Dārzs un Drava / 2020.gads (Pavasaris.)

Mūsu dabas zonai neraksturīgā ziema pārsteigusi daudzus, bet īpaši dārzkopjus. Rudens ieilga, un novembra beigās tikai dažviet bija neliels kailsals, kad gaisa temperatūra pazeminājās līdz mīnus 10 °C. Klasiskie ziemas mēneši tā arī pagāja bez būtiskām izmaiņām, un rudenīgie laika apstākļi turpinājās.

2017. gada ekstrēmi slapjajai vasaras nogalei un rudenim sekoja tikpat ekstrēmi sauss veģetācijas periods 2018. gadā, arī pērnais maijs ar mitrumu bija skops. Kā arto sadzīvot un turpināt audzēt gardas ogas un augļus?

Izprast un pielāgoties
Dārzkopība nu sastopas ar nebijušiem izaicinājumiem. Cilvēces progress un augstās tehnoloģijas mums var palīdzēt daļēji, bet tās nevar atrisināt visas problēmas. Patlaban saskatu divus iepējamos scenārijus: viens – izmantot jaunas tehniskās iespējas, iekļaujot tās audzēšanā, bet tas neizbēgami paaugstinās galaprodukta izmaksas, un otrs – padziļināti izvērtēt dabas procesus un gudri izmantot bioloģiskās daudzveidības klātbūtni. Tie ir divi pilnīgi atšķirīgi scenāriji.
Atcerēsimies, ka dārza augiem ir nepieciešama gaisma, mitrums, gaiss, barības vielas un atbilstoša temperatūra gan augsnes virskārtā, gan dziļāk. Latvijas daba un zeme to visu jau nodrošina, tikai vajag to saskatīt un pareizi izmantot. Ir izplatīts viedoklis, ka ar meteoroloģiskajiem apstākļiem nevar cīnīties, tādēļ zemkopjiem vajadzīga apdrošināšana, kompensācijas utt., lai segtu dabas apstākļu radītos zaudējumus.
Cīnīties patiešām nav vērts, bet pielāgoties gan. Ko tas nozīmē? Atbildi noteikti atradīsim, ja rūpīgāk ieklausīsimies dabas balsī.

Ja dārzā plosās plusi un mīnusi
Gaisa temperatūra ietekmē ne tikai gaisa masas dārzos, bet arī augsni un mitruma zudumus, augu barības vielu izmantošanu u.c. procesus, patiesībā – visu veģetācijas periodu, īpaši, ja krasa gaisa temperatūras pazemināšanās mijas ar tikpat strauju tās paaugstināšanos. Jebkuras šādas novirzes, gan kalendārā gada robežās, gan veģetācijas periodā, negatīvi ietekmē augus. Šīs izpausmes diemžēl pastiprinās, tādēļ mums jāizvērtē visi iespējamie pielāgošanās mehānismi. Mēs dzīvojam tajos platuma grādos, kur ir izteikti četri gadalaiki. Taču pēdējo gadu novērojumi rāda, ka dažkārt kāds gadalaiks sevi tikai piesaka, bet tā arī neiestājas. Piemēram, 2018. gadā pavasaris bija pavisam īsu brīdi un strauji sākās vasara. Šogad izpalika ziema... Latvijas apstākļos kļuvis izteiktāks garš rudens, bet pavasaris šogad, visticamāk, būs agrāks, nekā ierasts. Kā tas ietekmēs krūmogulājus un augļukokus? Šādos apstākļos agrāk modīsies tie augi, kam miera periods bijis īsāks, proti, kas pieraduši, ka tas ir pietiekami garš, taču ziemas nav bijis. Jau pamodušies sausserži, kizili, lieli pumpuri arī persikiem un aprikozēm. Pumpuri briest arī citām krūmogulāju kultūrām, jo pāragrais siltums tiem ir labvēlīgs.

