Dārzs un Drava / 2019.gads (Rudens.)

No līdzena lauka līdz dobēm – to saprotam un veidojam katrā dārzā, taču augstās dobes? Ar ko tās ir tik īpašas, kāpēc arvien vairāk nodarbina dārzkopju prātus? Mēģināsim tikt skaidrībā, vai tas būtu tikai modes kliedziens, tukša laika tērēšana vai arī praktisks līdzeklis dārza iekārtošanā.

Kas tās tādas paaugstinātās dobes
Ar apzīmējumu augstās dobes mūsdienās dārzkopības praksē tiek saprasti daudzveidīgi, pat ļoti atšķirīgi augsnes veidojumi – gan no materiāliem, kas bijuši pa rokai, gan ekskluzīvi rūpnieciski ražoti modeļi. Iekārtotas dažādiem mērķiem, izmantošanai ilgāku vai īsāku laiku.

Augsto dobju priekšrocības
Viena no lielākajām to priekšrocībām, kas sniedz ļoti augstu brīvības pakāpi (ideāli piemērotas urbāniem dārziem), ir iespēja dobi izveidot teju vai jebkur, kur vēlaties. Galvenais – pamatam ir jābūt horizontālam, lai gan pastāv iespēja to veidot arī slīpā vietā. Par to vairāk, stāstot par specifiskajiem gadījumiem. Tātad augsto dobi var izveidot pilnīgi nesaistīti ar jau iekopto dārzu. Tā var atrasties zem virtuves loga, pie izejas no terases vai blakus bērnu laukumam u.c. Apakšā var būt praktiski jebkāds ciets segums – klints, akmeņi, bruģis, cieta zeme. Asfalts gan nebūtu ieteicams kaitīgo izdalījumu dēļ. Toties derēs grants, smilts, kaļķakmens. Saules gaismai dobi vajadzētu apspīdēt vismaz astoņas stundas dienā. Tāpēc jārēķinās ar tuvumā esošo ēku mesto ēnu, kas ievērojami var ietekmēt dobes sasilšanu.

Pareizi iekārtotu augsto dobi vajadzēs apstrādāt tikai divas reizes sezonā – kad iesēj vai iestāda augus un kad vāc ražu.

Augsnes apstrāde ir viens no smagākajiem pasākumiem jebkuras kultūras audzēšanā. Augstajā dobē tā ir krietni vienkāršāka. Darbs ir veicams ērtāk, ja dobei var piekļūt no visām pusēm.

Augsto dobi nepieciešamības gadījumā var viegli demontēt un pārvietot uz citu vietu, ja kaut kas mainās dārza kopējā plānojumā vai dārzkopim ir jaunas vēlmes.

Izpaliek nopietnā cīņa ar nezālēm. Tās apkarot ir krietni vienkāršāk nekā parasti.

Mūsu apstākļos, kad saules siltums, izņemot vasaru, ir deficīts, augstā dobe, kas ātrāk iesilst, dod iespēju sākt dārzkopības sezonu ātrāk. Saņemot vairāk saules enerģijas, sētajos un stādītajos augos ātrāk noritēs fotosintēze un tie straujāk briedinās ražu, tātad ātrāk nonāks uz dārzkopja galda.

Tādās dobēs veidojas labāks ūdens un gaisa režīms, līdz ar to augiem ir labāki augšanas apstākļi. Augus ir vieglāk pārziemināt, kā arī pasargāt no pavasara un rudens salnām, jo dobi ir iespējams pārklāt ar dažādiem aizsargmateriāliem, tādējādi pagarinot savu dārzkopja praksi.

Augstā dobe ļauj nodarboties ar dārzkopību arī vietās, kur nav veikta meliorācija. (Iespējams, ka jauniegādātā īpašumā būs augsts gruntsūdens līmenis.)

Augstās dobes ir ļoti piemērots risinājums urbānai dārzkopībai, tās var iekārtot pat uz jumta. Tad gan noteikti ir nepieciešama būvnieku konsultācija, vai jūsu ēkas konstrukcijas spēs noturēt tādu slodzi. Ir iespējams visu dārza daļu izveidot no augstajām dobēm, tā iegūstot teritoriju ar ļoti augstu funkcionalitātes līmeni.

Augstās dobes var veidot kā dizaina elementu, izmantotos materiālus saskaņojot ar apkārtējām ēkām un iegūstot pēc krāsas un stila vienotu ansambli. Pareizi iekārtoti celiņi nodrošinās, ka uz augsto dobju dārzu varēsiet doties kaut rīta čībās, ja būs nepieciešama redīsu buntīte brokastu salātiem.

