Eiropas Savienība patlaban ievieš jaunu vidi saudzējošu politiku Zaļais kurss, lai veicinātu videi draudzīgu saimniekošanu. Lai sasniegtu šo mērķi, ir paredzēts samazināt arī mēslošanas līdzekļu patēriņu lauksaimniecībā. Minerālmēslu lietojuma optimizācija dārzeņu audzētājiem rada lielu izaicinājumu.

LLKC sadarbībā ar Kuldīgas novada Vārmes pagasta piemājas saimniecību “Blāzmas” 2022. gada pavasarī sāka demonstrējumu segtajās platībās. Tam tika izvirzīta hipotēze – barības vielu nodrošinājums augsnē ietekmē dārzeņu ražu un kvalitāti; un mērķis –  analizēt barības vielu efektīvu izmantošanu dārzeņos.

Mērķa sasniegšanai 2022. gada pavasarī ierīkots demonstrējums segtajās platībās ar šādiem variantiem:

1) līdzšinējais standarta paņēmiens – gurķu audzēšana ar sāļu koncentrāciju (EC) 2,5 mS/cm jeb ~0,5 g/l;

2) gurķu audzēšana ar zemu sāļu koncentrāciju (EC) 2,0 mS/cm jeb ~ 0,3 g/l;

3) gurķu audzēšana ar augstu sāļu koncentrāciju (EC) 3,5 mS/cm jeb ~0,7g/l.

Salīdzinātas divas gurķu šķirnes – ‘Spino F1’ un ‘Alpaka F1’.

Kopējā demonstrējuma platība ir 60 m². Augsnes raksturojums: pH 5,5, organiskā viela 1,9%. Barības vielu nodrošinājums katrā variantā tika nodrošināts atbilstoši demonstrējuma variantam. Katra varianta lielums ir 10 m². Gurķiem katru dienu deva mēslojumu, kas sastāvēja no oranžā kristalona (6:12:36+micro) un Ca(NO₃)₂ attiecībā 1:2, attiecīgi pa variantiem:

1) Kontrole, augsne ar normālu barības vielu nodrošinājumu. Uz apdobi katru dienu tika izlietoti 210 g minerālmēslojuma.

2) Augsne ar zemu barības vielu nodrošinājumu. Uz apdobi katru dienu tika izlietoti 140 g minerālmēslojuma.

3) Augsne ar augstu barības vielu nodrošinājumu. Uz apdobi katru dienu tika izlietoti 280 g minerālmēslojuma.

Lai augsnē barības vielu nodrošinājums būtu tikai vienīgais atšķirīgais faktors, demonstrējumu no paša sākuma tika plānots veikt segtajās platībās, kur visi pārējie faktori (augsnes un gaisa mitrums, mēslošana, temperatūra) ir vienādi un kontrolējami iespēju robežās. 2022. gada 15. aprīlī tika iesēti gurķi podiņos (12 cm). Iesēja divas šķirnes – ‘Spino F1’ un ‘Alpaka F1’, lai no katras šķirnes iegūtu 70 stādus un katrā variantā būtu 20 stādi. Pēc gurķu iesēšanas tika sagatavota augsne siltumnīcā atbilstoši iepriekš minētajiem variantiem. 12. maijā gurķu stādus (2–3 īstās lapas) izstādīja siltumnīcā. Siltumnīca nebija apkurināma, nedēļu pēc izstādīšanas uznāca aukstums, stādi tika pakļauti stresam, to attīstība apstājās uz pāris nedēļām, bet bojā neviens augs neaizgāja.

Lai demonstrētu, kā mēslojuma daudzums augsnē ietekmē gurķu augšanu, attīstību un ražību, svarīgi ir izveidot sabalansētu mēslošanas recepti. Pie augstas sāļu koncentrācijas sabalansētai receptei nav tik liela nozīme kā pie zemas, jo pie zemas, ja kāda barības elementa trūkst, augi cieš vairāk. Mēslojumam izvēlēts oranžais kristalons (6:12:36+micro) un Ca (NO₃)₂ attiecībā 1:2. Saimniecībā katru dienu tika noteikts barības elementu daudzums augsnē ar konduktometru, un atkarībā no rezultāta mēsloja vai nemēsloja. Gurķus vajadzēja mēslot gandrīz katru dienu, izņemot, ja iepriekšējā diena bija vēsa un apmākusies.

Gurķu stādi neatkarīgi no šķirnes un mēslošanas varianta līdz ražošanas sākumam (22. jūnijs) auga un attīstījās vienādi. Gurķiem sākot ražot, parādījās atšķirības to augšanā. Proporcionāli dotajam mēslojuma daudzumam gurķu stādi veidoja atvases, respektīvi, jo vairāk tika dots mēslojums, jo vairāk veidoja atvases, kas, protams, pēc tam ļoti atspoguļojās ražā.

No kaitēkļiem bija sastopama muša, kas vasaras vidū dēja oliņas gurķu galotnes stumbrā, kāpuram graužot stumbru, galotnes auga kroplīgas vai aizgāja bojā. Šim kaitēklim gurķi nav primārā barības bāze, kaitēklis radīja maznozīmīgus bojājumus. Latvijā šis kaitēklis nav sastopams katru gadu. Tāpat tā ierobežošanai nav reģistrēts neviens AAL.

No slimībām pirmā parādījās stublāju iedega (Didymella bryoniae), un 2 stādi no šķirnes ‘Spino F1’ augusta sākumā aizgāja bojā variantā ar augstu sāļu koncentrāciju. Iespējams, šī šķirne ir ieņēmīgāka pret šo slimību. Vēlāk, septembrī, kad kļuva vēsāks, palielinājās gaisa mitrums, gurķu stādi visos variantos masveidā sāka slimot ar neīsto miltrasu (Pseudoperonospora cubensis). 1. oktobrī stādījums tika likvidēts.

Demonstrējumā ražai ir liela nozīme – gan tās daudzumam, gan kvalitātei. Raža tika vākta katru dienu un uzskaitīta kvantitatīvi. Gurķu augļu vidējais svars bija ~100 g.

Ražai tika noteiktas kvalitatīvās īpašības (nitrāti, mitrums, sausna, slāpeklis, fosfors, kālijs, magnijs, kalcijs). Skat. 1. tabulu. Veicot datu matemātisko analīzi, starp mēslošanas variantiem un šķirnēm nebija būtiskas atšķirības parametros. Nitrātu saturam gurķu augļos arī nebija būtiskas atšķirības starp variantiem, bet variantos ar augstu barības vielu koncentrāciju nitrātu saturs pārsniedza maksimāli pieļaujamās nitrātu normas, kas norādītas Ministru kabineta noteikumos Nr. 292. Gurķu augļiem maksimāli pieļaujamais nitrātu daudzums ir 150 mg/kg, bet, ja augsne ir segta, maksimālais nitrātu saturs augļos nedrīkst pārsniegt 300 mg/kg.

1. tabula Gurķu ķīmisko analīžu rezultāti, 2022. g.

Lai nepārsniegtu maksimāli pieļaujamā nitrātu līmeņa daudzumu, nākamos gados jāgādā, lai augos fosfors tiktu pilnvērtīgi uzņemts, jo fosfors palīdz pārveidot nitrātus, veidojot olbaltumvielas. Fosfors,  iespējams, netika pilnvērtīgi uzņemts vāji skābas augsnes un vēso nakšu dēļ.

Veicot matemātisko analīzi gurķu ražas kvantitatīvajiem datiem, starp šķirnēm netika konstatētas būtiskas atšķirības ražas apjomā, bet bija būtiskas atšķirības starp mēslošanas variantiem. Augsnē esot vairāk barības vielām, attiecīgi tiek iegūta lielāka raža.

Tā kā ražas lielums būtiski atšķīrās atkarībā no mēslošanas varianta, tad arī peļņa būtiski atšķīrās pa mēslošanas variantiem.

Visos variantos darbaspēka izmaksas ir vienādas, kas ir 6978,26 eiro uz 1000 m². Mainīgās izmaksas ir atšķirīgas – izdevumi minerālmēsliem. Ražas lielums visos variantos ir atšķirīgs, kas ietekmē kopējo peļņu. Gurķu augļi vidēji tika pārdoti par 1,80 eiro/kg.