Kas jāzina dzīvojot un strādājot vienā teritorijā ar lāci? Kā pasargāt dravu no lāča postījumiem? Kā rīkoties, kad lācis izpostījis bišu saimes?

Par izpostītām bišu saimēm un salauztiem stropiem biškopis var pretendēt uz kompensāciju. Kompensācijas pienākas, ja biškopis pats ir darījis visu iespējamo, lai pasargātu savas bites. Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki izveidos komisiju, kas ieradīsies konstatēt notikušo un pieņems lēmumu par kompensācijas iegūšanu un tās apjomu.

Visdrošākais veids, kā pasargāt savas bites no lāča uzbrukumiem, ir dravas novietni apjozt ar elektrisko ganu (žogu).

Lācis ir liels, spēcīgs un ātrs dzīvnieks, tā dabiskā dzīves teritorija ir meži, purvi, pļavas un lauki mežu tuvumā. Arī bitēm labākās ganības ir tur pat, mežos un pļavās, tāpēc biškopis dravu iekārtošanai izvēlas piemērotas vietas bišu ganību tuvumā. Un lai gan biežāk biškopjiem nākas saskarties ar lāču izpostītām bišu saimēm, tas neizslēdz iespēju satikties arī pašam ar ķepaini, aci pret aci, laikā, kad tuvojaties dravas novietnei vai pat saimju apskates laikā.

Kā sadzīvot ar lāci vienā teritorijā un kas jāzina, ja pastāv iespēja, ka jūsu ceļi krustojas?

Iespēja satikt lāci


Attēlā. Latvijas karte ar atzīmēm par lāču novērojumiem 2022. gadā. Jāņem vērā, ka šī dzīvnieka dzīves telpa ir salīdzinoši liela teritorija. Iekrāsoto apļu rādiuss ir 10 km un tas ir tuvu viena lāča maksimālās teritorijas lielumam). Visticamāk, ka viens lācis novērots vairākas reizes. Tāpat iespējams, ka Latvijā mītošie lāči dzīvo mazākos areālos (teritorijas ar nosacītu apli, kura rādiuss ir 4-5 km), tādēļ attēlam ir tikai ilustratīva nozīme un parāda Latvijas reģionus, kur ir vislielākā iespēja dabā tikties ar lāčiem.
Kartē izmantoti dati no Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" organizētā semināra 2023. gada 23. februārī https://www.silava.lv/petnieciba/aktivie-petijumi/lacu-monitorings-20202022 

Nedaudz statistikas
Tiek uzskatīts, ka 2022. gadā Latvijā pastāvīgi mitinājās varbūt pat 70 lāči.
Iespējams, ka vidējais aritmētiskais Latvijas iedzīvotājs par lāčiem mūsu mežos joprojām zina ļoti maz, vai precīzāk – nezina neko. Kur nu vēl par iespēju satikt ķepaino meža saimnieku ogojot vai sēņojot. Biškopji par lāčiem zina krietni vairāk un uzmanīgi seko situācijas attīstībai. Lācis mūsu valstī (tāpat kā citur Eiropā) ir aizsargājams dzīvnieks un tam ir atļauts praktiski viss, lai tikai tā populācija nostiprinātos mūsu mežos. Biškopjiem ir krietni reālistiskāks skats uz šo jautājumu, vajag mums lāčus vai nē, jo nu jau gadus desmit nākas saskarties ar būtiskiem lāču postījumiem dravās. Pirmie ziņojumi par iznīcinātām bišu saimēm pienāca 2013. gadā no Ziemeļvidzemes biškopjiem – vasaras nogalē lāči bija saplosījuši vairāk nekā 20 bišu saimes. Līdz tam postījumi bija retāk un neregulāri – tie neatkārtojās katru gadu. Notikumi līdzīgi risinājās arī nākamajos gados, var teikt, tiem bija gadījuma raksturs. Speciālisti biškopjus mierināja, ka vainīgi ir ieklīdušie jaunie tēviņi, kas jaunu teritoriju meklējumos pie mums ierodas no Igaunijas, kur lāču ir krietni vairāk.
2017. gadā biškopji saņēma pirmās kompensācijas par lāču nodarītajiem postījumiem – atbildīgā komisija pieņēma 3 lēmumus par postījumu kompensāciju un kopējā atmaksātā summa bija 1 874 eiro.
Pirmie satraucošie ziņojumi par postījumu apjoma pieaugumu LBB birojā pienāca 2018. gadā – bija izpostītas aptuveni 70 bišu saimes: Igaunijas pierobežā, Rūjienas pusē – ap 30 bišu saimes, Pāles pagastā ap 20 bišu saimes, Baltinavas novadā ap 15 bišu saimes, kā arī vairākas saimes Tilžas pagastā. Turklāt ar to jau lāču posta darbi nebeidzās, daļu saimju bija iespējams atjaunot un par tām biškopji neziņoja. Tādēļ postījumu un biškopībai nodarīto zaudējumu apjoms bija krietni lielāks. Par nodarītajiem zaudējumiem Dabas aizsardzības pārvaldē tika saņemti 8 pieteikumi – 3 no tiem tika noraidīti, bet par 5 tika pieņemti lēmumi zaudējumus kompensēt (kopējā summa 5 494 eiro).
2019. gadā – 26 (vai 29) pieteikumi, 16 lēmumi, kompensāciju kopējā summa 20 985 eiro (par 113 izpostītām bišu saimēm).
2020. gadā – 32 pieteikumi, 20 lēmumi, kompensācijas 17 118 eiro.
2021. gadā – 11 pieteikumi, 8 lēmumi, kompensācijas 8 980,59 eiro (izpostītas 79 bišu saimes, bojāts 21 bišu strops).
2022. gadā – 13 pieteikumi, 12 lēmumi, 13 286 eiro (izpostītas 86 bišu saimes, sabojāti 28 bišu stropi).
Šāda statistika neapšaubāmi liecina par to, ka lāču populācija Latvijā pamazām iedzīvojas un nostiprinās uz palikšanu. Līdz ar to pieaug arī iespēja lāci satikt mežā.

