Lai koki ražotu daudz un augstas kvalitātes augļus, tiem ne tikai pietiekamā daudzumā jāsaņem barības vielas un mitrums no augsnes, bet nepieciešami arī ogļhidrāti, kuri veidojas fotosintēzes rezultātā koku lapās. Lai fotosintēze būtu intensīva, nepieciešama gaisma. Vajadzīgi arī spēcīgi, jauni augļzariņi, jo tikai uz tādiem ziedi un augļi būs izturīgāki pret nelabvēlīgiem vides faktoriem. Tātad visā koka ražošanas periodā jānodrošina gaismas nokļūšana visās vainaga vietās, jaunu dzinumu ar spēcīgām lapām un jaunu augļzariņu veidošanās. 

Neveidots vainags ļoti ātri kļūst pārāk biezs, augļzariņi sāk novecot un atmirt, augļi ir skaisti tikai vainaga ārpusē, augļu koki sāk ražot periodiski, gan augļus, gan zarus un lapas aizvien vairāk bojā dažādas slimības un kaitēkļi.

Vainagu formas

Piramidāls vainags. Piemērotākā vainaga forma gandrīz jebkuram kokam. Šāds vainags var būt gan platāks, gan šaurāks, zemāks vai augstāks. Arī dažādu veidu slaidās vārpstas būtībā ir piramidālas formas vainagi. Piramidālā vainaga augšējā daļā zariem jābūt īsākiem, lai tie nenoēnotu zemāk esošos.

Šādu vainagu var izveidot dažādu augumu kokiem – gan punduriem, gan liela auguma, turklāt ne tikai ābelēm un bumbierēm, bet arī ķiršiem un plūmēm.

Vainaga izgaismojums atkarībā no tā platuma. Ja vainags ir šaurs un augsts, labi gaismas apstākļi ir lielākajā vainaga daļā, jo 80– 100% gaismas vainagā iespiežas tikai līdz 40 cm dziļumam.

Izmantotās gaismas daudzums dažādās vainaga daļās

Ābeles uz vidēja vai liela auguma potcelmiem atkarībā no koku stādīšanas attāluma var veidot gan ieapaļi piramīdveida formā ar 3–4 uz visām pusēm vienmērīgi izvietotiem skeletzariem, gan ieplakani piramīdveida formā ar diviem skeletzariem rindas virzienā.

Slaidās vārpstas vainagam uz vadzara apakšējā trešdaļā daži zari (4–6) – pamatzari ir resnāki un garāki, tie arī ilgāk saglabājami. Augstāk esošie ik pēc 3–5 gadiem tiek atjaunoti. Šo vainaga formu visbiežāk veido kokiem uz maza auguma potcelmiem.

Kausveida vainagu veido ar 3–4 skeletzariem, izgriežot vai izzāģējot vadzaru. Izturīgs vainags veidojas tad, ja skeletzari ir ar pietiekami platiem atzarošanās ļeņķiem un izvietoti dažādos augstumos.

Kolonnveida vainagā augļzari atrodas tieši uz stumbra vai īsiem sānzariem. Vainags veidojas šaurs un atkarībā no šķirnes un izmantotā potcelma zems vai augsts.

Vainagu veidošanas laika ietekme uz augšanu un ražošanu

Rudenī barības vielas ir uzkrājušās koku saknēs, stumbrā un resnākos zaros. Ja zarus izgriež vai īsina ziemā vai pavasarī pirms sulu cirkulācijas sākšanās, palikušās koka daļas no saknēm saņem vairāk barības vielu, tāpēc tiek veicināta to augšana.Tādēļ vainagi ziemā vai agri pavasarī jāveido novecojušiem kokiem bez jauniem dzinumiem – tas veicinās to veidošanos, augšanu. Jāatjauno novecojušie klājzari. Agri pavasarī stipri jāapgriež arī vāji augoši koki, kuriem ir ļoti daudz augļzariņu, bet trūkst jauno, iepriekšējā gada dzinumu.

Veidošana vasarā ļauj pagarināt vainaga veidošanas laiku, nomierināt koku augšanu. Vēlu pavasarī vai vasaras sākumā, kad barības vielas sadalījušās pa visu vainagu, var veidot jaunus, pārāk spēcīgi augošus kokus. Veidošana šajā laikā bremzē augšanas procesus vadzara augšējā daļā, kas ļauj ierobežot koka augumu, veicina klājzaru noklāšanos ar augļzariņiem, uzlabo augļu krāsošanos, palielina augļu izturību pret fizioloģiska rakstura un sēņu slimību izraisītiem bojājumiem glabāšanas laikā.

