Saimnieks LV / 2021.gads (Oktobris.)

Aizvadīta vēl viena savdabīga lauksaimniecības sezona – pārdzīvoti gan karstuma un sausuma, gan lietus un aukstuma periodi, kas ietekmēja cerētās ražas, daudziem lauksaimniekiem liekot piedzīvot vilšanos. Tāds zemniekam darbs – strādāt melnu muti, cerēt uz Dabas mātes labvēlību un, lai tur vai kas, turpināt strādāt.

Oktobris šķir vasaru no ziemas. Zemes kopējiem darba solis kļuvis rāmāks, var atrast laiku, lai paraudzīto apkārt, izbaudītu rudens lapu krāšņumu un pēdējo rudenīgās saules siltumu. Oktobrī gan daba, gan cilvēki gatavojas ziemai. Izņēmums nav arī dažādi kaitīgie organismi, kas mājo laukos, dārzos, un daži laimīgie, kas iekļuvuši pagrabos un noliktavās. Saimnieku rūpes oktobrī saistās ar ziemājiem un vēl vācamajiem sakņu dārzeņiem.

Graudaugu un rapšu ieiešana ziemošanas stadijā ietekmēs ražību nākamajā sezonā. Lai arī dabu pārņēmusi tumsa un aukstums, uz augiem aizvien sastopami kaitīgie organismi, tomēr to bojājumi vairs nebūs nozīmīgi, jo laiks kļūst tiem aizvien netīkamāks.

Ziemojot augi ir pakļauti zināmam stresam, tādēļ svarīgi gādāt, lai tiem pietiktu mitruma un barības vielu. Rudenī ziemājiem intensīvi attīstās gan lapu virsma, gan sakņu sistēma, graudaugiem sākas cerošanas process, bet labi sacerojuši augi labāk pārziemo.

Graudaugi
Oktobrī ziemojošo kultūraugu optimālais sējas laiks ir beidzies. Mēneša sākumā vēl var paspēt apsēt pēdējos hektārus, bet lielākā daļa graudaugu sējumu jau ir sadīguši un turpina attīstīties. Graudaugu sēju un dīgšanu septembra sākumā
daudzviet apgrūtināja lietus periodi, kad uz lauka nokļūt
daudzviet kļuva problemātiski.

Kultūraugiem kaitīgie organismi oktobrī vēl turpina baroties un attīstīties, bet daži jau atraduši drošu vietu pārziemošanai. Sprakšķu kāpuru jeb drātstārpu barošanās sekas vieglāk konstatējamas, kamēr augi nav sākuši cerot. Asni vīst un ir viegli izraujami no zemes, jo sakni izēdis dzeltenīgais kāpurs. Vēl viens rudens kaitēklis graudaugos ir melnā stiebrmuša. Mušas labprāt bojā dažādus cerojošos ziemājus. No nelielā asniņā iedētās oliņas līdz augu cerošanas sākumam attīstās kāpurs, kas barojas ar kādu no dzinumiem. Bojātais dzinums dzeltē un ir viegli izraujams no auga. Kaitēklis saknes nebojā, bet samazina produktīvo stiebru skaitu, kas nākamajā gadā samazinās ražas daudzumu. Iestājoties salam, kāpuri pārtrauc baroties un pārziemo turpat augā. Dažviet sējumos uz lapām izvietojušās atsevišķas nelielas laputu kolonijas. Rudenī sastopamie kaitīgie organismi lielu kaitējumu augiem nenodara, jo tiem pietrūkst laika attīstībai. Kopumā rudens kaitēkļu darbība nav vērtējama kā ekonomiski nozīmīga.

