Dārzs un Drava / 2018.gads (Pavasaris.)

Mūžzaļās, daudzgadīgās agaves (Agave) ir lapu sukulenti ar simetriskā rozetē izvietotām lapām. Tās savvaļā atrodamas saulainajā Meksikā akmeņaino līdzenumu, klinšaino kalnu nogāžu augsnēs, kurās tikpat kā nav trūdvielu, kurās ūdens nekad neuzkrājas, jo tas ātri aiztek.

Agavju dzimtā (Agavaceae) ietilpstošajā agavju ģintī ir aptuveni 1500 sugu, pasugu, varietāšu, formu, krustojumu, hibrīdu un pat šķirņu, no kuriem telpās un silto zemju dārzos audzē mazāk kā 300 agavju dažādību. Daudzgadīgās, mūžzaļās agaves diametrā ir no aptuveni 50 cm līdz 3 un vairāk metriem. Agaves pamatā ir bezstumbra sukulenti, bet ir arī stumbra sukulenti, piemēram, A. filifera – diegveida agave, kura ar gadiem izveido pamatīgu bezlapu stumbru.

Agave bracteata ziedpumpurs

Zied tikai vienreiz
Agaves ļoti bieži jauc ar alojēm (Aloe), jo vizuāli lapu rozetes abiem augiem ir ļoti līdzīgas. Starp augiem ir ļoti daudz atšķirību: katrai ir sava dzimta, savvaļas izplatība ir dažādos kontinentos, bet pats galvenais ziedēšana – alojes lapu rozete zied katru gadu, bet agaves rozete uzzied tikai vienu reizi, un pēc noziedēšanas augs iet bojā, jo visus spēkus patērējis milzīgi garā ziedneša veidošanai, kas vidēji vairāk nekā desmitkārt pārsniedz auga augstumu.

Agave difformis

Savvaļas apstākļos atkarībā no sugas agaves uzzied 5–16 gadu vecumā. Telpās augošajām dažkārt līdz uzziedēšanai vajadzīgi pat 40–50 gadi, ko bez gadu skaita vēl noteikti ietekmē gaismas daudzums, augsne un citu augiem svarīgu faktoru kopums. Lielākoties podā audzētas agaves savā mūžā var arī neuzziedēt. Agaves, kuras sataisās ziedēt, parasti pirms šī nozīmīgā brīža pie lapu rozetes pamatnes var izveidot garus stolonus, kuri iznāk zemes virspusē apkārt vecākaugam, attīsta jaunas lapu rozetes, kuras kalpo kā jaunstādi sugas turpināšanai. Dažas agavju sugas, piemēram, karalienes Viktorijas agave (A. victoriae-reginae), attīsta ziednesi, bet jaunstādus neveido, tādējādi šo agaves sugu var pavairot tikai ar sēklām nevis kā no pārējās, kurām ir gan jaunstādi, gan sēklas.

Agave ferox

Saistībā ar ziedēšanu visiem patīk stāsts par alkoholisko dzērienu – tekilu, kurai par izejvielu kalpo Teguilānas agave (A. tequilana). Tā kā agaves lapas ir ar dzeloņiem (ērkšķiem), tad tekila tiek dēvēta par kaktusa šņabi. Lai nonāktu līdz dažādu pakāpju tekilām, izmanto arī citas agaves, piemēram, telpās ļoti iecienīto zilganas krāsas Amerikas agavi (A. americana), kas spēj izaugt vairāku metru diametrā. No šīm abām agavēm gatavo arī meksikāņu grādīgos dzērienus – pulkvu un meskalu.

Agave colorata

Kuru šķirni izvēlēties
Ja vien telpa atļauj, noteikti jāaudzē Amerikas agaves šķirne ‘Variegata’ ar dzeltenām garensvītrām uz platajām lapām, kas var izaugt pāris metru garumā. Interesants ir spirālveidā sagrieztais Vintera agaves hibrīds (A. x winteriana), kam ir platas zilganpelēkas lapas. Olveida agave (A. ovatifolia) ar platām, ne pārāk garām tumši zaļām lapām, kuru malas klāj brūni dzeloņi. Bezveidīgā agave (A. difformis) ar šaurām, pelēcīgi zilganām lapām, kuru galos ir ļoti smails un ass dzelonis. Sašaurinātā agave (A. attenuata) ar koši zaļām platām lapām. Heneguenas agave (A. fourcroydes) ar zilganpelēkām, platām, 1,5 m garām lapām. Stīvā agave (A. stricta) ar nedaudz centimetrus platām, bet vismaz metru garām, gaiši zaļām lapām, kuru galos ir asi dzeloņi. Dzeramā agave (A. potatorum) ar zilgani pelēcīgām sarmotām, platām lapām, kurām robotas malas ar dzeloņiem. Skarbā agave (A. scabra) ar tumši zaļām, platām lapām, kuru malas dzeloņainas. Krāsainā agave (A. colorata) ar platām, garām lapām, kuru malas izteikti asi zobainas. Viensvītru agave (A. univittata) ar šaurām, garām lapām, kurās balta garensvītra. Gīzbrehta agave (A. ghiesbrehtii) ar izteikti baltiem dzeloņiem lapu malās. Briesmīgā agave (A. ferox) ar ārkārtīgi resnām, platām, tumši zaļām lapām, kuru malas klāj plati, asi dzeloņi. Zarainā agave (A. bracteata) ar gaiši zaļpelēcīgām, nedaudz viļņotām lapām, kura 13. dzīves gadā sadūšojusies uzziedēt.

