Nedēļas nogalē piedzīvotā vētra Latvijas lauksaimniecības nozarei kļuva par nopietnu ģenerālmēģinājumu, kas ļāva praksē pārbaudīt saimniecību gatavību krīzes situācijām. Kopumā nozare šo pārbaudījumu ir izturējusi, tomēr vētra atklājusi vairākus būtiskus trūkumus. Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš atzīst: “Šoreiz zemnieki pārbaudījumu izturēja. Taču, ja līdzīga situācija rastos ziemā, daudzām saimniecībām tās sekas būtu kritiskas. Tādēļ secinājumi jāizdara ne tikai zemniekiem, bet arī valstij, pašvaldībām un kritiskās infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem.”

Kritiskais punkts – mobilie sakari

Problēmas ar mobilo sakaru pārklājumu lauku reģionos nav retums, īpaši pierobežā un teritorijās, kas atrodas tālāk no reģionu administratīvajiem centriem. Tomēr situācija, kad zemniekam jāmēro 20 un vairāk kilometru, lai “noķertu zonu” un varētu kādu sazvanīt, nav pieļaujama. Biedrības biedri norāda, ka vairākos lauku reģionos sakaru kvalitāte pēdējos gados ir pasliktinājusies. Augusta vētra šīs problēmas vēl vairāk izgaismoja un radīja pamatotus jautājumus par mobilo sakaru infrastruktūras spēju ilgstoši darboties plaša elektroapgādes pārtraukuma apstākļos.

“Vētras laikā bez elektrības palika simtiem bāzes staciju, un sakaru traucējumus piedzīvoja visu triju mobilo sakaru operatoru klienti. Piemēram, LMT ir norādījis, ka faktiski visas uzņēmuma bāzes stacijas ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas elektroapgādes pārtraukuma gadījumā ļauj darbu turpināt vairākas stundas. Kritiskajos tīkla punktos ir uzstādīti dīzeļģeneratori, tiek izmantoti arī pārvietojamie ģeneratori un mobilās bāzes stacijas. Tomēr vētras pieredze apliecina, ka ilgstošas un plašas krīzes gadījumā pašreizējie rezerves elektroapgādes risinājumi ir jāpilnveido. Aicinām mobilo sakaru operatorus kopā ar valsti izvērtēt bāzes staciju rezerves elektroapgādes ilgumu, ģeneratoru pieejamību, degvielas piegādes iespējas un sakaru noturību lauku reģionos. Tāpat jāvērtē nacionālās viesabonēšanas ieviešana, kas krīzes laikā ļautu izmantot cita operatora tīklu, ja konkrētajā vietā klienta operatora tīkls nedarbojas,” uzsver J. Lazdiņš.

Saskaroties ar sakaru problēmām, vairākās zemnieku saimniecībās tiek apsvērta iespēja iegādāties “Starlink” satelītinternetu, lai nodrošinātu interneta savienojuma nepārtrauktību un saziņas iespējas. Biedrība uzskata, ka arī pašvaldībām būtu lietderīgi vismaz vienu satelītinterneta piekļuves punktu ierīkot katra pagasta centrā.

Degviela ir krīzes infrastruktūras asinsrite

Vētra atklāja arī degvielas uzpildes staciju atkarību no ārējās elektroapgādes. Bez elektrības nedarbojas degvielas sūkņi, maksājumu sistēmas un cita staciju darbībai nepieciešamā infrastruktūra. “Bez elektrības degvielas uzpildes stacija kļūst vien par nojumi virs nestrādājošiem sūkņiem. Krīzes laikā degviela ir visas kritiskās infrastruktūras asinsrite,” uzsver J. Lazdiņš. Ja no iedzīvotājiem tiek prasīta gatavība vismaz 72 stundas iztikt bez ārējas palīdzības, ir pamatoti prasīt arī skaidru atbildi, cik ilgi bez ārējās elektroapgādes spēj darboties stratēģiski nozīmīgās degvielas uzpildes stacijas. Biedrība aicina valstij kopā ar degvielas tirgotājiem noteikt stratēģiski izvietotu degvielas uzpildes staciju tīklu un minimālo laiku, cik ilgi šīm stacijām jāspēj autonomi darboties elektroapgādes pārtraukuma gadījumā. Tajās jābūt rezerves elektroenerģijas avotiem, autonomiem sakaru un norēķinu risinājumiem, kā arī pietiekamām degvielas rezervēm.

