, .
cloudy 8.8℃
Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Alternatīvi augu aizsardzības līdzekļi zemeņu audzēšanā

Jūlija Vilcāne, Gunta Krastiņa, Līva Purmale , 15-03-2023
Alternatīvi augu aizsardzības līdzekļi zemeņu audzēšanā

Zemeņu audzēšana Latvijā ir piedzīvojusi dažādas izmaiņas. Nozīmīgs pavērsiens bija Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kas deva iespēju importēt zemeņu stādmateriālu no Nīderlandes un citām Eiropas valstīm. Līdz ar šķirņu maiņu aktuāls kļuvis zemeņu slimību jautājums.

Sakņu puve

Viena no postošākajām slimībām ir zemeņu sakņu puve – sākotnēji nemanāma, tā mēdz strauji attīstīties vēsākos pavasaros, neilgi pēc zemeņu stādīšanas, samazinot ceru augšanas intensitāti, kā rezultātā samazinās arī kopraža.

Sakņu puves inficētie augi ir mazāka auguma, nīkuļo, veido sīkas ogas, bieži iet bojā. Slimības pazīmes parādās jau pirmajā ražošanas gadā, un ar katru gadu slimo augu skaits un bojājumu apjoms palielinās. Zemeņu sakņu puvi ierosina dažādas sēnes. Lai to ierobežotu, stādmateriāls pirms stādīšanas jākodina vai īsi pēc iestādīšanas jāapsmidzina ar tādiem fungicīdiem kā Aliette 80 WG.

Jaunākie pētījumi pierāda, ka zemeņu sakņu puve ir kompleksa slimība ar vairākiem ierosinātājiem, kas pieder dažādām sēņu grupām, tāpēc viena fungicīda lietošana var nebūt efektīva. Arī audzējot zemenes bioloģiski, jāmeklē citi risinājumi. Lauka apstākļos lielākoties novērojama kompleksa inficēšanās – tā dēvētā melnā sakņu puve jeb sakņu slimību komplekss. Slimības ierosinātāji var būt dažādi, tajā skaitā patogēni no Phytophthora, Gnomonia, Verticillium, Pythium, Rhizoctonia, Cylindrocarpon, Fusarium u.c. ģintīm. Līdzīgus bojājumus izraisa arī nematodes un abiotiski faktori. Novērots, ka zemeņu šķirnes nav vienādi ieņēmīgas pret sakņu puvi.

Demonstrējumu pētījumā Bulduros 2019.–2022. gadā tika veikta zemeņu stādījumu apstrāde ar mikrobioloģisko fungicīdu Prestop un cinka-vara mēslojumu Dentamet dažādās kombinācijās. Pētījuma mērķis bija novērtēt dažādu fungicīdiem alternatīvu vielu ietekmi uz zemeņu attīstību un ražas rādītājiem bioloģiskajā vai integrētajā augu audzēšanā, lai samazinātu ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietojumu zemeņu audzēšanas procesā (1. att.).

1. attēls. Demonstrējuma ierīkošana.

2. attēls. Zemeņu stāds.

Lietotās vielas un produkti. Pētījumā izmantots mikrobioloģiskais fungicīds Prestop, kas satur sēni Gliocladium catenelatum. Produkta tirgus nosaukums ir Lalstop. Derīgā sēne uz apstrādātās virsmas veido mirkoskopisku aizsargkārtu un samazina sakņu patogēnu attīstību, kā arī pelēkās puves izplatību. Prestop var tikt lietots gan stādu apstrādei kodinot (mērcējot), gan smidzinot, kā arī pilienveida laistīšanas sistēmā atkārtotām apstrādēm pret sakņu puvēm. Prestop sastāvā esošā sēne var tikt izmantota arī bišu un kameņu stropos, zemeņu apputeksnēšanai ziedēšanas laikā. Bites un kamenes iznēsā sēnes sporas pa stādījumu, lokalizējot tās ziedos, līdz ar to aizsargājošais efekts pret pelēko puvi tiek panākts, nesmidzinot augus.

Dentamet ir vara un cinka mēslojums, kas satur arī citronskābi, rezultātā veidojot ļoti ātri uzņemamu mēslojuma formu, kā arī samazina Phytopthora, Pythium sēņu attīstību un bakteriālo slimību izplatību. Nepietiekams cinka (Zn) saturs zemeņu lapās saistīts arī ar lielāku deformētu ogu skaitu stādījumā.

Omex KingFlo S satur 72 % sēra šķidrā formā, kas augiem pieejams uzreiz. Sērs veicina augu pašaizsardzības spējas, kā arī samazina miltrasas izplatību.

Izmēģinājumā pārbaudīta Prestop ietekme atsevišķi (pirms stādīšanas, izmērcējot stādus 0,5 % darba šķidrumā), kā arī kombinācijās – Prestop + Dentamet (Zn), papildus smidzinot zemeņu stādus pēc iestādīšanas ar devu 50 ml/10 L ūdens. Prestop + S – papildus smidzināts sēra preparāts 0,75 % koncentrācijā.