Iepazīsimies – Brūnais lācis
Brūnais lācis (Ursus arctos) ir liela auguma lāču suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā (Ziemeļamerikā tā ir pasuga, kuru sauc par grizli lāci – Ursus arctos horribilis). Brūnais lācis ir viens no lielākajiem plēsēju kārtas sauszemes dzīvniekiem. Izmērā ar brūno lāci konkurē tikai tā tuvākais radinieks polārlācis (Ursus maritimus), kurš ir nedaudz lielāks.
Brūnā lāča areālā ietilpst ASV, Kanāda, daļa no Japānas, Ķīna, Himalaji, Vidusāzija daļa, no Krievijas, Somija, Zviedrija, Norvēģija, Karpatu reģioni (īpaši Rumānijas), Balkāni, Pireneji, Alpi, Kaukāzs, Irānas un Turcijas reģioni. Mūsu reģionu apdzīvo brūnā lāča pasuga – Eirāzijas brūnais lācis (Ursus arctos arctos).
No lielas daļas Eiropas teritoriju, kuras ietilpa Eirāzijas brūnā lāča izplatības areālā, 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā brūnais lācis tika izspiests cilvēku darbības rezultātā – lauksaimniecības attīstība, mežistrāde, medības. Lielu lomu spēlēja arī iespējamās konfliktsituācijas – lācis tomēr ir bīstams, plēsīgs dzīvnieks, spējīgs apdraudēt ne tikai mājlopus, bet pat cilvēkus. Tādēļ lāči tika iznīcināti un padzīti uz pavisam nomaļām vietām. Taču pamazām stāvoklis Eiropā attieksme pret brūno lāci mainās. Pēdējās desmitgadēs brūno lāču populācija atjaunojas arī tādās Eiropas valstīs kā Igaunija, Latvija, Polija.

Attēlā. Lāču populāciju izvietojums Eiropā. Ar tumšāk zaļo krāsu apzīmēti reģioni, kur lāči uzturas pastāvīgi, gaišāk zaļā krāsa apzīmē reģionus, kur lāču populācija vēl nav nostabilizējusies. Karte izveidota pirms vairākiem gadiem, iespējams, ja to veidotu šodien, ari Latvijā būtu jau tumšas zaļās krāsas laukumi. Eiropā dzīvo vairākas brūnā lāča populācijas (~10), piemēram, Pireneju, Alpu, Centrāleiropas, Baltijas, Skandināvijas, Karēlijas uc. Kopumā tiek lēsts, ka Eiropā ir aptuveni 20 000 brūno lāču.
Izmantota karte no vietnes: Large Carnivore Initiative for Europe https://www.lcie.org/Largecarnivores/Brownbear.aspx

Lāču tēviņi un mātītes dzīvo katrs savā dzīvotnē. Viena indivīda apdzīvotās teritorijas lielums var būt ļoti atšķirīgs – sākot no 50 km²-500 km². Diennakts gājiena garums vidēji 2-6 km.
Lāčiem piemērotai dzīves vietai ir jābūt tādai, kur dzīvnieks var atrast pietiekamu daudzumu barības un drošas slēptuves ziemas guļai. Latvijā lāčiem piemērotākās vietas ir platlapju meži vai egļu meži ar bagātīgu pamežu. Vēlams, lai tuvumā būtu upe, ezers, augstais purvs vai cita grūti pieejama vieta.
Pieaudzis tēviņš sver 100–300 kg (retāk ap 400 kg), mātīte 70–140 kg.
Lāča augstums skaustā ir 70–120 cm un garums 150–250 cm un maksimālos auguma izmērus sasniedz 10 gadu laikā. Vizuāli tēviņu no mātītes atšķirt grūti, atšķirības ir tikai auguma izmēros. Lāču izskatā vērojamas izteiktas sezonālās atšķirības: pavasarī dzīvnieki ir nedaudz izkāmējuši, bet rudenī – uzbarojušies.
Lāča ķermeni sedz samērā vienmērīgi brūns kažoks. Baltkrievijas lāču populācijai raksturīgi, ka jauniem dzīvniekiem apmatojumā bieži novēro baltu apkakles joslu (vai plankumus uz krūtīm un skausta), kas ar laiku kļūst gaiši brūna. Igaunijas populācijā lāči lielākoties ir tumšbrūni.
Lāči piedzimst ziemas guļas laikā. Piedzimstot mazuļa svars ir ap 500 g. Vienā metienā ir 2-3 lācēni. Kad pavasarī lācēns kopā ar māti atstāj ligzdu, tas ir maza suņa lielumā (4-5 kg). Rudenī tas ir pieaudzis līdz vidēji liela vācu aitu suņa izmēram, ar stāvām ausīm un sver aptuveni 20–25 kg. Gadu vecs lācis rudenī jau sver 50–60 kg (izmērā līdzīgs vidēja izmēra Sanbernāra šķirnes sunim).
Lācis var nodzīvot līdz 20 gadu vecumam. Lāča vecumu aptuveni var noteikt pēc priekškājas pēdas nospieduma. Nospiedumu mēra pēdas spilventiņa atstātās iedobes platākajā vietā. Lācēnam pavasarī priekšķepas nospieduma platums ir 4–5 cm, rudenī 7–8 cm. Pārsniedzot 1 gada vecumu, jaunā lāča ķepa atstāj 9-11 cm platus nospiedumus. Pieaugušai mātītei priekškājas nospiedums ir 10–13,5 cm plats, bet pieaugušam tēviņam – 10–20 cm.

