Saimnieks LV / 2025.gads (Augusts)

Bioloģiskā lauksaimniecība Spānijā attīstās strauji, piedāvājot daudzveidīgus risinājumus ilgtspējīgai lauku videi. Pieredzes brauciena laikā varēja iepazīt gan mazus ģimenes uzņēmumus, gan kooperatīvus un bioloģiskos tirdziņus. Spilgti izcēlās reģionālā atšķirības pieejā bioloģiskajai lauksaimniecībai un sadarbībā ar vietējiem tirgiem.

Bioloģiskā saimniecība LABRECOS
Bioloģiskā saimniecība LABRECOS ir ģimenes saimniecība Oza-Cesuras pašvaldībā, reģistrēta Galīcijas Bioloģiskās lauksaimniecības regulatīvajā padomē. Saimniecības pamatnodarbošanās ir dārzeņu, pākšaugu, graudaugu un lopbarības audzēšana un realizācija. LABRECOS atrodas biosfēras rezervātā, tāpēc uz to attiecas īpaši apsaimniekošanas nosacījumi, kas liedz iespēju audzēt visus kultūraugus. Saimniecība lielu lomu piešķir augsnei, tās uzlabošanai un nesablīvēšanai. Veido paši savu mēslojumu, ievācot trūdošo lapu slāni mežā, savienojot to ar melasi un raugu. Saimniecība darbojas jau 13 gadus, un tās vadītāji ir brāļi, no kuriem viens ir elektriķis, bet otrs pēc izglītības ir oficiants. LABRECOS apsaimnieko 30 ha zemes, to skaitā 2 ha atvēlēti dārzeņiem, pārējie – ganībām.

Blakus saimniecībai aug eikaliptu mežs, kas rada uguns bīstamību karstajā periodā. Starp bioloģiskajām un konvenciālajām saimniecībām jāievēro 10 m attālums. Brāļi vēlas paplašināt savu darbības virzienu ar augļkokiem, bet nomas zemes to liedz. Noma izmaksā līdz 300 EUR gadā, bet, lai iegādātos 1 ha zemes, nepieciešami 30 000 EUR. Līdz šim piederošajās zemēs ir sastādīti 400 augļokoki, ir sapnis arī par lazdām. Galīcijas reģionam ir atbilstošs klimats augļu audzēšanai.

Jāatzīmē, ka zemes iegāde šajā reģionā ir apgrūtinoša, tās ir maz, pārdot negrib, un lielākoties tā tiek nodota mantojumā.

Brāļi uzsākuši saimniekot no nulles, bet lauksaimniecība viņiem bijusi pazīstama kopš bērnības. Agrāk LABRECOS bija konvenciālā saimniecība, kas nodarbojās ar piena lopkopību. Vēlāk uzsāka audzēt dārzeņus.

Saimniecībai ir trīs darbības virzieni.
• Bioloģiskā saimniecība, kas darbojas neatkarīgi, bez kredītsaistībām, taču nav sasniegusi savu pilno potenciālu. Ražo olas, augļus, dārzeņus un dzīvnieku gaļu vietējam tirgum. Galvenā mērķauditorija ir vietējās ģimenes, kas novērtē dabu un darbu.
• Apgādā skolas ar dabīgu produkciju.
• Izglīto skolēnus par bioloģisko lauksaimniecību un tās nozīmi.

Gada laikā pie viņiem ierodas apmēram 1500 skolēni, jo brāļu saimniecība ir vienīgā tuvākā, kas audzē augļkokus.

Tas ir skolas un vecāku finansējums, bērniem ļoti vērtīgs, jo viņi ir tālu no realitātes un lauku dzīves, nezinot, kā rodas olas un piens.

Šāds bioloģiskais darbības stils ir izvēlēts tāpēc, ka ļoti daudz produktu tiek iepirkti no ārvalstīm, bet brāļi tā negrib saimniekot, tāpēc paši ražo un pārdod. Viņiem nav nepieciešams daudz pārdot, lai spētu stabili eksistēt. Viņu galvenā filozofija un dzīves mērķis ir iespēja būt brīviem un saglabāt savu neatkarību.

