Z/s “Kalna Dambrāni” sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) īsteno demonstrējumu, kura mērķis ir praktiskos saimniecības apstākļos izvērtēt pašražotās proteīna barības izmantošanas lietderību slaucamo govju ēdināšanā. Demonstrējumā tiek vērtēta tās ietekme uz govju produktivitāti, barības izmaksām un piena pašizmaksu, kā arī iespējas mazināt atkarību no importētā proteīna un samazināt emisijas, to aizstājot ar vietēji audzētiem un pašražotiem proteīna barības līdzekļiem.

Demonstrējums apvieno trīs būtiskus aspektus – produktivitāti, ekonomisko efektivitāti un vides ilgtspēju.

Demonstrējuma temats sasaucas ar jūlija sākumā publicēto Eiropas Komisijas paziņojumu par ES lopkopības stratēģiju un Proteīna rīcības plānu (neatkarības palielināšana proteīnapgādes sistēmā). Demonstrējuma realizēšana ļauj iedziļināties proteīna barības līdzekļu vērtības pakāpes ietekmē uz piena ieguvi, tā kvalitāti; izprast proteīna nodrošinājuma iespējas un vajadzības dzīvnieku ēdināšanā; veikt savlaicīgas darbības ēdināšanas un turēšanas apstākļu izmaiņās. Šīs darbības veicina iespēju tiekties uz izcilību – augstāku kvalitāti, labāku praksi (kā tas akceptēts ES lopkopības stratēģijā).

Z/s “Kalna Dambrāni” pamatganāmpulku veido 774 HM šķirnes slaucamās govis. Vidējā standartražība 12 697 kg no govs noslēgtajā pārraudzības gadā. Kopējā apsaimniekotā LIZ platība – 1282,2 ha, no kuriem kukurūzas platība sastāda  250,3 ha, zālāji – 457,3 ha, graudaugi – 574,6 ha. Rupjā lopbarība 0,91 ha uz 1 slaucamu govi, kas norāda uz intensīvu saimniekošanu.

Pamatojoties uz demonstrējuma uzdevumiem, saimniecībā, uzsākot 1. atkārtojumu, tika izveidotas 2 slaucamo govju grupas, katrā  33 dzīvnieki. Pirmās grupas (I-kontroles) barības devā iekļāvām iepirktos proteīna barības līdzekļus – līdzšinējās saimniekošanas pieeja; otrās grupas (II-demo) barības devā tika iekļauti pašražotie (Latvijā ražotie) proteīna barības līdzekļi. Darba gaitā veicām barības devu aprēķinus, reģistrējām izēdinātās barības daudzumu un kvalitāti, noteicām iepirktās un pašražotās proteīna barības kvalitatīvos rādītājus, nodrošinājām govju apsaimniekošanu novietnē atbilstoši labturības prasībām, aprēķinājām barības izmantošanās efektivitāti. Datu uzskaites sistēmā reģistrējām piena kvantitatīvos (izslaukums un EKP (kg), tauku, olbaltumvielu un laktozes saturs (%)) un kvalitatīvos (SŠS (tūkst. mL-¹), urīnvielas saturs (mg dL^-1)) rādītājus vismaz 5 piena pārraudzības kontrolēs. Novērtējām govju ķermeņa kondīcija, izveidojot un noslēdzot demonstrējuma grupu piena produktivitātes rādītāju uzskaiti. Teorētiski aprēķinājām paredzamo metāna daudzumu (g dienā un MJ EKP).

Demonstrējuma grupu raksturojums, uzsākot 1. atkārtojumu, atspoguļots 1. tabulā.

1. tabula

Demonstrējuma grupu raksturojums, 1. atkārtojumu uzsākot

Par demonstrējuma laikā iegūtajiem 1. atkārtojuma rezultātiem z/s “Kalna Dambrāni” LLKC informēja šī gada 6. augustā rīkotajā lauka dienā, kuru apmeklēja 40 interesenti.

Rupjās lopbarības avoti saimniecībā ir zāles un kukurūzas skābbarība, salmi un siens. 2025. gada sezonā gatavotās un demonstrējumā izēdināmās skābbarības galvenie ķīmiskā sastāva rādītāji atspoguļoti 2. tabulā.

Skābbarības kvalitāti raksturojošais rādītājs – sausnas sagremojamība (DDM) analizētajos paraugos bija zema, kas norāda, ka rupjajā lopbarībā esošo barības vielu izmantojamība dzīvnieka organismā būs neefektīva, to kompensēšana ar spēkbarību sadārdzinās barības devu.

