Šobrīd ražas novākšana dažādos Latvijas reģionos būtiski atšķiras – Zemgalē tā pavirzījusies daudz tālāk nekā Vidzemē un Latgalē, bet lauku stāvoklis var krasi atšķirties pat 10–20 kilometru attālumā. Tiklīdz lauki ir pietiekami sausi, darbā dodas kombaini un strauji pieaug arī graudu piegādes, savukārt pēc lietus darbi daudzviet atkal apstājas. Šādos apstākļos šī gada ražas sezonu nevar vērtēt tikai pēc tā, cik tonnu graudu izdevies nokult – lai gan kopumā raža daudzviet ir laba, aina ir ļoti nevienmērīga, un viens no būtiskākajiem šīs sezonas jautājumiem ir graudu kvalitāte.

Pat 20 kilometru attālumā situācija var būt pilnīgi cita

Šogad īpaši izteiktas ir atšķirības starp Latvijas reģioniem un pat salīdzinoši tuvām saimniecībām. Zemgalē ražas novākšana jau ir krietni progresējusi, kamēr Vidzemē un Latgalē daudzviet darbi vēl nav sasnieguši pat vidusposmu. Arī ražības ziņā situācija Zemgalē kopumā ir labāka, Kurzemē tā ir nevienmērīga, bet Vidzemē un Latgalē laikapstākļu ietekme jūtama vairāk. Turklāt nozīme ir ne tikai tam, cik daudz nolijis, bet arī, kurā brīdī tas noticis. Tāpēc vidējie Latvijas rādītāji šogad var būt maldinoši – aiz viena skaitļa slēpjas gan ļoti veiksmīgas saimniecības, gan lauki, kuros laikapstākļi radījuši būtiskus zaudējumus.

Lietus ietekmē ne tikai kulšanu, bet arī graudu kvalitāti

Jūlija pirmajā dekādē nokrišņu daudzums Latvijā bija gandrīz trīs reizes lielāks par normu, un arī mēneša otrajā dekādē tas pārsniedza klimatisko normu. Lai gan noteiktos attīstības posmos graudaugiem ir nepieciešams mitrums, ilgstošas lietavas pirms ražas novākšanas var traucēt graudiem pilnvērtīgi nobriest un pasliktināt to kvalitāti. Turklāt, nokrišņi rada ķēdes reakciju visā nozarē – ja lauks ir gatavs kulšanai, bet uzlīst, tehnika nevar strādāt un graudu piegādes praktiski apstājas. Savukārt pirmajā sausajā dienā visi cenšas nokult pēc iespējas vairāk, un piegāžu apjoms strauji pieaug – tas nozīmē lielu slodzi gan saimniecībām un pārvadātājiem, gan elevatoriem, kaltēm un ostām.

Neredzamais risks graudos

Viens no nopietnākajiem šīs sezonas izaicinājumiem ir vārpu fuzarioze. Īpaši izteikta šī problēma šogad ir atsevišķās Latvijas vietās, tostarp Latgalē. Būtiskākais risks nav tikai vizuāli bojāti graudi, jo fuzariozi izraisošās sēnes var radīt mikotoksīnus, tostarp DON jeb deoksinivalenolu. Ja tā līmenis ir pārāk augsts, graudus nevar izmantot ne pārtikā, ne lopbarībā. “Linas Agro” veiktās pārbaudes parāda kādu būtisku problēmu – tikai pēc graudu izskata nevar droši pateikt, cik augsts būs DON līmenis. Ir bijuši paraugi, kuros vizuāli bojāto graudu ir salīdzinoši maz, bet toksīna līmenis ir ļoti augsts, un arī pretēji, tāpēc aizdomīgās graudu partijas jātestē laboratoriski.

Kvieši un rapši kopumā iepriecina

Neraugoties uz sarežģītajiem laikapstākļiem, kopējā situācija vieš piesardzīgu optimismu – līdz šim pieņemto kviešu kvalitāte pārsvarā ir laba, t. i. tilpummasas un proteīna rādītāji kopumā ir apmierinoši. Atsevišķām partijām problēmas rada krišanas skaitlis, tāpēc pārtikas kvalitāti nevar vērtēt tikai pēc viena parametra. Arī rapša raža līdz šim vērtējama pozitīv – redzam gan labus ienākošos apjomus, gan augstu eļļas saturu, taču arī šeit rezultāti dažādās saimniecībās un reģionos atšķiras.

Latvijas graudu cenu nenosaka tikai Latvijas raža

Laba raža gan automātiski nenozīmē augstākus ienākumus zemniekiem. Latvijas graudu cenas ir cieši saistītas ar pasaules tirgu – tās ietekmē biržas cenas, valūtas kurss, situācija Melnās jūras reģionā, Ukrainas un Krievijas eksporta plūsmas un kopējais graudu piedāvājums pasaulē. Šobrīd tirgus ir īpaši jutīgs pret svārstībām – no vienas puses, pasaulē graudu piedāvājums ir pietiekams, no otras – saglabājas ražošanas, loģistikas un ģeopolitiskie riski. Tas nozīmē, ka arī Latvijas zemnieks, kurš šodien ar kombainu strādā savā laukā, faktiski ir daļa no globāla tirgus, kur cenu var ietekmēt notikumi tūkstošiem kilometru attālumā.

Šī sezona vēl nav galā, un galīgos secinājumus par ražu varēs izdarīt tikai tad, kad labība būs nokulta arī reģionos, kuros darbi šobrīd kavējas. Taču jau tagad ir skaidrs – 2026. gada ražu nevarēs raksturot ar vienu skaitli vai vienu vērtējumu. Vienā Latvijas pusē tā var būt ļoti veiksmīga, kamēr citā lietavas un slimību riski būtiski samazinājuši rezultātu. Un šogad īpaši labi redzam, ka graudkopībā svarīgs ir ne tikai tonnu skaits, bet arī graudu kvalitāte.