Jūnijā viegli noplēst jaunās vasas, kuras sākušas augt ap griezuma brūcēm, arī nevēlamās vietās augšanu uzsākušus ūdenszarus.

Jūnija beigās veic veco augļu koku ierobežošanu augstumā, nozāģējot galotni. To darot šajā laikā, mazāk veidosies ūdenszari; ja tomēr sākas to augšana, tos ieteicams iznīcināt, nobraukot vai noplēšot ar cimdotu roku, kamēr tie vēl jauni, nenobrieduši, 10–20 cm gari. Nākamajā pavasarī tos noplēst būs grūti, bet, ja tos nogriezīs, no palikušā valnīša ar snaudošajiem pumpuriem, sevišķi bumbierēm, augšanu var sākt vairs ne viens, bet vairāki spēcīgi, jauni dzinumi. Vainags kļūs biezāks, izveidosies tā saucamā cepure. Augstuma ierobežošana būtu jāuzsāk tikai tad, kad koki jau labi ražo.

Jūlija beigās vai labāk augustā, kad lielākā daļa jauno dzinumu jau noslēguši augumu, jauniem kokiem ir labi izgriezt vai noplēst vadzara vai skeletzaru galotņu konkurentdzinumus. Ja galotnes augšana jāstimulē, tos labāk nogriezt, ja tā jābremzē, dzinumus labāk noplēst, jo lielākas brūces aizaugšana samazinās barības vielu pieplūdi galotnes dzinumam.

Vainaga veidošana jūlija otrajā pusē, noplēšot jaunos dzinumus augļu tuvumā, nodrošina tiem labāku apgaismojumu, samazina stumbra augšanu resnumā, kā arī sakņu augšanu.

Pirms ražas novākšanas var veikt vainaga izgaismošanu, izgriežot nokarenus un noēnotus zarus ar visiem zemas kvalitātes augļiem vai pārāk spēcīgus, augļus noēnojušus jaunos dzinumus. Bagātīgi ražojošiem kokiem jaunos dzinumus gan vajadzētu saudzēt, lai nesamazinātu lapu virsmu. Tā nepieciešama, lai augļus nodrošinātu ar ogļhidrātiem laba krāsojuma iegūšanai, kā arī cukura un skābes satura paaugstināšanai. Zaru izgriešanu var veikt pakāpeniski, vairākkārt.

Augšanas procesus var regulēt, kombinējot veidošanas laikus.

Ja kokiem pārāk stipra apgriešana ziemā vai agri pavasarī, arī pārmērīga mēslošana izraisījusi pastiprinātu spēcīgu jauno dzinumu veidošanos, samazinot ziedpumpuru ieriešanos, palielinot dažādu slimību bojājumus, kā arī palielinot izdevumus vainagu veidošanā, tiem, lai atjaunotu fizioloģiskā līdzsvara stāvokli ar sabalansētu augšanu un ražošanu, jāmaina vainaga veidošanas laiki un mēslošanas sistēma.

Sākumā jāizvairās no koku veidošanas ziemā vai agri pavasarī, tad to augšanas procesu intensitāte strauji samazināsies. Pēc tam augustā jāveic vainagu koriģējoša veidošana, novecojušus klājzarus vai citus nevēlamus zarus izgriežot pat kopā ar augļiem. Turpmākajos gados, ievērojot tādu pašu vainagu veidošanas laiku un veidu, augšanu bremzējošie procesi turpinās, samazinās dzinumu veidošanās un augšana un līdz ar to ogļhidrātu patēriņš. Tie vairāk tiek tērēti augļiem, kā arī rezervju uzkrāšanai, rezultātā paaugstinās cukuru saturs augļos un koku ziemcietība. Tā kā samazinās dzinumu konkurence, augļi tiek labāk apgādāti ar kalciju.

Kad fizioloģiskais līdzsvars starp augšanu un ražošanu ir atgūts, jāatsāk klājzaru atjaunošana, tos īsinot pavasarī.

Vainagu ieveidošana ābelēm

Lai augļu koki gan labi augtu, gan arī labi ražotu, ļoti svarīgi ir tām pareizi ieveidot vainagus pirmajos augšanas gados.

Ābeles uz maza auguma potcelmiem vēlams veidot slaidās vārpstas formā.

Ābeles uz vidēja vai liela auguma potcelmiem atkarībā no koku stādīšanas attāluma var veidot gan ieapaļi piramīdveida formā ar 3–4 uz visām pusēm vienmērīgi izvietotiem skeletzariem, gan ieplakani piramīdveida formā ar diviem skeletzariem.

Viengadīga stāda uz maza auguma potcelma ar daudz sānzariem (sasteigtiem dzinumiem) veidošana. Pēc iestādīšanas tiem izgriež zemāk par 80–90 cm augstumā virs zemes esošos dzinumus. 4-5 pamatzarus veido no augstāk esošiem 30–50 cm gariem zariem, kurus neīsina. Īsina tikai pārāk garos vai bojātos dzinumus. Vadzara galotnes dzinumu īsina apmēram 20 cm virs augšējā sānzara. Stādiem uz spēcīgāka auguma potcelmiem atstāj tikai 2-4 sānzarus.

Mūsu klimatiskajos apstākļos un lielākajai daļai mūsu šķirņu nav iespējams izaudzēt viengadīgus stādus ar pietiekamu daudzumu sasteigto vasu vajadzīgajā augstumā un vajadzīgajā garumā. Šādi stādi, protams, ievērojami atvieglotu dārzu stādītāju darbu. Diemžēl lielākā daļa kokaudzētavu pārdod viengadīgus acotņus bez vai ar nedaudz sasteigtajām vasām. Slaidās vārpstas formai līdzīgus vainagus šiem stādiem jāveido dārza stādītājiem. Ir arī kokaudzētavas, kuras pārdod divgadīgus stādus ar 3–4 sānzariem. Šādi stādi ļauj viegli ieveidot vainagus ābelēm uz vidēja vai spēcīga auguma potcelmiem, bet, ja sānzaru ar pietiekami platiem atzarošanās leņķiem ir vairāk, arī slaido vārpstu ābelēm uz maza auguma potcelmiem.

Viengadīgo stādu bez vai ar īsiem sasteigtajiem dzinumiem veidošana. Stādus īsina apmēram 100–120 cm augstumā un sasteigtos dzinumus pilnībā izgriež.

Viengadīgie stādi jāīsina augstāk par vēlamo sānzaru veidošanās zonu. Zem galotnes pumpura 3–6 pumpurus izlauž, tad zemāk plaukstošie pumpuri veidos sānzarus ar plašāku atzarošanās leņķi, kuri nebūs jāatliec ar knaģiem. Ja tas nav izdarīts, jūnijā, kad jaunie kociņi ieaugušies un tiem sāk augt jauni dzinumi, galotnes konkurenti jānogriež vai jāizplēš.

Zemāk esošo 3–6 dzinumu atzarošanās leņķu paplatināšanai izmanto koka veļas knaģus. Tie lietojami tikai tad, kad dzinumi sasnieguši 10–15 cm garumu. Pēc 10–12 dienām knaģi jānoņem. Nobrauka visus uz stumbra plaukstošos pumpurus, kuri atrodas zemāk par 80 cm no zemes. Ja zari tiks veidoti no zemāk esošiem pumpuriem, ražas ietekmē tie nolieksies pārāk zemu, traucējot apdobju sleju un arī rindstarpu apkopšanu.

Ja tikko iestādītam kociņam plaukst ziedpumpuri, tos labāk izplūkt, saglabājot lapas, lai veicinātu sānzaru veidošanos.

Īsāku par 100 cm vai nedaudz apsalušu viengadīgu stādu apgriešana. Labāk tos saīsināt ļoti stipri, atstājot virs acojuma vietas tikai dažus pumpurus. Kad no tiem būs izveidojušies dzinumi, atstāj spēcīgāko no tiem. Tā var atjaunot arī zaķu apgrauztos vai līdz sniega līnijai nosalušos kociņus.

Divgadīgo stādu apgriešana. Pēc iestādīšanas tiem stādiem uz pundurpotcelma, kurus veidos slaidās vārpstas formā, atstāj 4-6 zarus. Ja zaru žāklē ir valnītis, sānzarus atliec un nostiprina gandrīz horizontāli, tos neīsina. Ja galotne nav pārāk gara, arī to var neīsināt. Pārāk garu galotni īsina apmēram līdz 20 cm augstumam virs augšējā sānzara.

Divgadīgu stādu uz vidēja vai spēcīga auguma potcelmiem apgriešana. Tiem var atstāt divus vai trīs spēcīgākos sānzarus ar platāko atzarošanās leņķi. Citus zarus izgriež. Ja atstātie zari ir garāki par apmēram 50 cm vai to gali apsaluši, tos un arī galotni saīsina. Galotne īsināma aptuveni 20 cm virs sānzaru galiem.

Vainagu ieveidošana ābelēm turpmākajos gados

Tā atkarīga gan no potcelma auguma, stādu vecuma un kvalitātes, gan ābeļu šķirnes un iespējām kociņus aprūpēt, tāpēc jāiegaumē un jāņem vērā tikai pamatprincipi, uzdevumi un paņēmieni. Pirmos trīs gadus galvenais uzdevums ir panākt pietiekami spēcīgu augšanu, lai izveidotu ražotspējīgu vainagu. Šajos gados nav pieļaujama kociņu bagātīga ražošana. Tā neļautu izveidot labi zarotu vainagu un negatīvi ietekmētu kociņu ražošanu turpmākajos gados.

Ābelēm uz maza auguma potcelma vadzaram vienmēr jābūt 1,5–2 reizes resnākam par jebkuru sānzaru tā atzarošanās vietā, tāpēc noteikti jāizgriež visi sānzari, kuri ir vadzara resnumā vai tikai nedaudz tievāki. Ja iestādītajai viengadīgajai ābelītei ir 4–5 apmēram 30– 50 cm gari dzinumi, arī vadzara (galotnes) iepriekšējā gada pieaugums ir vidēja garuma – ap 50 cm, otrā gada pavasarī nav jādara nekas. Īsina tikai pārāk garu galotnes dzinumu. Pārāk garus un spēcīgus sānzarus labāk izgriezt.

Otrā gada jūnijā, ja pavasarī pumpuri zem galotnes pumpura nav izlauzti, vispirms izlauž jaunos dzinumus tiešā jaunās galotnes tuvumā (tie ir potenciālie galotnes konkurenti) un, ja nepieciešams, ar knaģiem atliec zemāk esošos. Ja pirmajā gadā pieaugumi bijuši niecīgi, ābeles otrajā un trešajā gadā var sākt pārāk bagātīgi ražot. Lai veicinātu sāndzinumu veidošanos un augšanu, izkniebj vai izgriež lielāko daļu ziedkopu. Noteikti jāiznīcina visas ziedkopas uz galotnes iepriekšējā gada pieauguma un tā tuvumā, lai stiprinātu galotni, veicinātu tās augšanu. Stādi rūpīgi jākopj, jāmēslo, jāmulčē apdobes, jālaista.

Ābeles uz vidēja vai spēcīga auguma potcelmiem, ja iestādīts viengadīgs stāds, otrajā gadā zarus veido līdzīgi kā uz maza auguma potcelmiem, tikai sānzaru veidošanai atstājamais dzinumu skaits būtu vēlams ne vairāk kā 2–3. Atzarošanās leņķi var būt šaurāki, tomēr knaģi jaunajām vasām būtu vēlami, lai zara žāklē veidotos valnītis.

Ja stādam jau ieveidoti pietiekami spēcīgi vidēja garuma sānzari ar pietiekami platu (45–60°) atzarošanās leņķi, lielākajai daļai šķirņu dzinumi nav jāīsina arī otrajā vai trešajā gadā. Ja sānzari ir garāki par 50 cm, tie vairāk vai mazāk jāīsina, it sevišķi šķirnēm, kuras slikti zarojas.

Modernos stādījumos koku vainagiem jau pāris gadu laikā jāaizņem visa tiem atvēlētā telpa, tātad, ja attālumi starp kokiem ir lielāki, neatkarīgi no potcelmu formas ar zaru īsināšanu jāveicina gan augšana, gan zarošanās, turpretī, ja attālumi ir nelieli, jāizvairās no paņēmieniem, kuri veicina spēcīgu sānzaru veidošanos un to zarošanos.

Turpmākajos gados jāatceras, ka augļu koku vadzaram vienmēr jābūt gan spēcīgākam, gan augstākam par visiem sānzariem, tāpēc spēcīgākie no tiem jāizgriež. Ja to laikus neizdara, aizvien grūtāk būs izveidot piramidālu vainaga formu, kas nodrošinātu visu vainaga daļu labu izgaismojumu.

Lai paātrinātu ražošanas sākumu, jāizvairās īsināt gan uz vadzara, gan skeletzariem esošos sāndzinumus – nākamos klājzarus. Pārāk garos un spēcīgos, kā arī uz vainaga vidu vai vertikāli uz augšu augošos sāndzinumus labāk izgriezt vai noplēst. Lai ābelei uz vidēja auguma potcelma saglabātu nelielu, labi izgaismotu un viegli kopjamu vainagu, nevajadzētu augstāk par jau izveidotajiem 2–3 skeletzariem veidot jaunus skeletzarus, veido tikai sīkākus klājzarus. Protams, ja vēlas dekoratīvu, spēcīgāk augošu koku, vismaz 70 cm augstāk par 

apakšējiem skeletzariem var ieveidot vēl kādu, izvēloties pietiekami spēcīgu sāndzinumu tādā vietā, lai tas turpmāk nenoēnotu apakšējos skeletzarus.