Attēlā. Lāča pēdas nospiedums. Nospiedumā redzami pieci pirkstu un nagu nospiedumi, kā arī pēdas pamatnes atstātā iedobe. Priekškājai tai ir pupiņas forma, pakaļkājai pēda ir garāka – nedaudz atgādina cilvēka pēdas formu, jo nospiedumā redzams arī papēdis.

Brūnais lācis primāri ir plēsējs (nogalina un ēd dzīvniekus – gaļēdājs) tomēr tas ir labi piemērojies arī augu valsts barībai – tam ir visēdāja dzerokļu virsma. Uzskata, ka senatnē Eirāzijas brūno lāču barībā bija vairāk dzīvnieku valsts barība, tomēr pēdējo simtgažu laikā dzīvnieka ieradumi ir mainījušies un šobrīd liels īpatsvars mūsu lāču diētā ir augu barībai. Vasaras sākumā lāči ēd jaunos koku dzinumus un lapas, īpaši tiem garšo apses. Vasaras vidū un otrajā pusē lāči pārorientējas uz meža ogām, tad āboliem, plūmēm augļudārzos, rudenī tie iecienījuši ozolzīles. Labprāt arī barojas auzu laukos. Tā kā lāča gremošanas sistēmā nav augēdājiem raksturīgās aklās zarnas, augu barība netiek pilnībā pārstrādāta.
Īpašu vietu lāča ēdienkartē ieņem bišu ligzdā atrodamās bagātības: medus un bišu maize, arī peri. Īpaši svarīgs produkts ir medus rudenī, kad dzīvniekam organismā jāuzkrāj barības vielas. Lācis ir ne tikai liels un spēcīgs dzīvnieks, bet arī salīdzinoši gudrs zvērs. Reiz atklājis dravu, kur var mieloties ar medu, viņš atgriezīsies un turpinās aizsākto arī nākamajās dienās. Tā pat lācis, kas reiz mielojies ar bišu produktiem, arī turpmāk nelaidīs garām izdevību apciemot bišu saimes – kļūs par tā saukto medus lāci.

Lāča klātbūtnes pazīmes
Informācija no Somijas savvaļas dzīvnieku aģentūra (The Finnish Wildlife Agency)
https://riista.fi/wp-content/uploads/2019/06/karhuesite_muokattu_netti-–-Kopio_pieni.pdf 

• Iznīcināts skudru pūznis, izrakta lapseņu ligzda vai izārdīts vecs koka celms, kurā meklēti kukaiņu kāpuri var liecināt, ka esat lāča teritorijā.
• Salauzts bišu strops un apkārtnē izmētātas stropa detaļas iestaigāta taka uz krūmāju vai mežu no izpostītās dravas, liecina, ka lācis var būt pavisam netālu.
• Kokiem kāpšanas un skrāpējumu pazīmes vairāku metru augstumā. Nagu atstātās pēdas ir dziļas un atšķiras no briežu zobu pēdām, kad tie barojušies ar koku mizu.
• Iestaigātas takas auzu laukā.
• Lācis bieži izkārnās uz ceļiem vai takām. Izkārnījumu kaudzei ir tā saucamā “cepures” formā (līdzīga govs pļekai) un parasti satur veselas ogas, auzu graudus vai dzīvnieka matus (lācis ēd arī maitas – kritušus dzīvniekus).
• Lāču guļvietas tuvumā nereti atrodas tā sauktā tualete ar daudz izkārnījumiem.

Lāča maņas, izturēšanās un drošības ieteikumi cilvēkiem
Informācija no Somijas savvaļas dzīvnieku aģentūra (The Finnish Wildlife Agency)
https://riista.fi/wp-content/uploads/2019/06/karhuesite_muokattu_netti-–-Kopio_pieni.pdf 

Cilvēka tuvošanos lācis parasti dzird no aptuveni 200–300 metru attāluma, taču parasti par cilvēka tuvošanos ziņo smarža – pa vējam lācis var saost cilvēka tuvošanos no vairāku kilometru attāluma. Laikā no oktobra (novembra, atkarībā no klimata) līdz aprīlim, lācis pārziemo migā. Šajā laikā satikt dzīvnieku ir samērā maza iespēja, ja vien tas nav iztraucēts. Lācis ir ļoti veikls dzīvnieks, skrienot tā kustības ātrums var sasniegt 60 km/h, tas ir labs peldētājs un jaunie dzīvnieki veikli rāpjas kokos.