Ziemāji atkarībā no izsējas laika un reģionālajiem laika apstākļiem oktobrī ir sasnieguši dažādas attīstības stadijas. VAAD speciālisti, apsekojot rudens sējumus, parasti konstatē dažas graudaugu slimības – stiebrzāļu gredzenplankumainību, kviešu lapu pelēkplankumainību, graudzāļu miltrasu un brūno rūsu. Uz ziemas miežiem novērojams gredzenplankumainības vai tīklplankumainības attīstības sākums. Visbiežāk tās ir slimību pirmās pazīmes un neapdraud kultūraugu pārziemošanu. Tomēr, sakrītot slimību attīstībai labvēlīgiem agrotehniskajiem un meteoroloģiskajiem apstākļiem, vairāk inficētos sējumus neparedzamais ziemas periods var ietekmēt negatīvi. Pēc ziemas slimības turpina attīstīties uz graudaugu lapām, un tad gan, ja netiek veikti ierobežošanas pasākumi, raža var samazināties. Jāatceras, ka kodināta sēkla samazina iespējamo sēņu slimību izplatību.

Ja oktobris ir lietains, uz graudaugu lapām nereti novērojamas miltrasas pazīmes, iespējamas arī sakņu puves. Miltrasa labi attīstās, kad gaisa relatīvais mitrums sasniedz 95 %, bet gaisa temperatūra 10 līdz 13 °C virs nulles. Miltrasas attīstību īpaši veicina sabiezināti sējumi. Rudzus un ziemas tritikāli oktobrī, iespējams, skars stiebrzāļu gredzenplankumainība. Šī slimība gan sastopama samērā reti.

Laika apstākļus, kas būtiski var ietekmēt ziemāju labību pārziemošanu, saimnieki izmainīt nevar, tomēr ir dažādi agrotehniski paņēmieni, kā ziemošanu uzlabot. Proti, piemērotas šķirnes izvēle, kvalitatīva augsnes apstrāde, augu maiņa un sēklu kodināšana. Jāatceras, ka rudenī uz lauka attīstās ne tikai kultūraugi, bet arī dažādas nezāles, kas konkurēs ar kultūraugiem, tādēļ jāveic nezāļu ierobežošana.

Ziemas rapši
Ziemojošo kultūraugu sējas laiks sākas ar ziemas rapšu sēju. Šogad ne mazums raižu nācās piedzīvot sējas sākumā, kas bija karsts, un sausuma perioda noslēgumā. Augustā jau parādījās pirmie lietutiņi, kas kaut nedaudz nomierināja saimnieku prātus. Savukārt septembra sākumā šķita, ka sengaidītā mitruma jau kļūst par daudz.

Septembrī VAAD speciālisti lapu slimību pazīmes jaunajos rapšu sējumos konstatējuši maz. Sēņu ierosinātām slimībām labāk patīk attīstīties siltumā. Pirmā slimība, kas konstatēta uz dīgļlapām un pirmajām īstajām lapām, parasti ir krustziežu neīstā miltrasa. Augiem attīstoties, šīs slimības pazīmes parasti arī paliek uz augu apakšējām lapām un tālāk neprogresē. Bīstamāka ir krustziežu sausplankumainība, kas iepriekšējos rudeņos bijusi izplatīta. Tam labvēlīgos laika apstākļos oktobrī slimība turpinās izplatīties un attīstīties. Ne visai bieži ziemas rapšu lapu virspusē vērojama krustziežu īstā miltrasa. Slimības baltā apsarme ļoti līdzīga spēcīgai salnai, bet sastopama vien atsevišķos laukos. Mitrumam palielinoties, uz lapām var būt novērojamas krustziežu sausās puves infekcijas pazīmes. Ja, audzējot rapšus, netiek ievērota augu maiņa, jāuzmanās no inficēšanās ar stublāju vēzi. Parasti tas notiek oktobrī, un galvenais infekcijas avots ir augu atliekas. Zemā gaisa temperatūrā inficēšanās nenotiek tik strauji. Sākumā slimība skar lapu virsmu, bet vēlāk arī auga stublāju.

Rapšu neīstā miltrasa.

