Apgriezienus turpina uzņemt pēdējo gadu galvenā ainavu dizaina tendence – dabiskums. Tas attiecas uz nelieliem pilsētas, piepilsētas un arī uz lielākiem dārziem lauku teritorijās. Bet katrai vietai dabiskuma izpausmes būs citādākas.

Dārzi arvien vairāk kļūst par īstu dabas nostūri ar ziedošu puķu pļavu perfekti nopļauta zāliena vietā vai ar dažiem atsevišķiem puķu podiem piemājas terasē garu ziemciešu dobes vietā.

Un tas nemaz nenozīmē, ka cilvēki kļuvuši slinki vai nevīžīgi. Būtiski ir mainījies dzīves ritms, noslogojums darbā, priekšstati par atpūtu un brīva laika pavadīšanu.

Turklāt noformējumu, apstādījumu un darbošanās variantu tik daudz, ka izvēlēties sev piemērotāko ir pietiekami grūti. Šeit ir, par ko padomāt jaundārzu (jauns īpašums tukšā vietā) veidotājiem, pārveidotājiem (atgūts cita veidotāja īpašums), pielāgotājiem (savs veidojums, bet prasās pārmaiņas).

Mūsdienu dārza dizaineru vīzija ir vērsta uz to, lai “nevis daba nāk mājā, bet māja nonāk dabā”. Speciālisti cenšas izveidot dzīves telpu, kur māja un dārzs būtu vienots veselums un viens otru papildinātu. Cilvēkus arvien vairāk piesaista dabiskums. Izveidojot dārza struktūru, izmantojot akcentējošus augus, papildinot dārzu ar skaistiem un aizpildošiem augiem, tiks veidots dārzs, kas ilgstoši spēs dzīvot savu dzīvi bez nepārtrauktas un saimnieku nogurdinošas uzraudzības. Dārzs dzīvos savu dzīvi, un tam būs nepieciešama tikai saudzīga pieskatīšana.

Dažāda augstuma zaļveidīgie, ziemcietes ar kontrastējošiem lapu izmēriem, pārdomāts ziedēšanas laiks nodrošina perfektu izskatu no agra pavasara līdz ziemai.

Atsevišķie pieturas punkti, kas uzskatāmi par vērā ņemamiem mūsdienu dārzos:

1. Dārzs, kas neprasa daudz kopšanas

Šo tendenci var pamanīt jau vairākus gadus, taču šobrīd tā kļūst arvien populārāka. Dārzi mums kļūst par vietu, kur vēlamies atpūsties, iegūt spēku, sapņot un baudīt saziņu ar dabu un tuviniekiem. Tāpēc svarīgi labi pārzināt savas vietas vides apstākļus, izvēlēties augus, kuri augs ar minimālu uzraudzību un bez pastāvīgas aprūpes. Augu izvēle šāda veida dārziem ar katru gadu kļūst apzinātāka. Ierastais kritērijs “šāda auga man vēl nav” tagad paliek otrā plānā, jo galvenā uzmanība ir vērsta uz auga ziemcietību, gaismas un augsnes prasībām. Dārznieki cenšas izvēlēties kultūraugus, kas atbilst stilam, idejai, krāsu kombinācijai, izpilda noteiktu funkciju un kļūst par neatņemamu elementu dārza kopējai ainai.

Dārzos arvien biežāk sāk izmantot vietējos augus, kas viegli ieaug un piesaista dārzam noderīgus dzīvniekus un kukaiņus. Saimnieks veido savu īpašu vidi, kur katram augam ir sava vieta.

Priekšplānā uzmanības centrā  augs – Krūmu hortenzija – ar pārdomāti izvēlētiem papildinošiem augiem.

2. Tehnoloģiju izmantošana dārzā

Instrumentu, tehnikas un inventāra dārzu darbu atvieglošanai kļūst arvien vairāk, lai visi darbi būtu padarāmi ātrāk un ar mazākam pūlēm. Turklāt ir spēcīga tendence apzināti taupīt resursus – ja var nelaistīt, tad nelaistam, ja var izmantot atkārtoti, tad izmantojam, ja var nodrošināt vielu atgriešanos dārzā, tad tā arī darām. Izmantojam lietus ūdeņus, saules gaismu, kompostējam augus un citādi izmantojam resursus. Tā ir īsta saimnieka pieeja, kurā pārliekas patērēšanas modelis ir aizvietots ar saimnieciski vērtīgāku lietu izmantošanas modeli.