Lācis cenšas izvairīties no cilvēka.
Ar savu lielisko ožu un dzirdi tas sajūt cilvēku no attāluma un cenšas paslēpties vai pārvietojas uz citu vietu. Sastapšanās ar lāci parasti notiek tāpēc, ka tas ir pārsteigts (nav laikus pamanījis cilvēka tuvošanos).
Lāči ir indivīdi, kas dažādās situācijās var uzvesties atšķirīgi. Daži pēc dabas ir ziņkārīgi, bet citi ir agresīvi.
Nav nekaitīga lāča.

Dusmīgs lācis ņurd un krata galvu no vienas puses uz otru. Tam ir pieglaustas ausis un tas stāv uz četrām kājām. Izvairieties no straujām kustībām un mierīgi atkāpieties, klusi runājot.
Ja lācis ir piecēlies uz pakaļkājām, tas cenšas novērtēt situāciju. Kad lācis ievelk gaisu, lai labāk sajustu smaržas, var būt dzirdama svilpojoša skaņa. Arī šāds lācis var būt bīstams, tāpēc atkāpieties, mierīgi runājot.

Lācis reizēm izdara tā saukto viltus uzbrukumu. Tas nāk klāt ātrā tempā, bet aptur kustību dažu metru attālumā, vēzē ķepas un rūc. Šajā gadījumā tam tuvumā bieži ir mazuļi, ko tas aizstāv. Arī šādā gadījumā mierīgi atkāpieties, klusi runājot.

Ievainots lācis vienmēr ir bīstams. Ja jūs ar savu automašīnu notriecat lāci, neejat to meklēt ceļa nomalē vai mežā. Ziņojiet policijai par ceļu satiksmes negadījumu. Ja lācis guļ ievainots uz ceļa, brīdiniet citus satiksmes dalībniekus.

10 padomi, ja satiec lāci
Informācija no Somijas savvaļas dzīvnieku aģentūra (The Finnish Wildlife Agency)
https://riista.fi/wp-content/uploads/2019/06/karhuesite_muokattu_netti-–-Kopio_pieni.pdf 

1. Lāci nekādā gadījumā nedrīkst barot
Barošana pieradina lāci pie cilvēka tuvuma. Lācis atceras vieglas pārtikas ieguves vietu. Izdomā, kā glabāsi atkritumus, lai lācis tiem nepiekļūst. Neatstāj pa nakti ārā pārtikas preces vai atkritumu maisus.

2. Lācis dzird skaņas jau no tālienes
Ejot pa mežu radi nelielu troksni, lai lācim būtu laiks no tevis izvairīties. Arī lūstoši zari zem kājām sniedz lācim informāciju par tevi.

3. Ja redzi lācēnu, tad noteikti tuvumā ir viņa māte.
Netuvojies lācēnam, bet dodies atpakaļ pa ceļu, pa kuru nāci. Visbīstamāk ir nokļūt starp māti un lācēnu. Šajā gadījumā māte instinktīvi aizstāv savu bērnu un uzbrūk briesmu izraisītājam.

4. Oktobrī-novembrī lācis dodas uz ziemas migu.
Lāča miga var būt veidota no zariem un nolauztiem kociņiem (skudru pūžņa tips) vai izrakta kā ala vai iedobe zemē, kas pārsegta ar zariem. Ja tavs suns ir atradis lāča migu, dodies prom un atsauc savu suni. Tev draud vislielākās briesmas, jo sunim ir vairāk iespēju izvairīties no lāča uzbrukuma.

5. Ja atrodi dzīvnieku, kuru nogalinājis lācis...
... nekavējoties atstāj vietu pa to pašu ceļu, pa kuru atnāci! Lācis droši vien netālu atpūšas. Ievēro, saplosītā dzīvnieka atliekas, lācis parasti cenšas paslēpt.

6. Lāči apmeklē māju un vasarnīcu pagalmus, cerot uz viegli iegūstamu ēdienu.
Mēģini padzīt lāci, grabini metāliskus priekšmetus un skaļi runā. Neej lāci fotografēt! Ja tuvumā ir novēroti lāči, vakaros izejot ārā, jātrokšņo skaļāk nekā parasti, centies izvairīties no negaidītas sastapšanās.

7. Lācis pārvietojas vakarā un agrā rītā.
Dienas laikā dzīvnieks atpūšas nomaļā vietā. Tomēr vasarā, kad lāči labprāt barojas ar ogām, cilvēkiem pieaug risks sastapt lāci ogošanas vai sēņošanas laikā. Rudenī ar lāci var nejauši tikties arī auzu laukā. Netraucējiet un nefotografējiet lāci. Viņš var pierast pie cilvēka tuvuma un sākt tuvoties cilvēkiem.

8. Turi savu suni pie pavadas!
Brīvi klejojošs suns, visticamāk, nonāks saskarē ar lāci. Ja suns ir saticis lāci un tu dzirdi skaļu rūkšanu vai rēcienus, kas nāk no viņu puses, virzies prom un atrodi klajumu vai labāk pamet mežu. Ja suns bēg no lāča, iespējams, tas nāks pie tevis un lācis var sekot.

9. Lācis brīdina ar viltus uzbrukumiem un skaļu rūkšanu.
Mierīgi atkāpies, klusi runājot. Nekliedz un neradi skaļus trokšņus, jo lācis to interpretēs kā naidīgumu. Neskaties lācim acīs, tas nozīmē izaicinājumu. Nekāp kokā, jo lācis ir labāks kāpējs.