Vēl šos augus var ietekmēt mulčas esamība vai neesamība apdobē. Ja tā nav piesegta, saule augsni uzsilda krietni straujāk nekā mulčētajā platībā. Kāds teiks, ka tas taču ir labi, ka ātrāk viss attīstās, bet – labi līdz brīdim, kamēr nav salnu. Pamodušies pumpuri, jo sevišķi ziedpumpuri, ir daudz jutīgāki pret salnām, bet mulča šādos apstākļos stabilizē augsnes temperatūru un darbojas kā kompensators. Rezultātā augu attīstība ir līdzsvarotāka, salnas posts var iet secen vai kļūt nenozīmīgs. Tālākajā veģetācijas periodā mulčai ir pavisam cita nozīme. Vasarā kaila apdobe vienmēr uzkarsīs vairāk, pat ja tur ierīkota pilienveida laistīšana. Savukārt pietiekoši biezs (7−10 cm) mulčas slānis ekstrēmās gaisa temperatūras izlīdzinās, pasargājot augus no pārlieka stresa. Apdobes zonai arvien plašāk tiek izmantots neaugstais ģeotekstils. Tas lieliski bloķē nezāles, bet, ja zem tā nav ierīkota pilienveida laistīšana, šis materiāls uzkarst pārāk stipri. Augsnes slānim zem ģeotekstila sakarstot, mazinās mikrobioloģiskā aktivitāte un barības elementu aprite. Tādiem apstākļiem saglabājoties ilgstoši, rodas būtiski traucējumi augu sakņu zonā. Krūmcidonijām, piemēram, tas ietekmē augļu kvalitāti. Savukārt rudenī apdobe ar segumiem vai arī kaila dienā ātrāk iesilst, bet naktīs arī straujāk atdod siltumu, palielinot salnu risku. Protams, zemu gaisa temperatūru ietekmi var mazināt ar dārza laistīšanu, taču ūdens resursi saimniecībās parasti nav tik lieli, lai nodrošinātu ledus garozas veidošanos uz augļu koku ziediem, sevišķi, ja salnas turas vairākas naktis pēc kārtas.

SECINĀJUMS
Mulčētā apdobē, pateicoties mikroorganismu izdalītajam siltumam, uzkrātā siltuma masa ir daudz lielāka un augi ir mazāk pakļauti gaisa temperatūru svārstībām.

Dažādas sugas, dažādā augstumā
Temperatūru svārstību ietekmi uz augļu kokiem būtiski var samazināt kaļķošana. To neizmanto intensīvas audzēšanas dārzos, jo tur augļukoki pašnoēnojas. Tomēr bioloģiskajos dārzos kaļķošanas nozīme tikai pieaug. Tā, pirmkārt, ir profilakse pret slimībām un likvidē vismaz daļu mizā ziemojušo kaitēkļu, un tas palīdz gan tikko stādītiem, gan ilggadīgiem kokiem.
Ekstrēmo temperatūru ietekmi var mazināt, veidojot dažādu sugu un dažāda augstuma stādījumus. Šāda metode tiek lietota gan sleju, gan jauktajos dārzos. Ja tajos ir dažāda augstuma ogulāji un augļukoki, veidojas daudz labvēlīgāks mikroklimats nekā vienveidīgā monokultūras dārzā. Tas atstāj netiešu ietekmi arī uz slimību un kaitēkļu izplatību. Vispārliecinošāk šīs metodes efektivitāti var novērot meža dārzu stādījumos, kuru pamats ir augu sabiedrības vai ģildes. Tur pirmā stāva koki veido aizsardzību gan pret salnām, gan ekstrēmām gaisa temperatūrām. Šī pieeja būs labi piemērota mazajiem dārziem, un tas būs viens no attīstības virzieniem. Dažādā koku un krūmu augstuma ietekmē šādos dārzos pa stāviem arī gaisa temperatūra veidojas dažāda, tādēļ nebūs novērojama intensīva ļoti augstu vai ļoti zemu gaisa temperatūru iedarbība. Augi cits citu sargās. Tieši daudzveidīgā augu savstarpējā sadarbībā, nevis konkurencē ir milzīgs spēks, kas varēs sekmīgi stāties pretī klimata nelabvēlīgajām izmaiņām. To pierāda izveidotie meža dārzi, pat tuksnešainā apvidū.

Pēdējās divās sezonās Latvijā ir parādījies jauns palīgs cīņā ar salnām – cukura ražošanas blakusprodukts GreenStim (SIA Agrimatco). Tā darbības mehānisms ir salīdzinoši vienkāršs. To izsmidzina uz augiem 24 stundas pirms negatīvās temperatūras iestāšanās, jo, darba šķīdumam nonākot augu šūnās, tiek palielināta šūnsulas koncentrācija un palielinās to pretestība negatīvajām gaisa temperatūrām. Priekšrocība ir tā, ka to var izmantot jebkuriem augiem un pielietot bioloģiskajā dārzkopībā. Deva ir 2−7 kg/ha. Lakstaugiem 2 kg/ha, krūmogulājiem 2−4 kg/ha, augļukokiem atkarībā no vainaga tilpuma 4−7 kg/ha. Darbības periods ir 2−3 nedēļas, tas ir pietiekami ilgs, lai pārvarētu jebkuru salnu periodu. GreenStim var izmantot arī gadījumos, kad ir lielas gaisa temperatūru atšķirības dienā un naktī. Pie mums ir tendence šīm svārstībām palielināties gan pavasarī, gan rudenī un bieži pat vasarā. Preparāta blakusiedarbība – augos tas uzlabo kalcija uzņemšanu.