Kas vajadzīgs vienkāršai un funkcionālai augstajai dobei?
Viss sākas ar vēlmi kaut ko mainīt dārzā. Iemesli ir visdažādākie – gribas pamēģināt kaut ko jaunu, sekot kaimiņa piemēram, pārbaudīt rakstā izlasīto, gribas lielākas ērtības vai dobi tuvāk vasaras nojumei vai virtuvei. Visi iemesli būs labi, kas jūs pamudinās šo darbiņu paveikt.

Materiāli pirmajās dobes iekārtošanai
Ieteicams veidot taisnstūrveida paaugstināto dobi, kuras laukums, piemēram, varētu būt 3x1,8 m un augstums 40 cm. Visām citām formām būs vairāki trūkumi.

Vispirms dēļi, 50x200 mm biezumā un platumā, bet garumā – cik garus var nopirkt. Ieteiktu skuju koku dēļus, jo tie satur sveķvielas, tādēļ ilgāk kalpos. Lai arī ēvelēti dēļi liksies simpātiskāki, labāk pirkt neēvelētos, jo tie kalpos ilgāk.

No instrumentiem darbus ievērojami paātrinās elektriskais rokas zāģis. Varbūt arī motorzāģis, bet tad gan jābūt kādam, kam jau ir pieredze darbā ar to.

No kokmateriāliem vēl būs nepieciešama lata 100x100 mm, 1,6 m garumā. Vēl naglas, vislabāk ar vītni. Izmantojot kokskrūves, būs iespēja augsto dobi vajadzības gadījumā izārdīt un pārvietot citur. Vēl vajadzēs celtniecības sietu, šķēres metāla
griešanai.

Sagatavošanās darba veikšanai
Jāsāk ar vietas izvēli. Par to, ka tai jābūt pietiekami saulainai, jau runājām. Ja izvēlas, piemēram, zālienu, jāņem vērā, ka ap dobi daudz tiks staigāts, tāpēc jau laikus vajadzētu iesēt sportam paredzēto zāli, kas iztur lielu slodzi.

Tā var būt iepriekš neizmantota teritorija. Atvēlētā platība ir jāsakārto, t.i., jāatbrīvo no jebkādiem celtniecības atlikumiem vai citiem priekšmetiem, kas tur, iespējams, stāv samesti. Ļoti svarīgi, ja nolūkotā vieta ir bijusi aizaugusi ar nezālēm, rūpīgi izlasīt daudzgadīgo nezāļu saknes, sakneņus un sakņu dzinumus. Nav jēgas ravēt viengadīgās nezāles, jo tās nerada pilnīgi nekādus draudus. Lai palielinātu augstās dobes auglību, paredzamo platību var uzrakt vienas lāpstas dziļumā. Ja vieta ir attīrīta, šim nolūkam var izmantot frēzi. Tā jūs būtiski uzlabosiet ūdens un gaisa režīmu dobē. Līdz ar to tas nozīmē izlemt par dobes izmēriem. Lai dobi būtu ērti kopt no visām pusēm, tās malām jāatrodas vismaz 1,5–2 m no ēku sienām un žoga.

Augstās dobes izgatavošana
Attiecīgi atzīmē un sazāģē dēļus – četrus 3 m un četrus 1,8 m garus, kā arī 0,4 m augstas latas. Dēļiem galus, izmantojot trafaretu, piezāģē 45^o leņķī. Var izmantot elektrisko zāģi, kam iespējams regulēt zāģēšanas leņķi. Sazāģētos dēļus pienaglo vai pieskrūvē pie četriem 0,4 m gariem brusas gabaliem, kas katrā stūrī dēļus saturēs kopā. Garākajām malām pa vidu papildu stiprībai var izmantot dēļu galus, ko sazāģē tāda paša garuma kā laktas dobes stūros – pie tiem tad piestiprina garo malu dēļus. Pa dobes perimetru, lai labāk aizsargātu dēļu malas un brusu galus, pienaglo vai pieskrūvē četrus dēļus, kam iepriekš gali piezāģēti 45^o leņķī. Dēļa iekšējai malai jāsakrīt ar brusas iekšējo, tālāko stūri. Visus dēļus rūpīgi impregnē. Ja vēlas izmantot tikai dabai draudzīgus materiālus, tad jāņem auksti spiestā lineļļa, kurai pievieno nedaudz vara sulfāta. Šo darbu var darīt arī pirms dēļu sastiprināšanas. Dobes apakšā ieklāj sietu, iepriekš piegriežot pēc izmēriem. Papildus drošībai sieta malas uzloka 5 cm augstumā un ar skavām piesit pie apakšējā dēļa. Tāds piesardzības pasākums pasargās no nevēlamiem grauzējiem un kurmjiem.

Augsnes slāņa izveidošana
Vispirms ir svarīgi izveidot drenāžas slāni, apmēram 10 cm biezu. Tam noderēs smalki koku zari, ēveļskaidas, koku lapas (vislabāk ozolu), koku mizu šķelda. Vislabāk, ja šīs sastāvdaļas visas sajauc. Otrajā kārtā liek organisko mēslojumu, vislabāk karsti gatavotu kompostu, bet var arī kompostētosvai sadalījušos kūtsmēslus (liellopu, putnu). Trešais ir ūdens caurlaidīgais slānis (smilts un grants sajaukums un pēdējais organiskais mēslojums. Pa virsu slānim 10 cm biezā kārtā uzber labas, auglīgas augsnes slāni. Visu kārtīgi salej un atstāj uz 2–3 dienām nosēsties. Ja uzreiz nav paredzēts sēt vai stādīt, tad dobi pārklāj ar melno agrotīklu vai melno plēvi, lai tā labi uzsilst. Vēl labāk būtu, ja dobē iesētu zaļmēslojumu un to atstātu līdz pavasarim. Tā iegūtu labi strukturētu augsni, kurā varēs sēt un stādīt visu, ko vēlas. Pareizāk ir paaugstināto dobi veidot vasaras beigās, rudenī. Praktisks padoms: ja pie dēļiem ārpusē piestiprināsiet atbilstoša diametra polietilēna cauruļu lokus, iegūsiet iespēju, augsto dobi kādu laiku izmantot arī kā siltumnīcu.

Lai šāda dobe būtu vēl funkcionālāka, to vajadzētu aprīkot ar ūdens pilināšanas sistēmu, tas nodrošinās vienmērīgāku ūdens apgādi. Mazāk bojāsies dēļi. Ja tā kalpo kā siltumnīca, tad to var atstāt arī uz ziemu, tikai jāgādā par gaisa apmaiņu, lai konstrukcijas mazāk bojātos.

Augstās dobes ar dažāda veida papildinājumiem

Siltās augstās dobes
Tās veido 1,2–1,5 m augstas. Lielākās priekšrocības ir siltums, kas izdalās no apakšas uz augšu. Tas nozīmē, ka tādu dobi var izmantot agrāk pavasarī un sezonu beigt vēlāk rudenī. Liela priekšrocība ir tā, ka šādu dobi var apkopt nepieliecoties. Apakšā paliek sietu. Kā pirmo kārtu liek koka baļķus, var izmantot pat celmus, var lielākus vai mazākus koku zarus. Vēl labāk, ja var izmantot sausu koku, kartonu un neapdrukātu papīru. Starp baļķiem var sabērt arī vecas naglas, skrūves, metāla atgriezumus, konservu bundžas. Tad liek rupjākus un smalkākus koku zarus. Tālāk visu šo skeletu pilda ar organisko vielu bagātām lietām. Var izmantot no augsnes virskārtas noraktās velēnas, augsto purvu melno kūdru, to visu var miksēt ar koku lapām, var likt nezāles bez sēklām, zaļo zāli. Var bērt arī ogu izspaidas, augļu atliekas, brāķētus dārzeņus. Kad tas viss ir sapildīts, pa virsu ber vai nu ļoti auglīgu vai ar kompostu bagātinātu augsni (tikai aerobā procesā gatavotu), citādi ravēšana garantēta. Kopumā var teikt, ka dobe tiek izveidota uz lēnas darbības komposta kaudzes. Izmantojot attiecīgus stiprinājumus, to var izmantot gan kā siltumnīcu, gan stādīt un sēt visas kultūras, kurām patīk papildu siltums. Uz tādām dobēm var stādīt arī daudzgadīgos kokus un krūmus, tajā skaitā ēdamos, pārtikas augus, bet skaistumam – kādus dekoratīvos augus. Sevišķi vērtīgas šādas augstās dobes ir tad, ja īpašuma reljefs ir līdzens, tā var iegūt dubultefektu – gan audzēšanai ērtas dobes, gan vietu, kur atpūsties. Mazliet to visu atdzīvinot dizainiski un labiekārtojot, būs jauka, praktiska un skaista atpūtas vieta. Šādas dobes ir parocīgi iekārtot, ja nepieciešams noārdīt kādas vecas un nederīgas būves, ja ir sakrājušies koksnes atkritumi vai jāiztīra malkas šķūnis no malkas paliekām. Ideāli, ja kāda kokzāģētava grib ieviest kārtību un izved dažādus koksnes atkritumus. Tas pats ir attiecināms par dažādiem metāla atgriezumiem, ko nav vērts nodot.

