Dārzs un Drava / 2019.gads (Pavasaris.)
Kā kukurūza aug
Lai iegūtu tik kārotās un saldās kukurūzas vālītes, jāpaiet veselam veģetācijas periodam, kurā augs iziet cauri noteiktām attīstības stadijām. Apskatīsim, kas svarīgs ar to notiek un kādi apstākļi var šīs stadijas ietekmēt.
Koleoptiles − VE (dīgļlapas) parādīšanās virs augsnes virskārtas. Veidojas dīgļsakne un primārā sakņu sistēma. Tiek tērētas kukurūzas graudā esošās barības vielas. Ja visi apstākļi ir labvēlīgi, kukurūza sadīgs 6−10 dienās, ja ne, sadīgšana var ilgt 14−21 dienu. Optimāli kukurūza sadīgs, ja būs 20−30 oC virs nulles, bet dīgšana sāksies jau plus 7−8 oC temperatūrā.
Pirmās lapas parādīšanās − V1. Pirmā un otrā īstā lapa parādās apmēram nedēļu pēc sadīgšanas, kad jau var redzēt 2−3 lapu plātnes un pirmajai izveidojusies apkaklīte. No cerošanas mezgla veidojas īstā sakņu sistēma. Īsto sakņu veidošanās ilgs līdz sešu lapu fāzei. Būtībā tiek ielikti pamati veselīgam augam. Šo procesu var traucēt gan sausa, gan mitra augsne, ja tā ir cieta un sablīvēta. Iespējami kukaiņu bojājumi, šādos apstākļos kukurūza nīkuļos. Iemesli, būs meklējami augsnē un atkarīgi no tā, kur tajā laikā atrodas kukurūzas augšanas punkts.
Trīs līdz piecām lapas − V2−V5, redzama lapas apkakle. Divas nedēļas pēc sadīgšanas barības vielas no grauda ir izsmeltas un augs pāriet uz enerģijas veidošanu no fotosintēzes un barības vielu uzņemšanas ar saknēm. Trešās lapas stadijā kukurūzas augšanas punkts vēl atrodas augsnē, bet jau tad tiek noteikts, cik lapas un cik vālītes kukurūzai izveidosies. Piecu lapu stadijā augšanas punkts joprojām ir augsnē vai tās virskārtas līmenī. Augs ir tikai aptuveni 20 cm augsts, bet tā galotnē jau veidojas skaras aizmetnis. Šajā stadijā krusa un sals var radīt nopietnus bojājumus. No galvenās sakņu sistēmas sāk veidoties sānsaknes. Visas lapas ir jau noformējušās, bet nav redzamas. Pirmās piecas lapas ir ievērojami mazākas kā nākamās, un parasti tālākajā kukurūzas attīstībā tās nobirst.
Sešas līdz deviņas lapas − V6−V9, redzama lapas apkakle. Lielākie riska faktori ir krusa, salnas un vējš, jo augšanas punkts paceļas virs augsnes virskārtas. Augs pilnībā pārslēdzas uz barošanos un ūdens apgādi no sekundārās sakņu sistēmas. Sešu lapu stadijā auga šķērsgriezumā var būt redzami vālīšu aizmetņi un sāndzinumi, ja notiks cerošana. Kukurūza strauji stiepjas garumā, pilnībā izveidojas katrs stubra posms, sākas skaras veidošanās.
Desmit līdz n lapas − V10−Vn, redzama to apkakle. Sestajā nedēļā pēc sadīgšanas sākas strauja kukurūzas augšana un sausnas uzkrāšanās. Redzami vālīšu aizmetņi, jaunas lapas parādās ik pēc 2−3 dienām. Šajā stadijā izšķirošs ir barības vielu un mitruma nodrošinājums. Attīstoties divpadsmitajai lapai, pilnībā izveidojas vālīšu skaits un ziedu skaits tajās. Sēklu skaitu vālītē var mazināt kukaiņu vai krusas bojājumi. No divpadsmitās līdz piecpadsmitajai lapai izaugot, no pirmā posma mezgla veidojas balsta saknes. To attīstība veicina veldres noturību un barības vielu uzņemšanu no augsnes virskārtas. Šis periods ilgst vēl nedaudz pēc skaru veidošanās. Piecpadsmitās lapas stadijā ir īpaši vajadzīgs mitrums, citādi ļoti samazināsies graudu raža vālītē. Jaunas lapas parādās ļoti strauji. Augšējām vālītēm tikko sāk augt drīksnas.