Agave ghiesbrehtii

Neticami sausumizturīgas
Dabā sukulenti, tajā skaitā arī agaves, ir pasakaini sausumizturīgi augi, kuri spēj iztikt bez ūdens pat vairākus mēnešus. Audzējot agaves telpās, šo faktu nevajag izmantot ļaunprātīgi – nelejot agaves vairākus mēnešus. Agavēm visu gadu jāsaņem vienmērīgs un mērens ūdens daudzums, vienīgi vasaras karstajos mēnešos tā patēriņš var būt lielāks, bet ziemas mēnešos, kad apgaismojums ir uz kritiskās robežas, jālaista ļoti maz, tā, lai neiekalstu sakņu kamols. Agavēm, tāpat kā citiem telpaugiem, patīk silts un mīksts laistāmais ūdens.

Agave fourcroydes

Agaves ir sausa gaisa cienītājas, jo biezā epiderma, kas atsevišķām sugām vēl klāta ar specifisku aizsargkārtas slāni, neļauj lapām izžūt. Tādējādi agaves izcili labi augs sausa gaisa telpās, kurās izvietoti mitra gaisa uzsūcēji, piemēram, paklāji, gleznas, grāmatas, datortehnika utt.

Agave potatorum

Sauli – visu gadu
Agaves spēj pielāgoties dažādu gaisa temperatūru amplitūdai, tikai ne zemākai par 1 °C. Sals neatgriezeniski bojā sulīgās, gaļīgās augu lapas. Optimālā gaisa temperatūra, kurā agaves telpās jūtas labi, ir 14–25 °C robežās, to noteikti var pārkāpt uz augšu, bet zemāka temperatūra būs ierobežota 2–3 mēnešus ziemas periodā, kad augiem pietrūkst vajadzīgās gaismas.

Agave scabra

Agavēm visu gadu vajadzīga saule, kura diemžēl mūsu platuma grādos ir nepietiekama. Tādēļ telpās jāatrod visgaišākā vieta, kur agaves spētu saņemt vislielāko, maksimāli iespējamo gaismas daudzumu. Jāizvairās no agavju audzēšanas ēnainā vietā – tās gan augs, bet neglīti stīdzēs, rullēsies lapas, zudīs košais krāsojums, lapu rozetes centrā lapas nolieksies utt. Agavēm, tāpat kā citiem sukulentiem, gaismas īslaicīgo trūkumu ziemas mēnešos kompensē ar pazeminātu – vēsu gaisa temperatūru, minimālu laistīšanu un atteikšanās no mēslojuma.

Agave victoriae-reginae

Audzē trūdvielām nabadzīgā substrātā
Lai lielo, smago lapu īpašnieces majestātisko lapu rozeti noturētu vertikāli, tās stāda un audzē smagā, trūdvielām nabadzīgā, nedaudz skābā līdz neitrālas reakcijas substrātā, kas ir ūdens un gaisa caurlaidīgs. Stādot vai pārstādot substrātam noteikti nevajag pievienot trūdzemi, pietiks, ja zemju maisījumā būs velēnu zeme, lapu zeme, nedaudz neitralizētas kūdras un rupja grants (1:1:0,5:1). Tas attiecas kā uz lielām, tā mazām agavēm. Agaves pārstāda tad, kad tas nepieciešams, noteikti to nedara katru gadu.

Agave ovatifolia

Pēc pārstādīšanas vismaz pāris nedēļas agaves laista maz, lai minimāli mitrā augsne palīdz sadzīt sakņu rētām, kuras radušās, griežot nokaltušās sakņu daļas, nopurinot veco augsni, kādas saknes tiek sarautas, liekot podā – nolauztas, aizlauztas utt. Ja svaigās, nesadzijušās sakņu rētās ilgstoši turas ūdens, tas var izraisīt patogēno sēņu attīstību. Laikus to nepamanot, var iznīcināt pārstādīto agavi.

No pavasara līdz rudenim katru mēnesi gan telpās, gan vasarā ārā ieteicams agaves mēslot ar dažādiem kompleksajiem minerālmēsliem, kuros ir samazināta slāpekļa deva. Ja agaves pārmēslo, īpaši ar slāpekli, tad augu lapas kļūst nenoturīgas, neproporcionāli gaļīgas, resnas, izmainās arī krāsojums.

Agave stricta

Agaves pavairo ar sēklām un jaunstādiem, kurus noņem – atdala, nogriež no vecākauga. No sēklām audzētas agaves lielas izaugs garākā laika periodā nekā atdalītie jaunstādi, kam gandrīz vienmēr ir jau patstāvīgas saknes. Nedaudz ilgāk jāpagaida uz jaunstādu, kas no vecākauga atdalīts bez saknēm, lai tas izveido saknes. Lai panāktu ātru sakņu attīstību, augus stāda mēslotā kūdras substrātā, kuram nedaudz pievienota rupja grants un perlīts. Kad agave šajā substrātā izveidojusi bagātīgu sakņu sistēmu, augu pārstāda pamatmaisījumā, kas sastāv no velēnu un lapu zemes, lai normalizētu augšanas tempu (kūdra ir teicams substrāts īstermiņā, bet daudzgadīgai augu augšanai ir vajadzīgs dažādu augšņu maisījums, kas tik ātri nesadalās un neizlietojas).

Agave x winteriana

Brīvas no kaitēkļiem
Pagaidām agaves ir daudz maz brīvas no telpaugu kaitēkļiem. Šad tad mēdz parādīties bruņutis, bet, laicīgi ieraudzītas un ar spirta šķīdumu nomazgātas, tās lielu kaitējumu agavēm nenodarīs. Tradicionālie telpaugu sūcējtipa kaitēkļi – baltblusas, tīklērces, laputis, tripši netiek cauri agavju biezajai epidermai.

Agave univitatta