Hugel dobes
Lai arī pamatprincipi ir līdzīgi kā parastajām augstajām dobēm, atšķirību nianses pastāv. Vispirms pamatnes izvēlē. Parasti norok velēnu un auglīgo augsnes kārtu. Tāpat ir nianses, izmantojot koku baļķus. Ja dobe paredzēta 15–20 gadiem, tad veido tā dēvēto dobes serdi. Tai izmanto baļķus no cietas koksnes un kokiem, vislabāk, ja tie ir cirsti ziemā. Dobi veidojot pavasarī, koki papildus nebūs jāmērcē. Tie pildīs mitruma akumulatoru funkciju, tādēļ sausākus kokus ir labi iepriekš izmērcēt. Nedrīkst tādam nolūkam izlietot lietas kokus, bet lieliski derēs tie, kas ir līki un greizi. Dažkārt baļķu vietā izmanto koka klučus, principi tie paši, tikai koka klučus saliek citu pie cita, ar galiem uz augšu. Ja izmantos citus, mīkstākas koksnes baļķus, tad dobes ekspluatācijas laiks saruks par kādiem 5–8 gadiem. Ja baļķi nav pieejami, bet ir tikai žagari, var likt tos, tikai tad kaudze ātrāk sakritīsies, būs nepieciešams to papildināt un tās kalpošanas ilgums nebūs lielāks par 3–6 gadiem. Kas attiecas uz visām augstajām dobēm, arī uz šo, visām sastāvdaļām ir jābūt mitrām, tāpēc veidošanas procesā tās ir jāmitrina. Augsnes kārta virspusē jāliek ar rezervi, vismaz 20–25 cm, jo tā sasēdīsies, jo sevišķi pēc ziemas, tādēļ no šī viedokļa tādu dobi labi taisīt rudenī. Dobes profilu veido kā trapeci, tādēļ virsu nekad neber spicu, bet gan plakanu, vismaz 0,5–1m platu – atkarībā no dobes kopējā platuma. Pa virsu noteikti ir ieteicams iesēt viengadīgo kultūru zaļmēslojumus, sagatavojot maisījumu no eļļas rutka, baltajām sinepēm, viengadīgā baltā āboliņa, lopbarības redīsa. Pavasarī tāda dobe būs gatava mums vajadzīgo augu audzēšanai. Lai nodrošinātu augiem labākus augšanas apstākļus, nepieciešams dobi mulčēt.

Atslēgdobe
Atslēgdobes centrālā daļa kaut kādā veidā atgādina slēdzeni, precīzāk būtu teikt – atslēgas caurumu, no tā arī tās nosaukums. Dobes izveidošanai vislabāk organizēt talku. Izvēloties vietai kādu pavisam nelielu pauguriņu, darbs veiksies raitāk. Dobes izmēri: diametrs 2–2,5 m, maksimālais augstums ārējās malās 90 cm (lai būtu ļoti ērti apkopt). Vispirms iezīmē apli, centrā iedzen mietiņu un attiecīga garuma auklai galā piesien stieni, ar kuru tad iezīmē apļa līniju. Tātad dobes vidum ir jābūt augstākam par apmēram 30 cm. Vidū no drāšu sieta, jo vajag, lai konstrukcija būtu stingra, izveido torni, apmēram metru garu un 30–45 cm diametrā. Tad visā pārējā dobes daļā saliek 20–25 cm biezu drenāžas slāni, kam noderēs gan akmeņi, gan žagari, pat būvgruži. Kad tas paveikts, ķeras pie sarežģītākā darba – ārējās sienas izgatavošanas. Vienlaicīgi tas būs arī visdarbietilpīgākais darbs. Ja veido no koka stabiem, tad jāņem neimpregnēti un jāpiesūcina ar auksti spiestu lineļļu, kam piejaukts klāt vara sulfāts. Otrs variants – stabu daļas, kas ir vērstas uz dobes iekšpusi, nodarvo un impregnē tikai ārpusi. Trešais variants – uz iekšpusi vērstos stabus ar lodlampu apdedzina, līdz sāk veidoties kokogle. Kokogles nesadala neviens mikroorganisms, tādēļ stabi varēs ilgi saglabāties.