10. Tomēr, ja lācis noķer...
... meties zemē, ar rokām sargā galvu un kaklu, nekusties – izliecies par mirušu. Bēgt nav vērts, lācis vienmēr būs ātrāks par tevi.

Lāči Latvijā un kaimiņvalstīs
Inormācija no “Brūnā lāča (Ursus arctos) aizsardzības plāns” Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, autori:
Jānis Ozoliņš, Guna Bagrade, Agrita Žunna, Aivars Ornicāns un Žanete Andersone-Lilley. Salaspils, 2009.
http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/file/VARAM_Bruna_laca_aizsardz_plans_2009.pdf 

Latvijas tagadējā teritorijā brūnais lācis ieviesies, sākot ar agro holocēnu jeb apmēram 8000 gadu p.m.ē. Igauņu pētnieki min nedaudz agrāku laiku – pirms ne mazāk kā 11 000 gadu. Izrakumi liecina, ka bronzas laikmetā (1500 gadus p.m.ē) lāču atliekas bijušas 5,3% no visām medījumu atliekām Latvijas iedzīvotāju apmetnēs. Lāču medības Latvijā notika bieži līdz pat 19. gs. otrajai pusei. 19./20. gadsimta mijā nedaudz lāču bija saglabājies tikai Latvijas austrumdaļā ap Lubānu un Gulbeni. Pēdējie vietējie lāči šajā teritorijā iznīcināti laikā no 1921. līdz 1926. gadam. Pēc tam, laiku pa laikam Latvijā ienākošos lāčus rajonā, kur satiekas Latvijas, Igaunijas un Krievijas robežas, ātri nošāva un pirmskara Latvijas oficiālajā meža dzīvnieku uzskaitē lāči netika minēti. Sākot ar 1946. gadu, lāču ienākšana Latvijā no Krievijas kļuvusi biežāka un pagājušā gadsimta 70-tajos gados lāči Latvijā atkal bija sastopami reti, bet regulāri. 20./21. gadsimta mijā, pēc Valsts Meža dienesta datiem, Latvijā bija 12-15 lāči, bet 2022. gadā pēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieku datiem, to skaits turpina pieaugt un ir sasniedzis 60-70 īpatņus.
Igaunijā jau 20. gs. piecdesmitajos gados lāču skaits oficiālajā uzskaitē pārsniedza 100, astoņdesmito gadu beigās bija jau reģistrēti vairāk par 800 lāčiem, bet mūsdienās populācijas lielums tiek vērtēts ap 1000 īpatņiem (pēc citiem datiem 600-800).
Dati par populācijas blīvumu Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalā apstiprina, ka lāču šajā reģionā ir salīdzinoši maz, kamēr gar Peipusa ezeru un Igaunijas pierobežu blīvums ir 2-3 reizes lielāks. Taču absolūtos skaitļos arī Pleskavas apgabalā lāču nav nemaz tik maz (>1000), turklāt pēdējos gados vērojams skaita pieaugums.
Baltkrievijā visvairāk lāču dzīvo valsts ziemeļdaļā, īpaši Berezinas rezervāta teritorijā.
Lietuvā lāči ir reti ienācēji un netiek uzskatīti par vietējās faunas sastāvdaļu.

Igaunija īpašā statusā
Precīzu lāču skaitu valstī uzzināt ir grūti, Igaunijā pēc dažādiem informācijas avotiem lāču skaits svārstās no 600-800 īpatņiem un varbūt lāču ir pat krietni vairāk – ap 1000. Lai nu kā, Igaunija ir lāču visblīvāk apdzīvotā valsts Ziemeļeiropā. No Eiropas valstīm tikai Rumānijā ir vēl lielāks lāču blīvums uz vienu kvadrātkilometru teritorijas (šajā valstī mīt 60 % no Eiropas lāčiem). Taču Rumānijas lāči galvenokārt apdzīvo Karpatu kalnus, pārējā teritorijā to ir maz vai nav vispār. Igaunijā lāči praktiski ir atrodami vienmērīgi izkliedēti visā valstī (izņemot salas). Šis fakts un tas, ka Igaunijā uz vienu lāci ir 45-75 km² teritorijas, šai valstij piešķir īpašu statusu. Līdz ar to īpašā statusā nonāk arī Igaunijas biškopība un biškopji. Nekur pasaulē biškopību tik ļoti neapdraud lāči!

Tabulā. Brūno lāču skaits mūsu reģiona valstīs un valstu apdzīvotības intensitāte (km²/lācis). Igaunijā ņemts lielākais prognozētais dzīvnieku skaits, pat, ja pieņem, ka valstī dzīvo 600 lāči, apdzīvotības intensitāte saglabājas ļoti augsta – 75 km²/lācis. Turklāt, nevienā no uzskaitītajām valstīm nav novērota tik plaša dzīvnieku izplatība pa visu valsts teritoriju (sk. attēlu ar Igaunijas karti).

Attēlā. Igaunijas karte ar atzīmēm par lāču novērojumiem laikā no 2009-2013. gadam.

Kartē izmantoti dati no Liina Veske maģistra darba (2014. gads).
https://core.ac.uk/download/79105508.pdf 

Jau 12 gadus Igaunijas biškopjiem nākas sadzīvot ar lāčiem. Arī iepriekš tika novēroti lāču uzbrukumi bišu dravām, taču pēdējos gados, pieaugot lāču skaitam un izplatībai, dravu postījumi pieaug. Ik gadu ir ap 20-25 reģistrēti uzbrukumi bišu saimēm.