SECINĀJUMS
Polikultūru stādījumi, kuri tiek mulčēti un kaļķoti un kuros tiek izmantoti pretsalnu līdzekļi, spēs ne tikai izturēt ekstrēmos klimatiskos apstākļus, bet dos arī gaidīto ražu.

Stihija – gaiss
... ir vēl viens komponents, kas augiem nepieciešams un var labi darboties porainā augsnē, tādējādi nodrošināt līdzsvaru ar ūdeni un stimulēt sakņu funkcijas. Gaisa pietiekama klātbūtne ir būtiska arī gumiņbaktēriju darbībā. Diemžēl ekstrēmie laikapstākļi
negatīvi ietekmē gaisa klātbūtni augsnē.

Aizejošās ziemas nemitīgās lietavas izspiež gaisu no augsnes porām, un augu saknes var vienkārši nosmakt. Mazauglīgās augsnēs virskārtā veidojas garoza, jo gaisa iekļūšanu dziļākos slāņos traucē sablīvētais augsnes slānis, kas izveidojies, strādājot ar apdobju agregātiem. Tāpēc horizontālā apdobju augsnes apstrāde ir jāmiksē ar vertikālo, kas likvidē blīvo kārtu. Tomēr šādiem pasākumiem ir īslaicīgs efekts, ne vairāk kā mēnesi. Lai apdobēs nodrošinātu gaisa piekļuvi ilgtermiņā, nepieciešama mulča. Tai pakāpeniski noārdoties, mainīsies arī augsnes struktūra un sīkbūtnes, sliekas izalos augsni un atjaunos augsnes porainību. Dažkārt dārzkopji bažījas, ka organiskās mulčas slānis izveido tādu kā cietu vāku un var apturēt gaisa piekļuvi. Patiesībā zem šī vāka visas sīkbūtnes cītīgi darbojas, augsni bagātinot ar gaisa porām. Šis process būs ilgstošs visā veģetācijas periodā, ja ik pa laikam papildināsim organiskās mulčas kārtu. Zem neorganiskajām mulčām tas tā nenotiek, jo mikroorganismiem trūkst organiskās masas, ko sadalīt, un dzīvajām būtnēm augsnē ir zema aktivitāte. Porainība palēnām mazināsies.

SECINĀJUMS
Gaisa nodrošināšana augsnē ir cieši saistīta gan ar apdobju apkopšanas tehniku, gan vēl lielākā mērā – ar izvēlētajiem mulčas materiāliem.

Ūdens krājumu veidošana
Mitrums, ko nodrošina ūdens aprite dabā, ir viens no svarīgākajiem augu augšanas faktoriem. Tā klātbūtni augsnē ietekmē nokrišņu daudzums un to sadalījums veģetācijas periodā; augsnes granulometriskais (mehāniskais) sastāvs; augsnes ielabošanas pakāpe; korelācija ar gaisa temperatūrām, kas saistīta ar iztvaikošanu; kopējā ūdens notece un gruntsūdens līmenis. Latvijas apstākļos pietiekams nokrišņu kopējais daudzums būtu ap 700 mm, taču ir viena būtiska nianse – tā kā liela daļa nokrišņu nonāk augsnē ārpus veģetācijas perioda, ogulāji un augļu koki tos nevar izmantot tiem vajadzīgajā laikā. Šis ūdens daudzums aizplūst projām, nesniedzot praktisku labumu. Kādi ir risinājumi? Varbūt nelielu platību saimniecībās vērts padomāt par ūdens akumulācijas dīķu izbūvi. Tuvojoties veģetācijas periodam, var izvēlēties citu metodi ūdens noteces regulēšanai. Iespējams, sasakaņojot ar attiecīgo pašvaldību, varētu izbūvēt regulējamas kolektoru akas vai grāvjus regulējošas caurtekas, tā savlaicīgi ierobežojot ūdens aizplūšanu, tiktu pacelts gruntsūdeņu līmenis, ja ne visā veģetācijas periodā, tad vismaz uz laiku.

SECINĀJUMS
Akumulācijas dīķus varētu veidot pēc diviem scenārijiem. Vai nu tos veidot tā, ka tie uzņem daļu no kopējās ūdens masas, vai ūdeni akumulēt no iekšējās nokrišņu noteces – no jumtiem. Var arī apvienot abas šīs metodes..