“Modernas ēkas, digitālie ekrāni un lojalitātes lietotnes ir labi, tomēr krīzes brīdī daudz svarīgāks ir ģenerators un reāla spēja izsniegt degvielu. Krīzes infrastruktūra, kas darbojas tikai tad, kad viss pārējais darbojas, nav krīzes infrastruktūra,” norāda J. Lazdiņš.

Glābj pazemes kabeļi un ģeneratori

Dabas stihiju laikā visbiežāk tiek bojātas gaisvadu elektrolīnijas, un augusta vētra to vēlreiz apliecināja. Elektroapgādes pārtraukuma dēļ nedarbojas slaukšanas un dzesēšanas iekārtas, graudu kaltes, ventilācijas un ūdensapgādes sistēmas, kā arī citas ražošanai nepieciešamās iekārtas.

Tādēļ biedrība aicina AS “Sadales tīkls”, plānojot elektrotīkla rekonstrukciju, pakāpeniski aizstāt gaisvadu elektrolīnijas ar zemē ieraktiem kabeļiem, prioritāti piešķirot kritiski svarīgiem un dabas stihiju visvairāk apdraudētiem elektrotīkla posmiem lauku reģionos. Elektroapgādes pārtraukuma gadījumā saimniecību darbu palīdz nodrošināt dīzeļģeneratori. Normatīvie akti paredz, ka saimniecībām jānodrošina dzīvnieku labturības prasību ievērošana arī tehnisku traucējumu gadījumā. Tādēļ saimniecībās, kuru darbība un dzīvnieku aprūpe ir tieši atkarīga no nepārtrauktas elektroapgādes, jābūt atbilstošam rezerves elektroenerģijas avotam.

Tomēr ar ģeneratora iegādi vien nepietiek. Saimniecībai jābūt pārliecinātai, ka krīzes brīdī tas patiešām darbosies. “Liela daļa lopkopības saimniecību bija gatavas elektroapgādes pārtraukumiem. Problēmas radās salīdzinoši nelielā skaitā saimniecību, kurās ģenerators nebija laikus pārbaudīts, nedarbojās vai nebija sagatavots tūlītējai pieslēgšanai. Regulāri jāpārbauda gan ģeneratora tehniskais stāvoklis, gan tas, vai tā jauda joprojām atbilst saimniecības vajadzībām. Jābūt pārbaudītai arī pieslēgšanas kārtībai un nodrošinātām pietiekamām degvielas rezervēm,” norāda J. Lazdiņš.

Vasarā piedzīvotais ziemā varētu kļūt par traģēdiju

Latvijai ir paveicies, ka tik plaša mēroga krīze notika vasarā. Elektroapgādes traucējumi radīja būtiskus, tomēr lielākoties īslaicīgus saimnieciskās darbības traucējumus un zaudējumus. Ja tikpat plaša vētra plosītos ziemā, īpaši ilgstoša sala apstākļos, sekas varētu būt ievērojami smagākas. Aukstumā bez elektrības pārstāj darboties apkures un ūdensapgādes sistēmas, var aizsalt ūdensvadi un dzirdnes, kā arī tikt apdraudēta dzīvnieku veselība un pat dzīvība. Ilgstoši elektroapgādes un sakaru traucējumi varētu paralizēt ne tikai atsevišķu saimniecību darbu, bet arī veselus lauku apvidus.

“Nav pietiekami prasīt gatavību tikai no zemniekiem. Ja krīzes laikā nav iespējams iegādāties degvielu, nedarbojas mobilie sakari un nav pieejams ūdens, arī labi sagatavotas saimniecības iespējas turpināt darbu ir ierobežotas. Varam tikai atviegloti uzelpot, ka šī vētra mūs skāra vasarā. Ziemā vairākas dienas ilgs elektroapgādes pārtraukums barga sala apstākļos nozīmētu ne tikai neērtības vai ekonomiskus zaudējumus. Atsevišķās mājsaimniecībās un lauku saimniecībās sekas varētu būt traģiskas,” uzsver J. Lazdiņš.

Biedrības “Zemnieku saeima” ieskatā šī vētra bija vērtīgs, lai gan ļoti nepatīkams ģenerālmēģinājums. Zemnieku uzdevums tagad ir izdarīt secinājumus, pārbaudīt savu aprīkojumu un pilnveidot rīcības algoritmus. Taču tāds pats mājasdarbs jāizpilda arī valstij, pašvaldībām, mobilo sakaru operatoriem, degvielas tirgotājiem, elektroapgādes uzņēmumiem un citiem kritiskās infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem.