Saimnieks LV / 2024.gads (Marts)

Aizkraukles novada Daudzeses pagasta zemnieku saimniecības Ziediņi saimniekiem Uģim un Santai Rubeņiem ir vairāk nekā 30 gadu pieredze graudkopībā un vairāk nekā 10 gadu pieredze darbā ar precīzajām tehnoloģijām. Viņi ir Latvijas patrioti un mīl dabu, tādēļ kā diplomēti agronomi mērķtiecīgi saimnieko ar ilgtspējīgām metodēm.

– Kāds bijis saimniecības izveides un attīstības stāsts?
Uģis: – Sākums bija kā vairumam Latvijā. Saimniecība dibināta pēc neatkarības atgūšanas 1991. gada 20. decembrī. Sākām ar 14 ha zemes, no kuriem resursu trūkuma dēļ pirmajos gados apstrādājām tikai 9 ha. Zemi nesaņēmām mantojumā, bet iegādājāmies to, kas bija brīva un netika atdota bijušajiem īpašniekiem.

Lauki un lauksaimniecība man vienmēr ir bijuši sirdī. Tēvs bija agronoms, mamma zootehniķe, abi strādāja vietējā kolhozā, un es braucu līdzi un redzēju savām acīm, kāds izskatās saimniecības modelis.

Abi ar Santu mācījāmies vienā kursā un apguvām agronomiju bijušajā Lauksaimniecības akadēmijā (tagad Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte).

Saimniekošanas pirmsākumi bija grūti – cīnījāmies bez tehnikas, bet lēnām guvām pieredzi, mācījāmies un kopā ar ģimeni attīstījām saimniecību.

90. gadu sākumā Daudzeses pagastā, kur ir aptuveni 4000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bija vairāk nekā 100 saimniecību, visi gribēja nodarboties ar lauksaimniecību, betdaudzi ar laiku saprata, ka tomēr ies citu ceļu. Tas arī ir apsveicami, jo katram ir jādara tas, kas padodas un patīk. Dažas saimniecības pārprofilējās, un ir prieks skatīties, kā viņi strādā.

Sākumā mums bija gan govis, gan cūkas, bet ar laiku tās likvidējām.

Domāju, ka straujā saimniecības attīstība notika tāpēc, ka mēs uzdrošinājāmies ņemt kredītus, jo redzējām to kā ekonomiski pareizāku soli. Tagad atskatoties, protams, ir lietas, ko varējām darīt citādi, bet neuzskatu, ka mēs būtu pieļāvuši lielas kļūdas. Strādājām mērķtiecīgi, maksimāli līdzekļus investējot saimniecībā. Ieguldījumi bijuši ļoti lieli, jo atrodamies meža ielokā, kur augšņu auglība ir nedaudz virs 30 ballēm. Tāpēc ir intensīvi jādomā un jāplāno, kā ielabot augsni, ko un kā audzēt, kā pelnīt un attīstīt saimniecību.

Šeit lielākoties ir smilts un grants augsnes, mālu atrast ir grūti – ne kā, piemēram, Zemgalē. Mēs jau sen strādājam ar agronomiski pamatotām metodēm un audzējam vairākas kultūras, vienā gadā 7–8, reizēm pat deviņas. Strikti ievērojam augu maiņu un, teiktu, ka esam daudz tuvāk augu sekai, nekā augu maiņai. Līdz ar to izvairāmies no dažādu slimību un kaitēkļu izplatības...

Pilnu rakstu lasiet marta SAIMNIEKS LV numurā!