Iepazīsti augsni un palīdzi tai
Augšņu mehāniskais sastāvs ievērojami ietekmē ūdens bilanci saimniecībā. Smagās augsnēs ūdens uzkrājas lēnāk un lēnāka ir tā infiltrācijas pakāpe. Šādas augsnes izžūst lēnāk, bet, kad tomēr izžūst, kļūst līdzīgas betonam. Turpretī vieglākās augsnēs ūdens kustība ir daudz straujāka. Pēc nokrišņiem tas viegli iefiltrējas augsnē, bet, iestājoties sausumam, tā tiktpat viegli to zaudē. Diemžēl vēji kļūst arvien spēcīgāki un neprognozējamāki un to negatīvajai iedarbībai īpaši pakļautas smilšainās augsnes. Tiesa, sausums ir postošs abiem tipiem, bet pārmērīgs slapjums – māla augsnēm. Abu augšņu tipu ielabošana mazinātu riskus, taču tas ir koks ar diviem galiem. Proti, apdobju un rindstarpu kopšanā izmantojot mehāniskos agregātus, tiek bojāta
augsnes struktūra un veicināta pārmērīga mineralizācija. Šo augšņu uzlabošanā liels dārzkopja palīgs ir mulčas sistēmas, kas darbojas kā buferis starp nelabvēlīgajiem apkārtējās vides faktoriem un augsni. Protams, tādā veidā arī mitrums tiek būtiski ieekonomēts un saglabāts.
Bieži vien, dzenoties pēc lielākas ražas, rūpes par augsni paliek otrā plānā, bet, ja nebūs auglīgas augsnes, nebūs arī ražas. Ilggadīgos stādījumos uzdevums nav no vieglajiem. Barojot apdobes ar organisko mēslojumu un regulāri tās apstrādājot, bilance labākajā gadījumā ir nulle, sliktākajā – ar nelielu mīnusa zīmi. Tā rodas mehāniskās apstrādes dēļ. Savukārt organisko vielu daudzuma palielināšana augsnē ļauj tai daudz vieglāk pārdzīvot dažādas klimata likstas. To panāk, izmantojot mulču, tad ir iespējama organiskās vielas uzkrāšanās un augsnes ilgtspējīga ielabošana. Viens kilograms humusa augsnē spēj piesaistīt 5−6 kg ūdens. Tas ir ļoti daudz, jo auglīgāka augsne, jo vairāk tā piesaistīs ūdeni. Kombinācijā ar mulču tas ir ļoti vērtīgs risinājums.
Augsnes mitruma zudumi ir saistīti ar vairākiem aspektiem, bet ko tieši dara gaisa temperatūra un gaisa kustība? To vislabāk palīdz izskaidrot pavasara vēji un siltās dienas. Pozitīvās gaisa temperatūras veicina ūdens iztvaikošanu, tad mēs iegūstam iespēju augsni apstrādāt, taču, iestājoties sausuma periodam, kas gandrīz vienmēr ir saistīts ar karstumu, ūdens zudumi augsnē kļūst ievērojami. Daļēji to var aizkavēt regulāra mehāniskā rušināšana, bet tas atkal pasliktina augsnes struktūru un spēju saistīt ūdeni. Nokļūstam burvju lokā, kur risinājums rodams tikai laistīšanā, kas savukārt nozīmē papildu izmaksas. Taču atcerēsimies, ka organiskā mulča kavē ūdens iztvaikošanu pat tad, ja ir augstas gaisa temperatūras un spēcīgi vēji. Ūdens notece un gruntsūdens līmenis ir saistīti ar reģiona, novada, pagasta kopējiem ūdens resursiem.Tātad ilgtspējīgi risinājumi būs saistīti ar pašvaldības iesaisti un sadarbību ar kaimiņiem. Ūdens noteci nelabvēlīgi ietekmē ne tikai attiecīgie klimatiskie faktori, bet arī aizaugušie grāvji, bebru darbība un dažkārt sliktais meliorācijas sistēmu stāvoklis. No augsnes virskārtas ūdens aizplūšanu kavē augsnes apakškārtas „zole’’. Sakārtojot visus šos faktorus, varam būtiski uzlabot ūdens noteci, ja tā ir par daudz, taču noteikti jādomā par to, kā ūdeni saglabāt, ja iestājas negaidīti sausuma periodi.

SECINĀJUMS
Augu spēja sadarboties savā starpā ir dziļāka un daudzveidīgāka nekā mūsu priekšstati par to. Esmu pārliecināts, ka augu sabiedrības ir pārākas par mūsdienu tehnoloģijām. Tieši spēja saskatīt dabā vajadzīgos risinājumus mums krietni labāk palīdzēs pārvarēt klimata pārmaiņu radītās sekas. Risinājumi pastāv, taču to realizācija no mums prasīs zināšanas, finanses un vēlmi izprast augsnes un augu vajadzības. Tikai tad mums visiem kopā tas izdosies.