Dārzs un Drava / 2023.gads (RUDENS)

Pašā Cieceres ezera krastā Brocēnu pusē iespējams pabūt mazajā Paradīzē, kuru rada Soveiga Dzene ‒ Cieceres ūdensrozes saimniece. Jūlija beigās ar koooperatīva AUGĻU NAMS biedriem, kuriem dārzos pārsvarā ir augļu koki un ziedēšanas trakums pavasarī, bija iespēja ielūkoties citā ziedu pasaulē, kur ziedēšanas trakums ir gandrīz visu gadu. Par visu skaisto savā dārzā stāsta saimniece Solveiga.

‒ Pabeidzu Bulduru dārzkopības vidusskolu, pēc profesijas esmu dārznieks ‒ ainavu arhitekts, visu mūžu to arī esmu darījusi. Divdesmit gadus biju stādaudzētavas Blīdene līdzīpašniece, bet covid laikā es nošķīros un izveidoju savu SIA Cieceres ūdensrozes.

Turpinu nodarboties arī ar ainavu ierīkošanu privātmājām un sabiedriskajiem objektiem. Pārsvarā Kurzemes pusē ‒ Liepājā, Saldū, Tukumā, bet, ja vajag braucam, arī līdz Rīgai. Tā es uzsāku šo darbu, ko daru nu jau 20 gadus, lielākā daļa dārzu šai pusē ir manis veidoti.

Kad pirms sešiem gadiem šo īpašumu iegādājāmies, viss te bija aizaudzis, kartupeļu vagas stiepās līdz pat žogam, bija arī četras siltumnīcas un vistu būdiņas, ezeru nevarēja redzēt. Šeit, ezera krastā, mājas pēc projekta ir būvētas tā, ka ezeram priekšā ir saimniecības ēka. Es biju viena no pirmajām, kas nojauca saimniecības ēku, lai atbrīvotu skaisto skatu uz ezeru. Tā, redz, laikiem mainoties, mainās arī vērtības.

Kas man šeit visvairāk patīk? Vispirms jau reljefs. Tāds te ir bijis arī agrāk. Ejot pa pastaigu taku gar ezera krastu, var redzēt, ka ik mājai ir cits reljefs. Man kā dārzniekam tas bija āķis lūpā, jo, kā es saku, taisnā kartupeļu laukā sastādīt puķes ir vienkāršāk nekā nogāzē. Šeit ir svarīgi, kā pareizi izveidot terasei trepes un arī visas pārējās dobes uz nogāzes. Dārzu esmu veidojusi vairākos stāvos, ir augšstāvs, 2. stāvs un lejas stāvs.

Sākumā tas nebija domāts kā daiļdārzs. Stādīju tikai tos augus, kas man pašai patīk un prasa mazāk kopšanas, vairāk paši sevi uztur formā. Lai nav tā, kad kaut kas nozied, bet man jāskrien tūlīt apgriezt, lai visu laiku būtu skaisti. Pēc šāda moto arī savu dārzu veidoju.

Grūdienu veidot savu daiļdārzu un organizēt ekskursijas, kur mācu un stāstu cilvēkiem par to, nāca no Ventspils komunālās daļas meitenēm. Kad es vēl strādāju Blīdenes kokaudzētavā, meitenes brauca pēc stādiem. Kā jau katra organizācija, arī viņējā katru vasaru organizēja saviem darbiniekiem ekskursijas. Un tā viena no Ventspils meitenēm zvana un saka: „Solveiga, ko tu šeit 20 gadus vispār dari, ja nav Saldū nav neviena daiļdārza, kuru ļautu cilvēkiem apskatīt?” Un viņa arī prasa, vai nevarētu braukt pie manis, bet man vēl toreiz bija remontdarbi. Tad mēs sasparojāmies. Tā ventspilnieki bija pirmie, kas sāka apmeklēt manu dārzu. Bija šaubas, kā tas būs, ka atbrauc lielais autobuss uz tādu mazu ieliņu… Tagad reizēm ierodas pat pa diviem autobusiem vienlaicīgi. Tad Vilnis Vecmanis, ar kuru sadarbojamies, vizina viesus pa Cieceres ezeru ar savu kuģīti. Kamēr puse grupas kuģo ezerā, es otru pusi iepazīstinu ar savu dārzu.