Liellopiem audzē tikai zāli un sienu, ja siena daudz, to pārdot. Zāle ganībās ir visu gadu, jo lielākais aukstums šeit ziemā ir 0 °C. Vidējā temperatūra ir no 10 līdz 18 °C.

Saimniecībā ir 20 govju mammas, kas sadalītas divās grupās – viena grupa ir saimniecībā, otra ganībās. Tālākajās ganībās ir arī aitas. Sākumā ganībās laiž govis, pēc tam aitas, līdz ar to arī ganības tiek dabiski mēslotas.

Govis baro tikai ar zāli, no ārpuses neko neiepērk. Ja sausuma dēļ ganībās zāles nav, dod sienu. Govīm baro zāli, jo graudaugi ir modificēti, bet viņi grib saglabāt bioloģisko pieeju. Teļus pie govīm atstāj zīst pienu 10–12 mēnešus. Govis tur tikai gaļai, tās prasa uzmanību vien katru 3. dienu, kad tiek pievesta barība vai ūdens.

Saražoto produkciju brāļi piedāvā un pieved klientiem uz mājām. Tāpēc svarīga ir lopkopība, jo dārzeņi ir sezonāli, nevis visu gadu. Viņi tirgo tikai gaļu, aitas kauj uz vietas, bet liellopus ved uz kautuvi, kur gaļa tiek sadalīta gabalos, līdz ar to klients var izvēlēties noteiktu gabalu. Ar aitām vienmēr kopā ir suns, kas pasargā jērus no lapsām. Aitām krotālijas liek no 6 mēnešu mēnešu vecuma.

Liellopu gaļa maksā 12–14.5 EUR/kg. Aitas gaļa maksā līdz 16.5 EUR/kg.

Kazas tur tikai kā apskates objektu tūristiem un viesiem. Savukārt vistas ir tikai savām vajadzībām un skolēnu apskatēm, vistām barību pērk.

Pirms trim, četriem gadiem saimniecībā audzēja arī cūkas, bet Eiropas prasību dēļ to vairs nedara. Kartupeļu ražu novāc divreiz gadā – kartupeļus iestāda decembrī un novāc maijā vai stāda martā un novāc rudenī. Tomātus brāļi audzē ik pāris gadus. Šogad liela problēma ir kaitēklis Tuta absoluta, tāpēc tomāti nav stādīti. Tuta absoluta ir ienākusi no Valensijas apvidus, tai var veidoties 10 paaudzes. Spānijā siltā klimata dēļ jebkurš kaitēklis, kas parādās, 2–3 gadu laikā ir pārņēmis visu valsti.

No dārzeņiem ienesīgākie ir kartupeļi, ķirbji un sīpoli. Brāļi nestāda daudz, bet paplašina sortimentu, lai nebūtu tik daudz darba. Sīpolus stāda, kur iepriekš bija paprika, vai arī starp citiem dārzeņiem.

Traktoru cenšas izmantot pēc iespējas mazāk, lai samazinātu izdevumus un traktortehnika nenoblietētu zemi. Agrāk, kad zemi apstrādāja ar traktoru, regulāri bija jāveic tās irdināšana. Viņi mēģina strādāt tā, lai uzreiz pēc vienas kultūras novākšanas varētu stādīt nākamo. Augsni mēslo vienreiz gadā. Mainot augseku un nekustinot zemi, mēģina izvairīties no nezālēm. Augu atliekas saglabā augsnē mitrumu, saknes to uzirdina, un tā sanāk mazāk darba.

Lai uzlabotu zemes auglību, kur tas nepieciešams, tiek izmantoti bioloģiskie mikroorganismi...

Pilnu rakstu lasiet augusta SAIMNIEKS LV numurā!