Plašā sakņu puves izplatībā ne vienmēr vainojams inficēts zemeņu stādmateriāls. Pētījumos Somijā, apsekojot laukus ar dažādu zemeņu audzēšanas vēsturi, konstatēts, ka lielāka nozīme ir tam, vai augsne ir inficēta ar patogēniem, kas ierosina sakņu puvi, nevis inficētam zemeņu stādmateriālam. Bulduros veiktajā demonstrējumu pētījumā zemenes audzētas laukā bez iepriekšējas zemeņu audzēšanas vēstures, tāpēc augsne nav uzskatāma par noteicošo faktoru sakņu puves izplatībā. Augsnes mehāniskais sastāvs ir viens no abiotiskajiem faktoriem, kas primāri ietekmē sakņu puves izplatību, vieglākās smilts augsnēs sakņu puves izplatība ir mazāka, ko arī novērojām pētījumā. Pētījumā zemenes auga vieglā, smilšainā augsnē ar zemu organiskās vielas saturu, papildus izmantojot salmu mulču un komplekso mēslojumu.

Rezultāti. Zemeņu stādījumi atrodas smilšainā, saulainā vietā. Īpaši karstā 2021. gada vasara veicināja ogu strauju pārgatavošanos, sažūšanu, tāpēc kopražas novērtēšana bija apgrūtināta, tomēr varēja novērot atšķirības starp ogu lielumiem dažādos apstrādes variantos (3. att.).

3. attēls. Zemeņu vienas ogas vidējā svara dinamika pa vākšanas reizēm.

Viens no saimnieciski svarīgiem rādītājiem ir ogu lielums. Izmēģinājumā lielākas ogas bija ar Prestop apstrādātajos lauciņos, bet vismazākās ogas bija kontroles lauciņos bez papildu apstrādes. Ar Prestop apstrādātie augi kopumā bija veselīgāki, labāk spēja sevi nodrošināt ar ūdeni, barības vielām un visā vākšanas periodā veidoja lielākas ogas. Tas atspoguļojās arī ražas rādītājos – visiem ar Prestop apstrādātajiem augiem bija tendence veidot lielāku, stabilāku kopējo ražu.

Vislielākās ogas un lielākie ražas rādītāji bija variantā, kur tika lietots Prestop kombinācijā ar mēslošanas līdzekli Dentamet.

Sēra ietekmi pilnībā nevarēja novērtēt, jo stādījumā nebija izplatīta miltrasa, taču variants, kur sērs izmantots kombinācijā ar Prestop, bija nedaudz labāks nekā tikai ar Prestop.

Izmēģinājuma varianti pēc efektivitātes dilstošā secībā:

  1. Prestop + Dentamet – mazākā sakņu puves izplatība, vienmērīgāks ceru lielums, lielākā ogu masa gan ogu vākšanas sākumā, gan beigās. Lielākā kopraža no viena lauciņa (7,14 kg no 20 augiem);

  2. Prestop + sērs, KingFol S – nedaudz zemāki rādītāji kā papildus izmantojot Dentamet, bet kopumā augstāki nekā tikai ar Prestop;

  3. Prestop – kopumā labāka augšanas dinamika, lielāks vidējais ogu lielums, kopraža;

  4. kontrole – bez papildu apstrādes, mazāka kopraža, ražo īsāku laiku sezonā.

4. attēls. Atšķirības zemeņu stādu augumā un attīstībā. 1– sakņu puves ietekmēts augs, kas attīstās nepilnvērtīgi, 2 – optimāli attīstījies augs.

 

 

 

 Raksts tapis demonstrējumu projekta Dažādu augu aizsardzības metožu ietekme uz sīpolaugu un zemeņu augšanu un ražu Latvijas apstākļos (līguma Nr: LAD130519/ p29) ietvaros. 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
No nulles līdz savam biškopības uzņēmumam. 4. daļa.
No nulles līdz savam biškopības uzņēmumam. 4. daļa.

Sveicināti, es esmu Jānis Andiņš, un šis ir mans trešais gads, apgūstot biš...

Nepārtraukti mācīties un baudīt dzīvi laukos
Nepārtraukti mācīties un baudīt dzīvi laukos

Vidzemes pusē, Krimuldas un Sējas pagastos iekārtojusies saimniecība Lejasl...

Latvijas lepnums un tradīcija – Lielie pelēkie zirņi
Latvijas lepnums un tradīcija – Lielie pelēkie zirņi

Ikdienā veikalos ir nopērkami mazie zirņi, gan veseli, gan šķeltā veidā. Ap...

Latvijas dzeltenā ābolu kāļa renesanse
Latvijas dzeltenā ābolu kāļa renesanse

Dzeltenais ābolu kālis ir leģenda. Daudz par to dzirdēts, bet pēdējos pārd...