Lai rapši veiksmīgi pārziemotu, svarīgs ir mēslojums. Nepietiekami pabaroti augi ir vārīgāki un līdz ar to ieņēmīgāki pret slimībām. Lai sekmētu rapšu sakņu attīstību, var lietot augšanas regulatorus, kas vienlaikus veido arī kompaktu virszemes daļu.

Kaitēkļu klāsts septembrī ziemas rapšu laukos ir diezgan plašs, bet kopumā bojājumi salīdzinājumā ar lielo lapu masu nav uzskatāmi par nozīmīgiem. Oktobrī, ja laiks būs silts, kaitēkļu barošanās turpināsies. Spradžiem rapši noteikti jau liksies pārauguši, tie turpat grāvmalās un mežmalās dosies ziemot. Septembrī dažviet novērotās laputu kolonijas tālāk neattīstīsies un ievērojamus postījumus nenodarīs. Siltā oktobrī turpināsies krustziežu alotājmušu kāpuru radīto lapu bojājumu pieaugums. Laikam kļūstot vēsākam, kāpurs iekūņojas un pārziemo savā alojuma vietā lapā. Ja iestāsies lietainākas dienas, lauka malās augus apdraudēs gliemeži, kārtīgi apgraužot malējo rindu lapas. Arī krustziežu zāģlapseņu, balteņu, pūcīšu un cekulkožu kāpuri vēl barosies ar rapšu lapām, bet atkarībā no laika apstākļiem vai nu paspēs iekūņoties ziemošanai, vai arī nosals. Nezāļu iznīcināšana un augu maiņa ir galvenās darbības, lai ierobežotu nevēlamo kaitēkļu klātbūtni.

Ja oktobrī sāksies lietavas un lauki stipri izmirks, tad dažviet uz rapšu lapām parādīsies barības vielu trūkuma pazīmes. Lapas krāsosies violetā tonī, jo pārliekā mitruma dēļ augi nespēs izmantot mēslojumu. Ja violetās lapas novērojamas arī labos laika apstākļos, tas liecina, ka augiem nepietiek barības vielu. Oktobrī ziemas rapši sasniedz vidēji 5–7 lapu attīstību stadiju (AS 15-17). Tas ir optimāli, lai augi būtu gatavi ziemošanas periodam. Ja augi jau sasnieguši rozetes stadiju (AS 19), nepieciešams lietot augšanas regulatorus. Jāņem vērā, ka rapšu sējumi ir lieliska barošanās vieta pārnadžiem, kas pulcējas tuvējos krūmos, mežmalās un turpat arī pārlaidīs rudeni un ziemu.

Spradži uz rapšiem. 

Kartupeļi
Kartupeļu vākšanas sezona šogad sākās krietni vēlāk kā citus gadus, jo arī stādīšanas sezona pavasara lietavu un aukstuma ietekmē sākās krietni vēlāk. Diemžēl karstuma un sausuma ietekmē raža šogad ir krietni mazāka, bumbuļi sīkāki un smagākās augsnēs deformēti. Pārlieks mitrums atsevišķos reģionos kartupeļu vākšanas laikā saimniekiem atkal radīja problēmas, jo vietām lauki ražas novākšanas tehnikai bija grūti izbraucami.

Vēlo šķirņu kartupeļi oktobrī vēl tiek rakti, bet augustā un septembrī vākto ražu ir laiks pāršķirot un no glabātuvām izņemt bojātos bumbuļus. Šo darbu darot, vairs nevar paļauties uz to, ka sausajā laikā neattīstījās kartupeļu lakstu puve vai arī tā bija ierobežota. Novākto kartupeļu sabērumos oktobrī būs atrodami gan ar lakstu puvi, gan citām puvēm inficēti bumbuļi. Infekcijas daudzums atkarīgs arī no audzētās šķirnes īpatnībām. Jāatceras, ka gaisa temperatūrā, kas zemāka par +10 °C, kartupeļus nevajadzētu vākt, jo to miza kļūst trauslāka, īpaši tad, ja tad vērojamas rudens salnas. Apsaluši kartupeļi sabērumos sliktāk glabājas. Savukārt slapjums ātri aktivizē puves izraisošās sēnes. Ja tomēr ražu nākas novākt nepiemērotos laika apstākļos, tad vismaz jānodrošina pietiekama vēdināšana, lai bumbuļi apžūst un sabērumā nesāk bojāties.