Deviņas līdz 10 nedēļas pēc sadīgšanas − Vn−R1, notiek apputeksnēšanās. Šī parioda sākumā atliek nedēļa līdz vālītes ziedēšanai. Kukurūza ir sasniegusi pilnu augumu. Uzziedēšanu var kavēt augu stress.
Pilnībā redzama skara – VT. Vālītes ziedēšana sākas 2−4 dienas pēc skaras parādīšanās. Lielus postījumus var nodarīt krusa.
Kukurūzas vālītes ir uzziedējušas un notiek apputeksnēšanās. Skara producē vairākus miljonus putekšņu, kas nonāk uz vālīšu ziediem. 60 (+/-5) dienas pēc vālītes ziedēšanas iestājas fizioloģiskā gatavība (sēklu novākšana). Jebkāds stress kukurūzai šajā laikā samazinās ražu. Ļoti vajadzīgs mitrums. Sākas barības vielu virzība no lapām un stiebra uz vālīšu graudiem. Iespējama to masas un izmēra noteikšana.
Pūslīšu stadija − R2 (Blister). Pēc 10−12 dienām drīksnu matiņi kļūst sausi un tumšāki. Papielinās vālīšu izmērs, gandrīz jau sasniedzot maksimālo. Sēklas izskatās kā pūslīši. Auga fotosintēze tiek pakārtota vālītēm.
Piengatavība − R3. Sēklas iegūst šķirnei raksturīgo krāsu. Graudā ir līdz 80 % ūdens, tajā veidojas pienam līdzīga masa, kas satur daudz cukuru, mazliet cietes un proteīnus. Laiks vākt ražu.
Agrā dzeltengatavība − R4 (mīklas gatavība dough). Sasniedz apmēram 26 dienas pēc vālīšu ziedēšanas, sēklās ir 70 % ūdens, to saturs no virspuses sabiezinās. Sēklas strauji cietē, strauji veidojas ciete. Svaigam patēriņam vālītes obligāti pilnībā ir jānovāc šīs stadijas sākumā.
Vēlā dzeltengatavībā R5 un fizioloģiskā gatavība R6 pilnība attieksies vairs tikai uz tiem gadījumiem, kad vēlaties ievākt konkrētās šķirnes (ne hibrīda) sēklas. Sēklas kļūst cietas atkarībā no šķirnes vai hibrīda un augšanas apstākļiem, mitruma saturs no 55 % samazinās līdz 30−35 %.
Kāda vieta dārzā kukurūzai patiks
Kukurūza mīl labi iekoptu, ar organisko vielu bagātu mālsmilts vai smilšmāla augsni. Smiltī būs vērojams mitruma trūkums, kūdras augsnes pārāk ilgi iesilst, un pastāv nopietns salnu risks. Māla augsnes var aizkalst, jo sevišķi ja nokavē optimālus augsnes apstrādes termiņus. Taču, ja šīs augsnes ir iekoptas jau vairākus gadus, varēs audzēt arī tajās. Kukurūzu nedrīkst audzēt ļoti sablīvētā, arī sausā augsnē. Tāpat laukos, kur nav noregulēts mitruma režīms un pastāv reālas bažas, ka pēc lietus var veidoties ūdens lāmas. Tā rezultātā gaisa trūkums augam varbūt liktenīgs. Negatīvi kukukrūzas augšanu ietekmēs sekls gruntsūdens līmenis un necaurlaidīga augsnes apakškārta. Kukurūzai patiks augt pHkCl 5,5−7,0. Reālais diapazons var būt pat 5,0−8,0, taču tad var rasties papildu problēmas to audzēšanā, jo sevišķi skābā augsnē, veidojoties alumīnija, mangāna un dzelzs toksiskumam. Lai arī kukurūza pieder pie sausumizturīgiem augiem, tomēr straujās augšanas sākumā tās sakņu sniedzamības zonā vajadzētu būt vismaz 120 mm lieliem produktīvā mitruma krājumiem. Šim augam patiks dienvidu un rietumu nogāzes, kur veidosies labāki siltuma apstākļi, taču, ja slīpums ir lielāks par 4o, ir reāli ūdens erozijas draudi. Meža ieloki, lai arī ir labvēlīgi, ir meža cūku ļoti iecienīti. Līdz ar to raža tiek nopietni apdraudēta.
Augmaiņa
Kukurūza ir viens no tiem kultūraugiem, kas labi augs pēc ļoti dažādiem dārzeņiem un lauku kultūrām. Nematožu dēļ gan būtu jāizvairās to audzēt pēc graudaugiem, sīpoliem un burkāniem. Kaitēkļiem nebūs vēlami ne graudaugi, ne zālāji. Bioloģiskajā lauksaimniecībā kukurūza audzējama pēc tauriņziežiem, tajā skaitā pākšaugiem un zaļmēslojumā izmantojamiem tauriņziežiem. Jārēķinās ar paaugstinātu risku, kukurūzai atvēlot vecu zālāju un ganību zemes, – kaitēkļu (sprakšķu kāpuru) dēļ. Kukurūzu tai piemērotās augsnēs, var audzēt vairākus gadus atkārtoti, tikai raža būs par kādiem 10 % mazāka. Tad gan vismaz šķirnes vai hibrīdi ir jāpamaina. Pieaugs arī nezāļu risks, mainoties klimatam, arvien kaitīgāka kļūst tāda nezāle kā parastā gaiļsāre. Atkārtoti nedrīkst audzēt augsnēs, kas cieš no mitruma trūkuma kukurūzas straujās augšanas posma laikā.
Augsnes apstrāde
Kukurūza ir augs ar dziļu sakņu sistēmu, tādēļ augsnes struktūra ir jāizveido tāda, ka auga saknes spēj tajā sekmīgi augt un attīstīties. Uz sējas laiku ir jāizveido atbilstoša sēklas gultne.
Tradicionālā augsnes apstrāde
Augsnes apstrāde ir līdzīga kā sakņaugiem un bumbuļaugiem. Izmantojot aršanas metodi, pirms tās var iestrādāt organisko mēslojumu. Pavasarī veic šļūkšanu kopā ar kultivāciju. Augsnes virskārtai ir jābūt sīkdrupatainai, bet irdenai tikai sēklu iestrādes dziļumā.
Pie mums mazāk zināmi augsnes apstrādes paņēmieni
Minimālā augsnes apstrāde
Populāra cukura kukurūzas audzēšanas apgabalos, sējot rugainē vai neartā augsnē. Mūsu apstākļos atkarībā no pavasara augsne apžūst un iesilst lēnāk. Tādēļ kukurūzas agrā sēja, augsmi apstrādājot minimāli, nav iespējama. Ir lēnāka barības vielu aprite. Šai metodei nepieciešamas arī speciālās sējmašīnas. Tādā sējumā ir vairāk nezāļu, tās ir grūtāk kontrolēt ar herbicīdiem, jo augu atliekas var traucēt nezāļu iznīcināšanu.
Rindu vai lentveida augsnes apstrāde
No iepriekšējās atšķiras ar to, ka augsne tiek apstrādāta tikai tur, kur būs kukurūzas rinda. Augu atliekas no tādiem laukiem tiek novāktas tikai tur, kur sēs kukurūzu. Sevišķi populāri tas ir atkārtotos kukurūzas sējumos. Nākamajā gadā kukurūzu sēj tajā vietā, kur iepriekš bija rindstarpa. Diemžēl tam ir vajadzīga ne tā lētākā augsnes apstrādes tehnika.
Interesanta ir Vācijas pieredze. Laukā pēc kviešiem, kas gan nav labākā priekšauga izvēle, augu atliekas tika atstātas uz lauka. Tradicionālajā augsnes apstrādē rudenī ar disku lobītāju augsne tika sastrādāta līdz 15 cm dziļi. Tas veicina augu atlieku iestrādi un labības sārņaugu sadīgšanu. Pēc tam bija tradicionālais rudens arums 25 cm dziļi. Pavasarī apstrāde bija tikai ar rotējošām ecēšām, sēklas iestrāde 5 cm dziļi un sēja ar precīzās izsējas sējmašīnu. Minimālajā augsnes apstrādē rudenī tika izmantoti tie paši rugaines diski. Pavasarī tika veikta kukurūzas sēklas precīzā izsēja. Tiešā sējas gadījumā rudenī un arī pavasarī augsnes apstrāde netika veikta. Desmit dienas pirms sējas tika smidzināti glifosāti un pēc tam veikta precīzā kukurūzas izsēja. Vislabāko kukurūzas ražu ieguva, izmantojot tiešo sēju. Šis paņēmiems var būt gan riskants gadījumos, ja ir lietains pavasaris un vasara. Tādi apstākļi pie mums bija 2017. gadā. Pastiprināti tad var saaugt nezāles. Tiešās sējas sējmašīnas ir dārgākas, tādēļ to ienākšana Latvijā, nemot vērā mūsu platības, ir problemātiskāka.
Ir vēl citi tiešās sējas paņēmieni, kurus var mēģināt tīrākos laukos. − Rudenī tiek sēti rudzi, maijā tos noliec ar augu lauzējveltni (roller crimper) un veic tiešo sēju. Šajā gadījumā izveidota mulčas kārta, kas bloķē viengadīgās nezāles, ja būs vārpata, tā izaugs cauri. Toties pārējie faktori veidojas pozitīvi. Mulča bloķē daļu slimību, kuras augsnes virskārtā ar lietus pilieniem var nonākt uz kukurūzas lapām, tā daļēji kalpo kā barības vielu avots, labi tiek saglabāts mitrums augsnē.
Kā paātrināt sēklu dīgšanu?
Sēklām patīk pasauļoties, tādēļ pirms izsējas tās 4−5 dienas var paturēt saulē. Tad tās var pamērcēt Vitmin vai GreenCytokinin šķīdumā. Ļoti jāseko līdzi šķīduma koncentrācijai, nedrīkst pārdozēt. Var izmērcēt arī tīrā ūdenī. Izsējot augsnei vai substrātam ir jābūt optimālā mitrumā.
Kukurūzas audzēšana ar dēstu
Dēstus var audzēt vismaz 3−4 termiņos. Tas pagarina realizācijas laiku par 3−4 nedēļām. Minimālais vienas kasetes ligzdas tilpums 45 cm3 vai tai jābūt vismaz 10 cm dziļai. Izsējot seklākās, cietīs kukurūzas sakņu sistēma. Sēklas pirms izsējas var sadiedzēt. To dara tā: sēklas izmērcē siltā ūdenī un liek uz samitrināta papīra dvieļa. Telpā gaisa temperatūrai jābūt 22−23 oC virs nulles. Ja sēklas ievietotas slēgtā traukā, tad caurspīdīgā, lai var redzēt dīgšanas brīdi. Kolīdz tas notiek, sēklas jāizsēj kasetēs. Maksimālais dēstu skaits, ko var izaudzēt, ir 600 gab./m2. Izmanto dārzeņu kultūrām paredzētos kūdras substrātus. Dēstu kasetes novieto uz koka paliktņiem, lai saknes neieaugtu augsnē. Dēstu audzēšanas laikā divreiz papildmēslo ar pilnīgi šķīstošu NPK mēslojumu attiecībā (2:1:2). Darba šķīduma koncentrācija līdzīga kā citiem dēstiem. Pirms izstādīšanas kukurūzas dēstiem jābūt ar trīs īstām lapām, ne lielākiem.
Izsējas dziļums un augu skaits uz platības vienību
Nedaudz tas atkarīgs no šķirnes vai hibrīda. Vidēji sēklas izsēj 2−3 cm dziļi, 6 cm attālumā. Rindu attālums atkarībā no kopšanas tehnikas var svārstīties 0,5−0,75 cm robežās. Kopējais augu skaits uz 1000 m2 var būt 5000–8000 gab. Ja grib maksimāli lielas kukurūzas, jāstāda retāk, ja vajag lielāku kopražu, tad var stādīt biezāk. Uz vienu tekošo metru vidēji izsēj 7 sēklas.