Igaunijā par efektīvāko dravu aizsardzības līdzekli uzskata elektriskos ganus– žogus ar vismaz 3 stiepļu jostām (1. stieple 25 cm, 3. stieple - 1 m no zemes). Zāli zem gana pļauj vismaz 3 reizes sezonā (vai kad tā izaugusi un draud saskarties ar žogu).

Dravu aizsardzība no lāčiem Latvijā
LBB Latvijas lāču apdraudēto reģionu biškopju rīcībā nodeva 90 elektriskos ganus (2020. gadā un 2022. gadā). 2023. gada ziemā tika aptaujāti 42 biškopji, pie kuriem šobrīd atrodas 78 ierīces. Daļa biškopju ganus saņēma tikai rudens pusē un 2022. gada dravošanas sezonā tie vēl netika uzstādīti un izmēģināti.
Kādus pieredzes stāstus uzklausījām no vairāk nekā 50 ganu lietotājiem?
Jaunā situācija ir radījusi biškopim vēl vienu saimniecību, kas jāuzrauga un jākopj – elektriskā gana saimniecību: akumulators regulāri jālādē, zāle zem stieplēm jāpļauj. Ērtībai jāiegādājas rezerves akumulators, ja ganu ir vairāk – jāpērk vairāki akumulatori. Tāpat arī jāapsver akumulatora lādēšana – labs lādētājs noteikti atmaksāsies! Papildus uzmanība jāvelta mietiem: ir dažādas stiprības plastmasa, varbūt jāiegādājas izturīgāki mieti, uzmanība jāpievērš stūriem (atsaites, atbalsts) un varbūt pat ir vērts izmantot stabilus koka mietus. Galvenais uzdevums, lai stieple būtu labi nospriegota. Gana apkope jāpieskaņo apskatēm – labi, ja apskates ir regulāras, bet vasaras nogalē, kad lāči aktivizējas, biškopji dravas apmeklē retāk. Var gadīties, ka akumulators izlādējas un stropu apsardzība nenotiek. Rudenī, pirms sniega vēlams žoga jostas noņemt, īpaši, ja ir plastmasas lokanie mietiņi. Sniega svars uz jostām mietiņus noliec un nākamajā pavasarī tie vairs neiztaisnojas.
Lai gan elektriskais gans prasa papildus rūpes, tomēr pēc daudzu pasaules valstu biškopju atzinuma, tas ir pietiekami labs dravu aizsardzības līdzeklis.

Attēlā. Elektrisko ganu izmantošana lāču apdraudētajos reģionos. LBB sarūpētās ierīces biškopjiem nodotas lietošanā. Ja kāds no biškopjiem vairs nejūt lāču apdraudējumu, vai pārvieto bites uz drošāku reģionu, gans ir jāatdod atpakaļ biedrībai. Ja būs iespējams, arī 2023. gadā LBB centīsies palīdzēt biškopjiem aizsargāt savas bites.

Ieteikumi elektriskā gana uzstādīšanai
Lai elektriskais žogs darbotos nevainojami, rūpīgi jāuzstāda, jāpārbauda tā darbība un jākopj žogs un barošanas avots pietiekami bieži, lai veģetācija nesazemētu žogu un strāvas avotam pietiktu jaudas, lai žogam piešķirtu maksimālo jaudu. Uzstādot žogu, jāievēro dotās instrukcijas.

Attēls no rekomendācijām Somijas biškopjiem:
https://riista.fi/wp-content/uploads/2020/06/mehilaistarhojen-suojaus.pdf 