Viens brīdi es sāku saprast, ka mans dārzs sāk izskatīties pēc daiļdārza. Tad arī vairāk sāku domāt, ko veidot, ko stāstīt, kādus augus stādīt, lai varu cilvēkiem parādīt, pastāstīt un pamācīt. Katram augam ir kāds knifiņš, līdz ar to man ir piemēri, ko es varu citiem parādīt un pastāstīt. Tā dārzs sāk veidoties tāda kā mācību ekskursijas vieta, bet arī kā viens veselums.

Kā sāk veidot dārzu? Iestāda vienu lielāku efekta koku un ap viņu sāk dancot un stādīt dārzu un visu pārējo, kas veidos tikai tavu sapņu dobi.

Katrs dārza stūris ir svarīgs, jo no katru skatu punkta paveras cita aina. Svarīgi, lai to varētu baudīt arī no mājas, skatoties pa logu. Arī ziemā dārzu var baudīt.

Šis dārzs ir tapis apmēram sešos gados, bet joprojām nav izveidots līdz galam, vēl ir nianses, kur pilnveidoties, un katru gadu ir, ko darīt.

Es saku, ka normāli ir viens nodoklis, bet dārzniekam gan ir divi nodokļi. Pavasarī nekad nezinām, kas vēl būs par nodokli un cik liels.

20 gadus strādājot kokaudzētavā, esmu novērojusi, ka latviešiem pavasarī ir piecas stihijas:

• augļu koki,

• rododendri,

• rozes,

• lavandas,

• krūmmellenes.

To cilvēki vienmēr pērk pavasarī, tās ir nemirstīgas vērtības, ar kurām stādaudzētavas vienmēr varēs eksistēt.

Augļu kokus bieži nemāk veidot, nemāk ieveidot zarus, vainagus. Savus darbus pastrādā arī zaķis vai sals. Augļu kokus vienkārši pērk, tas ir labi, stādaudzētavām ir bizness.

Rododendri. Kad tie sāk ziedēt, tad tos pērk visi, gan lielveikalos, gan stādaudzētavās. Un tad vēl cilvēks ir dzirdējis, ka vajag to speciālo kūdras maisu. Vēl kaut kur ir dzirdēts un redzēts, ka jāstāda zem koka. Un tad es parasti stāstu, kāpēc viņi tā domā. Rododendram jābūt zem koka tāpēc, ka varbūt viņi ir bijuši Babītē un tur visi rododendri aug zem priedēm. Taču priedes ir vajadzīgas tikai ēnai. Vēl trakāk, ja rododendru iestāda zem bērza, kļavas vai ozola. Šie koki izēd visas barības vielas, un pēc diviem gadiem rododendrs ir beigts. Zem šiem kokiem nevar stādīt, jo tie ir vampīri. Rododendri obligāti ir jālaista.

Neesmu skaitījusi, cik šeit ir šķirņu vai sugu, jo arī tas visu laiku mainās. Esmu jau izdomājusi, ko stādīšu nākošgad. Tā tie vakari arī paiet domāšanā un plānošanā par dārza jauno veidolu.

Brocēnu pašvaldība gar pašu ezera krastu pirms četriem vai pieciem gadiem izveidoja ļoti skaistu pastaigu taku. Cilvēki ar to ir ļoti apmierināti un tiešām pa to pastaigājas gan ziemā, gan vasarā. Ir izveidotas arī puķu takas, tā kā šeit ir, ko baudīt. Netālu ir ļoti skaista vecā estrāde, kur notiek koncerti. Piemēram, šodien notiek Normunda Rutuļa koncerts, kas iedzīvotājiem ir bez maksas.

No iepriekšējiem saimniekiem pūrā saņēmu arī vairākas ābeles, četras no tām esmu atstājusi, bet gāja grūti. Man pašai necēlās rokas ar tām kaut ko darīt, tāpēc pasaucu palīgā draugus, kas izveidoja vecajām ābelē vainagus. Nu jau es protu to darīt un vainagu veidoju un kopju pati. Es mācos, visu laiku mācos. No iepriekšējiem saimniekiem ir palikusi arī lielā tūja pie mājas. Nespēju viņai kaut ko nodarīt. Pārējais šeit ir tapis no nulles.

Man te nav nekādi īpašie celiņi jo uzskatu, ka pa zāli ir jāstaigā. Te nav arī nekāda aptieka, te ir jādzīvo, tāpēc arī ļauju spēlēt bumbas, ir kādas astoņas.

Pirms četriem gadiem tapa lauku virtuve. Tur var kūpināt zivis, cept pīrāgus. Virtuvīti veidojām tā, lai ir praktiski, jo vasarās pārsvarā uzturamies ārā. Mēs jau trešo gadu startējam mājas kafejnīcu dienās, šogad pabarojām 140 cilvēkus. Pērn mūsu mājas kafejnīcu dienās ieradās ap 200 cilvēku.

Kad dārzs bija gatavs, pirms trim gadiem paņēmu suni ‒ korgiju. Mēs ar suni ļoti labi sadzīvojam, viņam zem dzīvžoga ir divas aliņas, pa kurām viņš arī ļoti pieklājīgi skrien. Objektos, kur ir lielie suņi, ir jāzin, ko var un ko nevar darīt, lai suns nosacīti dārzu neizpostītu. Suns var palīdzēt mainīt dārza veidolu, nokož augiem galotnes, bet lielākā problēma ir kājas celšana pie tiem.

Katram latvietim asinīs ir tas, ka viņam vajag siltumnīcu salātiem, tomātiem, gurķiem. Arī man bija tas pats stāsts. Siltumnīcu gan uzslējām, bet nevienu tomātu vai gurķi vēl neesmu iestādījusi. Mana siltumnīca ir tapusi par mazu oranžēriju. Mēs to izmantojam arī paši, kad ir lietus vai vējš. Šo oranžēriju iecienījuši kāzinieki un pārīši, kas nāk svinēt savu kāzu jubileju. Tomātu un gurķu audzēšana palikusi otrajā plānā.

Tas pats bija arī ar mazdārziņu. It kā nevajag man nekādas dilles, redīsus, es tos varu nopirkt. Varēt jau var, bet aizmirstas gan. Vienu vasaru sapratu, ka tas neiet krastā. Nākošajā vasarā noplēsu visu zāli, saliku savas dārzeņu un garšaugu dobju kopiņas, un nu man ir funkcionāls dārziņš ar to, ko vajag, ‒ kad vajag, tad ir.

Ir dzeltenās un sarkanās kļavas mazās formas.

Vasara Latvijā ir apmēram četrus mēnešus, kad viss zied un zaļo. Pēc tam sākas pelēcīgais laiks. Tāpēc nepieciešami akcentu augi. Lejas stāvā, tuvāk ezeram man ir ošlapu kļava flamingo. Šogad viņa ļoti vēlu modās, tāpēc nav rozā nokrāsas. Bija izteikti auksts pavasaris un arī vēlāk, kad viss modās, jaunie zariņi apsala. Šogad daudzi koki mazāk krāsojas vēsā pavasara un mainīgo laikapstākļu dēļ. Kad stādījām ošlapu kļavu, viņa bija pāris metru augsta, bet nu ir vairākkārt sēdināta, jo es ziemā mēģinu dārzā kokos sakarināt lampiņas un, kad vairs netiekam klāt galotnei, koku apgriežam.