Viena no bīstamākajām slimībām kartupeļu stādījumos gadu no gada ir kartupeļu lakstu puve. Šogad tās izplatība lielā karstuma dēļ sākās nedaudz vēlāk kā citus gadus – vien augusta otrajā pusē. Lakstu puve inficē ne tikai kartupeļu lakstus, bet arī bumbuļus, tādēļ svarīgi pēc ražas vākšanas tos regulāri pāršķirot. Vācot ražu, var sastapties arī ar kraupja bojājumiem. Agrajām šķirnēm melnais kraupis šogad tika novērots ļoti maz, jo tā attīstībai nepieciešami vēsi un mitri laika apstākļi. Vairāk sastopams parastais kraupis, kura attīstību veicina ilgstošs sausums un bāziska augsne. Ar parasto kraupi stipri klātie bumbuļi caur bojāto mizu pagrabā pie pirmās iespējas inficēsies ar kādu no puvēm. Ar melnā kraupja sklerocijiem bagātīgi klātos bumbuļus nav vēlams atlasīt stādīšanai nākamgad. Ar sudrabaino kraupi klātie bumbuļi līdz pavasarim zaudēs svaru, jo slimība piemērotos apstākļos turpinās attīstīties arī glabātavā. Vasaras mēnešos valdīja sausums un karstums, tomēr, kartupeļu ražu novācot, laukos atrodami ar bumbuļu smirdošo puvi inficēti kartupeļu ceri. Puves ierosinātājs ir baktērija, kas arī glabātavās turpinās pūdēt veselos bumbuļus. Puvju bojātos kartupeļus jācenšas neielaist glabātavās.

Līdz pavasarim bez ievērības noteikti nevar atstāt kartupeļus ar sprakšķu (drātstārpu) kāpuriem. Daļa kāpuru pārceļas uz noliktavām ar visiem kartupeļiem un, turpinot baroties, veicina bumbuļu bojāšanos. To bojātie kartupeļi sapūs pirmie, jo drāts- tārpu ejas neaprētojas. Mazāk kaitīgi kaitēkļi uzglabāšanai paredzētajiem kartupeļiem ir pūcīšu kāpuri, pieaugušās kartupeļu lapgraužu vaboles un peļveidīgie grauzēji, jo to radītās brūces aprētojas un parasti nerada nozīmīgus ražas zudumus. Turpretī maijvaboļu kāpuri dažviet augsnē mēdz atrasties ļoti lielā skaitā un spēj ražu pamatīgi sabojāt.

Dārzeņi
Oktobrī pilnā sparā turpinās dārzeņu ražas vākšana. Burkāni ir diezgan izturīgi rudens laika apstākļos. Uzglabāšanai paredzēto sakņu novākšana parasti turpinās oktobrī. Laksti, kurus skārusi burkānu lapu sausplankumainības infekcija, ir trauslāki, tos grūtāk novākt, turklāt ar šādiem lakstiem nevajadzētu apklāt burkānu stirpas vai kastes. Uz tiem parasti atrodas slimību ierosinātāji, kas ar lietu ātri nokļūst uz veselajām saknēm. Kamēr saknes nonāk līdz pagrabam, tās jau ir inficējušās un drīz var sākt bojāties. No baltās puves var izvairīties, novāktos burkānus strauji atdzesējot un pēc tam uzglabājot tos vēsā temperatūrā. Uzglabāšanas vietās ieteicams izvietot slazdus un ēsmas grauzējiem, lai burkāni netiktu sagrauzti. Novācot burkānus, uzmanība veltāma burkānu mušas kāpuru bojātām saknēm. Ja kaitēkļi nokļūst noliktavā, tie turpina baroties un saknes padara uzturā nelietojamas. Saknes kļūst trauslas, ir rūgtas, puvju ieņēmīgas un sabojā veselās.

Tāpat kā kartupeļu un kāpostu stādījumos, arī burkānu sējumos jāievēro augu maiņa, lai nākamajā sezonā samazinātu slimību un kaitēkļu izplatības risku.

Turpināsies arī uzglabāšanai paredzēto galda biešu novākšana. Jāskatās, vai uzglabāšanai paredzētās saknes nav inficējusi parastā kraupja un serdes puve, jo tādas saknes sāk ātrāk bojāties. Uz galda biešu saknēm vizuāli var pamanīt parastā kraupja izaugumus. Galda biešu lapas veģetācijas periodā bojāja dažādas lapu plankumainības, bet sakņu attīstību tās visbiežāk būtiski neietekmē. Galda bietes ir viens no slimību izturīgākajiem dārzeņiem. Tām kaitēkļi neko ļaunu nenodara, taču noliktavās saknes iekāro peles, tāpēc jāgādā, lai pagrabā vai noliktavā neiekļūtu grauzēji.

Sīpoli ar sakņu puvi. 

No dārzeņu klāsta visgrūtāk aizvadītajā sezonā klājies kāpostiem. Šķiet, nebija neviena kāposta, kuru nebūtu apciemojis cekulkodes tauriņš un kāpurs. Cekulkožu izplatība turpinājās visu karstās vasaras periodu, un tās bojāja aizvien jaunākas kāpostu lapas. Ja novākta raža ar cekulkožu kūniņām uz lapām, tās rada labvēlīgu vidi puvēm. Puvju ierosinātājiem labvēlīgi ir arī pūcīšu kāpuru bojājumi, kas var dziļi skart kāposta kacenu. Arī kāpostu balteņu kāpuri, kuri izplatības ziņā pat pārspēja cekulkožu daudzumu, barojoties ar augu lapām, kombinācijā ar lietaino augustu radīja labvēlīgu vidi dažādu puvju attīstībai.

Novācot kāpostus, pelēkās puves inficētās galviņas jāatšķiro no veselajām, jo bojāto virsējo lapu noņemšana tikai labi izskatīsies un aizkavēs bojāšanās procesu, bet to neapturēs, jo slimības sporas paliek. Ja kādā laukā ir baltās puves perēklis, kur galviņas ietītas baltā pūkojumā ar melniem sklerocijiem, tad nākamajā sezonā noteikti jāizvēlas cita platība kāpostiem. Tas pats uz platību maiņu attiecināms, atrodot krustziežu sakņu augoņus. Pēc ražas novākšanas ieteicams izlases veidā rūpīgi apskatīt kāpostaugu saknes. Ja inficēšanās notikusi nesen vai tā ir vāja, kāpostiem galviņas tomēr ir izveidojušās. Domājot par augu maiņu, jāņem vērā, ka ar sakņu augoņiem var inficēties arī rapši un pārējie krustziežu dzimtas augi – gan nezāles, gan kultūraugi. Krustziežu sakņu augoņus ierosinošās snaudsporas augsnē var atrasties pat vairāk nekā 12 gadus. Arī baltā puve spēj inficēt gan rapšus un nezāles, gan arī citus dārzeņus – sīpolus, burkānus, pākšaugus, gurķus, kabačus. Glabātavās novietotās kāpostgalvas ik pa laikam jāpāršķiro, lai pārliecinātos par slimību infekciju klātbūtni.

Fuzariālā puve kāpostos.

Dārzeņu audzētājiem oktobrī gan turpinās ražas novākšana, gan jāuzrauga iepriekšējos mēnešos novāktais. Sīpolu novākšanas laikā klimatiskie apstākļi bija darbam labvēlīgi, tomēr nav izslēgta sīpolu kakla puves attīstība glabātavās. Dažviet tās pazīmes bija novērojamas jau uz lauka. Slimība uz sīpoliem attīstās palēnām. Sākumā novērojama kā tikai nedaudz iegrimuši audi, bet pēc kāda laika pārvērš sīpolus realizācijai nederīgā masā. Straujāk un postošāk slimība attīstīsies slikti vēdināmās un mitrās noliktavās. Inficētie sīpoli ātri vien sabojā arī blakus esošās galviņas.