Lakonisks un dabisks dārza fragments, kam nepieciešama minimāla aprūpe.

3. Vissezonas dekoratīvais dārzs – nepārtrauktas ziedēšanas dārzs

Vēl nesen dārza skaistums tika ierobežots tikai ar vasaras puķu ziedēšanas sezonu. Tagad arvien populārāka kļūst vissezonas dārzu veidošanas tendence ar mūžzaļajiem augiem, košiem krūmu dzinumiem, izturīgo ziemciešu ziedkopām un vējā čaukstošiem zaļveidīgajiem (graudzālēm).

Masīva stādījumi – mierīgs, bet dzīvespriecīgs budžeta risinājums kādai atklātai vietai. Samtenes, rudbekijas, gailardijas, ciņu smilgas. Varbūt arī sāres vai prosa (Panicum), ciesas, vai citi garāka auguma augi, kuriem nelieli ziedi.

4. Lielo grupu stādījumi (monostādījumi)

Apstādījumi nav sadrumstaloti, ātrāk var panākt vizuāli pievilcīgu efektu, mazāk darba aprūpē, lielāka augu pašregulācija. Turklāt vieglāk izveidot dārza struktūru, tā saucamo dārza skeletu, kas nodrošina pievilcīgu skatu visa gada garumā.

5. Dārza un materiālu ilgtspēja

Dārza veidošanu uzsāk ar esošās situācijas novērtēšanu, ņemot vērā iespējamās izmaiņas nākotnē: izmaiņas ģimenes sastāvā, tās locekļu vecumu, vēlmes un vaļaspriekus. Nepieciešamības gadījumā dārzu varētu viegli transformēt un pārveidot. Priekšroka tiek dota kvalitatīviem apdares materiāliem. Regulārus ģeometriskus stādījumus aizvieto ar brīvi izvietotiem augiem, biežāk ar augu grupām.

Ilgstoša rudbekiju ziedēšana nodrošinās labu izskatu dobei un minimālu saimnieka iesaistīšanos. Dažādu rudbekijas veidu (lat. Rudbeckia fulgida, laciniata, nitida) izmantošana piešķirs apjomu un daudzveidību.

6. Dārznieks uzņemas sava dārza dizainera lomu

Daudzi īpašnieki paši cenšas izveidot sava dārza projektu. Tas ir radošs un aizraujošs process, kas ļauj realizēt personiskās idejas un ieceres. Liekot savu dvēseli pašam savā nākotnes dārzā, var veidot īpašu pasauli un gūt pozitīvus iespaidus katrā dārza veidošanas posmā. Drosmīgākie dara to pilnīgi patstāvīgi, piesardzīgākie atrod kādu zināšanas iegūšanas avotu, lai neapmaldītos pašreizējā informācijas pārbagātībā.

Mūžzaļas rododendra lapas ziemā, ziedēšana pavasarī, gandrenes ilgstoša ziedēšana vasarā, „kustīgs” fons aizmugurē un Japānas meža zāle (Lat. Hakonechloa) priekšējā labajā stūrī, kas rudenī krāsojas dzeltena un oranža.  Krāsas nodrošina ilgstošu dekoratīvo efektu un maina savu vizuālo izskatu vismaz četras reizes gadā.

7. Dārza iekštelpu gudrs savienojums ar ārējo teritoriju – privātums neizslēdz atvērtumu

Slēgtie žogi tiek aizstāti ar zaļiem dzīvžogiem vai arī organiski iekļaujas kopējā ainā. Kokus nestāda kā sargus postenī, vēlams veidot daudzpakāpju stādījumus no dažādām kultūrām, ļaujot tiem izskatīties kā dabiskai meža malai nevis zemes gabala robežai.

Arvien svarīgāks ir kopējais dārza tēls nevis viena vai vairākas puķu dobes ar moderniem vai retāk sastopamiem augiem. Tas neizslēdz to klātbūtni dārzā, bet tā ir tikai daļa no visas teritorijas.

Dabas daudzveidība un dārza dabiskums nav tikai skaisti vārdi, pamatā ir izpratne, zināšanas un darbs. Brīžiem smags fizisks, brīžiem radošs un iedvesmojošs, bet vienmēr vērsts uz sev vēlamo rezultātu. Lai jums skaisti dārzi un daudz gandarījuma no paveiktā!