Ja ir kāds tumšs dārza stūris, tad vienmēr jāatceras izveidot akcentu. Tur vajag iestādīt kaut ko gaišu vai baltu, kas uzreiz izceļas. Ezera pusē ir tumšāks un arī mitruma vairāk. Tad es eksperimentēju. Nezinu, kā katrs augs pavasarī jutīsies, tāpēc šeit vairāk ir ziemciešu dobes, bet tā, lai saplūst kopā un mazāk būtu kādi augu izkritumi. Agri pavasarī ziemciešu dobēs ir krokusi un sniegpulksteņi.

Ja kāda skujeņu forma ir bojāta, tad nevajag baidīties viņu arī griezt un veidot. Ja paliek neglīts, tad var izformēt, izgriezt un viņš atkal kalpos dārza skaistumam.

Arī dekoratīvā vīgrieze ir ļoti efektīga, ar pārejošu krāsu gammu. Nav nekādas vajadzības pēc kādiem cēliem augiem, arī vīgrieze var būt ļoti skaista un dot dārzam nianses. Nākošgad stādīšu to tuvāk tūjām, lai ir mazlietiņ citāds dārzs.

Dārzā aug un zied magnolijas. Šogad sāka ziedēt vispirms augšējā daļa, bet apakšējie ziedi modās vēlāk. Tad uznāca sals, magnolijas augšējā daļa nosala, pēc tam vērās apakšējie ziedi. Magnolijas šeit, ezera krastā, pārziemo ļoti labi.

Visiem rododendriem jau ir pumpuriņi. Manā dārzā, lejā pie ezera ir melnzeme, bet augšstāvā ir māls, to mēs visu rakām ārā, lai izveidotu piemērotu dobi. Rododendri ir iestādīti aiz mājas, ēnā, kur pirmā saule iespīd tikai pēcpusdienā. Tas ir ļoti svarīgi, lai saule neapdedzina. Otra svarīgā lieta rododendriem ir aizvējš, jo tiem nepatīk, ka vējā tiek purināti. Tās ir nianses, kas stādot jāņem vērā. Ir jāizmanto skāba kūdra, mulča un mazliet komposts. Katru gadu augsne tiek paskābināta, tiek dots minerālmēslojums un, protams, pietiekami jālaista. Augsni paskābina ar skābo kūdru, rūgušpienu, citroniem, kefīru un visām pārējām tautas metodēm. Ir iegādājams arī speciāls skābinātājs. Tikai jāskatās, lai nesavairojas nepareizās baktērijas un rododendrs nedabū vēdergraizes. Vasarzaļos rododendrus var stādīt vairāk saulītē, jo tiem ziemā nav lapu, kas var apdegt. Pārējie rododendri gan ir jāsargā, sevišķi februārī, kad ir spilgtā saule. Dārzā neko nesedzu. Es esmu cilvēks, kas vairāk vēro un skatās, kā un ko daba dos. Un tad domāju, vai man ar to vispār vajadzētu cīnīties.

Dārza lejasdaļā pie ezera zālītē jau piecus gadus ir kociņš. Es saprotu, ka viņam pie manis ir grūti, un šī ziema, kad bija mīnus seši grādi, viņu pavisam piebeidza ‒ palika viscaur melns. Šobrīd gan izskatās tīri labi, jo ir apkopies. Mēs abi līdz šim simbiozējam, bet es saprotu, ka viņam tur nav īstā vieta. Negribas gan salauzt to zālienu un pārējo ainavu. Man kociņš patīk, jo viņam skaisti krāsojas lapas rudenī, bet ir jāredz un jāsaprot viss kopumā. Te nav kolekcijas dārzs. Man galvenokārt ir svarīgi, lai izskatās skaisti, ētiski un ir baudāms visu laiku.