Pirms žoga uzstādīšanas, stabu un vadu atrašanās vieta ir jāattīra no veģetācijas (jānopļauj zāle un jāizcērt krūmi) un jānolīdzina pēc iespējas līdzenāka. Novietnes vēlams izvietot līdzenā vietā ar skatu uz dienvidiem bez šķēršļiem, lai žogu būtu vieglāk uzcelt un no saules paneļa tiktu iegūta maksimālā uzlādes jauda.
Žoga stūros ieteicams likt koka stabus, tie piešķirs žogam stiprību (būs vieglāk nostiept vadus). Ja dravas teritorija ir liela, starp koka stabiem var uzstādīt arī plastmasas profilētos mietus. Izolatori un žoga vadi (lentes) jāuzstāda stabu ārpusē (skatoties no dravas puses).
Attālums starp koka stabiem līdzenā reljefā ir 4-5 metri, nelīdzenās vietās attālumu pieskaņo reljefam – ja starp stabiem ir uzkalniņš, vadi nedrīkst skarties pie zemes vai veidot plašas spraugas līdz zemei, ja žogs šķērso ieplaku. Lācis nelec un necentīsies pārlekt žogam, bet parakties zem tā mēģinās gan. Ja izmanto plastmasas mietus – attālumu starp tiem ieteicams neveidot lielāku par 2,5 m.
Gans, saules baterija, barošanas avots un zemējums ir jāuzstāda žoga iekšpusē, tā, lai lācis to nesasniegtu. Saules baterija ir jāpavērš pret dienvidiem, kas nodrošina vislabāko uzlādes jaudu. Apkopes apmeklējumu laikā saules baterija ieteicams notīrīt. Jāpievērš uzmanība arī akumulatoram, to jāpasargā no laika apstākļu ietekmes un tiešas saskares ar zemi, regulāri jāuzlādē un jāizvairās no pilnīgas izlādēšanās.
Žogam metāla stiepļu vietā ieteicams izmantot ar vadiem cauraustas lentes. Pēc lāča kontakta ar šādu žogu, lentes kalpo arī kā vizuāls šķērslis un lācis labi atceras, ka reiz saņēmis strāvas triecienu no šādas lentes. Žoga lentes vēlams uzstādīt četrās kārtās. Apakšējo 15-20 cm no zemes, nākamās ik pēc 25 cm. Žoga augstums būs 90-100 cm. Zemākās lentes augstumu ievērot ir svarīgi, jo lācis cenšas parakties zem žoga.
Gana zemējumam ieteicami divi 100 cm gari zemējuma stieņi. Stieņus iedzen zemē tuvu žogam žoga iekšpusē, apmēram 1 m attālumā vienu no otra, pēc iespējas mitrākā vietā. Stieņiem jābūt pilnībā iedzītiem zemē un savienotiem savā starpā. Zemējuma kvalitāti nosaka izmērot "noplūdes" lielumu ar testeri. Tai jābūt ne lielākai par 0,4 kV, bet vēlams zemākai (0,3 kV), tādā gadījumā žoga darbība būs efektīvāka.
Žoga barošanas spriegums ir no 4000-9000 V, pieskaroties šādam žogam arī cilvēks saņem nepatīkamu strāvas triecienu, tāpēc par to ir jābrīdina uzstādot attiecīgas zīmes. Brīdinājuma zīmi uzstāda pie augšējās lentes.

Attēls no rekomendācijām Somijas biškopjiem:
https://riista.fi/wp-content/uploads/2020/06/mehilaistarhojen-suojaus.pdf 

Žoga apkope
Zem žoga regulāri jāpļauj zāle, lai tā neskartos pie apakšējās lentes.
Dravas apmeklējuma laikā notīriet saules paneļa virsmu mīkstu drāniņu.
Pārbaudiet žoga barošanas spriegumu ar testeri, kā arī strāvas avota (akumulatora) uzlādes stāvokli. Mākoņainā laikā un rudenī saules paneļa uzlādes jauda var nebūt pietiekama, lai barošanas avots būtu pietiekami uzlādēts, un tādā gadījumā akumulators ir jāuzlādē no tīkla.
Pievelciet vaļīgās žoga lentes.
Ziemā saules paneli, ganu un akumulatoru uzglabājiet iekštelpās. Pirms ziemas akumulatoru pilnībā uzlādējiet.
Žogu stabi (mieti) ziemā ir jāatstāj savās vietās, jo pavasarī zeme bieži ir sasalusi un var būt grūti tos uzstādīt.

Ja lācis ir izpostījis bišu saimes
Par izpostītām bišu saimēm un salauztiem stropiem biškopis var saņemt kompensāciju.
Lai saņemtu kompensāciju, par lāča uzbrukumu dravai ir jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldes reģionālajā birojā un jāsagaida komisija, kura konstatēs postījuma faktus. Līdz komisijas atbraukšanai viss jāsaglabā tā, kā lācis to atstājis. Kompensācija pienākas par izostītām bišu saimēm, kuru atjaunošana nav iespējama. Komisijai nepietiks, ja uzrādīsiet tikai fotogrāfijās fiksētus postījumus, bet dabā dravā kārtība jau būs atjaunota.
Kompensācijas nepienākas arī tajā gadījumā, ja biškopis pats neko nav darījis, lai bites no lāča pasargātu. Kompensāciju kārtība noteikta Ministru kabineta 2021.gada 18.februāra noteikumos Nr. 114 – “Kārtība, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai”.
Vairāk par noteikumiem https://likumi.lv/ta/id/321153-kartiba-kada-zemes-ipasniekiem-vai-lietotajiem-nosakami-to-zaudejumu-apmeri-kas-saistiti-ar-ipasi-aizsargajamo-nemedijamo-sugu-

Noteikumu pielikumā atrodama arī pieteikuma veidlapa.
Ja biškopis vēlas pieteikties kompensācijai, par postījumiem jāziņo attiecīgā reģiona administrācijai. https://www.daba.gov.lv/lv/strukturvienibas 

Ja pieteicējs nezina, kura Dabas aizsardzības pārvaldes reģionālā struktūrvienība pārvalda viņa reģionu, jāskatās šeit:
https://www.daba.gov.lv/lv/strukturvieniba/vidzemes-regionala-administracija 

Vietnē, kas atveras, jāritina uz leju līdz nonāk pie temata “Pārvaldībā esošās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas”. Uzspiežot uz minētā virsraksta, atveras teritoriju uzskaitījums un karte.

Nosacījumi kompensācijas piešķiršanai
Izmantoti dati no Dabas aizsardzības pārvaldes prezentācijas
https://www.silava.lv/images/Petijumi/2020-Lacu-monitorings/2023-02-23-4-1-Kompensacijas-biskopiba.pdf 

Lai piešķirtu kompensāciju ir jāievēro vairāki nosacījumi. Galvenie iemesli uzskaitīti zemāk, bet pilns nosacījumu saraksts lasāms MK noteikumos Nr. 114.

Kompensācijai var pieteikties par ikreizējiem nodarītajiem postījumiem biškopībai vai lopkopībai.
• Pieteikumu ieteicams iesniegt pēc iespējas ātrāk pēc postījumu konstatēšanas.
• Nodarīto zaudējumu apmēram jāpārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās
mēnešalgas apmērs (2023. gadā – 620 EUR).
• Zemes īpašniekam vai lietotājam jānodrošina vismaz viens no šādiem
aizsardzības pasākumiem:
- nožogotas platības lauksaimniecības dzīvniekiem diennakts tumšajā laikā;
- suņi;
- bišu stropu atrašanās cilvēku mītņu tuvumā;
- vizuālie atbaidītāji (silueti, mulāžas, spīdoši elementi);
- citi pasākumi (piemēram, repelenti, šķēršļi, tīkli, elektriskie gani), ciktāl tie nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām.
• Pieteikums kompensācijas saņemšanai par lāča nodarītajiem postījumiem biškopībai vai lopkopībai iesniedzams Pārvaldē – pa pastu, klātienē vai elektroniski.
• Pielikumā jāpievieno:
- zemes robežu plāns,
- zemes lietošanas tiesības apliecinošs dokuments (ja attiecināms);
- pilnvara (ja attiecināms).

• 5 darba dienu laikā, no iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas, komisija veic pārbaudi dabā un sastāda aktu.
• 1 mēneša laikā Pārvaldē tiek pieņemts lēmums par atteikumu vai arī tiek aprēķināti zaudējumi un pieņemts lēmums par kompensācijas piešķiršanu.

Nosacījumi kompensācijas piešķiršanai:
• Biškopībai vai lopkopībai ir nodarīti būtiski postījumi.
• Lauksaimniecības dzīvnieki, kuriem nodarīti postījumi, to novietne un ganāmpulks ir reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā.
• Lauksaimniecības dzīvnieki (bišu saimes), kuriem nodarīti postījumi, ir apzīmēti atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Biškopībai nodarīto zaudējumu noteikšana:
Pārvalde izveido komisiju, kuras sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Pārvaldes, Valsts meža dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta.
Komisija:
- veic pārbaudi dabā;
- nosaka postījumus nodarījušo dzīvnieku sugu;
- nosaka tā lauksaimniecības dzīvnieka sugu (šķirni), kuram nodarīti postījumi;
- konstatē to lauksaimniecības dzīvnieku (tai skaitā bišu saimju) skaitu, kuriem nodarīti postījumi, kā arī nosaka bišu stropiem nodarīto postījumu koeficientu;
- pārbauda, vai lauksaimniecības dzīvnieki, kuriem nodarīti postījumi, ir apzīmēti, un bišu saimes, kurām nodarīti postījumi, ir reģistrētas;
- konstatē, vai nodarīto postījumu dēļ lauksaimniecības dzīvnieki (tai skaitā bišu saimes) ir nogalināti vai ievainoti un tādēļ likvidējami;
- konstatē, vai nav ļaunprātīgi veicināta nodarīto zaudējumu rašanās vai to apmēra palielināšanās;
- konstatē, vai ir veikti pieteikumā norādītie aizsardzības pasākumi postījumu novēršanai.

• Biškopībai nodarītos zaudējumus nosaka, ja bišu saimes ir gājušas bojā vai ir likvidējamas.
• Zaudējumu apmēru lopkopībai vai biškopībai nosaka atbilstoši SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (LLKC) aprēķinātajām attiecīgā lauksaimniecības dzīvnieka vai bišu saimes ieviešanas un uzturēšanas bruto seguma izmaksām par iepriekšējo gadu.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 114. punkts Nr. 39. “Zaudējumu apmēru … biškopībai nosaka atbilstoši … bruto seguma izmaksām (izejvielu izmaksas (izņemot realizācijas izmaksas) un mašīnu un roku darba operācijas) par iepriekšējo gadu…” Vēršam uzmanību, ka šo skaitli iegūst aprēķina ceļā, izmantojot iepriekš norādītos bruto seguma izmaksu posteņus. Gatavā veidā šis skaitlis bruto seguma izmaksās nav norādīts! 2021. gadā zaudējumu apmērs par vienu saimi bija 183,10 EUR to izmantoja 2022. gadā izpostīto bišu saimju novērtējumā.
Atgādinām, ka nodarīto zaudējumu kopējam apmēram jāpārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērs – 2023. gadā tas ir 620 EUR, bet bišu saime saskaņā ar LLKC pagaidu aprēķinu ir 181,10 EUR (tiks precizēts pēc 1. jūnija). Tas nozīmē, ka lācim neatgriezeniski jāizposta vismaz 4 bišu saimes (vai arī 3 saimes un jāsalauž stropi par kopējo summu vismaz 67 EUR apmērā).

• Papildus aprēķinātajam zaudējumu apmēram par biškopībai nodarītajiem postījumiem izmaksā kompensāciju par nopostīto bišu stropu remonta izmaksām, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:
B = k × m, kur B – viena bišu stropa remonta izmaksas;
k – bišu stropa postījumu koeficients;
m – nopostītā bišu stropa veida vidējā cena (EUR).

Citas ar Noteikumiem ieviestās izmaiņas:
• Noteikumu 3. punkts par kompensācijas apmēru: “Kompensācijas apmērs nepārsniedz 80 procentus no aprēķinātā zaudējumu apmēra.”