Dārzs un Drava / 2018.gads (Vasara.)

Mūsu žurnāla 60. jubilejas gadā pāršķirstot senos numurus, īpaši interesants šķita Bulduru dārzkopības tehnikuma skolotāja Evalda Indriksona raksts par mūsu pusē joprojām mazpazīstamo dārzeni artišoku ar ieteikumiem, kā tas būtu audzējams Latvijā. Artišoks ir ļoti veselīgs augs, labs antioksidants, stimulē imūnsistēmu, labvēlīgi iedarbojas uz aknām un gremošanas sistēmu. Taču tas ir īsts dienvidnieks un pie mums nav viegli audzējams. Piedāvājam iepazīties ar rakstu, kas publicēts Dārzā un Dravā 1959. gada janvāra numurā (tad žurnāla nosaukumā bija trīs vārdi Daba, Dārzs, Drava) un arī dārzeņkopības ekspertes Mārītes Gailītes ieteikumus, kā vislabāk un vienkāršāk artišokus audzēt mūsdienās.

Audzēsim arī artišokus!
Artišoks ir daudzgadīgs dārzenis. Uzturā izlieto tā ziedu galviņu pamatnes. Artišoks satur vērtīgas barības vielas un noder arī kā ārstniecības augs.

Artišokus pavairo ar sēklām un sakņu dalīšanu, tā veģetācijas periods ir 180–200 dienas. Lai mūsu republikas apstākļos jau pirmajā gadā iegūtu ziedu galviņu ražu, nepieciešams veikt sēklu jarovizāciju un sēklas jāizsēj jau februāra mēneša beigās siltumnīcā. Sēklas pirms sējas uz 10–12 stundām iemērc 30–40 o C silta ūdens, pēc tam sajauc ar mitrām zāģu skaidām vai smilti un novieto +25 °C temperatūrā. Sēklām jābūt mitrām, lai tās saknīkst 4–5 dienās. Kad dīglīši sasnieguši 1 cm garumu, tās novieto 0 °C temperatūrā. Pie šādas temperatūras sēklas tur 10–15 dienas, līdz dīglīšu galiņi kļūst mazliet brūni. Pēc tam sēklas izsēj 10–12 cm diametra podiņos. Piemērotākā augsne dēstu audzēšanai ir 2 daļas trūdvielu, 1 daļa velēnzemes un 0,5 daļas grants. Dēstiem augšanas laikā vairākas reizes dod virsmēslojumu.

Ja no sakņu atvasēm grib iegūt stādus, tad rudenī pieaugušos stādus izrok un pārziemina pagrabā. Agri pavasarī saknes sadala, izstāda 10–15 cm podos un novieto siltumnīcā +15–18 °C temperatūrā. Sešu nedēļu laikā izveidojas spēcīgi dēsti, kas pie labas kopšanas tanī pašā gadā dod nelielu ziedu galviņu ražu.

Artišokus izstāda uz lauka maija otrajā dekādē trūdvielām bagātā, mitrā augsnē. Augsnē pirms stādīšanas uz 10 m2 iestrādā 40 kg kūtsmēslu, 2 kg superfosfāta, 1,5 kālija sāļa un 1 kg amonija salpetra. Piemērotākie stādīšanas attālumi ir 70 cm rindu no rindas un 50 cm augu no auga.

Galvenie kopšanas darbi veģetācijas periodā, iestājoties sausākam laika posmam, ir laistīšana, virsmēslošana un ziedu galviņu normēšana. Virsmēslojumā augšanas sākumā dod atšķaidītu vircu (1:5), uz 10 l šķidruma pievienojot 30 g superfosfāta un 20 g kālija sāļa. Sīkās galviņas, kas veidojas lapu padusēs, izgriežamas, atstājot tikai 3–4 galviņas auga galotnē, citādi izaug uzturam mazvērtīgas galviņas.

Ja uzturā grib izlietot etioletās auga daļas – lapu kātus, nepieciešams pēc auga ieaugšanās pakāpeniski pie tā pieraust augsni.

Ziedu galviņas nogatavojas septembra trešajā dekādē.

Artišoki pieskaitāmi pie sala neizturīgiem dārzeņiem. Lapas iekalst jau pie -2 °C. Mūsu republikas apstākļos ieteicams artišokus rudenī izrakt un pārziemināšanai pierakt pagrabā pie +1–20 °C temperatūras.

Otrs pārziemināšanas paņēmiens ir piesegšana. Iestājoties stingrākam salam, artišokus pārsedz ar 5–10 cm biezu skuju kārtu un pēc tam segumu papildina ar 10–15 cm biezu kūtsmēslu kārtu. Ziemā pēc vajadzības uzber sniegu.

Lai ziemošanas laikā artišokus nebojātu grauzēji, augsnē un seguma kārtā jāizvieto saindēta ēsma. Pavasarī, tikko kā nokūst sniegs, lai augu saknes neizsustu, segums pakāpeniski jānoņem. Šādi pārziemināti artišoki pirmās ziedu galviņas sāk dot jau jūlija beigās.