Stabila vērtība jau 10 gadus ir hortenzijas. Skarainās hortenzijas šobrīd ir top kultūra. Pamatīgs lietus, kā šogad, var krūmu izgāzt. Tik un tā hortenzijas ir vērtība un priecēs līdz pat oktobrim. Arī tām vajag skābu augsni, bet ne tik ļoti kā rododendram. Šī man ir hortenzija ‘Anabella’, kas nav jāieziemina. Ar hortenzijām var strādāt daudz un dažādi. Hortenzijas nav jāpērk par lielu naudu, var nopirkt stādaudzētavā nelielu podiņu ar augu, kuram ir divi trīs zariņi, un atstāt vienu spēcīgāko. Pavasarī hortenzijas jāapagriež un jāparetina, lai veidotos skaistas. Arī augststumbra hortenziju var izveidot pats. Tad ir pavisam cita vērtība nekā iegādājoties jau gatavu.

Ar kūtsmēsliem ļoti aizrauties nevajadzētu, bet mums ‒ latviešiem tas ir ļoti tipiski. Tas attiecas arī uz lavandām, kas dabā aug nabadzīgās augsnēs smiltīs un grantī. Stādot lavandas, esam pieraduši tās kārtīgi samēslot un stādīt kompostā, bet līdz ar to nenobriest dzinumi un viņas izsalst. Nekad iepriekš nevar zināt, kāda būs ziema. Pamatā izsalst tāpēc, ka nav nobrieduši dzinumi. Un nākošajā pavasarī jābrauc uz stādaudzētavu un jāpērk atkal jauna. Maija sākumā vēl nav iespējams noteikt, vai lavanda ir izdzīvojusi. Pavasarī mēdzam visus neizplaukušos augus izraut. Taču ir dažas lavandu šķirnes, kas mēdz mosties pat līdz Jāņiem. Ja tad nav pamodušās, tad nu tiešām ir beigtas.

Priede kalniņā. Lai izveidotu šādu formu, vajag zāģi un divas vīna glāzes. Priedei ir 15 gadi. Un vēl 10 gadi, kad izveidojas cepure, lai var veidot kā bonsai leņķus. Tāpēc šie koki ir tik dārgi, bet veidošanas process ļoti ilgs. Kad stumbrs ir izaudzis tik resns, ka spēj sevi noturēt, tad sāka veidot zaru cepures. Manā dārzā daudzi augi ir atvesti jau lieli, jo es sadarbojos ar lielākajām Eiropas stādaudzētavām un varu atvest jau gatavus dārza elementus. Ir, piemēram, 5 m augstas priedes, kam arboristi veido bonsai cepures. Pirmajā gadā, kad tiek izgriezti, koki izskatās briesmīgi, bet pēc tam apaug un izveidojas skaista forma.

Pavasarī dobes ir pilnas ar sīpolpuķēm. Nevajag baidīties miksēt agrās vasaras puķes ar ziemcietēm, jo vasaras puķu ziedēšana un krāsas mijiedarbojas ar ziemcietēm un katrai ir savs laiks.

Kā strādā baltās hostas? Jāpieiet tuvāk un jāapskatās. Viņas dod uzreiz tādu baltu košu akcentu.

Tūjas ‘Smaragds’ spirālē. Kā tādu veidot? Izaudzē attiecīgo garumu, paņem divas vīna glāzes un sāk koku veidot un griezt. Pirmajā gadā jau nedabūs uzreiz to skaistumu, bet tad viņš atkal pieaug. Veidotā forma vienreiz gadā obligāti jāpiegriež.

Man patīk veidot tūjas. Lai būtu interesanti, izveidoju visādas formas.

Klinšrozītes. Lai veidotos skaists krūms, vienmēr ļoti zemu nogriežu, viņas skaisti ataug un ļoti skaisti zied.