Nelielās siltumnīcās oktobrī raža vairs netiek ievākta vai arī tuvojas noslēgumam. Tajās uz konstrukcijām, nezālēm, podiem, auklām un citiem priekšmetiem saglabājas slimību ierosinātāji, tādēļ pēc ražas novākšanas nepieciešams sakopt siltumnīcu un izvākt visu lieko, lai tajās nepārziemotu kaitīgie organismi. Siltumnīcas ieteicams dezinficēt un attīrīt no aļģēm un pelējuma katru gadu. Šo darbiņu nevajadzētu atlikt uz pavasari.

Kukurūza
Septembra otrajā pusē daudzviet kukurūzas lauki vēl bija ar zaļām lapām, jo augu dīgšanu un attīstību iekavēja sausums un karstums. Oktobrī turpināsies kukurūzas vākšana. Apsekojot sējumus, VAAD inspektori šogad daudzviet konstatēja kukurūzas vālīšu melnplauku. Lai melnplaukas bojājumus atrastu, vālītes uzmanīgi jāaplūko, jo pirmās pazīmes ir grūti pamanāmas. Oktobrī uz inficētajām vālītēm melnplaukas sēnes būs izaugušas un sporas no lielākās daļas inficēto augu aizlidojušas. Ar kukurūzas melnplauku neinficējas graudaugi, bet, ja nākamajā gadā vienā un tajā pašā laukā kukurūzu iesēs atkārtoti, tad, visticamāk, atkal notiks inficēšanās. Vietām uz vālītēm novērojami arī fuzariozes bojājumi.

Kukurūzas graudu fuzarioze.

Augļu dārzi
Oktobrī turpināsies ābolu un bumbieru ražas nogādāšana uz glabātavām. Ražas vākšanas lielākais ienaidnieks ir lietus, jo mitru augļu sabērumā ātri aktivizēsies sēnes, kas ierosina puves un bija novērojamas arī dārzos. Dārza fitosanitārajai veselībai par labu nāktu, ja pēc ražas novākšanas dārzā nepaliktu neviens auglis. Jebkādi mehāniski vai kaitēkļu radīti defekti uz augļiem samazina to uzglabāšanas laiku. Saulītes skaisti iekrāsotie augļi sāk noliktavās gaidīt ziemu un patērētājus. Ne tik skaistie, arī kraupja bojātie, vairāk piemēroti pārstrādei, bet puvušos vajadzētu izvākt no dārza. Puves bojājumu cēlonis visbiežāk ir augļu parastā puve, ko dārzā ir samērā viegli ieviest, bet no kā ir pietiekami grūti tikt vaļā. Daļa bojāto augļu paliek karājamies zaros augļu koku vainagā, nepakļaujas ne rudens vējiem, ne ziemas salam un mumificējušies sagaida dārzu ziedēšanu nākamajā gadā, kad arī sākas jaunās ražas inficēšanās. Uz ābeļu lapām novērojams ābeļu kraupis un ābeļu lapu pelēkplankumainība, bet uz āboliem atrodami dažādu kukaiņu radīti bojājumi. Aprētojušos apļveida alojumus zem ābolu mizas radījuši ābolu zāģlapsenes kāpuri. Tie ir vizuāli defekti, kas pasliktina ābolu kvalitāti.

