Saimnieks LV / 2021.gads (Jūnijs.)

Viena no lielākajām saimniecībām Vidzemē ZS Lācīši, kas nodarbojas ar piena lopkopību, graudkopību un sēklu audzēšanu, šī gada sākumā realizējusi ievērojamu modernizācijas projektu, kura lielākais ieguvums ir jauns, robotizēts ražošanas komplekss ar pieciem slaukšanas robotiem. Par to, kā veicies šajā procesā, stāsta visa Gžibovsku ģimene – jaunais saimnieks Gints, tēvs Staņislavs, mamma Gunta un māsa Zane.

– Iepriekš par jums rakstījām 2013. gadā. Cik liela izaugusi saimniecība pa šo laiku?
Gints: – Astoņi gadi ir diezgan ilgs laiks, un savā attīstībā cenšamies iet līdzi laikam. Esam strādājuši pie saimniecības modernizācijas, ražošanas attīstības, tehnikas parka uzlabošanas un darba apstākļu atvieglošanas darbiniekiem. Daudz laika esam veltījuši dažādu ražošanas tehnoloģiju izpētei, izvērtēšanai un, mūsuprāt, piemērotāko tehnoloģiju ieviešanai ražošanā.

Šobrīd saimniecībā ir divas galvenās ražošanas nozares – augkopība un piena lopkopība, kas ikdienā viena otru papildina. Nodarbojamies arī ar graudaugu un zālaugu sēklu sagatavošanu un tirdzniecību. Kā vienu no ražošanas stūrakmeņiem esam izvirzījuši kvalitāti un pie tā arī cenšamies pieturēties ikdienas darbos. Katrā no ražošanas nozarēm darbus vada profesionāli speciālisti.

Saimniecībā pastāvīgi nodarbināti 30 cilvēki un sezonā papildus tiek pieņemti arī vairāki sezonas darbinieki.

Staņislavs: – Pagājušajā gadā saimniecības ganāmpulks iekļuva Latvijas lielāko ganāmpulku Top 50 un pēc ražības bijām 34. vietā Latvijā no visiem pārraudzībā esošajiem ganāmpulkiem.

Gints: – Kad ir tādi sasniegumi, tad prieks censties!

Kā plānojat darbus saimniecībā?
Gints: – Saimniecībā stratēģisko lēmumu pieņemšanā visi speciālisti sanākam kopā un pārrunājam aktuālo. Vienmēr uzklausu vadošo speciālistu ieteikumus, tomēr lēmumu pieņemu pats. Ikdienā daudz komunicējam savā starpā, sazināmies par aktualitātēm un cenšamies vienmēr būt lietas kursā par norisēm saimniecībā un ražošanā kopumā. Ik pa laikam arī apspriežam jaunumus, kas ietekmē ikdienu, tādējādi spējam koncentrēties uz svarīgāko. Katru rītu notiek ražošanas sapulces, pārrunājam paveikto un darāmo. Par to visiem ir iespējas izteikties un piedāvāt labākos un ērtākos risinājumus.

Zane: – Darbu sadale vienkārša − ģimenes vīrieši vairāk darbojas ar augkopību, sievietes ar dzīvniekiem. Mēs ģimenē katrs esam savas jomas speciālists – tēvs par personāla vadību un lauku darbiem, mamma par veterinārmedicīnu, Gints par finansēm, augkopības jautājumiem un darbu organizāciju saimniecībā, es galvenokārt nodarbojos ar barības līdzekļu sagādi un ēdināšanas jautājumu risināšanu. Ieviešot robotizētās sistēmas saimniecībā, vadības komandai ir pievienojusies zootehniķe Rūta, kas pārrauga ganāmpulku, uzrauga robotus un uzlabo ganāmpulka kopējo sniegumu.

Saimniecības vetārste Gunta uzskata, ka galvenais, lai uzturētu ganāmpulka veselību, ir strādāt profilaktiski.

