Kā zināms, no dabas daudz varam mācīties un aizņemties lieliskus inženierijas risinājumus. Freiburgas Universitātes Botāniskajā dārzā Vācijā ir izvietotas informatīvas plāksnes, kas īpaši izceļ bioniku. Bionika ir zinātne par bioloģisko sistēmu uzbūves un principu izmantošanu inženierijā.

Piemēri nav nemaz tālu jāmeklē – gandrīz ikviens pazīst lielo diždadzi (Arctium lappa L.) vai pilsētas biteni (Geum urbanum L.) un teju vai katrs ikdienā izmanto apavus vai apģērbu ar Velkro jeb āķīšu un cilpiņu aizdari. 1941. gadā Šveicē inženieris George de Mendel devās pastaigā un aizdomājās, kādēļ dadžu pogaļas ieķeras viņa vilnas zeķēs un suņa vilnā. Ieskatoties uzmanīgāk, viņš pamanīja daudz mazu āķīšu, kas bija pieķērušies audumam. Pēc vairāku gadu pētījumiem un izmēģinājumiem George de Mendel izdevās radīt sintētiskus līdzīgus āķīšus, kas stiprinājās pie auduma strēmeles, kam bija cilpiņas. Mums tik pazīstamā aizdare bija izgudrota. Mūsdienās Velkro aizdari izmanto ne tikai apģērba un apavu, bet arī autiņbiksīšu aizdarei un dažādiem stiprinājumiem.

Dažkārt atviegloti nopūšamies, cik labi, ka mājas siena nokrāsota ar krāsu, kas atgrūž netīrumus un ļauj viegli nomazgāt grafiti. Izrādās, šo pārklājumu radīšanu iedvesmojis lotoss (Nelumbo sp.). Dabā lotosa lapas vienmēr paliek tīras. Pat uzpilinot medu, tas kā bumbiņa noripo nost no lapas plātnes. Lotosa lapas ir ļoti hidrofobas – ūdens tās nespēj samitrināt, un līdz ar netīrumiem ūdens lodītes noripo nost.

Ikdienā bieži redzam televīzijā attēlus ar dzeloņstieplēm, dažkārt tās norobežo arī privātīpašumus vai ganības. Izrādās, arī to radīšanu iedvesmojuši augi – Osaga apelsīns jeb dzīvžogu ābele Maclura pomifera ((Raf.) Schneid.). Tas ir neliels kokaugs vai biežāk...

Pilnu rakstu lasiet rudens Dārzs un Drava numurā!