Dārzs un Drava / 2025.gads (RUDENS)

Foto: Bulduru biotehnoloģiju centrs, SIA LLDC, Z/S Bračas

GUDRĀ DĀRZKOPĪBA JEB VAI SENSORI VAR AIZSTĀT INTUĪCIJU

Lauksaimniecība un dārzkopība šobrīd ir būtisku pārmaiņu procesā. Mūsu lēmumu pieņemšanu arvien vairāk ietekmē tehnoloģijas un dati, un mērķis ir ilgtspēja, resursu taupīšana un vides aizsardzība. Viens no svarīgākajiem izaicinājumiem ir efektīva augu mēslošana – kā nodrošināt optimālu barības vielu piegādi augiem, vienlaikus samazinot pārmērīgu minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu lietojumu, kas var negatīvi ietekmēt kā vidi, tā arī pārtikas kvalitāti.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas nostādnes pēdējos gados arvien vairāk akcentē nepieciešamību samazināt agroķīmisko vielu lietojumu lauksaimniecībā. Šīs tendences pamatā ir gan klimata pārmaiņas, gan sabiedrības prasība pēc veselīgas, drošas un videi draudzīgas pārtikas. 

Parauglaukumi Bulduru Tehnikumā.

Z/S Bračas lauku shēma.

Saskaņā ar Jeilas Universitātes izstrādāto Vides veiktspējas indeksu (Environmental Performance Index, EPI) 2022. gadā Latvija ieņēma 21. vietu starp Eiropas valstīm, kas vērtē dažādus vides veselības un ekosistēmu aizsardzības faktorus. Lai arī Latvija uzrādīja labus rezultātus augu aizsardzības līdzekļu lietojuma samazinājumā, mūsu valstī joprojām ļoti plaši un nekontrolēti tiek lietoti slāpekli un fosforu saturoši mēslojumi. Tas veicina gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu piesārņošanos, ūdenstilpju aizaugšanu un aļģu ziedēšanu. Lai risinātu šīs problēmas, arvien lielāka nozīme jāpiešķir precīzajai mēslošanai, kas ļauj nodrošināt augiem nepieciešamās barības vielas tieši tur un tad, kad tās ir visvairāk vajadzīgas. Šī pieeja balstās datu izmantošanā ‒ ir jāveic regulāras augsnes un augu biomasas analīzes, jānosaka vides skābums, organisko vielu daudzums, augiem pieejamo barības vielu (N, P, K, Ca, Mg, B u.c.) daudzums, un šie dati jāanalizē, lai noteiktu precīzas mēslojuma devas.

Atšķirībā no tradicionālās, vienveidīgās NPK pieejas precīzā mēslošana mazina slāpekļa un fosfora noplūdi, vienlaikus saglabājot vai pat uzlabojot ražas kvalitāti. Šāds tehnoloģijās balstīts risinājums ne tikai palīdz samazināt ietekmi uz vidi, bet arī optimizē resursu izmantošanu, samazina izmaksas un veicina ilgtspējīgu lauksaimniecību.

Lai īstenotu šīs tendences un praksē varētu tikt pielietots princips: samazināt mēslošanas līdzekļu daudzumu, nevis uz minējumiem, bet uz faktiem balstītā lauksaimniecībā, Bulduru Tehnikuma Bulduru Biotehnoloģiju centrs kopā ar sadarbības partneriem Z/S Bračas, SIA LLDC, Latvijas Dārznieks, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Daugavpils Universitāte (DU) apvienojās projektā DigiDārzs (Projekts Nr. 24-00-C0LA1601-000006). Tā gaitā tiek veidotas sistēmas, kas ļauj precīzi noteikt, kādas barības vielas augiem nepieciešamas konkrētajā brīdī, tādējādi uzlabojot ražas kvalitāti, samazinot izmaksas un negatīvo ietekmi uz vidi.

Lai veicinātu precīzu, faktos balstītu dārzkopību, Bulduru Tehnikumā (1. attēls) un Z/S Bračas (2. un 3. attēls) jau ir ierīkoti  parauglauki ar kāpostiem, burkāniem un puraviem un atšķirīgiem laistīšanas režīmiem ‒ lauciņi ar virszemes vai zemzemes pilienlaistīšanu un bez papildlaistīšanas.

DigiDārzs nosacīti centrālais nervs ir mūsu elektroķīmisko sensoru sistēma, ko izgatavo DU. Izstrādātie sensori var precīzi parādīt izšķīdušo barības vielu daudzumu ūdenī, lai varētu precizēt minerālo barošanu reāllaikā, kā arī novērtēt un potenciāli novērst slāpekļa un fosfora noplūdi no stādījumiem.

Z/S Bračas lauku ierīkošana.

RTU apvienos lauka sensoru un ražas datus, izveidojot dārzeņu datubāzi turpmākai lēmumu pieņemšanai. Tomēr ar sensoriem vien pagaidām nepietiek, tādēļ Bulduru Biotehnoloģiju centra Agroķīmijas laboratorijā tiek veiktas arī klasiskās agroķīmijas analīzes, kur ar ķīmiskajām metodēm tiek noteikts augsnes skābums, organisko vielu, slāpekļa, fosfora, kālija, kalcija, magnija, vara, dzelzs, cinka u.c. nepieciešamo barības elementu daudzums augsnē. Apkopojot augsnes analīžu un sensoru iegūtos rezultātus, sadarbības partneris Latvijas Dārznieks sniedz rekomendācijas augu mēslošanā.

Līdzīgi kā 20. gadsimta sākumā agrārā reforma Latvijā būtiski mainīja zemes īpašumtiesības un deva iespēju plašākai sabiedrībai nodarboties ar lauksaimniecību, šodien notiek cita veida revolūcija ‒ digitālā lauksaimniecības reforma. Precīzās lauksaimniecības metodes, to skaitā lauka datu monitorings, automatizēta laistīšana un sensori kļūst par neatņemamu mūsdienīgas saimniekošanas sastāvdaļu.

Z/S Bračas lauku ierīkošana.

Agrārā reforma savulaik bija fiziska zemes pārdale un saimniekošanas iespēju demokratizācija, šodienas pārmaiņas notiek zināšanu, datu un tehnoloģiju līmenī. Projekts DigiDārzs ir kā agrārās reformas mūsdienu analogs: tas nevis pārdala zemi, bet dod piekļuvi precīzai informācijai un metodēm, kas ļauj saimniekot gudrāk un efektīvāk.

Pagājušā gadsimta 20. gados zemnieki kļuva par savas zemes saimniekiem, šodien viņi kļūst par lēmējiem, vadoties no reāliem datiem, nevis intuitīvi. Digitālā reforma risina vides degradācijas, agroķīmisko piesārņojumu un klimata pārmaiņu sekas, piedāvājot rīkus, kas palīdz saimniekot ilgtspējīgi. Tā ir pāreja uz jaunu laikmetu lauksaimniecībā.

DigiDārzs ir perspektīvs projekts ar skatu nākotnē. Tas ir stimuls politikai un izglītībai, atbalsta pamatotus lēmumus visos līmeņos ‒ no maza zemnieka līdz Zemkopības ministrijai. Tas palīdz veidot lauksaimniecību, kas mūs baro, vienlaikus cienot planētu, tā ir sistēma, kas sadarbojas ar vidi, nevis darbojas pret to.