pārceļot uz dracēnām.