Saimnieks LV / 2017.gads (Aprīlis.)

Jau klāt pavasaris, kad daudzus iepriecina arvien gaišākie rīti, pirmie pumpuri un skats zilajās debesīs aizķeras aiz gariem gājputnu kāšiem, kuri, priecīgi sasaukdamies, sveic dzimto malu. Diemžēl lauksaimniekiem šis laiks ir rūpju pilns, jo putni, kas atgriežas Latvijā vai caurceļo to, lielos baros pulcējas uz laukiem, lai atpūstos un gardi pamielotos ar tikko uzdīgušajiem graudaugu dzinumiem.

Zosis, gulbji, dzērves u.c. par barošanās vietām izvēlas lauksaimniecības zemes, jo cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā ir samazinājušās putnu dabiskās barošanās vietas. Tā nu tīrumi pamatīgi cieš – tiek izbradāti un noēsti. Īpaši svarīgi tas ir zaļināšanai apsētajos pupu laukos. Vismaz kādam mierinājumam kalpo tas, ka lauksaimnieki no Dabas aizsardzības pārvaldes var saņemt kompensācijas par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu vai migrējošo sugu dzīvnieku (un putnu) izdarītajiem postījumiem. Pērn šādiem postījumiem, par kuriem ir saņemtas kompensācijas augkopības nozarē, ir bijuši pakļauti 1118 ha. Lielāko daļu no šīm platībām (55 %) veidoja lauka pupas, pārējās kultūras bija cietušas daudz mazāk – 15 % ziemas kvieši, 15 % zirņi, 7.5 % rapši, 4.5 % mieži, 3 % – citi gadījumi.

Iespējas saņemt kompensāciju
Kompensāciju par zaudējumiem izmaksā pēc tam, kad konstatēts, ka postījumus nodarījuši īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu vai migrējošo sugu dzīvnieki un zemes īpašnieks vai lietotājs postījumu vietā ir veicis aizsardzības pasākumus postījumu novēršanai. Kompensācijas tiek piešķirtas tikai par ievērojamiem postījumiem – ja to apjoms nav mazāks par minimālo mēnešalgu, kā arī tad, ja postījumu platība augkopībā konkrētajā zemes vienībā nav mazāka par 0.05 ha.

Kompensācijām augkopības nozarē (intensīvi vai bioloģiski audzēta kultūrauga sējumu vai stādījumu postījumi) var pieteikties, ja postījumi nodarīti pavasara un rudens migrācijas sezonas laikā, bet ne biežāk kā vienu reizi katras sezonas laikā.

Dzērves Latvija gan ligzdo, gan tikai pārlido.

Aizsardzības pasākumi
Iespējamie aizsardzības pasākumi, ko saimnieks var lietot savu lauku aizsardzībai, ir definēti Ministru kabineta 2016. gada 7. jūnija noteikumos Nr. 353 Kārtība, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai (turpmāk – MK noteikumi), kur 7. punkts nosaka, ka zemes īpašnieks vai lietotājs nodrošina vismaz vienu no šādiem aizsardzības pasākumiem, lai novērstu postījumus augkopībai:
1) akustiskie atbaidītāji (skaņu un troksni radoši elementi);
2) vizuālie atbaidītāji (silueti, mulāžas, spīdoši elementi);
3) repelenti;
4) citi pasākumi (piemēram, šķēršļi, elektriskie gani), ciktāl tie nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām.

MK noteikumu 9. punkts nosaka, ka zemes īpašnieks vai lietotājs nodrošina vismaz vienu no šādiem aizsardzības pasākumiem, lai novērstu postījumus lopkopībai vai biškopībai:
1) nožogotas platības lauksaimniecības dzīvniekiem diennakts tumšajā laikā;
2) suņi;
3) bišu stropu atrašanās cilvēku mītņu tuvumā;
4) vizuālie atbaidītāji (silueti, mulāžas, spīdoši elementi);
5) citi pasākumi (piemēram, repelenti, šķēršļi, elektriskie gani), ciktāl tie nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina zemes īpašniekus un lietotājus nodrošināt iepriekš minēto aizsardzības pasākumu īstenošanu, kā arī pēc postījumu konstatēšanas nekavējoties iesniegt Dabas aizsardzības pārvaldē pieteikumu kompensācijas saņemšanai. Tāpat saimniekiem būtu noderīgi iepazīties ar pārējām prasībām, kuras noteiktas iepriekšminētajos MK noteikumos.

Mazie gulbji.