Ābeles uz vidēja vai liela auguma potcelmiem ir ilgmūžīgākas, tāpēc tām vainags jāizveido izturīgāks.

Vainagu veidošana ražojošām ābelēm

Galvenie uzdevumi ir nodrošināt:

• jauno gaismas nokļūšanu visās vainaga daļās;
• augļzariņu atjaunošanos;
• veselīgu dzinumu veidošanos;

Ābelēm uz maza auguma potcelmiem vainaga augšējā daļā virs pamatzariem nevajadzētu atstāt nevienu resnu vai garu sānzaru – klājzaru. Šajā vadzara posmā jāveic regulāra to nomaiņa, atstājot tikai divgadīgus vai trīsgadīgus zarus. Veicot atjaunošanu, katru gadu izgriež 3–5 lielākos un vecākos zarus, atstājot celmiņus. Jāizgriež arī visi noēnotie vai noēnojošie, kā arī vertikāli augošie (tos ir viegli noplēst), vainagu sabiezinošie un nokarenie zari.

Kad koks jau sasniedzis vai pat pārsniedzis vajadzīgo augstumu, tā galotni vajadzētu novājināt (noplēšot konkurentus vai atļaujot galotnei ražot), ne strauji pazemināt, lai neizraisītu spēcīgu vertikāli augošu dzinumu augšanu, kuri, ja tos laikus nenoplēsīs, veidos

cepuri, kura noēnos vainaga apakšējos zarus.

Pamatzari ābelēm slaidās vārpstas formā jāizgriež tikai tad, kad tie ir pārlieku resni, bojāti vai atrodas pārāk tuvu cits citam. Pārāk garie un nokarenie pamatzari nedaudz jāsaīsina līdz kādam uz augšu vērstam klājzaram. Uz tiem esošos klājzarus (garākus vai īsākus) regulāri īsina, atstājot celmiņu vai uz augšu vērstu augļzaru. Izgriež pārāk spēcīgos, uz augšu augošos klājzarus.

Ābelēm uz vidēja vai liela auguma potcelmiem, ja ābelēm vainagi pirmajos gados ieveidoti pareizi:

• jācenšas saglabāt izveidotos 2–4 skeletzarus; klājzari uz tiem regulāri jāatjauno, izgriežot vecākos un resnākos;

• klājzarus uz vadzara retinot vai atjaunojot, vispirms izgriež vai izzāģē augstāk esošos, pārāk spēcīgos – tos, kuri varētu noēnot apakšējos;

• izzāģējot vai izgriežot galotni – vadzaru, jāpazemina koki līdz vēlamajam augstumam, lai vainagu varētu labi sakopt un viegli novākt ražu. Jāpazemina vienā reizē, ne pakāpeniski. To gan vislabāk darīt tikai jūnija otrajā pusē.Turpmākajos gados, regulāri noplēšot ūdenszarus, kuri pēc pazemināšanas veidošies vainaga augšējā daļā, vēlamais augstums jāsaglabā.

Turpinājums darbam, kas izdarīts ziemā vai agri pavasarī, ir veidošana vasarā, kad labāk

redzamas zaru un lapu sabiezinājuma vietas, kā arī nokaltušie zari.

Ja agri pavasarī zari saīsināti stipri, tad tas izraisa ļoti spēcīgu jauno dzinumu augšanu, kas dažām šķirnēm veicina augļu zemmizas korķplankumainības veidošanos, kā arī noēno augļus un kavē to krāsošanos. Tāpēc šādi jaunie dzinumi jāizlauž vai jāizgriež jūlijā vai augustā, pirms tie paguvuši pārkoksnēties. Saudzē horizontāli augošos, īsākos, kuri beiguši augšanu un izveidojuši galotnes pumpuru. Uz tiem ieriesīsies ziedpumpuri nākamā gada ražai.

Ar autoru atļaujām pārpublicēts no grāmatas Augļkopība, Dārzkopības institūts, ISBN 978-9984-9392-7-8 , https://fruittechcentre.eu/sites/default/files/2018-04/Auglkopiba.pdf