– Kāpēc nolēmāt ieviest slaukšanas robotus?
Staņislavs: – Uzticamus darbiniekus rutīnas darbiem atrast ir arvien grūtāk, jo lielākoties laukos ir palikuši vecāka gadagājuma cilvēki, jaunie uz laukiem atpakaļ no pilsētas vairs nākt nevēlas. 2017. gadā sapratām, ka kaut kas ir kardināli jāmaina un jāpāriet uz automatizāciju, jo neviens vairs nevēlas stāvēt govij pie astes – tas ir normāli. Mūsdienās rutīnas darbus pārņem automatizētās iekārtas, saimniecības vadošie speciālisti vairāk risina jautājumus, kas attiecas uz ganāmpulka pārvaldību, dzīvnieku ēdināšanu un tālredzīgu ganāmpulka atražošanas.

Ideja brieda trīs gadus, sākotnēji bija doma aprīkot esošo fermu – likvidēt slaukšanas zāli, ielikt slaukšanas robotus un neko nebūvēt klāt. Tad, lai ieliktu četrus robotus, ganāmpulks būtu jāsamazina līdz 240 slaucamām govīm. Taču, ņemot vērā mūsu iespējas un darbinieku skaitu, ar to būtu par maz. Tad nu kopīgās diskusijās radās doma par ražošanas paplašināšanu, būvējot jaunu robotizētu slaukšanas kompleksu.

Lauku atbalsta dienestā iesniedzām projektu ZS „Lācīši” Lopkopības nozares modernizācijai, kas arī laimīgā kārtā tika atbalstīts. Ar grūtībām, tomēr 2018. gada beigās tikām pie bankas finansējuma. Projektu realizējām trīs kārtās. Pirmajā – jaunlopu novietni, skābbarības tranšejas un kūtsmēslu lagūnu, otrajā – grūsno govju novietni, trešajā – slaucamo govju novietni ar pieciem slaukšanas robotiem, ventilatoriem un piena pirmapstrādes bloku.

Apsverot robotu iegādi, vienojāmies, ka svarīgākais ir labs serviss. Jau iepriekš mums bija izveidojusies ļoti laba sadarbība ar GEA speciālistiem, tāpēc izvēlējāmies tās piedāvātos jaunākās paaudzes robotus.

Kad uzcēlām katlumāju, kas darbojas ar gāzi, bija atrisināts arī apkures jautājums. Viens katls apkurina telpas, otrs silda ūdeni robotiem. Domāju, ka gāze ir labākais variants, jo tā ir uz pusi lētāka par elektrību un gāzes katla apkope ir ļoti vienkārša.

Tā kā šis projekts bija rekonstrukcija, nevis jaunbūve, viegli nebija, jo būvniecības termiņš bija ierobežots un ikdienas darbi saimniecībā tāpat bija jādara – govis jāslauc un jābaro. Jā, būvniecība mums iegrieza zināmu robu, dabūjām daļu ganāmpulka pat brāķēt, jo nepietika vietas guļvietām un barošanai. Tomēr galu galā rezultāts ir ļoti labs.

Saimniecība ilgus gadus veiksmīgi sadarbojas ar AS Rankas piens

– Kāds bija pārmaiņu process?
Staņislavs:– 25. februārī palaidām pirmo robotu. Organizējām talku, nošķirojām 50 govis, tās stūmām un vilkām uz robotu – tā pirmo diennakti dzīvojām novietnē. Pirmpienes pierada pavisam ātri, vecās ilgāk nesaprata, kas jādara. Tagad ir pagājuši trīs mēneši un visas slaucamās govis, kam paredzēts iet uz robotu, to prot.

Slaukšanas zālē ieslaukšana bija grūta procedūra, bet robotos tas notiek ļoti viegli – saņemam teliņu, govi uzreiz vedam uz robotu, trīs dienas slaucam atsevišķi, un piens tiek automātiski nodalīts.

Gints: – Sākums bija ļoti interesants. Kad palaidām pirmos robotus, visiem patika skatīties, kā tie tiek galā ar savu darbu. Fermā tika pavadīts ļoti daudz laika, bet nu jau ir sajūta, ka robotus var atstāt arī vienus pašus strādāt.

Gunta: – Bijām jau noskaņojušies, ka govju pieradināšana prasīs pat mēnesi vai divus nepārtraukta darba, bet tā nebija. Kādas divas dienas tās vairāk padzenājām, un tad tās pašas sāka iet slaukties. Pat izslaukums īsti nenokritās šajā laikā.