Mēslošana
Audzējot pārdošanai, noteikti ieteiktu veikt augsnes analīzes, lai varētu izvēlēties atbilstošu komplekso mēslojumu un devu.
Slāpeklis (N). Kukurūza slāpekli intensīvi uzņem mēnesi pēc sadīgšanas, ap Jāņiem vai jūlija sākumā, un līdz pat dzeltengatavības fāzei. Tā trūkums samazina ražu, augi veldrējas. Slāpekli dod vismaz divās papildmēslojuma reizēs (maija un jūnija beigās).
Fosfors (P2O5). Nepieciešams sēklu dīgšanas laikā un sakņu sistēmas attīstības sākumā. Pavasaros antociāna krāsojums uz lapām vairāk liecina par aukstuma stresu lapām, nevis par fosfora trūkumu. Daļu devas − 10–20 kg/ha tīrvielā dod pirms sējas vai reizē ar to.
Kālijs (K2O). Kukurūza patērē daudz kālija, tādēļ jāzina tā vajadzība. Dod pirms sējas vai reizē ar sēju (ja lielāks kālija deficīts) daļu no devas 10–20 kg/ha tīrvielā.
Ieteikumi tiem, kas nekad nav audzējuši šo kultūru
Sāciet ar pavisam nelielu platību, piemēram 15 augiem, kurus stāda nevis vienā garā rindā, bet, lai veiktu labāku apputeksnēšanos, īsās rindās – metru platā un 1,5 m garā dobēs. Rindstarpa var būt 50–65 cm un starp augiem 30 cm. Nākamajā gadā šo platību var jau divkāršot vai trīskāršot.
Kopšana
Papildmēslošana, nezāļu ierobežošana, mikroelementa bora došana smilts augsnēs, laistīšana, ja nav lietus. Kukurūzas intensīvās augšanas laikā, sākot no Jāņiem, ir jālaista.
Ražas novākšana
Jāseko līdzi katras šķirnes augšanai dinamikai, jo kvalitatīvas vālītes būs tikai tad, ja tās novāks precīzi laikā. Kad brūnie matiņi vālītei sāk iežūt, ir laiks pārbaudīt, vai nav jāvāc. Novāktās vālītes vēsumā var uzglabāt vismaz nedēļu.
Cukura kukurūzas šķirnes un hibrīdi
‘Boston’ (Syngenta). Agrīna šķirne, augi lieli 2,1 m, vālītes garums 21 cm, diametrs 4,8 cm. Vāc, kad aktīvo temperatūru summa sasniedz 829 oC.
‘Garrison’ (Syngenta). Sh2 tip šķirne. Liela auguma − 2,1 m. Vālītes garums 20 cm, diametrs 5 cm. Vāc, kad aktīvo temperatūru summa (>10 oC) ir 921oC. Laba izturība pret bakteriozi, helmintosporiozēm, parasto rūsu un kukurūzas pundurmozaīku (Pst, Et, Bm, Rp1–d, Rp1–i, MDMV).
‘Golden Bantam’ (Toraf). Vidēji vēla (VV) šķirne. Augums 140−150 cm. Vālītes 20−22 cm garas, koniskas. Graudi spoži dzeltenā krāsā, piengatavības fāzē mīksti un saldi. Vālīšu vākšanas laiks augusts−septembris, kad kukurūzas matiņi kļūst brūni.
‘Overland’ (Syngenta). Liela auguma šķirne − 2,2 m, (Sh2) tipa, vāc, kad ATS – 960 oC, vālītes garums 20 cm, diametrs 5,2 cm. Laba izturība pret bakteriozi, helmintosporiozēm un parasto rūsu celmu (Rp1–i (Pst, Et, Bm, Rp1–i).
‘Spirit’ (Syngenta). Agra saldās kukurūzas šķirne. Augi vidēji auguma 190 cm. Vālītes garums 20 cm, diametrs 4,7 cm, sāk veidoties 50 cm augstumā. Vāc, kad aktīvo temperatūru summa (ATS) 760 oC. Šķirne izturīga pret helmintosporiozi. Universāla tipa šķirne, jo var audzēt ar tiešo sēju, no dēsta, kā lauka, tā segtajās platībās.
‘Sweet Wonder’ F1 (Agri Saaten). Agrs hibrīds (Sh2 tipa), pēc sadīgšanas nogatavojas 70−75 dienās. Liela auguma 2−2,1 m, vālītes garums 23 cm. Graudi ar ļoti labu garšu un augstu cukura saturu, zeltainā krāsā, 18−20 rindās. Hibrīds plastisks, aug dažādos apstākļos, raža vidēji augsta.
‘Swift’ F1 (Setton Seeds). Agra, augsts cukura saturs, augums 1,5−2,0 cm, labāka izturība aukstā augsnē. Piemērota audzēšanai kā lauka, tā segtajās platībās.
‘Truskawkowa’ (Toraf). Zemeņu kukurūza, atšķirībā no dzeltenās kukurūzas ir ar granātābolu krāsas graudiem, kukurūzas vālītes ir izteikti koniskas, krietni īsākas kā dzeltenās krāsas graudu kukurūzas šķirnēm. Graudi ir izteikti saldi un satur vairāk antioksidantu un proteīnu.
‘Złota Karłowa’. Ļoti agra (ĻA) šķirne, novākšanas gatavību sasniedz 90 dienās. Tādēļ ļoti piemērota Latvijas apstākļiem. Augi izaug 140 cm. Vālītes cilindriskas, 10-17 cm garas. Graudi ļoti saldi, ļoti garšīgi, mīksti, koši dzeltenā krāsā. Vāc augustā, der svaigam patēriņam un saldēšanai.
‘Waza’ F1 (Gardenseedsmarket). VA šķirne, augums 2,0 m, vālītes lielas, universāla tipa. Laba produktivitāte un slimību izturība. Var audzēt no sēklas vai dēsta. Ja audzē ar dēstu, tad stāda 40 x 40 cm. Ienākas septembrī.
Profesionālās sēklas, ko izplata Agrimatco, – ‘Landmark’ F1, ‘Liskam’ F1 (Sh2), ‘Royalty’ F1, ‘Sentinel’ F1, Sheba’ F1, ‘Signet’ F1. Divkrāsainās saldās kukurūzas, ko izplata Kurzemes Sēklas (Norseco Bejo) – SE tipa kā ‘Fast Lane’ F1, ‘Early Sweet’ F1, ‘Bon Jour’ F1, ‘Trinity’ F1, ‘Bon Apetit’ F1, Temptations F1, Luscious’ F1, ‘Accord’ F1 un supersaldās ‘Sweetness’ F1, ‘Latte’ F1, ‘SC1102’ F1, ‘Profit’ F1, ‘Allure’ F1, ‘Cristine’ F1, ‘Utopia’F1, ‘Montauk’ F1, ‘Essence’ F1, ‘Cameo’ F1, ‘Providence’ F1 u.c. hibrīdi.
Kukurūzas izmantošana uzturā
Pareizā laikā vāktas kukurūzas vālītes ir sulīgas un ļoti garšīgas. Tas varbūt liels gardums mūsu mazajiem, tikai bērni jau no mazotnes pie tās ir jāpieradina. Izvārītas vieglā sālsūdenī, ēdamas kopā ar citiem dārzeņiem, gan salātos, gan sautējumos. Lai arī garšīga ir kombinācija ar dažādām gaļām, no pārtikas sagremošanas viedokļa mūsu kuņģis uzteiks, jo nepieciešama dažādu gremošanas enzīmu izstrāde, kas vienlaicīgi nav iespējama, tādēļ radīsies nepatīkama smaguma un pilnuma sajūta.
Kukurūzas vālītes var droši sasaldēt. Tas ir viens no drošākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā tās saglabāt izmantošanai ziemā.
Beihmaņu ģimene – Inita un Vilnis savu laimes saliņu ar skaistu dārzu iekā...
#TeIrNauda lauku attīstībai Atspēriens ceļā uz savu sapni – LEADER Arī šo...
Jelgavas novada Elejas pagasta Atvasarās Sanita Indrika ar ģimenes atbalstu...
KAS IETEKMĒ DABAS DAUDZVEIDĪBU Iedomāsimies...