31. augustā, biedrība “Zemnieku saeima” tiksies ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, rosinot atsaukt sadarbībā ar dabaszinātņu ekspertiem izstrādātās vadlīnijas dabas daudzveidībai labvēlīgas un nelabvēlīgas saimnieciskās darbības identificēšanai. Ņemot vērā, ka dokumenta izstrādē banka nav konsultējusies ar tām nozarēm, uz kuriem vadlīnijas attieksies, biedrība aicina rekomendācijas pārstrādāt, iesaistot arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu skarto jomu pārstāvjus.

Latvijas Bankas izstrādātie ieteikumi paredzēti kredītiestādēm kā palīginstruments, izvērtējot finansējuma piešķiršanu saimnieciskās darbības veikšanai. Ja vērtējums būs negatīvs, bankas saimniecībām finansējumu var atteikt. Lai gan biedrība atbalsta nepieciešamību ilgtspējas jautājumus iekļaut vērtēšanas procesā, tā uzsver – kredītiestādes to dara jau gadiem, izpildot obligāto prasību vērtēt vides, sociālos un pārvaldības riskus (ESG). Pieņemot kreditēšanas lēmumu, bankas vērtē gan sausuma, gan plūdu iespējas, klimata pārmaiņas, enerģijas un ūdens patēriņu, iespējamos piesārņojuma avotus, resursu izmantošanu un citus aspektus. Vienlaikus kredītiestāžu metodoloģijas atšķiras un vienotas vadlīnijas var būt palīgs, taču biodaudzveidība nedrīkst kļūt par vienīgo ilgtspējas aspektu vērtēšanas procesā.

“Zemnieku saeima” neiebilst pret dabas risku vērtēšanu, taču pauž nopietnus iebildumus pret to, kā vadlīnijas tikušas izstrādātas. Proti, sagatavošanā bijušas iesaistītas augstskolas, zinātniskie institūti, valsts iestādes un nevalstiskās organizācijas, bet nav piedalījies neviens lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozares pārstāvis. Biedrības ieskatā vairāki vadlīnijās minētie kritēriji ir atrauti no reālas saimnieciskās darbības.

“Kritērijiem jābūt zinātniski pamatotiem, samērīgiem un praktiski izpildāmiem. Dabas aizsardzības mērķus nav iespējams sasniegt, dokumentu izstrādē neiesaistot cilvēkus, kuri ikdienā apsaimnieko zemi un mežus. Lauksaimnieks nekad neizvēlas apzināti kaitēt dabai un meklē veidus, kā izturēties pret to iespējami saudzīgāk. Vairāki vadlīnijās minētie punkti  no saimnieciskās darbības viedokļa ir teju absurdi, piemēram, nosakot optimālo ganīšanas slodzi ar ne vairāk kā vienu liellopu uz hektāru un kultūraugu dažādošanu lauka ietvaros, ja aramzeme pārsniedz 10 ha. Cenšoties pasargāt dabu, mēs varam apturēt dzīvotspējīgas saimniecības,” uzsver biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. 

Biedrība jau maija beigās nosūtīja Latvijas Bankai oficiālu vēstuli ar aicinājumu atkārtoti izvērtēt šāda dokumenta nepieciešamību, atsaucot vadlīnijas vai tās pilnveidot ar attiecīgo nozaru iesaisti. Tāpat “Zemnieku saeima” lūgusi skaidrot, cik izmaksājusi šādu vadlīniju sagatavošana. Ja sarunā netiks panākta konceptuāla vienošanās par pašreizējo ieteikumu atsaukšanu vai pilnīgu pārstrādi, iesaistot nozares, “Zemnieku saeima” vērsīsies Eiropas Centrālajā bankā, lūdzot izvērtēt Latvijas Bankas pamatojumu šāda dokumenta nepieciešamībai un tā ietekmei uz valsts tautsaimniecības attīstību.