Dārzs un Drava / 2022.gads (VASARA)

Foto: personīgais arhīvs

Kurš gan nepazīst agavju (Agave) ģinti? Pat cilvēki, kuriem botānika pasveša, vismaz zina, ka agaves tiek izmantotas alkoholiskā dzēriena tekilas ražošanā. Ciešas radniecības saites agaves saista ar furkrejām un dasilirioniem, lai gan šīm ģintīm katrai ir savas īpatnības.

Daudzgadīgie, mūžzaļie milzu sukulenti, kserofīti – furkrejas (Furcraea) pieder sparģeļu (Asparagaceae) dzimtai un savvaļā aug tropu reģionos Meksikā, Centrālamerikā un Dienvidamerikas ziemeļos – Kolumbijā, Venecuēlā un Gajānā, izteikti sausos apgabalos, tuksnešos, kur gadā vismaz astoņus mēnešus valda sausums. Savā dzimtenē furkrejas labi aug piekrastē, klintīs, gravās, kalnu nogāzēs, krūmājos. Tās ir neiedomājami sausumizturīgas. Izmantotas pilsētvides apzaļumošanā, piemēram, dzīvžogos, vai audzētas podos, bez laistīšanas neaug lielas, ja laista, tad veido milzu diametra lapu rozetes.

Pēc izskata furkrejas atgādina agaves, ne velti tās tiek sauktas par viltus agavēm. Telpās diezgan reti, bet tiek audzētas F. selloa, F. selloa var. marginata, F. longaeva, F. foetida. Šīs furkreju sugas aug kā nezāles Austrālijā, izspiežot vietējās sugas, tās atrodamas arī Taizemē, Indijā, Portugālē, Āfrikā, Amerikas Savienotajās Valstīs un daudzās okeāna salās.

Furkreju ģintī ir apzinātas 23 sugas. Tās aug saulainā vietā, vieglā, labi drenētā, trūdvielām bagātā augsnē ar pH 6–7, bet piemērojas arī pH 5,5–8,0. Ziemas mēnešos furkrejas necieš par 17 °C zemāku gaisa temperatūru. Vislabāk tās jūtas 23–30 °C temperatūrā.

Furkrejas spēj ilgi iztikt bez ziedēšanas, līdz vairāku faktoru ietekmē sakopo enerģiju un uzzied. Uz milzīgā ziedkāta ir daudz sīpola formas ziedu. Tiem nobriestot un izbirstot zemē, veidojas necaurejamas audzes, kas pilnībā nomāc vietējo veģetāciju. Zemē izbirušie sīpoliņi pat nelabvēlīgos apstākļos spēj gadiem saglabāt savu dīgstspēju. Pēc noziedēšanas furkrejas lapu rozete iet bojā.

Kā jebkura auga, arī furkreju lapās ir zivīm toksiskie saponīni. Vietējām vajadzībām no lapām iegūst šķiedru, ko izmanto virvju, maisu u.c. izstrādājumu gatavošanā. Furkreju lapas ir viena no izejvielām ziepju un šampūnu ražošanā. Savukārt šī auga saknes lieto kā pretsāpju, asins attīrīšanas līdzekli, pret saaukstēšanos utt.

Iespaidīgās lapu rozetes dēļ furkrejas labāk aug podā viens pašas. Ar gadiem sukulenta apakšējās lapas var apgriezt tuvu stumbram, tā veidojot interesantu stumbru, kas noklāts ar lapu pamatņu gabaliņiem.

Dasilirionus (Dasylirion) to neatkārtojamās lapu rozetes dēļ daudzās zemēs dēvē par arhitektūras brīnumu. Smalkās, tievās, dzeloņainās lapas ar pušķīšiem galā atgādina teiksmainu dzīvnieku, kas simetriski uz visām pusēm izpletis savas adatas. Dasiliriona saliktais vārds ir nācis no grieķu valodas – blīvs, pinkains, lillija. Noziedējis varenais zieds patiesi izskatās pinkains.

Dasilirioni savvaļā aug sausās, akmeņainās kalnu nogāzēs. To dzimtene ir Čivavas tuksnesis Meksikas ziemeļaustrumos. Dasilirioni pacieš sausumu, karstumu un aukstumu – līdz pat mīnus 9 °C. Audzējot telpās, ziemā tiem jānodrošina 10 °C temperatūra.

Sparģeļu dzimtas dasilirionu ģintī ir aptuveni 20 sugas. Viens no mazākajiem sukulentiem ir mūžzaļais, lēnaudzīgais D. leiophyllum ar vienu nesazarotu stumbru, kas bieži guļ uz zemes. Slaidās, šaurās lapas līdz pat 1 m garas. Pats augs aptuveni 1,5 m augsts. Ja augs sadomā ziedēt, tad zieds virs lapotnes var pacelties vienstāva mājas augstumā – 5 m.

D. wheeleri serdes izmanto dažādu alkoholisko dzērienu (tekilas, sotola, mezkala) ražošanā. No lapām auž grozus.

D. serratifolium 90 cm garo lapu galus rotā spalvaini, plūksnaini pušķi.

D. longissimum ir aptuveni 1,2 m augsts un 1,8 m plats.

Dasilirioni ir divmāju augi, tas nozīmē, ka vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas katrs uz sava auga. Vīrišķie ziedi ir baltā krāsā, sievišķie – violeti rozā. Pēc noziedēšanas veidojas 1 cm garš auglis ar vienu pipara lieluma sēklu. Ziedus apputeksnē bites, kolibri. Dasilirionus parasti pavairo ar sēklām, sējot siltā – 21 °C augsnē. Lai sēklas dīgtu, tās iepriekš jāmērcē.

Dasilirioni aug visās augsnēs – skābās, neitrālās un sārmainās ar teicamu drenāžas sistēmu. Sukulenti necieš lieku ūdeni, kā arī ūdeni uz lapām, kas var izraisīt lapu pamatņu pūšanu. Lai neveicinātu pārmērīgi lielu lapu rozešu augšanu, dasilirionus laista ļoti maz. Prasībās pēc ūdens atturīgie dasilirioni izmisīgi sauc pēc saules, kuras gaismas tiem nekad nevar būt par daudz.

Dasilirioni un furkrejas ir praktiski brīvi no kaitēkļiem un slimībām.

Līdzīgi furkrejām dasilirioni sava iespaidīgā auguma dēļ audzējami atsevišķos podos. Arī tiem var veidot no lapām brīvu stumbru, tās nogriežot, bet pie stumbra atstājot lapu pamatnes.

Dasylirion leiophyllum

Dasylirion longissimum

Furcraea selloa var.marginata

Furcraea selloa