2. tabula

Zāles un kukurūzas skābbarības (skb.) kvalitatīvie rādītāji 2025. gadā

Barības devās iekļauto proteīna barības līdzekļu ķīmiskā sastāva rezultāti parādīti 3. tabulā.

3. tabula

Proteīna barības līdzekļu ķīmiskā sastāva rādītāji

Katram no proteīna barības līdzekļiem ir sava funkcija barības devā. RAPU nodrošina dažādu proteīna avotu kombināciju, palīdzot sabalansēt aminoskābju sastāvu barības devā. Soja ir augstvērtīgs un labi izmantojams proteīna avots, īpaši svarīga augstražīgu govju proteīna nodrošināšanai. Parastais rapsis papildus proteīnam nodrošina enerģiju un taukus, tādējādi palielinot barības devas enerģētisko vērtību. Termiski apstrādāts rapsis palielina proteīna izmantošanas efektivitāti, tas ir, samazina proteīna noārdīšanos spureklī, palielina zarnās pieejamā proteīna daudzumu. Linsēklu spraukumi nodrošina proteīnu un šķiedrvielas, kā arī var būt nozīmīgs omega-3 taukskābju avots. Kopumā proteīns nepieciešams dzīvnieka organisma fizioloģisko pamatfunkciju nodrošināšanai, kā arī kvalitatīvas produkcijas ieguvei. Atkarībā no proteīna barības līdzekļu cenas un proteīna satura tā sausnā var aprēķināt 1 kg proteīna cenu barības līdzeklī. 4. tabulā apkopotie dati rāda, ka ne vienmēr lētāk ir efektīvāk.

4. tabula

Proteīna izmaksas barības līdzekļos 1. atkārtojumā

Augstas kvalitātes rupjā lopbarība nodrošina barības devas efektivitāti slaucamo govju ēdināšanā. Ja neizdodas sagatavot augstas kvalitātes skābbarību, tad jāanalizē skābbarības sagatavošanas ķēdes posmi saimniecībā, sākot ar zālāju izvēli, augsnes piemērotību un beidzot ar sagatavošanas, glabāšanas un izēdināšanas organizāciju. Zāles skābbarības 1 kg proteīna cena var būt viszemākā salīdzinājumā ar citiem proteīna barības līdzekļiem, ja tās vērtība ir augsta (4. tabulā iekrāsots). 1. atkārtojuma demonstrējuma grupu barības devas redzamas 5. tabulā, aprēķins veikts 45 kg diennakts izslaukumam no govs.

5. tabula

Slaucamo govju barības devas demonstrējuma grupās 1. atkārtojumā

Pirmajā atkārtojumā II-demo grupas barības devā iepirktie proteīna barības līdzekļi daļēji tika aizstāti ar pašražotiem proteīna barības līdzekļiem – linsēklu spraukumiem, RAPU (rapša un pupu maisījumu). Aprēķināto barības devu govis saņēma vidēji 2,5 mēnešus, pēc tam tās tika pārvietotas uz citām grupām atkarībā no produktivitātes līmeņa. Piena kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju uzskaiti veica 6 piena kontrolēm. Barības devu kopsavilkums dots 6. tabulā.

6. tabula

Barības devu kopsavilkums 1. atkārtojuma demonstrējuma grupām

Devās lielāko rupjās lopbarības īpatsvaru sastādīja kukurūzas skābbarība – 64%. Demonstrējuma grupu raksturojums, noslēdzot 1. atkārtojumu,  atspoguļots 7. tabulā.

7. tabula

Demonstrējuma grupu raksturojums, 1. atkārtojumu noslēdzot

Vidējie piena kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji 6 piena kontrolēs 1. atkārtojumā atspoguļoti 8. tabulā.

8. tabula

Vidējie piena kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji 6 piena kontrolēs 1. atkārtojumā

* Olbaltumvielu saturs starp demonstrējuma grupām būtiski atšķiras (p<0,05).

Vizuāli kontroles un demonstrējuma grupu vidējais izslaukums  un EKP kg, kā arī vidējais urīnvielas saturs pienā 6 pārraudzības kontrolēs (no februāra līdz jūlijam) redzams 1. attēlā.

1. attēls. Vidējais izslaukums, EKP un urīnvielas saturs 1. atkārtojuma 6 kontrolēs.

* Urīnvielas saturs būtiski atšķiras starp kontroles un demonstrējuma grupu (p<0,05).

