Dārzs un Drava / 2018.gads (Rudens.)

Floras pasaulē ir daudz augu, kuri pēc izskata ir ārkārtīgi līdzīgi, bet pieder atšķirīgām dzimtām. Majestātiskās, stāvās Austrālijas jeb dienvidu kordilīnes (Cordyline) ir grūti atšķirt no jukām (Jucca) un dracēnām (Dracaena), īpaši tad, kad augi vēl ir mazi.

Lai arī dienvidu kordilīnes izceļas ar samērā plašām adaptācijas spējām, tās telpās nav pārāk bieži sastopamas. Dienvidu kordilīnes telpās ir vairākmetrīgi augi, bet tās viegli padodas apgriešanai, līdz ar to pāraugšanas problēmu viegli risināt. Teicami piemērotas dārza augu papildināšanai, jo labi iztur 2–10 °C gaisa temperatūru, nav kā citi telpaugi, kuri telpās jāienes, kad temperatūra vēl nav kļuvusi zemāka par 10 °C.

Dzimtenē augstākais koks
Savā dzimtenē Jaunzēlandē šī kordilīne ir endēms, kas brīvā dabā sastopams tikai šajā zemē. Dienvidu kordilīne ir viena no piecām kordilīnu sugām (C. banksii, C. indivisa, C. obtecta un C.pumilio), kas ir visaugstākais koks Jaunzēlandē. Vietējie dienvidu kordilīni sauc par kāpostkoku, kāpostpalmu – fantastiski bagātīgā lapojuma dēļ. Šaurās, taisnās, cietās lapas ir aptuveni metru garas.

Dienvidu kordilīni atklāja un aprakstīja 1769. gadā dabaszinātnieki Joseph Banks un Daniel Solander, kuri bija devušies James Cook pirmajā braucienā pa Kluso okeānu.

Dienvidu kordilīne izceļas ar izturību un augšanas atjaunošanas spējām pēc postošajiem ugunsgrēkiem. Vertikāli augošās pamatīgās saknes spēj attīstīt dzinumus, un augi ataug no jauna. Mūsdienās savvaļā dienvidu kordilīnes sastopamas kā atsevišķi koki, reti kur tās veido mežus, atšķirībā no atklājēju laikiem, kad augi veidoja necaurejamus biezokņus.

Dienvidu kordilīni ar labiem panākumiem audzē Spānijā, Itālijā, Īrijā un Anglijā, kur to dēvē par Kornvolas palmu.

Ir izveidotas daudzas šķirnes ar krāsainām lapām, piemēram, ‘Lentiginosa’ – ar brūni sarkaniem plankumiem lapās, ‘Atrosanquinea’ – ar bronzas krāsas lapām, ‘Purpurea’ – ar purpursarkanām lapām, ‘Argento-striata’, ‘Red Star’ un daudzas citas.

Līdz ziedēšanai ilgi jāaug
Telpās dienvidu kordilīnes ir samērā lēni augoši augi, pirmo reizi uzzied 6.–10. gadā. Pastāv uzskats, ka, pirmo reizi dienvidu kordilīnei uzziedot, galotne sadalās, izveidojot vairākas galotnes. Savvaļā ir sastopami milzīgi, veci augi, kuri aug tikai ar vienu galotni, lai gan tie katru gadu zied. Telpās aptuvenais ziedēšanas laiks ir pavasara beigas, vasaras sākums, kad dienvidu kordilīnei formējas aptuveni 60–100 cm gara un ārkārtīgi kupla, salikta, piramīdveida ziedu vārpa, kurā var būt līdz pat 10 000 sīku ziedu gaišā smilšu krāsā. Zieds attīstās tuvu auga galotnei, bet ne pašā galotnē. Ziedi izplata ārkārtīgi neuzbāzīgu, bet ļoti patīkamu aromātu.

Vēlamie audzēšanas apstākļi
Lai ļoti kuplā, zaļā lapu rozete saglabātu simetriju, dienvidu kordilīne jāaudzē gaišā, saulainā telpā, kur gaisma nāk no divām debess pusēm. Ideāls variants, ja ir jumta logs, kurā gaisma nāk no augšas, tad augam noteikti saglabāsies simetrisks lapojums.

Gaisa temperatūra dienvidu kordilīnei no pavasara līdz rudenim var būt robežās no 14 līdz 30 un vairāk grādiem. Ziemas mēnešos, kad gaismas maz, arī temperatūru telpā var samazināt līdz 10 °C, tā neļaujot augam strauji augt un stīdzēt.

Substrāta ziņā dienvidu kordilīne nav izvēlīga. Tā spēj augt arī vien bagātinātā kūdrā. Labākais substrāts, kurā var daudzus gadus audzēt augus, tos nepārstādot, ir velēnu zeme, trūdzeme, bagātināta kūdra un rupja grants (attiecībās 2:1:1:0,5).

Dienvidu kordilīnei patīk mitrums, jo tā savvaļā aug tuvu upju ietekām, līdzās purviem, mitrās nogāzēs utt. Spēj kādu laiku izturēt ekstremālus sausuma apstākļus. Telpās tā jūtas vislabāk, ja sakņu kamols visu laiku ir vienmērīgi un mēreni mitrs. Sausuma nelabvēlīgā ietekme izpaužas apakšējo lapu masveida brūnēšanā un nobiršanā, šo faktu nevajag jaukt ar auga augšanu garumā, kad apakšējās lapas pakāpeniski atmirst, veidojot pamatīgu un skaistu stumbru.

Ja dienvidu kordilīne tiek audzēta augsnē, kas sastāv no vairākiem komponentiem, tad augu mēslo reizi mēnesī, izmantojot komplekso, ūdenī šķīstošo mēslojumu, piemēram, kristalonu (NPK – 18:18:18). Der arī dažādi organiskie, dabīgie mēslojumi.

Kordilīne dabiskajā vidē, Jaunzēlandē.

Dienvidu kordilīnes pavairo ar sēklām, galotņu spraudeņiem un stumbra spraudeņiem. Divi pēdējie pavairošanas veidi radīs izskatā jau pieaugušus, vecus augus, bet no sēklām audzēts augs sākumā izskatīsies kā iegarena bumba, ko veido ļoti daudz lapu.

Augiem ļoti reti mēdz būt bruņutis. Vairāk dienvidu kordilīnes apdraud gaisā neredzamās sēnes, kas, piemēram, ilgstoši nevēdinot telpu, bojā lapas. Tādēļ ļoti rūpīgi jākontrolē audzēšanas apstākļi, lai tie nodrošinātu teicamu augšanu.