Katru sestdienu Kalnciema kvartāla tirdziņa pašā centrā satiekams Gints Rozenbergs ar sievu Mariku vai kādu no meitām un savā bioloģiskajā saimniecībā izaudzēto produkciju no “Silpurmašām”, kas atrodas Krimuldas pagastā, Siguldas novadā. Saimniecības piedāvājumā ir arī pirmās meža zemenītes, gailenītes un baraviciņas...
– Kā sākās “Silpurmašu” stāsts, Marika?
– Uz “Silpurmašām” esam atnākuši no Rīgas. Mums blakus ir kaimiņi ar māju nosaukumu “Purmašas”, un, tā kā mums tuvumā ir mežs, kur daudz priežu, izdomājām nosaukumu “Silpurmašas”. Ginta mammai Anitai šeit ir tēva zeme, kas atgūta deviņdesmitajos gados. Anita ir “Silpurmašu” īpašniece, un mēs esam ģimenes uzņēmums, kur darbojamies visi kopā – Anita, Anitas dēls Gints Rozenbergs, es un bērni Kristaps, Annija un Marta.
Izglītība ar lauksaimniecību mums nav saistīta, bet sirds un dvēsele vilka uz laukiem, lai pamēģinātu dzīvot citādāk, nekā bija ierasts Rīgā. Atnācām uz laukiem, lai sajustu dabas burvību, krāšņumu un smaržu. Saulrietu un saullēktu, putnu dziesmas un arī klusumu. Redzēt, kā mainās gadalaiki, kā dārzā puķes plaukst, kā ķirbis aug. Lielākais prieks ir par ieguldīto darbu, izaudzēto ražu. Labākais novērtējums un atgriezeniskā saite ir no mūsu uzticīgajiem klientiem, lai nākamā gadā atkal varētu darboties.
“Silpurmašu” ceļš sākās tālajā 1995. gadā, kad darbdienās strādājām Rīgā, es esmu grāmatvede, bet vīrs Gints ir galdnieks. Piektdienas vakarus un brīvdienas pavadījām laukos. Mamma Anita iekopa nelielu dārzu, kopā varēja būt ap 2 hektāriem, kur audzēja zemenes, cidonijas, upenes, dažādus augļu kokus, un bija mazdārziņš ar saknēm, zaļumiem un citiem dārzeņiem. Mamma bija dzirdējusi par kursiem, kur varēja apgūt bioloģiskās lauksaimniecības metodes. Tā arī bija pirmā pieredze ar bioloģisko saimniekošanu. Mums arī tas ieinteresēja, un sapratām, ka gribam nākt uz laukiem saimniekot, jo zemīte jau bija, vajadzēja tikai darba rokas.
Arī es un Gints apguvām bioloģiskās apmācības kursus Limbažos, kā arī vēlāk sekojām līdzi semināriem, ko rīkoja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, un braucām pieredzes apmaiņas braucienos, lai iegūtu vairāk zināšanu un pieredzi. Pieredzes apmaiņas braucienā Polijā redzējām, kā skābē gurķus lielās mucās un aizvelk ar stīpām. Mucas uzglabājas neatvērtas 2 gadus, saglabājot gurķu garšu un kraukšķīgumu. Tā arī mēs sākām nodarboties ar gurķu skābēšanu, kuri tiešām sanāca kraukšķīgi un garšīgi. Gurķiem pievienojam ļoti daudz garšvielu no pašu dārzā izaudzētā.
Mēs 2005. gadā ieguvām bioloģisko sertifikātu saviem 6 ha zemes. Vēlāk nosertificējām arī 21 ha mežu. Palielinājām zemeņu laukus un sākām aizrauties arī ar dārzeņkopību, garšaugiem, zaļumiem, meža veltēm. Uzsākām pārstrādi.
– Vai bez ģimenes ir vēl kādi palīgi?
– Nē, visus darbus padarām paši.
Agrāk sezonas laikā varēja atrast darbiniekus ogu lasīšanai, ravēšanai un citiem darbiem saimniecībā, bet patlaban viss ir patiešām mainījies. Kā jau visiem, darba roku trūkst un jādomā, kā sakārtot savus laukus un darbus, lai visus darbus varētu izdarīt paši.
Darbi mūsu saimniecībā ir sadalīti draudzīgi. Dēls palīdz ar tehniku visu uzart, uzfrēzēt, nopļaut, meitas palīdz produktu fasēšanā un saražotā realizācijā.