Zane: -– Jā, visas govis, kas robotā iegāja, atdeva pienu. Robotu izmantošanu uzsākām, slaucot 40 l diennaktī, aptuveni tādā līmenī arī turamies. Tagad pat tuvojamies 41 l diennaktī, jo palielinājies izslaukuma reižu skaits – pašlaik tas ir 3.2. Šādos netraucētos apstākļos govīm ir ilgāks barības galda apmeklējuma laiks.

Rūta: – Šobrīd robotos slaucam jau 220 no 305 slaucamām govīm. No slaukšanas zāles plānojam pakāpeniski atteikties – jaunās teles uzreiz pieradinām pie robota. Tām govīm, kas ir laktācijas beigās un kam piena atdeve vairs nav tik liela, grūti pārdzīvot pārmaiņas, tāpēc nav vērts viņas mocīt un mēģināt pielāgot robotiem. Tās robotos laidīsim pēc atnešanās.

Gunta: – Ir arī ļoti labas vecākas govis ar lielu tesmeni, kas robotiem īsti nav piemērotas. Šādas govis vēl joprojām slaucam slaukšanas zālē. Kamēr gaidījām finansējumu, jau palēnām gatavojāmies tam, ka fermā būs roboti, un teles ļoti daudz sēklojām ar šķiroto ģenētisko materiālu. Tāpēc tagad ganāmpulkā ir liels pirmpieņu un telīšu īpatsvars.

Izmantojam tikai Amerikas izcelsmes ģenētisko materiālu no augstvērtīgākajiem buļļiem. To ņemam no Vidzemes Veterinārā servisa un Siguldas stacijas. Mums visas govis ir Holšteinas melnraibās šķirnes, pa kādai brūnajai vēl palikušas no veciem laikiem. Ganāmpulku izveidojām paši, neesam veduši grūsnas teles no ārzemēm. Lai iegūtu augstu izslaukumu, ganāmpulka pamatu veidojām, balstoties uz Amerikas Holšteinas melnraibo buļļu ģenētiku. Uzskatu, ka tas ir arī viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc pagājušā gada beigās sasniedzām gada izslaukumu vidēji 11 800 kg no govs gadā. Protams, ar robotiem gribētos slaukt vairāk, un domāju, ka tā arī notiks.

Gints: – Lai gan vērienīgais projekts īstenots, ir vēl potenciāls, kur attīstīties. Pašlaik varētu nodrošināt vietu slaukšanas robotos 450 slaucamām govīm. Kapacitāte ir piepildīta par aptuveni 70 %. Celtniecības procesā paredzējām visas komunikācijas vēl diviem robotiem, tā kā nākotnē ganāmpulks vēl augs.

Barības galdā ir abas skābbarības, nedaudz miltu, rapšu un  dažādas minerālvielu piedevas.

Slaukšanas robots.

– Kāda ir dzīve pēc robotu ieviešanas?
Zane: – Pēc robotu ieviešanas ir uzlabojusies piena kvalitāte. Pārbūves procesā piena kvalitāte pasliktinājās, jo bija liels dzīvnieku blīvums, divreizējā slaukšana, augsti izslaukumi, stress, ne tik labi turēšanas apstākļi. Jaunajā novietnē jau pirmajā mēnesī somatisko šūnu skaits pienā ievērojami samazinājās, tagad nokritis līdz 120.

Gints: – Man patīk, ka visas rutīnas darbības – stobriņu pielikšana, atslaukšana, starpslaukšanas, pēcslaukšanas dezinfekcija – notiek automātiski un fermas darbinieki var plānot savu laiku. Speciālisti līdz piektdienai saorganizē, lai sistēmā viss būtu kārtībā un sestdien un svētdien fermā viss var raiti darboties, tāpēc brīvdienās fermā uz vietas paliek tikai viens darbinieks.

