Latvijas Universitātes (LU) un Zemkopības ministrijas (ZM) kopīgi veiktajā kūdraugsnes izpētē neapstiprinās iepriekšējie priekšstati par kūdras slāņa biezumu Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zemē, informē ZM.

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (LU ĢZZF) zinātnieki, divu gadu laikā apsekojot 240 no 487 vēsturiskajiem kūdraugsnes dziļrakumu punktiem lauksaimniecībā izmantojamā zemē, kur iepriekš konstatēts vismaz 30 centimetru biezs kūdras slānis, secinājuši, ka mūsdienās tikai 152 profilos kūdras slāņa biezums ir virs 40 centimetri, bet 34 punktos kūdras slāņa biezums ir 30-40 centimetri, 26 punktos tas ir mazāks par 30 centimetros, bet 28 profilos kūdraugsne vispār netika konstatēta.

Apkopojot visu 240 sagatavoto kūdraugsnes vēsturisko dziļrakumu datus, secināts, ka tikai 152 no 240 punktiem augsne saucama par kūdraugsni.

Iegūtie dati liecina, ka daļā vēsturiskās kūdraugsnes notikusi kūdras nosēšanās un mineralizācija. Bet daļu bijušās kūdraugsnes vairs nevar šādi klasificēt, jo patlaban notiek izmaiņas Latvijas augsnes klasifikācijas kritērijos, tos aktualizējot un iespēju robežās piesaistot Starptautiskajai augšņu 2022.gada klasifikācijai.

Kā norāda ministrijā, atbilstoši klasifikācijai par kūdraugsni uzskatāma tikai tāda augsne, kuras slāņa biezums ir vismaz 40 centimetri.

Vienlaikus ZM uzsver, ka šie abi faktori pilnībā nevar izskaidrot projekta datu un vēsturisko datu atšķirības, piemēram, tos apsekotos 28 punktus, kuros kūdraugsne vispār netika konstatēta.

Lai novērstu šo problēmu, projektā strādā arī pie jaunas kūdraugsnes izplatības kartes, kurā apvienos lauka darbus ar modernajām tehnoloģijām - satelītdatiem, modelēšanu un mašīnmācīšanos. Jaunā kūdraugsnes izplatības karte sniegs aktuālu un objektīvāku informāciju par lauksaimniecībā izmantotajiem kūdraugsnes resursiem visā Latvijas teritorijā, atzīmē ZM.

Vienlaikus ZM informē, ka Latvijas augsnes izpēte turpināsies līdz 2024.gada 31.janvārim, bet atlikušie 247 vēsturiskie kūdraugsnes dziļrakumu punkti tiks apsekoti šī gada laikā.

Kā norāda ZM, vēsturiskie dziļrakumi, kas bija par pamatu līdzšinējām priekšstatam par kūdraugsnes īpašībām Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zemē, tika veikti no 1960. līdz 1991.gadam visā Latvijas teritorijā.

LU ĢZZF aktivitāte "Uzticamas, valstij specifiskas augšņu informācijas pilnveidošana lauksaimniecības zemē" ir daļa no Norvēģijas Grantu klimata un vides 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" projekta "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā".

Projektu ZM īsteno sadarbībā ar Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūtu, LU, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" un Valsts augu aizsardzības dienestu.

Projekta plānotais budžets ir 1,83 miljoni eiro, ko veido Norvēģijas piešķirtais 1,56 miljoni eiro grantu finansējums un 0,27 miljoni eiro nacionālais līdzfinansējums.

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (LU ĢZZF) zinātnieki, divu gadu laikā apsekojot 240 no 487 vēsturiskajiem kūdraugsnes dziļrakumu punktiem lauksaimniecībā izmantojamā zemē, kur iepriekš konstatēts vismaz 30 centimetru biezs kūdras slānis, secinājuši, ka mūsdienās tikai 152 profilos kūdras slāņa biezums ir virs 40 centimetri, bet 34 punktos kūdras slāņa biezums ir 30-40 centimetri, 26 punktos tas ir mazāks par 30 centimetros, bet 28 profilos kūdraugsne vispār netika konstatēta.

Apkopojot visu 240 sagatavoto kūdraugsnes vēsturisko dziļrakumu datus, secināts, ka tikai 152 no 240 punktiem augsne saucama par kūdraugsni.

Iegūtie dati liecina, ka daļā vēsturiskās kūdraugsnes notikusi kūdras nosēšanās un mineralizācija. Bet daļu bijušās kūdraugsnes vairs nevar šādi klasificēt, jo patlaban notiek izmaiņas Latvijas augsnes klasifikācijas kritērijos, tos aktualizējot un iespēju robežās piesaistot Starptautiskajai augšņu 2022.gada klasifikācijai.

Kā norāda ministrijā, atbilstoši klasifikācijai par kūdraugsni uzskatāma tikai tāda augsne, kuras slāņa biezums ir vismaz 40 centimetri.

Vienlaikus ZM uzsver, ka šie abi faktori pilnībā nevar izskaidrot projekta datu un vēsturisko datu atšķirības, piemēram, tos apsekotos 28 punktus, kuros kūdraugsne vispār netika konstatēta.

Lai novērstu šo problēmu, projektā strādā arī pie jaunas kūdraugsnes izplatības kartes, kurā apvienos lauka darbus ar modernajām tehnoloģijām - satelītdatiem, modelēšanu un mašīnmācīšanos. Jaunā kūdraugsnes izplatības karte sniegs aktuālu un objektīvāku informāciju par lauksaimniecībā izmantotajiem kūdraugsnes resursiem visā Latvijas teritorijā, atzīmē ZM.

Vienlaikus ZM informē, ka Latvijas augsnes izpēte turpināsies līdz 2024.gada 31.janvārim, bet atlikušie 247 vēsturiskie kūdraugsnes dziļrakumu punkti tiks apsekoti šī gada laikā.

Kā norāda ZM, vēsturiskie dziļrakumi, kas bija par pamatu līdzšinējām priekšstatam par kūdraugsnes īpašībām Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zemē, tika veikti no 1960. līdz 1991.gadam visā Latvijas teritorijā.

LU ĢZZF aktivitāte "Uzticamas, valstij specifiskas augšņu informācijas pilnveidošana lauksaimniecības zemē" ir daļa no Norvēģijas Grantu klimata un vides 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" projekta "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā".

Projektu ZM īsteno sadarbībā ar Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūtu, LU, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" un Valsts augu aizsardzības dienestu.

Projekta plānotais budžets ir 1,83 miljoni eiro, ko veido Norvēģijas piešķirtais 1,56 miljoni eiro grantu finansējums un 0,27 miljoni eiro nacionālais līdzfinansējums.