Darbi jāpaspēj izdarīt laikā, kā saka – ko sēsi, to pļausi.
– Tad ir kādi speciālie agregāti?
– Mūsu uzticamie palīgi saimniecībā ir precīzi izsējamā rokas sējmašīna un riteņkaplis. Izstumjot rindas ar riteņkapli, iespējams ļoti tuvu sētajai kultūrai, piemēram, burkānam, no abām pusēm uzrušināt augsni, lai iznīcinātu nezāles. Tad atliek izravēt tikai pašu burkānu rindiņu. Precīzā rokas sējmašīna iesēj sēkliņas vienādos attālumos, un nav vajadzīga retināšana. Ravētājs un riteņkaplis ir stumjami, no abām pusēm ir piestiprināti silikona pirkstiņi, kuri griežoties arī neļaus uzaugt nezālei. Līdz ar to ietaupās laiks un dienā var apstrādāt apmēram 1 ha platības. Sekojam līdzi jaunumiem, un šogad esam iegādājušies ravētāju Terrateck. Nākamgad vēlāmies iegādāties arī stādāmo mašīnu, lai atvieglotu ķirbju, gurķu, papriku, tomātu, kāpostu stādīšanu.
– Vai saimniecībā ir izmantoti arī projekti?
– Sadarbībā ar LLKC Siguldas biroju esam startējuši Eiropas Savienības divos projektos: “Atbalsts mazām lauku saimniecībām” un LEADER projekts telpu labiekārtošanai. Iekārtojām divas polikarbonāta siltumnīcas ar pilienlaistīšanu, apkures katlu un ķiploku stādmateriālu. Ar LEADER projekta palīdzību labiekārtojām ražošanas telpas, lai varētu veikt visu pārstrādi, sanitāro mezglu un bruģi ērtai piebraukšanai līdz pagrabam.
– Kādas kultūras audzējat?
– Lielākās platības aizņem zemenes, cidonijas, ķirbji, gurķi, tomāti, sīpoli, ķiploki, burkāni, bietes. No ilggadīgiem stādījumiem ir upenes, jāņogas, ābeles, pīlādži. Audzējam arī papriku, garšaugus, zaļumus, lai varētu nodrošināt dārzeņu pārstrādi ar savām garšvielām. No garšaugiem mēs audzējam dilles, pētersīļus, seleriju, lupstāju, koriandru, timiānu, mārsilu, salvijas, estragonu, baziliku.
Darbs ir sezonāls. Pavasarī un vasarā piedāvājam visu svaigu, bet vasaras otrā pusē sākas lielā pārstrāde.
Skābējam gurķus, tomātus, ķiplokus, sēnes, un šogad pamēģinājām arī skābēt papriku. No cidonijām gatavojam sukādes, līdz ar to ir cidoniju sīrups, un iegūstam arī cidonijas sulu, kuru izmantojam ķirbju marinēšanā.
Ziemai ogas un zaļumus saldējam, lai būtu, ko piedāvāt visu gadu. Kaltējam tējas, garšaugus, ābolus, gatavojam dažādas mērces, ievārījumus, konservējumus.
Mežā iegūstam bērzu sulu, priežu pumpurus tējām, varam ievākt mellenājus, lazdu lapas un mizas, brūklenājus, meža avenes, mellenes, brūklenes sēnes, sēnes, zaķskābenes.
Gads no gada ļoti atšķiras, jo nevar paredzēt, cik būs silta vasara, kāds pavasaris, vai salnas nenopostīs iestādīto, cik pietiks mitruma.
Dabu mēs ietekmēt nevaram, bet ražas tā ietekmē. Tādēļ audzējam dažādas kultūras, lai nodrošinātos, ka kaut kas jau izaugs.
– Vai variet ieteikt un atklāt arī kādu recepti?
– Lai zaļumus varētu ilgāk saglabāt ziemai, tad iesakām šādu recepti, ko paši gadu no gada ražojam:
1 kg dažādu zaļumu (dilles, pētersīlis, selerija, lupstājs, timiāns, koriandrs, baziliks)
1 kg tomātu
1 kg burkānu
1 kg sīpolu
1 kg paprikas
1 kg sāls
Zaļumus, tomātus, sīpolus un papriku sagriež, burkānus sarīvē, pievieno sāli un visu sajauc, lai nedaudz atsulojas. Tad sterilās burkās cieši sapilda un aizvāko. Novieto ledusskapī, pagrabā vai pieliekamajā, kur mazliet vēsāks. Uzglabājas ļoti labi un ir lieliska piedeva zupām, sautējumiem, mērcēm ar neizsakāmu garšas buķeti.