Interesanti, ka taciņa aizstādīta ar krūmiņiem. Ja vajag tur iet, tad ejam, bet īpaši paredzēts šeit staigāt nav.

No katras vietas paveras cits skats uz dārzu.

Nevajag baidīties strādāt ar mulčām. Ja ir pelēcīgs pavasaris vai rudens, sarkana vai zila mulča skaisti izskatās dārzā. Protams, nevajag pārspīlēt. Tā ir gaumes lieta.

Jau sen neaizraujos ar nokareniem traukiem. Tas prasa pārāk daudz laika. Nokarenās puķes stādu zemē. Kad vakaros atbraucu no darba, man vairs nav spēka un laika laistīt un kopt. Tāpēc puķes iestādu zemē, divreiz nomēsloju, un viņas zied skaisti visu vasaru.

Kad būvē terasi, svarīgi izrēķināt kāpņu pakāpienu augstumu. Kājas uzreiz jutīs, līdzko būs par kādu centimetru augstāks vai zemāks. Tas ir jāzina būvtehniķiem. Māju kafejnīcu dienās manas meitenes nostaigāja ap 30 000 soļu. Tāpēc tas ir ļoti svarīgi.

Arī bruģi ir jāprot likt. Daudzi nezina, kā pareizi to izdarīt. Mums arī vispirms bija dārzs un tikai pēc tam bruģis. Tas ir padārgs process un kamēr atrod īstos meistarus... šis bruģis ir pārtaisīts divas reizes. Rakām un rēķinājām visus pagriezienus, lai var visu pareizi izdarīt, lai pašiem būtu ērti staigāt. Tas ir ļoti svarīgi.

Ūdens ir visur, bet dārzā nepietiek tikai ar ūdeni, cilvēkam patīk, ja ir arī ūdens skaņa. Sūknītis dzenā ūdeni, kas cirkulē visu laiku uz riņķi. Sunītim šī strūklaka ir vieta, kur vienmēr padzerties svaigu tekošu ūdeni. Akmentiņus, kas ir apkārt strūklakai, var nopirkt jau gatavus maisos tāpat kā kartupeļus. Būvniecības veikalos tos var iegādāties dažādas krāsas un dažādas formas. Pa ziemu akmentiņi kļūst melnāki vai zaļāki, bet tad atkal nāk lielais pavasara lietus un visu noskalo. Kaut kāds darbs jau jebkur ir jāpieliek, bez darba jau nekas nebūs.

Lielveikalā iegādātās rozītes visas pārziemoja. Kad mājā viņas ir noziedējušas, mēģinu saglabāt un pavasarī stādu pa dobēm. Lielākā daļa rozīšu aug jau vairākus gadus.

Kannas. Rudenī nogriežu, lieku kastēs, pārberu ar sausu kūdru un tad iekšā tumsā pagrabā zem mājas, lai atpūšas. Viss atkarīgs no pagraba. Galvenais, lai nav mīnus grādi.

Dekoratīvie sīpoli. Cilvēkiem ļoti patīk izteikti lillā un spilgtas krāsas sīpoli. Sīpoli šogad ļoti skaisti ziedēja. Skaists efekts ir ļoti ilgi arī, kad noziedējuši, ‒ bumbas vēl ir ļoti skaistas. Dekoratīvie sīpoli arī šobrīd ir top kultūra. Lētāk un izdevīgāk tos ir pirkt no piegādātājiem, kas ieved tieši no ražotājiem, piemēram, no Nīderlandes. Arī zieds tad ir efektīgāks. Latvijā veikalos piedāvātie sīpoli ir nestandarta, mazāki, līdz ar to zieds nav tik efektīgs kā standarta un ekstra klases izmēra sīpoliem. Es sīpolus atstāju zemē 2‒3 gadus. Kad tie sadalās, roku ārā un pārstādu.

Aktīvai atpūtai ‒ velokarti, katamarāni, SUP dēļi.