Gunta:– Tagad visa informācija par govju sniegumu, veselību un aktivitātēm tiek reģistrēta Dairy plan programmā. Šajā programmā iespējams redzēt katras govs izslaukuma izmaiņas pa slaukšanas reizēm un pat pa tesmeņa ceturkšņiem. Redzam arī, cik ilgu laiku katra govs pavada pie barības galda, cik guļvietā. Ja novērojam kādas izmaiņas, tad meklējam, kas par iemeslu. Šādā veidā var konstatēt problēmas, pirms vēl simptomi ir acīmredzami. Līdz ar to iespējams laicīgi novērst kādas plašākas veselības problēmas. Šī programma atvieglo arī meklēšanās noteikšanu un parāda optimālo govs apsēklošanas laiku.

Lopbarības piestūmējs.

– Kā organizējat ēdināšanu?
Zane: – Paši audzējam lucernu un kukurūzu skābbarībai, arī lopbarības graudus, bet iepērkam rapsi un granulas robotiem. Barības devas mums izstrādā konsultante no Rilata Farming, ar kuru ir sadarbība jau daudzus gadus. Šobrīd visos robotos ir vienādas barības devas, atšķiras tikai izbaroto granulu daudzums, kas tiek automātiski piešķirts pēc izslaukuma. Barības galdā ir abas skābbarības, nedaudz miltu, rapšu un dažādas minerālvielu piedevas.

Staņislavs: – Šogad viens no galvenajiem uzdevumiem ir sagatavot augstas kvalitātes zāles skābbarību, lai būtu daudz proteīna. Tas ir lētākais proteīns, ko paši var izaudzēt. Zālājus pļaujam četras reizes sezonā. Vērojot pašreizējo situāciju graudu un rapšu tirgū, saprotam, ka maksimāli jāsamazina iepirktās lopbarības daudzums.

– Vai ir kādas veselības problēmas, ar ko saskaraties ganāmpulkā?
Gunta:– Ar nopietnām problēmām nesaskaramies, galvenais ir strādāt profilaktiski. Uzskatu, ka svarīgi, lai darbinieki strādātu precīzi saskaņā ar protokolu – ir jābūt tīrām, sausām guļvietām, lai izslēgtu mastītu rašanos. Svarīgi ir teliņam pēc piedzimšanas nodezinficēt nabu un ievietot viņu tīrā būrītī. Nepieciešams uzreiz pēc atnešanās izslaukt govi un divu stundu laikā pēc piedzimšanas ar pirmpienu padzirdīt teliņu.

Intervijas dienā saimnieki steidz iesēt vasaras rapsi.

– Kur smeļaties pieredzi un gūstas zināšanas par aktuālo nozarē?
Gints: – Lasām nozares literatūru. Kad tas bija iespējams, ļoti daudz braucām uz semināriem un konferencēm, konsultējāmies ar speciālistiem un citiem zemniekiem par viņu pieredzi un pieļautajām kļūdām. Protams, apmeklējam arī Lauku dienas. Pašlaik daudz piedalāmies dažādās Zoom konferencēs, ko organizē Vidzemes veterinārais serviss un citi sadarbības partneri.

Staņislavs: – Mēs esam daudz pētījuši, apskatījuši labākos piemērus gan Latvijā, gan Eiropā un Amerikā. Visi ģimenē, izņemot mani, ir bijuši Amerikā. Esam izpētījuši, ko un kā viņi tur dara.

Gints: – Bijām Viskonsinas štatā, kas atrodas līdzīgos platuma grādos kā Latvija. No turienes esam aizguvuši zināšanas ģenētikā, govju menedžmentā, teļu ataudzēšanā, par kvalitatīvas barības sagatavošanu un ražošanas kompleksa darbību kopumā. Amerikāņi ir ražotāji, kas naudu lieki netērē un iegulda tieši ražošanā, attīsta šos procesus visizdevīgākajā virzienā. To ir noderīgi redzēt.

– Kur realizējat pienu?
Staņislavs: – Ilgus gadus veiksmīgi sadarbojamies ar AS Rankas piens, kur no mūsu saimniecībā saražotā piena tiek izgatavota liela daļa uzņēmuma produktu. Lepojamies, ka no mūsu saražotā piena AS Rankas piens izgatavo augstas kvalitātes produktus, kas ar savu garšu un kvalitāti ir neatkārtojami Latvijas tirgū, piemēram, rudzu maizes jogurti un Jāņu siers. Nemitīgi jāseko līdzi piena kvalitātei. Robots visu izdara tā, kā vajadzīgs. Ja kaut kas nav kārtībā, Gintam atnāk īsziņa, ka robotam jāpalīdz. Mums ir arī kameras, tāpēc vienmēr nav jāskrien uz kūti, bet ir iespējams apskatīties, kas notiek, un lielāko daļu problēmu atrisināt attālināti.

Ļoti liela nozīme ir visam kompleksam – ģenētikai, barošanai, turēšanas apstākļiem un slaukšanas tehnikai. Ja tas viss sinhroni strādā, tad ir arī atdeve.

– Kas ir lielākās pastāvīgās izmaksas saimniecībā?
Staņislavs: – Lopkopībā lielākās izmaksas ir par iepirkto lopbarību – lai noturētu izslaukumu, ir vajadzīgas proteīna piedevas.

Gints: – Graudkopībā tie ir minerālmēsli, augu aizsardzības līdzekļi un darba algas, tehnikas uzturēšana, remonts. Esam paši izveidojuši savu remontdarbnīcu, tā kā tehnikas apkopi veicam paši un servisu izmantojam tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

– Kādas kultūras audzējat?
Gints: – Audzējam pavisam 12 dažādus kultūraugus. Protams, lielāko daļu no tiem aizņem ziemas kvieši un ziemas rapši. No vasarājiem audzējam vasaras miežus, auzas, kviešus, zirņus un vasaras rapsi. Zālāja sēklām audzējam ganību aireni, pļavas auzeni, timotiņu, sarkano āboliņu un rudzupuķes. Nodarbojamies arī sēklaudzēšanu un gadā saražojam aptuveni 1000 t sēklu, to skaitā 70 t zālāju sēklu.

Cenšamies audzēt Latvijā selekcionētas šķirnes, tomēr pieredze rāda, ka arvien pieaug pieprasījums pēc ražīgākām, intensīvākām ārzemju selekcionāru veidotām šķirnēm.

No ziemas kviešu šķirnēm dodam priekšroku ‘Achim’, Creator’, ‘Skagen’ un ‘Edvins’, kas jau tiek sētas daudzus gadus un ir pārbaudīta vērtība labas ražas ieguvei un optimālai slimību rezistencei. No vasarāju šķirnēm audzējam miežus ‘Kristaps’, auzas ‘Laima’, ‘Matty’, vasaras kviešus ‘Servus’.

Augkopības jomā galvenokārt sadarbojamies ar KS VAKS, kas spēj nodrošināt pilna servisa pakalpojumu klāstu zemniekiem, kā arī profesionālas konsultācijas konkurētspējīgu ražu ieguvei.

Ziemas rapši.

Ziemas kvieši.

– Kādas tehnoloģijas izmantojat lauku apstrādē?
Gints: – Saimniecībā izmantojam visas tehnoloģijas, gan aršanu, gan minimālo augsnes apstrādi, pērn izmēģinājām tiešo sēju. Katra no ražošanas tehnoloģijām ir piemērotāka saviem ražošanas apstākļiem, tādēļ uzskatu, ka nav tādas pareizās tehnoloģijas, bet ir piemērotākā un ērtākā ražošanas tehnoloģija. Visus ziemas rapšus pagājušajā gada rudenī sējām, pielietojot minimālās apstrādes tehnoloģiju, un lauki pēc ziemas izskatījās ļoti labi. Tiešo sēju tuvākajā laikā tomēr neplānojam ieviest, jo šai tehnoloģijai ir nepieciešams izpildīt daudzus priekšnosacījumus. Paši arī intensīvi strādājam, lai sakārtotu meliorācijas sistēmas, sakoptu laukus un atgrieztu ražošanā aizaugušās LIZ platības. Ar prieku var vērot, kā ar katru gadu lauki kļūst sakoptāki.

– Par ko ir lielākais lepnums saimniecībā?
Gints: – Saimniecībā ir izveidojies spēcīgs speciālistu kodols, kas ir zinoši katrs savā jomā. Tāpēc kopīgi iespējams pieņemt saimniecībai vēlamāko lēmumu. Ir arī ļoti labs darbinieku kolektīvs, kuriem var uzticēties, zinu, ka visi darbi tiks izdarīti labākajā iespējamā kvalitātē.