Kā notiek pieteikšanās kompensāciju saņemšanai par postījumiem?
Pēc postījumu konstatēšanas zemes īpašniekam vai lietotājam, vai viņa pilnvarotajai personai Dabas aizsardzības pārvaldē nekavējoties ir jāiesniedz pieteikums kompensācijas saņemšanai par augkopībai, akvakultūrai, lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem. Pieteikumu formas pieejamas MK noteikumu pielikumā. Iesnieguma formas iespējams iegūt arī Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnes sadaļā Pakalpojumi > Iesniegumu veidlapas https://www. daba.gov.lv/public/lat/pakalpojumi/ iesniegumu_veidlapas1/#Kompensacijas. Pieteikumu var iesniegt klātienē, pa pastu, elektroniski, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir parakstīts ar elektronisko parakstu, vai izmantojot Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) pieejamo tiešsaistes formu Iesniegums iestādei – https://www. latvija.lv/epakalpojumi/ep155/apraksts.

Lai novērtētu augkopībai, akvakultūrai, lopkopībai vai biškopībai nodarītos zaudējumus, Dabas aizsardzības pārvalde izveido komisiju, kurā iekļauj pārstāvi no Dabas aizsardzības pārvaldes, Lauku atbalsta dienesta un attiecīgās pašvaldības. Komisija 10 darbdienu laikā pēc pieteikuma un nepieciešamo dokumentu (skat. tabulu) saņemšanas, piedaloties iesniedzējam, kurš dabā norāda postījumu platības, veic pārbaudi dabā. Augkopībai nodarītos zaudējumus novērtē bezsniega un bezsala apstākļos.

Pārvaldes amatpersona divu mēnešu laikā pēc zaudējumu apmēra noteikšanas pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, nosakot kompensācijas apmēru, vai lēmumu par atteikumu piešķirt kompensāciju. Šo lēmumu var apstrīdēt Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoram mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Sugu un biotopu aizsardzības likuma 10. panta trešā daļa gan paredz, ka kompensāciju neizmaksā, ja zemes īpašniekam vai lietotājam jau ir piešķirti citi valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības maksājumi, kas tieši vai netieši paredzēti par tiem pašiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem vai īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, par kuriem tiesību aktos paredzēta kompensācija, kā arī tad, ja pretendents saņem atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2014. gada 15. maija regulu Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu.

Kompensācijas apjoms
Augkopībai nodarīto zaudējumu apmēru nosaka atbilstoši SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs aprēķinātajām bruto seguma izmaksām, izmantojot šādu formulu: Z = C × A, kur Z – zaudējumu apmērs (EUR), C – attiecīgā kultūrauga (intensīvi vai bioloģiski audzēta) sējumu vai stādījumu ierīkošanas un uzturēšanas bruto seguma izmaksas par iepriekšējo gadu, A – postījumu platība (ha).

Vidējās izmaksātās kompensācijas apmērs par augkopībai nodarītajiem zaudējumiem 2016. gadā bija 3 820 EUR. Mazākā kompensācija – 43.51 EUR, lielākā kompensācija – 14 716.53 EUR.

Izskatot kompensāciju pieteikumus, tiek ņemts vērā de minimis atbalsts, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam uzņēmumam. Lauksaimniecības nozarē saņemtais atbalsts triju fiskālo gadu periodā nedrīkst pārsniegt 15 000 EUR, savukārt akvakultūras nozarē – 30 000 EUR.

Kompensācijas pieteikumam pievieno šādus dokumentus:
• zemes lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu, ja zemes lietošanas tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā (ja pieteikumu iesniedz zemes lietotājs);
• pilnvaru (ja pieteikumu iesniedz zemes īpašnieka vai lietotāja pilnvarotā persona);
• nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu zemes robežu plānu. Ja pieteikumu iesniedz par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem, zemes robežu plānā norāda zivju dīķus, kuros nodarīti postījumi;
• iesniegumu de minimis atbalsta saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību lauksaimniecības nozarē, ja pieteikumu iesniedz par augkopībai, lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem;
• iesniegumu de minimis atbalsta saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību zvejniecības un akvakultūras nozarē, ja pieteikumu iesniedz par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem.

Izmaksātās kompensācijas 2016. gadā par zaudējumiem, kad postījumus nodarījuši īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu vai migrējošo sugu dzīvnieki:
• 49 kompensācijas par augkopībai nodarītajiem zaudējumiem, kopā 187 180.05 EUR apmērā;
• viena kompensācija par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem 766.64 EUR apmērā;
• pieprasījumi par kompensāciju izmaksu par lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem nav saņemti.

Informāciju un statistikas datus sniedza Ģirts Baranovskis, Dabas aizsardzības pārvaldes Stratēģiskās vadības un koordinācijas departamenta Kompensāciju administrēšanas un administratīvo aktu kvalitātes vadības nodaļas vadītājs.