Tuvojas tas brīdis, kad varēs ievākt priežu pumpurus. To vislabāk darīt marta/aprīļa sākumā, kamēr priežu pumpuri vēl neveras vaļā. Būs nepieciešami cimdi, jo pumpuri ir ļoti sveķaini. Priežu pumpuri tiek izmantoti kā līdzeklis pret klepu, pret kakla sāpēm, tie stiprina imunitāti un pievieno tējās kā atkrēpošanas līdzekli. Tas ir labs pretiekaisuma un pretsāpju līdzeklis. 2 ēdamkarotes pumpuru aplej ar 1 l ūdens un vāra uz lēnas uguns10 minūtes. Nostādina 30 minūtes. Lieto pa ¼ glāzei.
– Kāda ir jūsu pieredze zemeņu audzēšanā?
– Katru gadu stādām jaunu lauku, lai būtu, kur ņemt savus stādiņus. Vienu gadu rūpīgi ravējam, lai labi ieaugs. Nākamajā gadā tikai zemeņu stādījumu rindstarpas izpļaujam, un turam šo lauku trīs gadus.
Šķirnes daudz nemainām, jo esam sapratuši, kurām mūsu smilts augsnē patīk augt vislabāk. Vislabāk pie mums aug vecā, labā šķirne ‘Zefyr’, kas ienākas agri. No jaunākām šķirnēm ‘Flair’, ‘Agra’. Vidēji agra ir šķirne ‘Polka’, vēlāka ‘Malwine’. Visas ir saldas šķirnes un diezgan labi izturīgas pret slimībām.
Lai agrās šķirnes pasteidzinātu un iegūtu agrāku ražu, tikko kā nokūst sniegs, uzklājam agroplēvi, kuru noņemam līdz ar zemeņu ziedēšanas sākumu.
– Kur var iegādāties jūsu produkciju?
– Pats pirmais mūsu tirdziņš bija Rīgā, Berga bazārā, tad Straupes tirgū. Kādu laiku bijām pie Sky-More veikala Sarkandaugavā. Laikam ritot, viss mainās, un tagad esam katru sestdienu Rīgā Kalnciema kvartāla tirdziņā, bet katra mēneša pirmo un trešo svētdienu Straupes “Zirgu pastā”. Ceturtdienās mūsu busiņš brauc uz Ogri, Ikšķili, Salaspili, Ķekavu, Rīgu pie klientiem tiešās pirkšanas pulciņos, kur bez starpniekiem var iegādāties mūsu produkciju. Arī Siguldā ir izveidoti šādi pulciņi, un vēl ir BIO tirdziņš Siguldā, Zaļās villas kvartālā, kur mēs piegādājam savu produkciju.
Mūsu produkciju var pasūtīt arī https://www.facebook.com/marikarozenberg/
– Kad Jums ir laiks sev?
– Gada nogalēs, kad varam vairāk laika atlicināt sev un ģimenei, cenšamies aizbraukt atpūsties un izbaudīt mieru vai vienkārši pabūt kopā ar saviem mīļajiem.
– Kas sagādā gandarījumu par paveikto?
– Mums ir patiess prieks, ka cilvēki arvien vairāk rūpējas par zemi, kurā dzīvo, un to, kas nonāk uz viņu maltīšu šķīvjiem, kādēļ ir stiprinājusies ticība visam, kas dabiski audzēts un iekopts, ikkatrs stāds, krūms, augļkoks ir no sirds izlolots un aprūpēts.
Kā teica N. Hills: “Pacietība, izturība un smags darbs veido nesatricināmu kombināciju panākumiem”.
– Kāds ir jūsu vēlējums sev un mūsu lasītājiem?
– Novēlam izturību visiem iecerētajiem darbiem un drosmi, īstenojot vispārdrošākos sapņus.
Beihmaņu ģimene – Inita un Vilnis savu laimes saliņu ar skaistu dārzu iekā...
#TeIrNauda lauku attīstībai Atspēriens ceļā uz savu sapni – LEADER Arī šo...
Jelgavas novada Elejas pagasta Atvasarās Sanita Indrika ar ģimenes atbalstu...
KAS IETEKMĒ DABAS DAUDZVEIDĪBU Iedomāsimies...