Pirmajā atkārtojumā visās 6. pārraudzības kontrolēs augstāks vidējais izslaukums novērots demonstrējuma grupas govīm, lai gan statistiski būtiska atšķirība netika novērota. Turpretī vidējais EKP daudzums demonstrējuma mēnešos starp grupām atšķīrās nenozīmīgi. Demonstrējuma mēnešos vidējais urīnvielās saturs tikai 1. kontroles reizē nepārsniedza 30 mg dL^-1. Pārējās kontrolēs tas bija  lielāks par 30 mg dL^-1 un starp grupām būtiski atšķīrās 1., 3. un 4. kontroles reizē (p<0,05).

Piena sastāva – tauku un olbaltumvielu satura (%) – mainība demonstrējuma mēnešos redzama 2. attēlā. Vidējais tauku saturs pa demonstrējuma mēnešiem starp grupām būtiski neatšķīrās un I-kontroles grupai bija no 3,98% 1. kontroles mēnesī līdz 3,40% piektajā kontroles mēnesī. Arī II-demo grupas govīm augstākais tauku saturs novērots 1. kontroles mēnesī – 3,83%, bet zemākais 4. kontroles mēnesī – 3,49%. Vidējais olbaltumvielu saturs kontroles grupā nevienā mēnesī nebija zemāks par 3,00%, turpretī II-demo grupas govīm 2., 3., un 4. kontroles mēnesī vidējais olbaltumvielu saturs bija zemāks par 3,00% un tas būtiski atšķīrās no I-kontroles grupas vidējā olbaltumvielu satura (p<0,05). Olbaltumvielu/tauku satura attiecība pa mēnešiem bija mainīga, tomēr gan I-kontroles, gan II-demo grupā tā bija optimālās robežās.

2. attēls. Vidējais tauku, olbaltumvielu saturs pienā un olbv./tauku satura attiecība 1. atkārtojuma 6 kontrolēs.

* Olbaltumvielu saturs būtiski atšķiras starp kontroles un demonstrējuma grupu (p<0,05).

Izēdinātās barības devas efektivitāte, izēdinot nemainīgu barības devu līdz dzīvnieku pārvietošanai uz nākamo grupu, atspoguļota 9. tabulā.

9. tabula

Izēdinātās barības devas efektivitāte

Izvērtējot 9. tabulas datus, abām grupām barības devu izmaksas bijušas ļoti līdzīgas, arī patērētais spēkbarības daudzums uz 1 kg piena – identisks. Uzsākot un noslēdzot 1. atkārtojumu, vidējais izslaukums no govs dienā 1. atkārtojuma 6 piena kontrolēs augstāks bija II-demo grupā, salīdzinot ar I-kontroles grupu. Tomēr I-kontroles grupai šajā periodā izslaukuma kāpinājums bija 13,7%, bet II-demo grupā – 10,1%, kas ir par 3,6% mazāk salīdzinoši ar I-kontroles grupu.

No 1 kg sausnas II-demo grupā govs saražojusi pienu par 2,5% vairāk,  salīdzinot ar I-kontroles grupu, tas parādīts 10. tabulā.

10. tabula

Sausnas uzņemšanas spēja demonstrējuma grupās

Noslēdzot 1. atkārtojumu, būtiski atšķīrās grūsnības rādītājs pa demonstrējuma grupām (11. tabula).

11. tabula

Grūsnības rādītāji demonstrējuma grupās

Iekļaujot barības devā linsēklu spraukumus un RAPU, var panākt augstāku grūsnības rādītāju. Pirmā atkārtojuma ietvaros tas deva par 28% labāku rezultātu.

Izmantojot NorFor ēdināšanas programmu, aprēķināts paredzamais izdalītā metāna daudzums katrā govju grupā atkarībā no izēdinātajām barības devām (12. tabula).

12. tabula

Aprēķinātais izdalītā metāna daudzums no govs dienā atkarībā no izēdināmās barības devas

Aprēķini liecina, ka, devā iekļaujot autonomos proteīna barības līdzekļus, kopējais izdalītā metāna daudzums dienā samazinājās par 1,1%, bet tā saturs uz piena vienību – par 3,5%.

Proteīna nodrošinājums barības devās nav viennozīmīgs, tas prasa rūpīgu izvērtējumu proteīna un enerģijas līdzsvaram; proteīna kvalitātei un proteīna frakciju sadalījumam. Labus rezultātus var sasniegt, kombinējot dažādus barības līdzekļus, tai skaitā arī vietējos proteīna augus. Tomēr rupjās lopbarības kvalitātei ir spēcīgākā ietekme uz barības devas atdevi un efektivitāti.