Ja saimniecībā ir daudz akmeņu, tad riņķī sienu var kraut no akmeņiem. Apakšā liek lielākos, tad no vidēja lieluma akmeņiem veido pamatsienu, bet mazās spraugas aizpilda ar maziem akmeņiem. Sienu krauj nedaudz koniski, ar starpību starp apakšu un augšu vien 20 cm. Sienas veidojot no akmeņiem, darbs būs vienkāršāks, ja dobes piepildīšanu ar augsni veiks vienlaikus ar sienas akmeņu likšanu. Būtiska nianse: tajā pusē, no kuras tiks nesti virtuves ūdeņi, gatavotās zāļu, nātru, tauksakņu vircas, ir jāiztaisa pieeja komposta laistīšanas tornim. Pieeju taisa apmēram 0,5–0,7 m platu, bet tā, lai tās galā pie laistīšanas torņa starp ejas sienu un laistīšanas torni paliktu apmēram 50 cm augsnes slānis. Tas nozīmē, ka dobei ar maksimālo torņa un dobes diametru, ejas dziļums būs šāds: 1,25 m (dobes rādiuss) - 0,45 m (torņa diametrs) - 0,5 m (augsnes slānis starp torni un ejas iedobi)= 0,3 m (pieejas iedobes dziļums).

Augsni aizpilda līdzīgi kā augstajām dobēm. Šo pīrāgu var veidot identiski. Atšķirība ir tikai tā, ka šī dobe papildus tiks mitrināta ar virtuves ūdeņiem un vircām, tā vēl papildus radot augu augšanai labvēlīgākus apstākļus. Augsne virzienā no centra uz malām sanāk zemāka par 20–30 cm. Augu audzēšanu var veidot pa sektoriem, un tos katru gadu pamaina atbilstoši augmaiņas prasībām. Dobi vislabāk veidot rudenī, lai sapildītā augsne sagulstas, var iesēt zaļmēslojumu, līdzīgi kā pārējām augstajām dobēm.

Lazanjas dobe
Viens no interesantākajiem dobes veidiem ir lazanjas dobe. Veidojama praktiski jebkurā vietā, kur ir augsne. Sevišķi ieteicama teritorijās ar nabadzīgu augsni vai ja tā ir pilna daudzgadīgām nezālēm.

Vietas sagatavošana ir salīdzinoši vienkārša. Platība ir jāaprēķina pēc sagatavotā materiāla. Ja izvēlētajā vietā ir tikai nezāles, tās rūpīgi nopļauj un no augsnes aizvāc gružus, ja tur bijis kas samests.

Nepieciešamie materiāli ir brūnais kartons, vajag vismaz par 50 % vairāk par plānoto dobes platību. Piemēram, 10 x 1,5 m dobei vajag vismaz 22,5 m2 kartona. Pārējās sastāvdaļas ir gluži kā komposta kaudzei. No brūnajām var izmantot salmus, sausas koku lapas, no zaļajām – mizas, izspiedas, kūtsmēslus (kompostētus), bet galvenā sastāvdaļa būs kartons. Ar šīs metodes palīdzību sešos mēnešos var iegūt auglīgu augsni, kurā varēs sēt un audzēt praktiski lielāko daļu augu. Turklāt viss, kas vajadzīgs, ir dakša, attiecīgi materiāli un vēlme nedaudz pastrādāt.

Uz 1 m² dobi vajag 0,2 m³ salmu, 0,2 m³ lapu, 0,2 m³ mizu un izspiedu, kā arī pa 0,1 m³ kūtsmēslu un zaļas zāles. Šādu dobi vieglāk iekārtot rudenī, kad ir vienkāršāk tikt pie vairāk sastāvdaļām.

Dobes iekārtošana – ja ir sauss laiks, plānotā platība ir pamatīgi jāsalaista. Tad uz augsnes klāj kartonu ar pārsedzi starp kartona plātnēm vismaz 30 cm, tās salaista. Kartons kalpos kā galvenais daudzgadīgo nezāļu noturētājs. Pirmo kārtu pa 10 cm uzklāj uz kartona un tālāk citu uz citas, lai kartona malas arī tiktu nosegtas. Brūnās sastāvdaļas papildus samitrina, bet ne salej. Pēdējo kārtu pārklāj ne tikai dobes augšai, bet arī sāniem. Ja kūtsmēsli ir kompostēti, tad faktiski tiek iegūta apmēram 30 cm auglīgas augsnes kārta, kas ir brīva no nezāļu sēklām.

Atslēgdobes veidošana