Svarīgi savākt zemē nobirušos augļus un lapas, tā vismaz daļēji samazinot zāģlapseņu, ābolu tinēju, pīlādžu tīklkožu turpmāku attīstību. Ābeļu ziedu smecernieki, plūmju tinēji un ķiršu mušas ziemo augsnes virskārtā, tādēļ apdobju rušināšana var samazināt ziemošanai piemēroto vietu daudzumu. Šogad izplatīts bija gan ābeļu, gan bumbieru kraupis, tas pārziemo uz nobirušajām lapām un pavasarī izplatās tālāk, ja inficētās lapas netiek iestrādātas augsnē vai sadedzinātas.

Plūmju raža šogad nebija padevusies. Arī plūmes nav pasargātas no augļu parastās puves. Daļa puvušo plūmju nobirst, daļa mumificējas, lai pavasarī atkal rastos jauna infekcija. Oktobrī, kad plūmes novāktas, dārzs jāsakopj. Zari, uz kuriem bija daudz bojātu augļu, ir novērojamas sveķojošas brūcītes un daļēji mumificējušās plūmes, jāizgriež. Pie reizes tiks izretināts koka vainags, un visas šīs aktivitātes nāks par labu dārza veselībai un nākamā gada ražai.

Šogad diezgan izplatīta bija kauleņkoku sausplankumainība un vairāk rudens pusē – plūmju rūsa. Slimības nākamvasar izplatīsies no inficētajām, nobirušajām lapām. Lapas savācot, slimību izplatība samazināsies.

Skābo ķiršu stādījumos katru gadu novērojama ķiršu lapbire. Savācot lapas vai iestrādājot tās apdobēs, kā arī izgriežot stipri bojātos zarus, stādījumus iespējams atjaunot.

Rudenī stādītos jaunos augļu kociņus ziemā apdraud arī grauzēji, tādēļ rudenī stumbrus nepieciešams apsiet ar egļu zariem, citiem materiāliem vai stādījumu iežogot. No augļu kokiem oktobrī var noņemt pavasarī uzliktās kaitēkļu ķeramās jostas un iznīcināt tās.

Arī pie krūmogulājiem oktobrī darba daudz. Dažādu krūmogulāju lapas oktobrī nobirs, daudzas bija inficētas ar rūsām, ogulāju lapu iedegām, ogulāju lapu sīkplankumainību. Lapas savācot un iznīcinot, mazināsies slimību attīstības iespējas. Ogu krūmiem uz zariem var būt novērojama lapu koku sarkankārpainība. Slimība sastopama, sākot no vasaras vidus, bet sarkanos izaugumus var novērot visu gadu. Ar sarkankārpainību inficējas sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi. Inficētos zarus nepieciešams izgriezt un sadedzināt. Ērkšķogu Amerikas miltrasas bojātie dzinumi lapas nesteidz nomest, tāpēc rudenī ir viegli atpazīstami un likvidējami. Nakamajā pavasarī novērtēsim ar upeņu pumpuru ērci stipri invadēto upeņu krūmu iznīcināšanu rudenī. Ja ir redzami nedabiski piebriedušie pumpuri, ērces gatavojas ziemot. Ja laika apstākļi ļauj, tad ogulājiem ieteicams varu saturoša fungicīda smidzinājums. Augļu kokus šāds fungicīds pasargās no augļu koku stumbra un zaru vēža izplatības.

Oktobrī vēl turpinās rudens aveņu ražas ieguve. Uz tām visvairāk sastopama pelēkā puve. Pēc aveņu ražas nolasīšanas dzinumus nepieciešams nogriezt līdz ar zemi, jo uz tiem saglabājas slimību ierosinātāji. Tāpat jāatbrīvo vieta jaunajiem dzinumiem. Arī noražojušiem ogulājiem var apgriezt sausos zarus, lai veicinātu krūmu atjaunošanos. Aveņu dzinumu pangodiņa un aveņu pangodiņa klātbūtni aveņu stādījumā var samazināt, izgriežot un iznīcinot dzinumus ar pangām.

Oktobrī turpināsies rudens sējumu novērojumi – informācija par augu attīstības stadijām un kaitīgo organismu izplatību un attīstību būs pieejama VAAD mājas lapas sadaļā noverojumi.vaad.gov.lv.