Saimnieks LV / 2024.gads (Janvāris)

Devāmies uz Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta zemnieku saimniecību Birzmaļi-2, kur saimnieko Dainis Skrodis kopā ar sievu Ingu un dēlu Kristapu. Šoreiz gan runājām ar Daiņa un Ingas labo roku – dēlu Kristapu Skrodi, lai noskaidrotu, kā veicies saimniecībā, kāds ir viņa viedoklis par nozares attīstību un kāpēc jaunietis nolēmis savu nākotni saistīt ar lauksaimniecību un darbu Birzmaļi-2.

– Pastāsti, ar ko nodarbojas saimniecība.
– Saimniecībā ir trīs galvenās nozares – piena lopkopība, lopu audzēšana gaļai un graudkopība. Tētis ar lauksaimniecību sāka nodarboties 1989. gadā, bet vietā, kur Birzmaļi-2 ferma atrodas tagad, mana ģimene nonāca 1995. gadā – es tad vēl nebiju dzimis. Tētis sākotnēji pārņēma pusi kādreizējā kolhoza fermas, vēlāk visu. No 1995. gada saimniecība lēniem soļiem attīstījusies un ir izaugusi, bet viennozīmīgi plānojam turpināt attīstību.

Galvenā ir piena nozare, kuru papildina gaļas buļļu ganāmpulks. Audzējam arī graudus – gan saviem lopiem, gan pārdošanai. Vēlējāmies izveidot produktu no pašu saražotā piena. Kā īsteni Nīcas patrioti, ar krusttēvu izveidojām siera ražotni ar zīmolu Nīcas siers. Siera ražošana ir kā patīkams bonuss, jo varam būt lepni, ka paši spējam saražot gala produktu, Nīcas vārdam liekot izskanēt plašāk.

Piena izslaukums, lopu skaits un apsaimniekotie hektāri ik gadu ir auguši, bet 2023. gads deva spēcīgu grūdienu atpakaļ. Piedzīvojām dažādus sarežģījumus – apgrūtinātu barības sagādi, veselības problēmas govīm, līdz ar to govju skaits būtiski samazinājās. Nu jau atkal redzam gaismas staru tuneļa galā, šķiet, ka nozare sāk atdzīvoties. Kritums vienmēr notiek pēkšņi un strauji, bet atgūšanās ir grūts un lēns process.

Fermā kopā ir ap 500 lopu, tajā skaitā arī jaunlopi un buļļi, 2022. gadā bija 200 slaucamo govju, tagad ir 160.

– Kāds saimniecībā bijis pagājušais gads?
– Visgrūtāk pieņemt bija cenu izmaiņas. Paredzējām, ka pēc piena iepirkumu cenas kāpuma tā mazināsies, bet tik asu kritienu divos paņēmienos nebijām gaidījuši. Uz augšu cena kāpa pa puscentam, tad saņēmām vēstuli no uzpircēja, ka cena mēneša laikā samazināta par 0.10 EUR/l, otrajā vēstulē, ka vēl par 0.11 EUR/l. Kombinācijā ar visu izmaksu pieaugumu šo kritienu izjutām divtik smagi.

Mūsu saimniecībā barības krīze sākās jau 2022. gadā. Tikai dažos laukos izdevās iegūt trīs pļāvumus, bet lielās platībās, kur parasti rēķināmies ar trīs pļāvumiem, togad rudens beigās nopļāvām tikai otro, turklāt, sagrābjot 18 m vālu, zāles praktiski nebija, un mazais atlikums bija sliktas kvalitātes. Par laimi, tajā gadā bija laba kukurūzas raža, līdz ar to ziemu un pavasari varējām pārdzīvot. Cerējām, ka 2023. gadā izdosies sagādāt...

Pilnu rakstu lasiet janvāra SAIMNIEKS LV numurā!