Šīs vērtīgās kultūras stādāmā materiāla pavairošanu uzsākusi Bulduru dārzkopības tehnikuma mācību saimniecība.
E. Indriksons, Bulduru dārzkopības tehnikuma Dārzeņkopības nozares vadītājs (Daba Dārzs Drava, 1959. gada janvāris (Nr.1(9))

Artišoku audzēšana ar mūsdienu metodēm
Uzreiz jāsaka, pašlaik ar artišoku audzēšanu ir vērts nodarboties tikai tad, ja ļoti patīk dažādu brīnumu izmēģināšana. Latvijā artišokus vēl joprojām pazīst maz, arī importē tos ļoti nelielos daudzumos (2017. gadā vien 5382 kg), lielākoties no Itālijas. Ēdamā zieda daļa šīm augam ir tik maza, ka ēdiena gatavošanai vismaz vienam cilvēkam vajadzēs vairākus artišokus. Tiesa, internets ir pilns ar dažādām receptēm, kaut gan tie nav tik daudz ēdieni latviešu izpratnē (kā, piemēram, sautētie kāposti), cik uzkodas vai piedevas pamatēdienam.

Piedāvātās šķirnes
Lai kā tur nebūtu, artišokus ir iespējams izaudzēt arī Latvijā. To sēklas var iegādāties internetā, piemēram, vācu firma N.L.Chrestensen piedāvā šķirni ‘Vert De Provence’. To pašu šķirni ar vairākiem nosaukumiem, kā arī dažas citas var atrast pat amazon.de. Savukārt ASV firma Johnny Selected Seeds piedāvā divas artišoku šķirnes, speciāli selekcionētas audzēšanai no sēklām: ‘Imperial Star’ ar zaļām galviņām un ‘Colorado Star’ – ar violetām. Jāņēm vērā, ka šķirnes ar zaļiem ziediem ir agrīnākas par sarkanām. Ņemot vērā nepastāvīgus laikapstākļus ziemā, artišoku pārziemināšana šķiet riskanta, bet mēģināt, protams, var.

Iespējams audzēt vienkāršāk
Artišoku dēstu audzēšana atkarībā no gaismas un temperatūras apstākļiem prasa 8–12 nedēļas, tos var stādīt atklātā laukā, kad vairs nedraud salnas. Ja stāda pēc Indriksona pieredzes maija vidū, drošības labad jātur pie rokas agrotīkls, lai glābtu augus no pēkšņi uznākušas vēlīnas salnas. Ir arī iespējams audzēt artišokus neapkurināmā plēves siltumnīcā, tas būtu drošāk, bet jāņem vērā, ka šis dižciltīgais dadzis (pēc Marka Tvena vārdiem) mēdz izplesties platumā un tā lapas mēdz būt asas. Pats augs sasniedz 1,4–2 m augstumu, tā lapas ir 50–80 cm garas, ar to jārēķinās. Mūsdienās būtu vienkāršāk uzreiz iesēt sēklas kāpostiem paredzētajās ātraudžu kasetēs, drošāk pa 2–3 sēklām katrā ligzdā. Protams, var arī diedzēt sēklas pēc Indriksona ieteikumiem. Optimāla substrāta temperatūra sēklu dīgšanai ir 21–26 °C. Šķirnes, kuras ir paredzētas audzēšanai viengadīgā kultūrā, labāk jarovizēt, nevis dīgstu stadijā, bet vēlāk – jau paaugušos dēstus, tāpēc uzreiz pēc sadīgšanas sējeņus pārpiķē (pārpodo) 10 cm podos. Dienā uztur gaisa temperatūru 15–20 °C, naktī 10–15 °C (dzīvoklī to panākt ir grūti, labāk artišoku dēstus audzēt siltumnīcā). Mūsdienās būtu vienkāršāk izmantot bagātinātas kūdras substrātu dārzeņu dēstiem nekā meklēt trūdvielas (kompostu), velēnzemi un jaukt to visu ar smiltīm. Arī papildmēslošanai ērtāk izmantot kādu no pieejamiem kompleksiem minerālmēsliem, kuru sastāvā ir arī mikroelementi.

Stādīšanas laiks ir atkarīgs no augu lieluma un gaisa temperatūras. Lai augi izietu jarovizāciju, tiem jāpavada vismaz desmit dienas 7–10 °C gaisa temperatūrā, bet tie nedrīkst ciest no salnām. Tāpat jāņem vērā, ka no stādīšanas līdz pirmo ziedpumpuru novākšanai paies vismaz 75–80 dienas.

Arī gatavojot augsni artišoku stādīšanai, mūsdienās ir vienkāršāk kūtsmēslu vietā lietot kompleksos mēslojumus, piemēram, YaraMila cropcare (11-11-21) 30–40 g/m2 vai Novatec Classic (12-8-16), tāpat 30–40 g/m2. Jāteic, ka Indriksona ieteiktie mēslojuma daudzumi šķiet pārspīlēti, teju desmit reizes augstāki nekā tie, ko lieto tagad. Iespējams, tā ir drukas kļūda, pārlēcis komats vai pazudusi nulle.

Arī runājot par papildmēslošanu, mūsdienās ir vieglāk iztikt ar minerālmēsliem, karstā laikā nedrīkst aizmirst par kalciju, to labāk iedot ar laistīšanu. Ja pamatmēslojumā tiek lietots lēnās iedarbības mēslojums Novatec Classic, bez papildmēslošanas varēs iztikt ilgāku laiku, tomēr karstumā kalcija nitrāts būs vajadzīgs arī šajā gadījumā.

Visiem citiem Evalda Indriksona – ilggadēja Bulduru dārzkopības tehnikuma dārzeņkopības pasniedzēja, ļoti daudzu šodienas speciālistu Skolotāja ieteikumiem var tikai piekrist.